Likumprojekts

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Papildināt kodeksu ar 156.6 pantu šādā redakcijā:

 

"156.6 pants. Izziņas nepieprasīšana, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu

 

Par Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņas par patērētāja ienākumiem nepieprasīšanu, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem."

 

2. Papildināt kodeksa 215.1 panta pirmo daļu aiz skaitļa "156.5" ar skaitli "156.6".

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija

 

1.     I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 Kopš 2002. gada beigām mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieaug par apmēram 80% gadā. To nosaka mājsaimniecību ienākumu un nodarbinātības pieaugums, optimistiskais nākotnes redzējums, konkurence banku sektorā, ārvalstu finansējuma pieejamība, zemās procentu likmes, kā arī būvniecības pieaugums. Straujāko pieaugumu uzrāda hipotēku kredīti, sasniedzot lielāko īpatsvaru banku aktīvos starp visiem kredītu veidiem. Joprojām turpina augt arī patēriņa kredīti.

Pašlaik persona, sniedzot informāciju kredīta saņemšanai, norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi. Savukārt, kredīta izsniedzējam nav pienākums izvērtēt kredīta ņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, atbilstoši nodokļu administrācijai uzrādītajiem oficiālajiem ienākumiem. Minētā situācija rada sekas, kad nodokļu maksātāji bieži vien izvēlas saņemt t.s. „aplokšņu algu”, kā rezultātā valsts nesaņem nodokļu ienākumus, taču nodokļos nesamaksātās naudas summas tiek izmantotas kredītu ņemšanai un to atmaksāšanai, kas rada palielinātu preču un pakalpojumu pieprasījumu jeb patēriņu un inflācijas pieaugumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likuma grozījumi paredz sankciju gadījumos, kad kredīta devējs ir izsniedzis aizdevumu, nesaņemot Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem. Kredīta devēja pienākumu pieprasīt Valsts ieņēmumu dienesta vai citas nodokļu administrācijas izziņu par patērētāja ienākumiem paredzēts noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektajā daļā, kuras grozījumi tiek izstrādāti vienlaicīgi ar šo likumprojektu.

Likuma grozījumi sekmēs kredītu atmaksāšanas līdzekļu legālas izcelsmes kontroli, samazinās vēlmi saņemt t.s. „aplokšņu algas” un palielinās nodokļu nomaksu. Līdztekus minētajam samazināsies preču un pakalpojumu patēriņš, kurš tiek finansēts ar nodokļu administrācijai neuzrādītiem jeb neoficiālajiem naudas līdzekļiem, kā rezultātā samazināsies inflācija.

2.     II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Grozījumi ir saistīti ar pasākumiem inflācijas mazināšanai.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Grozījumu rezultātā varētu mazināties kreditēšanas apjoma pieaugums.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3.     III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2007

 2008

2009

 2010

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

  Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

   Likumprojekts šo jomu neskar.

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi izdevumu finansēšanai

   Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

  Likumprojekts šo jomu neskar.

4.     IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavoti un tiek virzīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

5.     V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

6.     VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas.

7.     VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta prasību izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Finanšu ministrijas mājas lapā, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo. Administratīvo sodu varēs apstrīdēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.panta noteiktajā kārtībā.

 

 

Finanšu ministrs                                                                        O. Spurdziņš 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I. Krūmane

E. Strazdiņa

M. Radeiko

J. Gailītis

 

12.03.2007.  17:00

773 vārdi

J. Gailītis

tel. 7028727, janis.gailitis@vid.gov.lv