Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:

63.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) Valsts ieņēmumu dienestam – ziņas par fiziskās personas ienākumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos.";

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus "1. un 12.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 12. un 15.punktā";

papildināt trešās daļas otro teikumu aiz vārdiem "kārtībā un termiņos" ar vārdiem "15.punktā minētajā gadījumā – likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņos".

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

„Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” visām komercsabiedrībām, organizācijām institūcijām, arī nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskajām personām, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums gan par fizisko personu ar nodokli apliekamo ienākumu un no tā ieturēto nodokli, gan par tādu ienākumu, no kura saskaņā ar likumu nodoklis nav jāietur, sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestam. Līdz šim kredītiestādes nenodrošina šādu ziņu sniegšanu, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumā noteikto ziņu sniegšanas ierobežojumu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās ziņas par fizisko personu – Latvijas rezidentu ienākumiem ietver arī ziņas par ienākumiem, kas gūti no noguldījumiem un ieguldījumiem kredītiestādēs, ar šiem grozījumiem paredzēts attiecīgi papildināt likuma 63.pantu. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās ziņas saturēs datus par visiem personas ienākumiem un līdz ar to izziņas, ko turpmāk fiziskajām personām – kredītņēmējiem būs jāiesniedz kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem - kredītdevējiem, būs pilnīgākas.
3. Cita informācija	Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Uz makroekonomisko vidi ir sagaidāma pozitīva ietekme, ņemot vērā, ka tiks veicināta inflācijas samazināšanās.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiks nodrošināta visaptverošas informācijas sniegšana nodokļu administrācijai par fizisko personu ienākumiem un tādējādi kredītdevējiem būs iespēja objektīvāk izvērtēt fizisko personu spēja atdot kredītu, pēc kura viņi ir griezušies.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007	2008	2009	2010	2008-2012
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Latvijas Komercbanku asociācija ir informēta.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka nepieciešams paredzēt, ka informācija tiek sniegta par šādiem ienākumiem, kuri lielums ir nozīmīgs vai arī radies no termiņnoguldījumiem, kā arī izveidot racionālu informācijas sniegšanas mehānismu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības tiks informēta, ar publikācijām ministrijas mājas lapā un masu mēdijos.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzēto grozījumu Kredītiestāžu likumā, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt likumos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāres vietā – valsts sekretāres vietnieks	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Gaugers	E.Strazdiņa	M.Radeiko	L.Kandere

2007.03.12. 15:40

728

L.Kandere, 7095493

Liga.Kandere@fm.gov.lv