Rīga
2007. gada 22.februārī
Latvijas Republikas
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu Latvijas Pareizticigās Baznīcas likums.
Pielikumā: 1.Likumprojekts un anotācija lpp.
--------------------------------
--------------------------------
--------------------------------
--------------------------------
-------------------------------- --------------------------------
--------------------------------
--------------------------------
--------------------------------
------------------------------
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Baznīca Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās draudzēm;
2) Baznīcas
statūti Baznīcas statūti,
kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu
reģistrā;
3) Baznīcas galva virsgans (metropolīts, arhibīskaps vai bīskaps), kas stājies amatā un vada Baznīcu saskaņā ar Baznīcas statūtos un kanonos noteikto kārtību;
2. pants. Likuma
mērķis un uzdevums
(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.
(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskas organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.
3.pants. Baznīcas statuss
(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas statūtus un kanonus.
(3) Baznīca pilnā mērā realizē tās statūtos noteiktos pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības.
(4) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi, tostarp organizatorisko struktūru un misiju.
(5) Baznīcas pilns nosaukums ir Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma. Atšķirtspēja balstas uz vārda pareizticīgā izmantošanu nosaukumā.
(6) Baznīca var prasīt tās nosaukuma vai atšķirtspējas formējoša vārda prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
(7) Valsts respektē Baznīcas lēmumus kanoniskajos jautājumos un tie nav pārsūdzami valsts iestādēs.
(8)Izstrādājot vai pieņemot tiesību normas, kas skar Baznīcu, tiek noskaidrots Baznīcas viedoklis.
(8) Draudžu kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.
4.pants. Baznīcas galva
(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.
(2) Baznīcas galva Baznīcas statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.
5.pants. Baznīcas īpašums un finanses
(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Baznīcas
nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana
iespējama tikai ar Baznīcas galvas rakstveida piekrišanu. Baznīcas īpašumā
esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi. Ja Baznīcas draudze nolēmusi iegūt savā
īpašumā, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt nekustamo īpašumu, tai
jāsaņem Baznīcas galvas rakstiskā piekrišana.
(3) Dievnamus un
rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc
kreditoru pieprasījuma.
(4)
Ja kāda no Baznīcas izveidotajām organizācijām, draudzēm vai iestādēm
likvidējas, nekustāmie un kustāmie īpašumi, kas bija tās īpašumā, valdījumā un
rīcībā, attiecīgi pāriet Baznīcas īpašumā, valdījumā un rīcībā.
(5) Baznīcai ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.
(6) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.
(7) Baznīca, tās draudzes un Baznīcai piederošās juridiskās personas, iegūstot nekustāmo īpašumu uz likuma, mantojuma tiesību vai dāvinājuma pamata, ir atbrīvotas no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(8) Baznīca un tās draudzes, kurām atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustāmo īpašumu, pamatojoties uz likumu Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz atgūtajiem nekustāmiem īpašumiem, ir atbrīvotas no valsts nodevas par atdotā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(9) Baznīca ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss Baznīcai ir atņemams tikai ar likumu.
6.pants.
Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana, statuss un izmantošana
(1) Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana un celtniecība, kā arī to pārbūve vai restaurācija notiek ar Baznīcas galvas atļauju.
(2) Baznīcas īpašumā esoši dievnami, kapličas un kapsētas nav izmantojami vai atsavināmi pretēji statūtos noteiktiem mērķiem.
(3) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai.
(4) Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.
7.pants.
Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība
(1) Baznīca
nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un
izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Baznīcas noteiktajā kārtībā.
(3) Valsts un
pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros
piedalās Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu kultūras un vēsturisko pieminekļu
atjaunošanā un uzturēšanā.
(4) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Baznīcas īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.
8.pants.
Valgundes svētvieta
(1) Valgundes svētvieta ir nacionālas nozīmes svētvieta, kas ir pareizticīgo kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un reliģisku svētceļojumu vieta. Valgundes svētvieta ir izmantojama vienīgi reliģiska, un garīga rakstura pasākumiem un žēlsirdības misijām, kurus nosaka Baznīcas galva.
(2) Svētvietas teritorijā ietilpst Zemes grāmatā uz Rīgas Sv. Trīsvienības Sergija klostera vārda ierakstītā teritorija.
9.
pants. Valgundes svētvietas finansēšana
(1) Valgundes svētvietas finanšu līdzekļus veido:
1) Baznīcas piešķirtie līdzekļi;
2) fizisko un juridisko personu ziedojumi.
(2) Valgundes svētvieta var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.
(3) Pašvaldības piedalās svētvietā notiekošo masu pasākumu medicīniskās palīdzības, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
10.pants.
Baznīcas garīdznieku tiesības salaulāt
Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēt laulību ir tiesīgi tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijas iesniegtajā reģistrēt laulību tiesīgo garīdznieku sarakstā.
11. pants.
Grēksūdzes un pastorālās sarunas aizsardzība
(1) Baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā, pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes un pastorālo sarunu laikā.
(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas garīdznieku.
12.pants. Baznīca un militārais dienests
(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas garīdznieka garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.
(2) Baznīcas garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējas mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.
13.pants.
Baznīcas kapelānu garīgā darbība
(1) Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.
14.pants.
Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā
(1) Patvēruma meklētajam, kurš baidās no vajāšanas savas pareizticīgās pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.
(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa pareizticīgās pārliecības dēļ.
15.pants.
Baznīcas attiecības ar darbiniekiem
(1) Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu) un kanoniem, kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā pareizticīgai pārliecībai.
(2) Baznīcas galva, pamatojoties uz kanonisko tiesību normām un statūtiem, nozīmē uz kalpošanas vietu un atbrīvo no kalpošanas garīdzniekus. Baznīcas galvas rīkojums ir vienīgais pamats darba attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem.
16.pants. Baznīca un izglītība
(1) Baznīcas dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka Baznīca. Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savu garīdzniecību Rīgas Garīgajā Seminārā. Valsts piešķir finansējumu Rīgas Garīgā Semināra uzturēšanai.
(2) Minētajām izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(3) Pareizticīgā ticības mācība vispārizglītojošās mācību iestādēs notiek tikai pamatojoties uz programmu, kuru apstiprinājusi Baznīcas sinode, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā kvalificēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas izsniegta kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt Baznīcas ticības mācību.
(3) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus.
(5) Baznīcas izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.
(6) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
17.
pants. Baznīcas svētku dienas
(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma Ziemassvētkos, Lielajā piektdienā un pirmajās Lieldienās pēc Juliāna kalendāra, vienojoties ar darbinieku, piešķir pēc darba devēja ieskatiem apmaksātu vai neapmaksātu brīvdienu.
(2) Skolnieku skolas kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās dienās var tikt attaisnoti, pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu iesniegto lūgumu.
(3) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas, vienojoties ar Baznīcu, panāk, lai eksāmeni nesakrīt ar Baznīcas svētku dienām.
18.pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu
Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo likumā Par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.
19.pants.
Baznīcas garīdznieku saraksts
(1) Baznīca rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 4.punktā minēto Baznīcas garīdznieku statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 8. un 11.pantā minētās darbības, kā arī ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.
(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Baznīca divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.
(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.
Pārejas noteikums
2.Baznīca līdz 2007.gada 31.decembrim paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētos datus.
Likumprojekta Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts
izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo
stāvokli un statusu; balstoties uz
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā
Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ilglaicīgu
pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts
sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.
3.
Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību
budžetiem?
Likumprojekts
šo jomu neskar.
4.
Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Iespējams
būs nepieciešami grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu?
Ar Savienības pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma
izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks
nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.