Likumprojekts

 

 

Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

 

2007.gada 21.februārī       

Nr._______________                                                           

 

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.

 

 

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 4 lp.).

 

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā

 “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”

 

Izteikt likuma šādus grozījumus:

 

1. Papildināt likumu ar jaunu 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. (1) Uz Latvijas nepilsoni, kas vēlas iegūt statusu, neattiecas šā likuma 3. panta, 4.panta, 5.panta ceturtās un piektās daļas, 7.panta, 8.panta, 12.panta, 13.panta, 14.panta nosacījumi.

(2) Latvijas nepilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda nepilsoņa pasi un iesniedz iesniegumu un fotogrāfiju.

(3) Statusu Latvijas nepilsonim apliecina Latvijas valsts atzīme nepilsoņa pasē – “EK pastāvīgais iedzīvotājs”.

(4) Latvijas nepilsonim statusa piešķiršanu atsaka, ja viņš nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus. Latvijas nepilsonis ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti.

(5) Latvijas nepilsonim statusu atņem, ja viņš ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa.

 

2. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka tiesības.

(2) Statusa baudītājam ir Latvijas Republikas likumos Latvijas pilsonim noteiktās tiesības attiecībā uz:

1) nodarbinātības un pašnodarbinātības iespējām;

2) izglītību un arodmācībām;

3) profesionālās izglītības diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšanu;

4) sociālo nodrošināšanu, sociālo palīdzību un sociālo aizsardzību;

5) biedrošanās brīvību un piederību organizācijai;

6) piedalīšanos pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā

 

9. Saeimas deputāti:

 

_______________________

 

_______________________

 

_______________________

 

_______________________

 

_______________________

 

_______________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja

 statusu Latvijas Republikā”

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2006.gada 22.jūnijā 8. Saeima ir pieņēmusi likumu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, kas ir izklāstīti prezidentes 2006.gada 30.maija vēstulē Nr. 216.

Valsts prezidente vērš Saeimas uzmanību uz to starptautiski atzīto faktu, ka Latvijā attiecībā uz Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvā 2003/109/EK (turpmāk - Direktīva 2003/109/EK) lietoto terminu “trešās valsts pilsonis”, pastāv pilnīgi atšķirīga situācija no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. LR Saeima pieņemot likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, pēc LR Satversmes tiesas viedokļa (2005. gada 7.marta spriedums lietā Nr. 2004-15-0106.), nosaka konkrētai personu grupai – nepilsoņiem – īpašu statusu.

Valsts Prezidente uzskata, ka “... balstoties uz Valsts Cilvēktiesību biroja un cilvēktiesību ekspertu viedokli, no Latvijas valsts puses ir nekonsekventi jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā piešķiršanu nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem…. Nav pamata uzlikt nepilsoņiem par pienākumu .. pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Tāpat nepārdomāta šķiet … Latvijas nepilsoņiem izvirzāmā prasība par valsts valodas apguvi…Lūdzu Saeimu, ievērojot nepilsoņu īpašo statusu Latvijā, izvērtēt iespēju nodalīt Latvijas nepilsoņiem izvirzāmās prasības Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai no trešo valstu pilsoņiem izvirzāmajām prasībām”.

          Likuma esošajā redakcijā nav ņemts vērā tas fakts, ka Direktīvas 2003/109/EK 11.panta 1.punkts paredz iespēju Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt vienlīdzīgu ar pilsoņiem attieksmi dažās jomās (tekstā ir minētas astoņas). Kaut gan Direktīvas 2003/109/EK 11.pantam ir rekomendējošs raksturs, ņemot vērā LR nepilsoņu īpašo statusu, salīdzinājumā ar ārzemniekiem, ir pamats uz Latvijas nepilsoņiem pilnībā attiecināt 11. pantā norādītās tiesības. Vēl vairāk, 11.panta 5.punkts nosaka, ka “Dalībvalstis var arī lemt par vienlīdzīgas attieksmes piešķiršanu attiecībā uz jomām, uz ko neattiecas 1. punkts”.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekta 1.pants paredz vienkāršot procedūru Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai LR nepilsoņiem. LR nepilsoņi tiek atbrīvoti no valsts nodevas, no pienākuma pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, ka arī no prasības apgūt valsts valodu.

2. Likumprojekta 2.pants paredz dažās jomās Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt vienlīdzīgu ar LR pilsoņiem attieksmi, tajā skaitā attiecībā uz nodarbinātību un pašnodarbinātību; izglītību un arodmācībām; profesionālās izglītības diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšanu; sociālo nodrošināšanu, sociālo palīdzību un sociālo aizsardzību;  biedrošanās brīvību un piederību organizācijām; piedalīšanos pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts veicinās sabiedrības integrāciju.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

 

-

 

-

 

-

 

-

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

6. Cita informācija

-

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Sakarā ar likuma 9.panta otrās daļas jauno redakciju ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus sekojošos normatīvajos aktos:

1) 1.punkts:

Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, Valsts darba inspekcijas likums, Civilstāvokļa aktu likums, Likums “Par valsts noslēpumu”,

Latvijas Republikas Advokatūras likums,

Kriminālprocesa likums, Notariāta likums

Tiesu izpildītāju likums, Detektīvdarbības likums, Apsardzes darbības likums, Militārā dienesta likums,

 

Iekšējā audita likums

Ieroču aprites likums, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums.

2) 2.punkts:

Ministru kabineta 2001.05.29 Noteikumi nr. 219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”; Ministru kabineta 2001.05.29 Noteikumi nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.”

3) 3.punkts:

Likums «Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu»,

Ministru kabineta 2003.09.02 Noteikumi nr. 493 “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu”

4) 4.punkts:

Likums “Par valsts pensijām”

5) 5.punkts:

Likums “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”, Politisko partiju likums

6) 6.punkts:

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums

 

 

 

 

 

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst Eiropas Savienības Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvai 2003/109/EK

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ar Latvijas Krievu kopienas apvienoto kongresu, Krievu biedrību Latvijā, Latvijas krievu kopienu, Pilsoņu un nepilsoņu savienību, Latvijas cilvēktiesību komiteju

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Organizācijas atbalsta likumprojektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi savas kompetences robežās nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-