Rīgā

2007. gada 7. februārī Nr. 8/6-2-

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ”.

Pielikumā: Likumprojekts.

Saeimas deputāti:

1. ______________________ _______________________

2. ______________________ _______________________

3. ______________________ _______________________

4. ______________________ _______________________

5. ______________________ _______________________

6. ______________________ _______________________

7. ______________________ _______________________

Likumprojekts

Grozījumi „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 201.²⁶ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem”.

2. Papildināt 201.³⁴ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts neparedz šos tekstus atveidot arī svešvalodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītājiem vai atbildīgajām amatpersonām, kā arī pašnodarbinātajām personām no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem”,

un uzskatīt 201.³⁴ panta otro daļu par šī panta trešo daļu.

3. Izteikt 201. ³⁵ panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šī produkcija vai preces netiek eksportētas, -

uzliek naudas sodu atbildīgajām amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par importēto preču realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā, -

uzliek naudas sodu atbildīgajām amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem”.

4. Papildināt 201.³⁵ pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti neparedz šīs informācijas sniegšanu svešvalodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu Valsts valodas likuma 21. panta pirmajā daļā minēto institūciju amatpersonām un personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par Latvijā ražoto preču realizēšanu vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietverto informāciju valsts valodā, -

uzliek naudas sodu atbildīgajām amatpersonām un personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem”.

5. Papildināt likumu ar 201.³⁷ un 201.³⁸ pantiem šādā redakcijā:

„201.³⁷ pants. Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu rakstiska rīkojuma veidā

Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu rakstiska rīkojuma veidā Ministru kabineta noteikumos neminētām darbinieku vai pašnodarbināto personu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem vai darba pienākumos ietilpst valsts noteiktās lietvedības kārtošana, -

uzliek naudas sodu darba devējam vai pašnodarbinātajai personai no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

201.³⁸ pants. Par valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas, glabāšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu

Par valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas, glabāšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par valsts valodas prasmes apliecības, kuru nav izdevusi attiecīgā atestācijas komisija likumā noteiktajā kārtībā, izmantošanu, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem”.

Rīgā

2007. gada 2. martā Nr. 8/6-2-

Saeimas Kancelejas

Dokumentu nodaļai

Par anotācijas pievienošanu

Lūdzu pievienot anotāciju likumprojektam “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” reģ. nr. 230/Lp9, dok. nr. 468.

Pielikumā: Anotācija.

Iesniedzēju vārdā Māris Grīnblats

Anotācija likumprojektam “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

reģ. nr. 230/Lp9, dok. nr. 468.

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējā situācija valsts valodas lietošanas jomā uzrāda vairākas nepilnības likumdošanā. Tā rezultātā praksē sāk ieviesties tendences, kas ne tikai neveicina valsts valodas nostiprināšanos sabiedrībā, bet gan sekmē divvalodības attīstību.

Tas ir pretrunā Satversmes 4. panta būtībai.

Piemēram, valsts un pašvaldības iestādes ar bukletu, vienlapju, plakātu utt. palīdzību nereti sniedz informāciju par, piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību, līdzās valsts valodai lietojot arī svešvalodas gadījumos, kas nav paredzēti kā izņēmumi attiecīgajos MK noteikumu Nr. 130 „Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” punktos. Par šo Valsts valodas likuma 21. panta 1. daļas un minēto MK noteikumu normu pārkāpumu administratīvais sods līdz šim nebija paredzēts. Līdzīga ir situācija arī ar MK noteikumu Nr. 286 „Noteikumi par svešvalodu lietošanu zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstā” pārkāpumiem, kad svešvalodas tiek lietotas gadījumos, ko šie noteikumi neparedz.

Daudzi darba devēji privātajā sfērā nepilda arī MK noteikumu Nr. 296 „Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” 5. un 6. punkta prasības, kas nosaka noteikt konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi saviem darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem.

Spēkā esošajā APK redakcijā nav noteikta atbildība par valsts valodas prasmes atestācijas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par viltotu apliecību izmantošanu.

Nav noteikta atbildība par preču realizēšanu vairumtirdzniecībā, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj cīnīties pret pārkāpumu izraisītājiem, jeb cēloņiem. Bieži vien, ja arī minētās informācijas tulkojums ir nodrošināts, tas ir nepilnīgs, neprecīzs un nelīdzvērtīgs arī formas ziņā.

APK 201.³⁵ panta 4. daļa gan paredz atbildību par importēto preču realizēšanu, nenodrošinot minētās informācijas tulkojumu valsts valodā, taču praksē nereti ir gadījumi, kad šī informācija netiek nodrošināta arī Latvijā ražotajām precēm.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts novērsīs nepilnības, kas traucē valsts valodas nostiprināšanai sabiedrībā, nosakot vai precizējot atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. Latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2005.

2006.

2007.

2008.

*).

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumpro-jekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumpro-jekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumpro-jekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts tapis sadarbojoties ar Valsts valodas centra speciālistiem

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas institūcijas netiek radītas un to funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav