Juridiskā komisija

 

 

 

2007. gada 29.martā

Nr. 9/3-

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’ (nr.226/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                              M.Segliņš

 

 

 

 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                                   otrais lasījums

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(nr. 226 Lp/9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(34)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

54.pants. Zemes lietojuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

 

1. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

 

"54.pants. Zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem."

 

 

 

 

1. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

 

"54.pants. Zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem."

 

155.3 pants. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība neatļautās vietās

Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu tirdzniecību neatļautās vietās -

uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no trīssimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

 

 

1.

 Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 155.3pantu.

 

atbalstīts

2. Izslēgt 155.3 pantu.

 

165.3 pants. Kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošana

Par kredītiestāžu darbību regulējošo likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu vai norādījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu kredītiestādes valdes locekļiem, valdes priekšsēdētājam vai direktoram rīkotājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

2. Izslēgt 165.3 pantu.

 

 

 

 

3. Izslēgt 165.3 pantu.

 

165.5 pants. Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana

Par klienta identifikācijas prasību pārkāpšanu –

kredītiestādes vai finanšu iestādes darbiniekam uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

3. Izslēgt 165.5 pantu.

 

 

 

 

4. Izslēgt 165.5 pantu.

 

166.7 pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest oficiālas sarunas par darba koplīgumu vai slēgt saskaņotu darba koplīgumu, kā arī par koplīguma noteikumu rupju neizpildi –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

4. Izteikt 166.7 pantu šādā redakcijā:

"166.pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem."

 

 

 

 

5. Izteikt 166.7 pantu šādā redakcijā:

"166.pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem."

166.14 pants. Viltotu preču pārdošana

Par viltotu preču piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces.

Par viltotu alkoholisko dzērienu uzglabāšanu, piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šos alkoholiskos dzērienus.

 

2.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 166.14panta otro daļu.

atbalstīts

6. Izslēgt 166.14 panta otro daļu.

166.15 pants. Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšanu ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem vai to piedāvāšanu vai realizēšanu bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem, izņemot ārstniecības līdzekļu realizēšanu, –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

Par tādu alkoholisko dzērienu piedāvāšanu vai realizāciju, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šos alkoholiskos dzērienus vai bez konfiskācijas.

Par tabakas izstrādājumu nenodrošināšanu ar testēšanas pārskatu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizēšanu bez testēšanas pārskata –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus, kuriem nav izsniegts testēšanas pārskats, vai bez konfiskācijas.

Par naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu nenodrošināšanu ar atbilstības sertifikātu, atbilstības apliecinājumu, testēšanas pārskatu vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas apliecina šo produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu piedāvāšanu vai realizēšanu bez tiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, kuriem nav atbilstības sertifikāta, atbilstības apliecinājuma, testēšanas pārskata vai cita normatīvajos aktos noteikta atbilstību apliecinoša dokumenta, vai bez konfiskācijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 166.15panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

7. Izslēgt 166.15 panta otro daļu.

 

170.1 pants. Nelegālu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanās

Par nelegālu alkoholisko dzērienu vai spirta iegādāšanos –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu.

 

 

4.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 170.1pantu šādā redakcijā:

 

„170.1pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanās

Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos, –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus.”

 

neatbalstīts

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt kodeksu ar 170.2 pantu šādā redakcijā:

 

„170.2pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana

Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu, -

 

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt kodeksu ar 170.3pantu šādā redakcijā:

 

170.3pants. Telpu nodošana nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai

Par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai vai realizācijai, -                                                        

 

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

8. Papildināt kodeksu ar 170.2 pantu šādā redakcijā:

 

„170.2 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana

Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstoš latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.”

 

9. Papildināt kodeksu ar 170.3 pantu šādā redakcijā:

 

"170.3 pants. Telpu nodošana nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai

Par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai vai realizācijai  –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

 

 

174.3 pants. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.

Par nepilngadīgo, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, iesaistīšanu nesankcionētu sapulču, gājienu un piketu norisē vai organizēšanā –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

 

7.

Deputāts V.Buzajevs

 

Izteikt likuma 1743 pantu šādā redakcijā:

„174.3 pants. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz trīssimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā administratīvā soda piemērošanas gadījumā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz tūkstoš latiem.”

neatbalstīts

 

175.pants. Necieņa pret izziņas, izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm

Par necieņu pret izziņas, izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka vai pieaicinātā neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 175.1pantā vārdus „vai pieaicinātā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

10. Izslēgt 175.1 pantā vārdus „vai pieaicinātā”.

 

201.36 pants. Necieņa pret valsts valodu

Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

 

9.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likuma 20136 pantu.

 

neatbalstīts

 

204.5 pants. Izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšana

Par izložu vai azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, juridiskajām personām – līdz piecsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas vai atņemot tiesības veikt zināma veida komercdarbību vai bez tā.

 

5. Izteikt 204.5 panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas."

 

 

 

 

11. Izteikt 204.5 panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas."

 

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44., 51.–53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.–98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.–108.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134., 135., 136., 137., 137.1, 138. (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 150., 150.2, 150.3, 152., 155.pantā, izņemot tā trešo un ceturto daļu, 155.5 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādījušas tādas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1, 172., 172.1, 172.2, 172.4 pantā, 173.pantā, 174.3 panta pirmajā un trešajā daļā, 176., 179.panta ceturtajā daļā, 185.–190., 190.2, 190.3, 190.10 , 190.11, 190.12 , 194.3, 197. (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi valsts iestādes amatpersona), 201.63 un 202.–204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.2, 172.4 un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

 

6. Izteikt 210.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44.,
51.–53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.–98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.–108.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134., 135., 136., 137., 137.1, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 150.–150.3, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.5 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1, 172., 172.1, 172.2, 172.4, 173.pantā, 174.3 panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.–190., 190.2, 190.3, 190.10, 190.11, 190.12, 194.3, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona), 201.43–201.45, 201.63 un 202.–204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likumprojekta 6.pantā (likuma 210.panta pirmās daļas grozījumi) vārdus un ciparus „174.3 panta trešajā daļā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīts

12. Izteikt 210.panta pirmo d aļu šādā redakcijā:

"Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44.,
51.–53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.–98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.–108.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134. - 137., 137.1, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā un astotajā daļā, 149.33 pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 150.–150.3, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.5 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1, 172. - 172.2, 172.4, 173.pantā, 174.3 panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.–190., 190.2, 190.3, 190.10 – 190.12, 194.3, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona), 201.43–201.45, 201.63 un 202.–204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

211.2 pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Amatpersonas, izskatot lietas par minēto noteikumu pārkāpšanu, var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem, bet pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) – līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

 

7. Izteikt 211.2 panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu."

 

 

 

 

 

13. Izteikt 211.2 panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu."

 

 

213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 137.1 panta trešajā daļā, 139.1 panta otrajā daļā, 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 150.1 pantā, 155.3 pantā, 155.4 panta otrajā daļā, 155.6 panta otrajā daļā, 155.8 pantā, 156.4 panta otrajā daļā, 158.1 pantā, 160.1 panta otrajā daļā, 165.4, 165.5, 166.2, 166.3, 166.7, 166.8, 166.17, 166.21–166.25, 166.28–166.30, 167., 170.1 pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.2, 174.3, 174.5, 175., 175.1–175.4, 175.8, 176.1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.1, 190.5, 190.6 pantā, 190.9 panta pirmajā daļā, 190.10, 194.1, 200., 200.1, 201.2-201.9, 201.39–201.48, 204.1, 204.2 pantā un 204.5 panta otrajā daļā, 204.12 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

 

8. Izteikt 213.pantu šādā redakcijā:

 

"213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46.pantā, 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.1 panta otrajā daļā, 149.panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.3 pantā, 155.4 panta otrajā daļā, 155.6, 155.8 pantā, 156.4 panta otrajā daļā, 158.1 pantā, 160.1 panta otrajā daļā, 165.4, 166.2, 166.3, 166.17, 166.21–166.25, 166.28–166.30, 167., 170.pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.pantā, 174.panta pirmajā un otrajā daļā, 174.5, 175., 175.1–175.4, 175.8, 176.1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.1, 190.5, 190.6, 194.1, 200., 200.1, 201.2–201.9, 201.39–201.42, 201.46–201.48, 204.1 un 204.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

11.

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

13.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

213.pantā:

izslēgt skaitli un vārdu „155.3pantā”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

izslēgt skaitli un vārdu „170.1 pantā”.

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt likumprojekta 7.pantā (likuma 213.panta grozījumi) vārdus un ciparus „174.panta pirmajā un otrajā daļā” ar cipariem „174..

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīts

14. Izteikt 213.pantu šādā redakcijā:

 

"213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46.pantā, 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.1 panta otrajā daļā, 149.panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā,  155.4 panta otrajā daļā, 155.6, 155.8 pantā, 156.4 panta otrajā daļā, 158.1 pantā, 160.1 panta otrajā daļā, 165.4, 166.2, 166.3, 166.17, 166.21–166.25, 166.28–166.30, 167., 170.pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.pantā, 174.panta pirmajā un otrajā daļā, 174.5, 175.–175.4, 175.8, 176.1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.1, 190.5, 190.6, 194.1, 200., 200.1, 201.2–201.9, 201.39–201.42, 201.46–201.48, 204.1 un 204.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

214.pants. Valsts policijas iestādes

Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1, 46., 109.–114., 118., 134.–136.pantā, 137.1 panta ceturtajā daļā, 138., 139.pantā, 139.1panta pirmajā daļā, 149.4–149.33 pantā, 155.panta pirmajā daļā, 159.4–159.6 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 167., 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.4, 179.1, 181., 183., 183.1, 202.1, 204.4, 204.6, 204.14 un 204.15 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo policijas pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, Ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības (dežūrdaļas) maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) policijas iecirkņu vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4–149.33 pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus, un par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136., 170.1 pantā un 171.panta pirmajā daļā;

3) Valsts policijas apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori, jaunākie inspektori, kārtībnieki, Valsts policijas struktūrvienību vecākie inspektori un inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4–149.33 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus, izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums;

4) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 — 149.33 pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

9. Aizstāt 214.pantā skaitļus un vārdu "159.4–159.6 pantā" ar skaitļiem un vārdu "159.4–159.6, 166.8 pantā".

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

214.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu „170.1pantā” ar skaitļiem un vārdu „170.1, 170.2 , 170.3 pantā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli un vārdu „170.1pantā” ar skaitļiem un vārdu „170.1, 170.2  170. 3pantā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

15.    214.pantā:

Aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu "159.4–159.6 pantā" ar skaitļiem un vārdu "159.4–159.6, 166.8 pantā";

 

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu „170.1 pantā” ar skaitļiem un vārdu „170.1, 170.2 , 170.3 pantā”;

 

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli un vārdu „170.1 pantā” ar skaitļiem un vārdu „170.1, 170.2  170. 3pantā”.

 

215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 149.33 panta divdesmitajā daļā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.1, 155.2, 155.3, 155.5, 155.6, 155.13, 156., 156.1, 156.2, 156.3 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā, 156.5, 159., 159.4, 159.7, 159.8, 159.9pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 165.2, 166., 166.2, 166.6 pantā, 166.9 panta otrajā daļā, 166.12 panta trešajā daļā, 166.14 pantā, 166.15 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 166.20, 166.27, 166.32, 169.3, 190.7 , 190.15 un 201.10–201.18 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, –

naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitu priekšnieki un viņu vietnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 190.7 un 201.10–201.18 pantā, –naudas sodu līdz seštūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotas amatpersonas –                

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

16.

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

215.1pantā:

izslēgt skaitli un vārdu „155.3pantā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

aizstāt skaitli un vārdus „166.15panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem „166.15panta trešajā un ceturtajā daļā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „169.3” ar skaitli „170.2,”.

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

16. 215.1 panta pirmajā daļā:

izslēgt skaitli un vārdu „155.3 pantā”;

 

aizstāt skaitli un vārdus „166.15 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem „166.15 panta trešajā un ceturtajā daļā”;

 

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „169.3” ar skaitli „170.2”.

 

215.3 pants. Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3 pantā, 90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91.pantā, 166.9 panta trešajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem;

2) valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

 

10.  215.3 pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu "91.pantā" ar skaitļiem un vārdu "91., 166.7 pantā";

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "piectūkstoš" ar vārdu "desmittūkstoš".

 

 

 

 

17. 215.3 pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu "91.pantā" ar skaitļiem un vārdu "91., 166.7 pantā";

 

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "piectūkstoš" ar vārdu "desmittūkstoš".

 

231.pants. Vides aizsardzības valsts iestādes

Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.–53., 53.2–69., 71., 72.–88.1, 88.4–88.6, 88.7 pantā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta priekšnieks un viņa vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta struktūrvienību un to daļu vadītāji, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju priekšnieki un viņu vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju vides valsts inspektori –

uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju.

Par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 61., 82., 82.1 un 82.2 pantā, ja tos pieļāvuši peldošo līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas:

1) šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam;

2) šā panta otrās daļas 3.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.

Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

 

11. Aizstāt 231.panta pirmajā daļā skaitļus "53.2–69." ar skaitļiem "53.2, 54.1–69.".

 

 

 

 

18. Aizstāt 231 .panta pirmajā daļā skaitļus "53.2–69." ar skaitļiem "53.2, 54.1–69.".

 

236.2 pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 190.8 pantā un 190.9 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas vadītājs, viņa vietnieks un valsts arhīvu direktori – brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas inspektori un valsts arhīvu inspektori – brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem.

 

12. Aizstāt 236.2 panta pirmajā daļā vārdus "panta otrajā daļā" ar vārdu "pantā".

 

 

 

 

19. Aizstāt 236.2 panta pirmajā daļā vārdus "panta otrajā daļā" ar vārdu "pantā".

236.3 pants. Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26–201.35 pantā (izņemot lietas par 201.32 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks – naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori – naudas sodu līdz divsimt latiem.

Šajā pantā minētās amatpersonas par savas kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

 

13. Aizstāt 236.3 panta pirmajā daļā skaitli "201.35" ar skaitli "201.36".

 

19.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likumprojekta 13.pantu.

neatbalstīts

 

236.8 pants. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 204.panta pirmajā daļā un 204.12 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki.

14. Aizstāt 236.8 panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "204.5 panta pirmajā daļā un 204.12 panta pirmajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "204.5 un 204.12 pantā".

 

 

 

 

20. Aizstāt 236.8 panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "204.5 panta pirmajā daļā un 204.12 panta pirmajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "204.5 un 204.12 pantā".

 

238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

Izņēmuma gadījumā šādu lēmumu var pieņemt desmit dienu laikā. Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.

15. Papildināt 238.1 pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākajā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākās iestādes vai augstākā iestāde ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums ir galīgs.

Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams."

 

 

 

 

 

21. Papildināt 238.1 pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākajā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākās iestādes vai augstākā iestāde ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums ir galīgs.

Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams."

 

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir ierosināta krimināllieta;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi.

 

16. Aizstāt 239.panta 8.punktā vārdus "ierosināta krimināllieta" ar vārdiem "uzsākts kriminālprocess".

 

 

 

 

22. Aizstāt 239. panta 8.punktā vārdus "ierosināta krimināllieta" ar vārdiem "uzsākts kriminālprocess".

 

243.pants. Pierādījumi

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

 

17. Papildināt 243.panta otro daļu aiz vārdiem "liecinieku liecībām" ar vārdiem "un citu personu paskaidrojumiem".

 

20.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 243.panta otro daļu pēc vārdiem „ar protokolu par administratīvo pārkāpumu,” ar vārdiem „ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu,”.

 

atbalstīts

23. 243.panta otrajā daļā:

Papildināt daļu pēc vārdiem "liecinieku liecībām" ar vārdiem "un citu personu paskaidrojumiem";

 

papildināt daļu pēc vārdiem „ar protokolu par administratīvo pārkāpumu” ar vārdiem „ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu”.

 

245.pants. Materiālu nodošana prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas institūcijai

Ja lietas izskatīšanā institūcija (amatpersona) secina, ka pārkāpums satur nozieguma pazīmes, tas materiālus nodod prokuroram vai iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas institūcijai.

 

18. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

 

"245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei

Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei."

 

 

 

 

24. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

 

"245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei

Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei."

 

246.pants. Protokols par administratīvo pārkāpumu

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona vai arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrības pašdarbīgās institūcijas pilnvarotais pārstāvis sastāda protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250.pantā norādītajos gadījumos.

Protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments.

 

19. Izteikt 246.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu."

 

 

 

 

25. Izteikt 246.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu."

247.pants. Amatpersonu un speciāli pilnvarotu personu saraksts, kuras ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu

Amatpersonu un speciāli pilnvaroto personu sarakstu, kurām ir tiesības sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta administratīvā atbildība par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu.

Ja aktā tas nav paredzēts, tad šo sarakstu nosaka Ministru kabinets, Valsts kontrole, attiecīgā ministrija, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai institūcija, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī tam pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

 

20. Izteikt 247.pantu šādā redakcijā:

 

"247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai."

 

 

 

 

26. Izteikt 247.pantu šādā redakcijā:

 

"247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai."

 

 

21. Papildināt kodeksu ar 248.1 pantu šādā redakcijā:

 

"248.1 pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskas personas pārstāvja klātbūtnes

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskas personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā."

 

 

 

 

27. Papildināt kodeksu ar 248.1 pantu šādā redakcijā:

 

"248.1 pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnes

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā."

 

249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola norakstu nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam.

Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā no tā sastādīšanas brīža.

 

22. Izteikt 249.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam."

 

 

 

 

28. Izteikt 249.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam."

 

Divdesmitā nodaļa
Administratīvā aizturēšana, mantu apskate un
mantu un dokumentu izņemšana

 

 

21.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt divdesmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Administratīvā aizturēšana, personas, mantu un vietas apskate, un mantu un dokumentu izņemšana”.

 

atbalstīts

29. Izteikt divdesmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Administratīvā aizturēšana, personas, mantu un vietas apskate un mantu un dokumentu izņemšana”.

 

255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām. Izņēmuma gadījumos sakarā ar sevišķu nepieciešamību likumdošanas akti var noteikt citādu administratīvās aizturēšanas ilgumu.

Ārzemniekus, kuri pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai tranzīta noteikumus Latvijas Republikā, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu vai pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, – uz laiku līdz trim diennaktīm, divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža rakstveidā paziņojot par to prokuroram.

Personu, kura tirgo alkoholiskos dzērienus un spirtu neatļautās vietās, ir izdarījusi sīko huligānismu vai pārkāpusi sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtību, var aizturēt, līdz tiesnesis vai policijas iestādes priekšnieks (priekšnieka vietnieks) izskata lietu.

Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad pārkāpējs nogādāts protokola sastādīšanai, bet personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, – no atskurbšanas brīža.

Personai, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu muitas kontroles veikšanas laikā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no muitas kontroles pabeigšanas brīža.

23. Izslēgt 255.panta trešo daļu.

 

 

 

 

30. Izslēgt 255.panta trešo daļu.

 

256.pants. Personas un mantu apskate

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarotas policijas iestāžu, militarizētās apsardzes, civilās aviācijas, muitas iestāžu un Robežsardzes amatpersonas, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos – arī citu uz to pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarota ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona divu tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē.

Mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas policijas, civilās aviācijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts vides dienesta, meža sardzes, valsts medību uzraudzības iestāžu amatpersonas, Valsts vides dienesta pilnvarotas personas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas, bet likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos – arī citu tam pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Mantu, rokas bagāžas, bagāžas, medību un zvejas rīku, iegūtās produkcijas un citu priekšmetu apskate parasti notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes, piedaloties diviem pieaicinātajiem.

Par personas un mantu apskati sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu.

Personu un mantu apskate muitas iestādēs notiek Latvijas Republikas muitas kodeksā noteiktajā kārtībā.

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

256.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „divu tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē.”:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „piedaloties diviem pieaicinātajiem.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

31. 256.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „divu tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē”;

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „piedaloties diviem pieaicinātajiem”.

 

 

 

24..

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt kodeksu ar 256.1pantu šādā redakcijā:

„256.1pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvu pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus.

Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus.       

Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu..

Ja publiski nepieejama teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var piemērot administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa apskati var izdarīt pilnvarotas Valsts policijas, Valsts robežsardzes iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – arī citu pilnvarotu institūciju amatpersonas ar īpašnieka vai valdītāja piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar šī panta piektajā daļā minētās iestādes pilnvarotas amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati veic īpašnieka, valdītāja vai lietotāja vai to pārstāvju, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Ja publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tā veikšanas paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja lēmums nav pārsūdzams.”

 

atbalstīts

32. Papildināt kodeksu ar 256.1 pantu šādā redakcijā:

„256.1 pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvu pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus.

Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus.       

Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.

Ja publiski nepieejama teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var piemērot administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa apskati var izdarīt pilnvarotas Valsts policijas, Valsts robežsardzes iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – arī citu pilnvarotu institūciju amatpersonas ar īpašnieka vai valdītāja piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar šā panta piektajā daļā minētās iestādes pilnvarotas amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati veic īpašnieka, valdītāja vai lietotāja vai to pārstāvju, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Ja publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās veikšanas par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnes is pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja lēmums nav pārsūdzams.”

 

257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas vai mantu apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254. un 256.pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas vai Valsts vides dienesta priekšnieka pilnvarotas personas vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

[Ceturtā – sestā daļa]. (Izslēgtas ar 2003.gada 16.oktobra likumu)

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

 

25.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

257.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „vai mantu” ar vārdiem „mantu vai vietas”;

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 aizstāt pirmajā daļā  vārdu un skaitli „un 256.” ar vārdu un skaitļiem „256. un 256.

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

33. 257.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus „vai mantu” ar vārdiem „mantu vai vietas”;

 

aizstāt vārdu un skaitli „un 256.” ar vārdu un skaitļiem „256. un 256.

259.pants. Administratīvās aizturēšanas, personas apskates, mantu un dokumentu apskates un izņemšanas pārsūdzēšana

Administratīvo aizturēšanu, personas apskati, mantu apskati un mantu un dokumentu izņemšanu ieinteresētā persona var pārsūdzēt augstākai institūcijai (amatpersonai) vai prokuroram.

 

24. Izslēgt 259.pantu.

 

 

 

 

 

34. Izslēgt 259.pantu.

 

260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.3, 149.10 pantā, 149.31 panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.

Izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167.pantā, 171.panta otrajā daļā, 175., 177., 178. un 201.pantā, pie administratīvās atbildības sauktās personas klātbūtne ir obligāta. Ja šī persona izvairās ierasties pēc policijas iestādes vai tiesneša aicinājuma, to var atvest piespiedu kārtā, bet, ja tas nav iespējams, lietu tiesā izskata bez tās piedalīšanās.

 

25. Izslēgt 260.panta piekto daļu.

 

 

 

27.

 

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt likuma 260.panta otrajā daļā vārdu „advokāta” ar vārdu „pārstāvja”.

 

 

 

neatbalstīts

35. Izslēgt 260.panta piekto daļu.

 

264.pants. Liecinieks

Par liecinieku administratīvā pārkāpuma lietā var izsaukt jebkuru personu, kurai var būt zināmi kādi apstākļi, kas jānoskaidro šajā lietā.

Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.

 

26. Papildināt 264.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un tuviem radiniekiem."

 

 

 

 

 

36. Papildināt 264.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un tuviem radiniekiem."

 

 

27. Papildināt kodeksu ar 268.1 pantu šādā redakcijā:

 

"268.1 pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.

Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā."

 

 

 

 

 

37. Papildināt kodeksu ar 268.1 pantu šādā redakcijā:

 

"268.1 pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.

Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā."

 

270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus nosaka likumdošana.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad institūcija (amatpersona), kas kompetents lietu izskatīt, saņēmis protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 175. un 178.pantā, izskata diennakts laikā, par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 165.3, 174.3 un 175.2 pantā, – trīs dienu laikā, bet 95.–98., 200., 201.1 pantā paredzētās – septiņu dienu laikā.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas jāizskata ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta ceturtajā un piektajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.

Likumdošana var noteikt arī citus termiņus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai.

 

28. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

 

"270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu par 30 dienām no dienas, kad saņemts protokols par administratīvo pārkāpumu un citi lietas materiāli.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Diennakts laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas iestāde sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūta tā kopiju personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, pa pastu ierakstītā sūtījumā uz personas norādīto (ja tādas nav – deklarēto) dzīvesvietas adresi (juridiskās personas adresi). Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas.


Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes."

 

 

 

Red. precizēts

38. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

 

"270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu par 30 dienām no dienas, kad saņemts protokols par administratīvo pārkāpumu un citi lietas materiāli.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Diennakts laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas iestāde sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un tā kopiju personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz personas norādīto (vai deklarēto) dzīvesvietas adresi (juridisko adresi). Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas.


Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes."

 

271.1 pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski

Lietas izskatīšana iesākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un ieņemamo amatu, pārliecinās par pārkāpēja identitāti, izskaidro pārkāpēja tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata pārkāpēja vai viņa pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie un liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums.

Ja lietvedībā piedalās pārstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

 

29.  271.1 pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, viņu procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likuma 2711 panta ceturto daļu (likumprojekta 29.pants) šādā redakcijā:

„Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīts

39.  271.1 pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnes is lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas."

 

274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kura pieņēmusi lēmumu;

2) lēmuma numuru, kura pirmie trīs simboli ir institūcijas trīsciparu kods, ko piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) lietas izskatīšanas datumu;

4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta;

5) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

6) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru;

7) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

8) lietā pieņemto lēmumu.

Ja, izlemjot jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, institūcijas (amatpersonas), kas norādīti šā kodeksa 205.panta 1.–5.punktā, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība.

Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu – priekšsēdētājs un sekretārs.

Likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likuma 274.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta un šīs personas pārstāvi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

40. Izteikt 274.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi;”

 

276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta, par to izdara attiecīgu ierakstu lietā.

 

30. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

 

"276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju darba dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis īpaši sarežģītās lietās var sastādīt saīsinātas formas lēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu lēmumu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātu lēmumu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums.

Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu un par to izdara attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmumu nosūta pa pastu, uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā."

 

 

 

 

41. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

 

"276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju darba dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis īpaši sarežģītās lietās var sastādīt saīsinātas formas lēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu lēmumu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātu lēmumu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums.

Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu un par to izdara attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmumu nosūta pa pastu, uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā."

280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

2) pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu – administratīvajā rajona tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu – Administratīvajā apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība trīs dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, valsts nodeva netiek iekasēta.

31.  280.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "trīs" ar vārdu "septiņu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta."

 

 

 

 

42.  280.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "trīs" ar vārdu "septiņu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta."

 

281.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot orgāns (amatpersona), kas ir tiesīgs izskatīt sūdzību.

 

32. Izteikt 281.pantu šādā redakcijā:

 

"281.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas termiņš iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc tās personas lūguma, kas iesniedz sūdzību, šo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību."

 

 

Red. precizēts

43. Izteikt 281.pantu šādā redakcijā:

 

"281.pants. Termiņš līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var apstrīdēt iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Ja attaisnojoša iemesla dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc tās personas lūguma, kas iesniedz sūdzību, šo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību."

 

33. Papildināt kodeksu ar 281.1 un 281.2 pantu šādā redakcijā:

 

"281.1 pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš tiesā

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā atbilstoši termiņiem un kārtībai, kas paredzēta Administratīvā procesa likumā.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

 

281.2 pants. Administratīvā pārkāpuma lietas virzība un izskatīšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas sūdzības saturu, iesniegšanas kārtību, kā arī procesuālo virzību uz apelācijas instances tiesu nosaka Administratīvā procesa likums.

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu atteikties atjaunot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, kā arī par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību desmit dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

Apelācijas tiesvedības ierosināšanas kārtību un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesuālo kārtību apelācijas instances tiesā nosaka Administratīvā procesa likums.

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūgumu, kas pieteikts apelācijas instances tiesai, apelācijas instances tiesa izskata koleģiālā sastāvā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst, ka lūgums ir jāizskata tiesas sēdē, lūguma izskatīšanai tiesa nosaka tiesas sēdi un aicina uz to administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekus. Dalībnieku neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai."

 

 

 

 

44. Papildināt kodeksu ar 281.1 un 281.2 pantu šādā redakcijā:

 

"281.1 pants. Termiņš līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pārsūdzēt termiņš tiesā

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā termiņā un kārtībā.

 Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

 

281.2 pants. Administratīvā pārkāpuma lietas virzība un izskatīšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas sūdzības saturu, iesniegšanas kārtību, kā arī procesuālo virzību uz apelācijas instances tiesu nosaka Administratīvā procesa likums.

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu atteikties atjaunot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, kā arī par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību desmit dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

Apelācijas tiesvedības ierosināšanas kārtību un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesuālo kārtību apelācijas instances tiesā nosaka Administratīvā procesa likums.

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūgumu, kas pieteikts apelācijas instances tiesai, apelācijas instances tiesa izskata koleģiālā sastāvā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst, ka lūgums ir jāizskata tiesas sēdē, lūguma izskatīšanai tiesa nosaka tiesas sēdi un aicina uz to administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekus. Dalībnieku neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai."

 

284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzība un protests par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu uz to pilnvarotam orgānam (amatpersonai) jāizskata desmit dienu laikā no to saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – no lietas materiālu saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1990.gada 21.decembra un 1992.gada 3.novembra likumu)

285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

286.pants. Orgāna (amatpersonas), kas izskata sūdzību vai protestu, lēmums

Orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmis orgāns (amatpersona), kas nav tiesīgs izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentam orgānam (amatpersonai).

Lēmuma, kas pieņemts par sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, norakstu trīs dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam – pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram.

 

34. Izteikt 284., 285. un 286.pantu šādā redakcijā:

 

"284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc to saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc lietas materiālu saņemšanas.

Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata saprātīgā termiņā.

285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

 

286.pants. Iestādes vai tiesas, kas izskata sūdzību vai protestu, nolēmums

Iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajā gadījumā iestāde vai tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

Tā lēmuma norakstu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam – pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram."

 

 

 

 

 

45. Izteikt 284., 285. un 286.pantu šādā redakcijā:

 

"284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc lietas materiālu saņemšanas.

Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata saprātīgā termiņā.

285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

 

286.pants. Iestādes vai tiesas, kas izskata sūdzību vai protestu, nolēmums

Iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajā gadījumā iestāde vai tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

Tā lēmuma norakstu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam – pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram."

 

 

 

35. Papildināt kodeksu ar 286.1  un 286.2 pantu šādā redakcijā:

 

"286.1 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemēro sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai šādos gadījumos:

1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajā gadījumā apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

 

286.2 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Kārtību un termiņus, kādā pārsūdzams apelācijas instances tiesas pieņemtais nolēmums, nosaka Administratīvā procesa likums."

 

 

 

 

46. Papildināt kodeksu ar 286.1  un 286.2 pantu šādā redakcijā:

 

"286.1 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai šādos gadījumos:

1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

 

286.2 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Apelācijas instances tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus, nosaka Administratīvā procesa likums."

287.pants. Tiesneša, policijas iestādes priekšnieka, augstākas tiesas priekšsēdētāja un augstākas policijas iestādes priekšnieka pilnvaras lietas pārskatīšanā

Tiesneša lēmumu lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, var atcelt vai grozīt pēc prokurora protesta pats tiesnesis, kā arī neatkarīgi no prokurora protesta – augstākas tiesas priekšsēdētājs.

Policijas iestādes priekšnieka lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts šā kodeksa 167.pantā, var atcelt vai grozīt pēc prokurora protesta pats policijas iestādes priekšnieks, kā arī neatkarīgi no prokurora protesta – augstākas policijas iestādes priekšnieks.

 

36. Izteikt 287.pantu šādā redakcijā:

 

"287.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

Iestāde vai tiesa, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

Atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai – ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets – pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu tiesas nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību."


 

 

 

47. Izteikt 287.pantu šādā redakcijā:

 

"287.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

Iestāde vai tiesa, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

Atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai – ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets – pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu tiesas nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību."

291.pants. Lēmuma nodošana izpildei

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi.

Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem:

1) brīdinājums;

2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana;

3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.1 panta trešajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas.

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

37. Papildināt 291.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.1 panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa."

 

 

 

 

48. Papildināt 291.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.1 panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa."

 

294.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes atlikšana

Ja ir apstākļi, kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par administratīvo arestu vai par naudas soda uzlikšanu (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā), institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.

Par naudas soda uzlikšanu pieņemtā lēmuma izpildi (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā) var atlikt uz laiku līdz diviem mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uzlikto naudas sodu iekasē pa daļām.

38.  294.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.";

 

aizstāt otrajā daļā vārdu "diviem" ar vārdu "sešiem".

 

 

 

 

 

49.  294.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.";

 

aizstāt otrajā daļā vārdu "diviem" ar vārdu "sešiem".

 

 

297.pants. Ar lēmumu izpildi saistīto jautājumu izlemšana

Jautājumus, kas saistīti ar lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi, izlemj institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

Kontrole pār lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi jāveic institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi.

39. Izteikt 297.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē iestāde, kura pieņēmusi sākotnējo lēmumu."

 

 

 

 

 

50. Izteikt 297.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē iestāde, kura pieņēmusi sākotnējo lēmumu."

 

 

304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda:

1) tiesu izpildītāji – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 156.panta otrajā daļā, 173.2 pantā, 204.5 pantā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.10–201.15 pantā, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju;

2) policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā, 155.panta septītajā daļā, 155.1 panta ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.3–155.pantā, 155.pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 159.4 pantā, 166.panta trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14, 166.15, 166.17 pantā, 166.20, 169.3, 170.1, 176.1, 178., 179.1, 204.4 un 204.14 pantā;

3) Valsts vides dienesta, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 58., 75., 78.–80.2 un 88.4 pantā;

4) meža dienesta un Valsts vides dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 69. panta otrajā un trešajā daļā;

5) (izslēgts ar 2001.gada 20.decembra likumu);

6) Valsts farmācijas inspekcijas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.1 pantā;

7) civilās aviācijas institūciju pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112.pantā;

8) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.2, 46.1, 102.2, 108.1, 108.3 pantā, 155.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.3, 155.6 pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 156.3 panta otrajā daļā, 159.4, 166.2 pantā, 166.9 panta otrajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14 panta pirmajā un otrajā daļā, 166.15, 166.20, 169.3 un 201.10– 201.15 pantā;

9) Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146.pantā, 146.1 panta otrajā un trešajā daļā, 146.2 panta otrajā daļā;

10) Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 102., 102.2 un 103.7 pantā;

11) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 103.3, 106., 106.1 un 155.5 pantā;

12) Datu valsts inspekcijas pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 204.7 pantā;

13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166.31 un 166.34 pantā;

14) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīts pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā daļā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

304.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitļus un vārdus „155.3–155.6pantā” ar skaitļiem un vārdiem „155.4–155.6pantā”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

papildināt pirmās daļas 2.punktā pēc skaitļa „170.1” ar skaitli „170.2”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

izslēgt pirmās daļas 8.punktā skaitli „155.3”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

aizstāt pirmās daļas 8.punktā skaitli un vārdus „166.14panta pirmajā un otrajā daļā” ar skaitli un vārdiem „166.14panta pirmajā daļā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

papildināt pirmās daļas 8.punktā pēc skaitļa „169.3” ar skaitli „170.2”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

51.  304.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdu „155.3–155.6 pantā” ar skaitļiem un vārdiem „155.4–155.6 pantā”;

 

papildināt 2.punktu pēc skaitļa „170.1” ar skaitli „170.2”;

 

izslēgt 8.punktā skaitli „155.3”;

 

aizstāt 8.punktā skaitli un vārdus „166.14panta pirmajā un otrajā daļā” ar skaitli un vārdiem „166.14panta pirmajā daļā”;

 

papildināt 8.punktu pēc skaitļa „169.3” ar skaitli „170.2”.

 

Juridiskās komisijas konsultante D.Saleniece