Likums

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

"54.pants. Zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem."

2. Izslēgt 165.³ pantu.

3. Izslēgt 165.⁵ pantu.

4. Izteikt 166.⁷ pantu šādā redakcijā:

"166.⁷pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem."

5. Izteikt 204.⁵ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas."

6. Izteikt 210.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44.,
51.–53.pantā, 53.¹ pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.–98., 98.¹, 98.², 100., 102.¹, 103., 103.², 103.⁶, 106.–108.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134., 135., 136., 137., 137.¹, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.¹ pantā, 149.³² panta septītajā un astotajā daļā, 149.³³ pantā (izņemot divdesmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 150.–150.³, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.⁵ pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.⁴ panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.¹, 172., 172.¹, 172.², 172.⁴, 173.pantā, 174.³ panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.–190., 190.², 190.³, 190.¹⁰, 190.¹¹, 190.¹², 194.³, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona), 201.⁴³–201.⁴⁵, 201.⁶³ un 202.–204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

7. Izteikt 211.² panta otro daļu šādā redakcijā:

"Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu."

8. Izteikt 213.pantu šādā redakcijā:

"213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46.pantā, 53.¹ pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 116.panta otrajā daļā, 139.¹ panta otrajā daļā, 149.⁴panta septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā, 149.¹⁵panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.³ pantā, 155.⁴ panta otrajā daļā, 155.⁶, 155.⁸ pantā, 156.⁴ panta otrajā daļā, 158.¹ pantā, 160.¹ panta otrajā daļā, 165.⁴, 166.², 166.³, 166.¹⁷, 166.²¹–166.²⁵, 166.²⁸–166.³⁰, 167., 170.¹pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.²pantā, 174.³panta pirmajā un otrajā daļā, 174.⁵, 175., 175.¹–175.⁴, 175.⁸, 176.¹, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.¹, 190.⁵, 190.⁶, 194.¹, 200., 200.¹, 201.²–201.⁹, 201.³⁹–201.⁴², 201.⁴⁶–201.⁴⁸, 204.¹ un 204.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

9. Aizstāt 214.pantā skaitļus un vārdu "159.⁴–159.⁶ pantā" ar skaitļiem un vārdu "159.⁴–159.⁶, 166.⁸ pantā".

10. 215.³ pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu "91.pantā" ar skaitļiem un vārdu "91., 166.⁷ pantā";

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "piectūkstoš" ar vārdu "desmittūkstoš".

11. Aizstāt 231.panta pirmajā daļā skaitļus "53.²–69." ar skaitļiem "53.², 54.¹–69.".

12. Aizstāt 236.² panta pirmajā daļā vārdus "panta otrajā daļā" ar vārdu "pantā".

13. Aizstāt 236.³ panta pirmajā daļā skaitli "201.³⁵" ar skaitli "201.³⁶".

14. Aizstāt 236.⁸ panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "204.⁵ panta pirmajā daļā un 204.¹² panta pirmajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "204.⁵ un 204.¹² pantā".

15. Papildināt 238.¹ pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākajā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākās iestādes vai augstākā iestāde ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums ir galīgs.

Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams."

16. Aizstāt 239.panta 8.punktā vārdus "ierosināta krimināllieta" ar vārdiem "uzsākts kriminālprocess".

17. Papildināt 243.panta otro daļu aiz vārdiem "liecinieku liecībām" ar vārdiem "un citu personu paskaidrojumiem".

18. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

"245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei

Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei."

19. Izteikt 246.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu."

20. Izteikt 247.pantu šādā redakcijā:

"247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

< p class=MsoBodyText style='text-indent:36.0pt;tab-stops:54.0pt'>Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai."

21. Papildināt kodeksu ar 248.¹ pantu šādā redakcijā:

"248.¹ pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskas personas pārstāvja klātbūtnes

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskas personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā."

22. Izteikt 249.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam."

23. Izslēgt 255.panta trešo daļu.

24. Izslēgt 259.pantu.

25. Izslēgt 260.panta piekto daļu.

26. Papildināt 264.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un tuviem radiniekiem."

27. Papildināt kodeksu ar 268.¹ pantu šādā redakcijā:

"268.¹ pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.

Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā."

28. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

"270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu par 30 dienām no dienas, kad saņemts protokols par administratīvo pārkāpumu un citi lietas materiāli.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.¹⁵ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Diennakts laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas iestāde sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūta tā kopiju personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, pa pastu ierakstītā sūtījumā uz personas norādīto (ja tādas nav – deklarēto) dzīvesvietas adresi (juridiskās personas adresi). Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes."

29. 271.¹ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, viņu procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas."

30. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

"276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju darba dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis īpaši sarežģītās lietās var sastādīt saīsinātas formas lēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu lēmumu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātu lēmumu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums.

Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu un par to izdara attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmumu nosūta pa pastu, uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā."

31. 280.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "trīs" ar vārdu "septiņu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta."

32. Izteikt 281.pantu šādā redakcijā:

"281.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas termiņš iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc tās personas lūguma, kas iesniedz sūdzību, šo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību."

33. Papildināt kodeksu ar 281.¹ un 281.² pantu šādā redakcijā:

"281.¹ pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš tiesā

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā atbilstoši termiņiem un kārtībai, kas paredzēta Administratīvā procesa likumā.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

281.² pants. Administratīvā pārkāpuma lietas virzība un izskatīšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas sūdzības saturu, iesniegšanas kārtību, kā arī procesuālo virzību uz apelācijas instances tiesu nosaka Administratīvā procesa likums.

Par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu atteikties atjaunot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, kā arī par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību desmit dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

Apelācijas tiesvedības ierosināšanas kārtību un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesuālo kārtību apelācijas instances tiesā nosaka Administratīvā procesa likums.

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūgumu, kas pieteikts apelācijas instances tiesai, apelācijas instances tiesa izskata koleģiālā sastāvā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst, ka lūgums ir jāizskata tiesas sēdē, lūguma izskatīšanai tiesa nosaka tiesas sēdi un aicina uz to administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekus. Dalībnieku neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai."

34. Izteikt 284., 285. un 286.pantu šādā redakcijā:

"284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc to saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc lietas materiālu saņemšanas.

Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata saprātīgā termiņā.

285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

286.pants. Iestādes vai tiesas, kas izskata sūdzību vai protestu, nolēmums

Iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajā gadījumā iestāde vai tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

Tā lēmuma norakstu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam – pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram."

35. Papildināt kodeksu ar 286.¹ un 286.² pantu šādā redakcijā:

"286.¹ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto lēmumu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemēro sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai šādos gadījumos:

1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesneša lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesneša lēmuma, kā arī šajā kodeksā noteiktajos gadījumos – sēdes protokola.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajā gadījumā apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

286.² pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Kārtību un termiņus, kādā pārsūdzams apelācijas instances tiesas pieņemtais nolēmums, nosaka Administratīvā procesa likums."

36. Izteikt 287.pantu šādā redakcijā:

"287.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

Iestāde vai tiesa, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

Atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai – ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets – pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu tiesas nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību."

37. Papildināt 291.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.¹ panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa."

38. 294.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "diviem" ar vārdu "sešiem".

39. Izteikt 297.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē iestāde, kura pieņēmusi sākotnējo lēmumu."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada 1.februārī stājies spēkā Administratīvā procesa likums, kurš nosaka administratīvo procesu iestādē un tiesā, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

Jāatzīmē, ka administratīvo pārkāpumu procesa regulējums ir jānošķir no administratīvā procesa vispārējā regulējuma, jo administratīvo pārkāpumu lietās pret personu ir ne tikai piemērota valsts vara, kā tas ir jebkurā administratīvajā procesā, bet ir realizēta sodošā funkcija. Persona tiek administratīvi sodīta par prettiesisku rīcību ar likumā noteikta soda uzlikšanu.

Satversmes tiesa, analizējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā regulētās administratīvo pārkāpumu lietas atzinusi, ka gan naudas sodam, gan arestam piemīt kriminālsfēras sankcijai raksturīgais sodošais raksturs, līdz ar to šīs sankcijas atbilst krimināllietas sankcijai. Daļu no administratīvo pārkāpumu lietām, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošu vielu iespaidā, vairums pārkāpumu pret dabas vidi valsts tiesību sistēma attiecina gan uz administratīvo tiesību, gan krimināltiesību sfēru, jo, ja gada laikā izdarīts otrs šāds pārkāpums (noziedzīgs nodarījums), iestājas kriminālatbildība. (Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija spriedums lietā Nr.2001-17-0106).

Ievērojot minēto, Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 2.panta otrajā daļā noteikts, ka kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums.

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 5. punktā Ministru kabinetam paredzēts uzdevums līdz 2006.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu, kas regulē kārtību, kādā izskatāmas administratīvo pārkāpumu lietas un izpildāmi lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās.

Šobrīd kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija. Neskatoties uz neskaitāmajiem grozījumiem, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā esošais regulējums attiecībā uz procesuālo kārtību administratīvā soda uzlikšanai un izpildei joprojām ir nepilnīgs. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulējuma par kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesas tiesneši izskata administratīvo pārkāpuma lietas, kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums pārsūdzams apelācijas instances tiesā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepilnīgi regulēts arī jautājums par administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšanu iestādē. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu tās personas klātbūtnē, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības. Tomēr praksē bieži administratīvais pārkāpums tiek konstatēts pārkāpējam klāt neesot (piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³pantā paredzētajā gadījumā). Līdz ar to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu nepieciešams paredzēt kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda bez personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, klātbūtnes. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav paredzēta arī kārtība, kādā iestāde, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu kompetencē šobrīd ir ne tikai to administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, par kuriem paredzēts sods – administratīvais arests vai tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību (saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.¹un 31.pantu šos sodus piemērot var tikai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis), bet arī citu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana. Ņemot vērā rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu noslogotību, būtu nepieciešams samazināt to administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, iespēju robežās nododot šo lietu izskatīšanu citu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa septiņpadsmitajā nodaļā paredzēto institūciju kompetencē.

Ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.568 „Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju” tika atbalstīta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcija. Minētā rīkojuma 9.punktā Tieslietu ministrijai uzdots līdz 2009.gada 1.augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Administratīvo sodu likumprojektu un Administratīvo sodu procesa likumprojektu.

Līdz Administratīvo sodu procesa likuma projekta izstrādei nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai atrisinātu būtiskākās praksē konstatētās nepilnības regulējumā par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Tieslietu ministrija, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 2.panta otro daļu un pārejas noteikumu 5. punktu, izstrādāja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk – projekts), lai atrisinātu būtiskākās praksē konstatētās nepilnības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumā par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību. Projektā risināti tikai tie jautājumi, kuri konceptuāli nemaina spēkā esošo regulējumu un par kuriem līdz ar to nav nepieciešama iepriekšēja konceptuāla vienošanās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.568 „Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju” 9.punktu jauna Administratīvo sodu procesa likuma projektu Tieslietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.augustam.

Projekts precizē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto kārtību, kādā administratīvo pārkāpuma lietas tiek izskatītas iestādē. Projekts paredz kārtību, kādā iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā var apstrīdēt augstākai institūcijai; precizē administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas kārtību, paredzot arī kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda bez personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, klātbūtnes; nosaka kārtību, kādā iestāde, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu; saskaņo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus ar Administratīvā procesa likumā paredzētajiem termiņiem, atstājot no spēkā esošā regulējuma saīsināto termiņu tikai lietām par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojams sods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana; saskaņo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas termiņu iestādē ar termiņiem, kas paredzēti Administratīvā procesa likumā, kā arī precizē sūdzības (protesta) par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā izskatīšanas kārtību.

Projekts paredz svītrot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 259.pantu. Ieinteresētās personas tiesības apstrīdēt administratīvo aizturēšanu, personas apskati, mantu apskati un mantu un dokumentu izņemšanu kā administratīvo aktu regulē Administratīvā procesa likuma normas.

Ņemot vērā projektā paredzētos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 270.pantā, kas attiecas uz administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņiem (saskaņojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus ar Administratīvā procesa likumā paredzētajiem termiņiem, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņš faktiski tiek pagarināts) projektā paredzēts svītrot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 255.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru personu, kura tirgo alkoholiskos dzērienus un spirtu neatļautās vietās, ir izdarījusi sīko huligānismu vai pārkāpusi sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtību, var aizturēt, līdz tiesnesis vai policijas iestādes priekšnieks (priekšnieka vietnieks) izskata lietu.

Projekts paredz arī kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesas tiesneši izskata administratīvo pārkāpuma lietas; nosaka lietā pieņemtā lēmuma paziņošanas un lēmuma noraksta izsniegšanas kārtību, paredzot iespēju īpaši sarežģītās lietās sastādīt sākotnēji arī saīsinātas formas lēmumu; nosaka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas termiņu tiesā; paredz administratīvā pārkāpuma lietas virzību un izskatīšanu apelācijas instances tiesā; reglamentē apelācijas instances tiesas nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī tā pārsūdzēšanas kārtību.

Likumprojekts paredz svītrot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta piekto daļu, lai administratīvo pārkāpumu lietās ieviestu vispārējo kārtību, kas attiecas uz personu aicināšanu uz tiesu. Obligāta personas klātbūtne izskatot administratīvā pārkāpuma lietu nav nepieciešama, turklāt no procesa viedokļa tā padara lietas izskatīšanu komplicētu. Ievērojot minēto, likumprojektā paredzēts papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar 268.¹pantu, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Rakstveida paziņojumu vai pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā.

Projekts paredz samazināt to administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, iespēju robežās nododot šo lietu izskatīšanu citu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa septiņpadsmitajā nodaļā paredzēto institūciju kompetencē.

Projekts paredz grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 211.² panta otrajā daļā, saskaņojot tajā noteikto naudas soda apmēru ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 26.panta otro daļu, saskaņā ar kuru pašvaldību domes (padomes) var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Projekts paredz svītrot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.³ un 165.⁵ pantu, jo pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtās informācijas praksē nav bijis neviens gadījums, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija būtu uzsākusi administratīvo pārkāpumu lietu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.³ un 165.⁵ pantu pret kādu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, jo attiecīgo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju realizācijas mērķi – likumā noteikto personu interešu aizsardzību un tirgus uzraudzību – ir iespējams sasniegt ar citiem efektīvākiem procesuālajiem līdzekļiem.

Projekts paredz arī kārtību, kādā var labot pārrakstīšanās un matemātiska aprēķina kļūdu nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī precizē lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu izpildes kārtību.

Ņemot vērā, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.³⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu (necieņa pret valsts valodu) izskatīšana šobrīd neietilpst nevienas institūcijas kompetencē, likumprojektā ietverts grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.³ pantā, nododot šo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu Valsts valodas centra kompetencē.

Likumprojekts paredz izteikt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.⁷pantu jaunā redakcijā, jo Darba likums paredz darba devējam pienākumu vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu, kā arī izpildīt darba koplīguma noteikumus. Vienlaikus likumprojektā paredzēts paaugstināt soda apmēru par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi, lai pievērstu abu sociālā dialoga pušu (gan darba devēju, gan darbinieku) uzmanību darba koplīguma nozīmīgumam un tajos ietverto normu ievērošanai, jo spēkā esošajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.⁷panta redakcijā naudas soda apmērs ir nesamērīgi zems salīdzinājumā ar sekām, kuras rada attiecīgo normu pārkāpšana.

Projektā paredzēti arī daži redakcionāli precizējumi, precizējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā lietoto terminoloģiju.

3. Cita informācija

Projekts Tieslietu ministrijā izstrādāts sadarbībā ar rajonu (pilsētas) tiesu un Administratīvās apgabaltiesas pārstāvjiem.

Paredzot projektā samazināt to administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, Tieslietu ministrija apzināja citu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa septiņpadsmitajā nodaļā paredzēto institūciju viedokli par iespēju nodot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu šo institūciju kompetencē.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Administratīvās procedūras tiek skaidrāk noteiktas, kas labvēlīgi ietekmē arī uzņēmējdarbības vidi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošās valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Gratkovska

11.07.2007. 15:00

2122

Kuprijanova

7036792, kristine.kuprijanova@tm.gov.lv