Rīgā

2007.gada 28.februārī

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz izskatīšanai 2007.gada 1.marta Saeimas sēdē otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.224/Lp9/steidzams).

Komisija likumprojektu izskatīja un pieņēma lēmumu to atbalstīt otrajā lasījumā š.g. 28.februāra sēdē.

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ... lpp.

Komisijas priekšsēdētāja

A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam (steidzams)

Grozījumi Ārstniecības likumā

(Nr.224/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi (5)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādu grozījumu:				Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:
50.pants. (1) Ziņas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi (turpmāk - ziņas par pacientu), kā arī ziņas, ko ārstniecības personas ārstniecības procesā ieguvušas par pacienta un viņa tuvāko radinieku privāto dzīvi, ir konfidenciālas. (2) Ziņas par pacientu var sniegt: 1) citām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai; 2) Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK); 3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai; 4) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai; 5) Valsts darba inspekcijai - nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei. (3) Tiesai, prokuratūrai, policijai, atbildīgajai valsts institūcijai bērnu un ģimenes lietās (valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem), bāriņtiesai (pagasttiesai), kā arī institūcijām, kuras veic izziņu, ziņas par pacientu sniedzamas tikai pēc šo institūciju rakstveida pieprasījuma, ja ir ārstniecības iestādes vadītāja parakstīta atļauja. (4) Zinātniskos pētījumos ziņas par pacientu var izmantot, ja ir garantēta pacienta anonimitāte vai saņemta viņa piekrišana.
(5) Aizsardzības ministrijas valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā	Izteikt 50.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības ir tiesīgas pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."			Redakc. precizēts	1. Izteikt 50.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības ir tiesīgas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt no ārstniecības iestādēm informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli.”
(6) Valsts ugunsdzēsības dienests ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm statistikas ziņas par kaitējumu personu veselībai, kas nodarīts ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības rezultātā, un statistikas ziņas par gadījumiem, kad ugunsgrēka bīstamo faktoru nodarītā kaitējuma iedarbības rezultātā iestājusies personas nāve. Ārstniecības iestādes Valsts ugunsdzēsības dienestam nedrīkst izpaust personas datus. (7) Ārstniecības personas un ārstniecības iestādes ziņas par pacientu šā panta otrajā daļā minētajām personām un iestādēm sniedz ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
XI nodaļa Psihiskās slimības
65.pants. Personām ar psihiskiem traucējumiem un psihiskām slimībām ir jānodrošina visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras paredz likums. Psihiskie traucējumi vai psihiskā slimība nedrīkst būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai.
66.pants. Psihiski slimajiem ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem.
67.pants. Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (nodaļās), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatoriski vai dzīvesvietā.		1 2	Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Vasaraudze Izteikt 67.pantu šādā redakcijā: „67.pants. (1) Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā (turpmāk – psihiatriskā ārstniecības iestāde), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā. (2) Pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar pacienta rakstisku piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas un ārstēšanas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. (3) Pirms pacienta stacionēšanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē, psihiatrs izskaidro pacientam ārstēšanas nepieciešamību stacionārā (slimnīcā). (4) Nepilngadīgu vai rīcībnespējīgu pacientu psihiatriskajā ārstniecības iestādē stacionē pēc pacienta vai viņa likumiskā pārstāvja lūguma ar likumiskā pārstāvja rakstisku piekrišanu. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajai dokumentācijai. To paraksta pacients vai viņa likumiskais pārstāvis un psihiatrs. Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 67.pantu šādā redakcijā: “67.pants. (1) Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā (turpmāk — psihiatriskā ārstniecības iestāde), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā. (2) Pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajai dokumentācijai.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.2 Atbalstīts	2. Izteikt 67. un 68.pantu šādā redakcijā: “67.pants. (1) Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā (turpmāk — psihiatriskā ārstniecības iestāde), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā. (2) Pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajai dokumentācijai.
68.pants. (1) Ambulatorisku vai stacionāru izmeklēšanu un ārstēšanu pret slimnieka gribu drīkst veikt tikai šādos gadījumos: 1) ja psihisko traucējumu dēļ slimnieka uzvedība ir bīstama viņa paša vai citu personu veselībai vai dzīvībai; 2) ja psihisko traucējumu un to klīniskās dinamikas dēļ psihiatrs prognozē tādu slimnieka uzvedību, kas ir bīstama viņa paša vai citu personu veselībai vai dzīvībai; 3) ja slimnieka psihiskie traucējumi ir tādi, kas liedz viņam pieņemt apzinātus lēmumus, un atsacīšanās no ārstēšanas var radīt nopietnu veselības un sociālā stāvokļa pasliktināšanos, kā arī sabiedriskās kārtības traucējumus. (2) Ja veikta stacionēšana pret slimnieka gribu, psihiatru konsīlijam 72 stundu laikā ir jāizmeklē slimnieks un jāpieņem lēmums par turpmāko ārstēšanu. Konsīlijs nekavējoties paziņo savu lēmumu slimniekam, viņa ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav, - tuvākajiem radiniekiem vai likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem). Ja to nav iespējams izdarīt nekavējoties, tiekoties ar kādu no šiem cilvēkiem, viņiem nosūta rakstveida paziņojumu, izdarot par to ierakstu slimnieka reģistrācijas kartē.		3 4	Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Vasaraudze Izteikt 68.pantu šādā redakcijā: “68.pants. (1) Psihiatrisko palīdzību bez personas vai likumiskā pārstāvja piekrišanas sniedz: 1) ja persona ir draudējusi vai draud, centusies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējusies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka persona cieš no garīgiem veselības traucējumiem, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai; 2) ja persona ir izrādījusi vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka persona cieš no garīgiem veselības traucējumiem, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās. (2) Sniedzot psihiatrisko palīdzību bez personas vai likumiskā pārstāvja piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos, personai pēc iespējas izskaidro piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību. (3) Ja, sniedzot psihiatrisko palīdzību, ir nepieciešama pacienta stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos, psihiatru konsīlijs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem šādu lēmumu: par piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē; par piespiedu palīdzības sniegšanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē pārtraukšanu. (4) Psihiatru konsīlijs nekavējoties paziņo savu lēmumu pacientam. Ja psihiatru konsīlijs pieņem šā panta trešās daļas 1.punktā minēto lēmumu, tad par pieņemto lēmumu informē pacienta ģimenes locekļus, bet, ja tādu nav, – tuvākos radiniekus vai likumīgo pārstāvi, ievērojot pacienta tiesības uz datu aizsardzību. (5) Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis šā panta trešās daļas 1.punktā minēto lēmumu, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai) tiesnesi (turpmāk — tiesnesis), nosūtot vienu lēmuma eksemplāru. Otru lēmuma eksemplāru pievieno pacienta medicīniskajai dokumentācijai. (6) Tiesnesis, saņemot šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nekavējoties lūdz Zvērinātu advokātu padomei nozīmēt pacientam pārstāvi. (7) Policijas darbinieki, pēc psihiatriskās ārstniecības iestādes lūguma nogādā pacientu pie tiesneša 72 stundu laikā no brīža, kad psihiatriskā ārstniecības iestāde informējusi tiesnesi par šā panta trešās daļas 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanu un nodrošina šī pacienta apsardzi. (8) Tiesnesis pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc psihiatriskās ārstniecības iestādes lēmuma saņemšanas izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta vai viņa pārstāvja paskaidrojumus un pieņem lēmumu par piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas atteikumu. (9) Septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsīlijs izmeklē pacientu un pieņem šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minēto lēmumu. Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis šā panta trešās daļas 1.punktā minēto lēmumu, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informē tiesnesi, nosūtot vienu lēmuma eksemplāru. (10) Tiesnesis, pamatojoties uz psihiatriskās ārstniecības iestādes lēmumu, izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta vai viņa pārstāvja paskaidrojumus un šā panta astotajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas termiņu. (11) Psihiatriskās ārstniecības iestādes lēmuma par piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanu atkārtota izskatīšana tiesā pieļaujama ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad tiesnesis pieņēmis lēmumu par atkārtotu piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē. (12) Piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas termiņu aprēķina saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kārtību. Piespiedu psihiatriskās palīdzības termiņu skaita no brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanai šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos. (13) Pacientam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar ģimenes locekļiem, tuvākajiem radiniekiem vai likumīgo pārstāvi, kā arī saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām pacientu iepazīstina ārstniecības persona brīdī, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanai šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos.” Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 68.pantu šādā redakcijā: “68.pants. (1) Psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas sniedz: 1) ja pacients ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai; 2) ja pacients ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās. (2) Sniedzot psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos, pacientam, ja tas ir iespējams, izskaidro piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību. (3) Ja, sniedzot psihiatrisko palīdzību, ir nepieciešama pacienta stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, psihiatru konsīlijs ne vēlāk kā 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu. (4) Psihiatru konsīlijs nekavējoties paziņo savu lēmumu pacientam. Ja psihiatru konsīlijs pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, par pieņemto lēmumu informē pacienta likumisko pārstāvi vai vismaz vienu no ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav, — tuvākos radiniekus. (5) Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai) tiesnesi (turpmāk — tiesnesis), nosūtot viņam vienu lēmuma eksemplāru. Otru lēmuma eksemplāru pievieno pacienta medicīniskajai dokumentācijai. (6) Tiesnesis, saņēmis šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nekavējoties lūdz Zvērinātu advokātu padomi norīkot pacientam pārstāvi. (7) Policijas darbinieki pēc psihiatriskās ārstniecības iestādes pieprasījuma nogādā pacientu pie tiesneša 72 stundu laikā no brīža, kad psihiatriskā ārstniecības iestāde informējusi tiesnesi, ka pieņemts lēmums par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, un nodrošina pacienta apsardzi. (8) Tiesnesis ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc psihiatru konsīlija lēmuma saņemšanas izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta paskaidrojumus un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par šādas palīdzības sniegšanas atteikumu. (9) Septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsīlijs atkārtoti izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu. Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informē tiesnesi, nosūtot viņam vienu lēmuma eksemplāru. (10) Tiesnesis, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu, izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta paskaidrojumus un šā panta astotajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt šādas palīdzības sniegšanas termiņu. (11) Ja pacientam nepieciešams sniegt psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas ilgāk par tiesneša lēmumā noteikto termiņu, lēmuma atkārtota izskatīšana tiesā pieļaujama ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad tiesnesis pieņēmis lēmumu par atkārtotu psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas. (12) Termiņu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas aprēķina saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kārtību. Šo termiņu skaita no brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos. (13) Pacients, aizstāvot savas tiesības un likumiskās intereses, ir tiesīgs iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar ģimenes locekļiem, tuvākajiem radiniekiem un likumisko pārstāvi, kā arī saņemt šā panta sestajā daļā noteikto juridisko palīdzību. Ārstniecības persona informē pacientu par šīm tiesībām pēc iespējas agrāk kopš brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.4 Atbalstīts	68.pants. (1) Psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas sniedz: 1) ja pacients ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai; 2) ja pacients ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās. (2) Sniedzot psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos, pacientam, ja tas ir iespējams, izskaidro piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību. (3) Ja, sniedzot psihiatrisko palīdzību, ir nepieciešama pacienta stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, psihiatru konsīlijs ne vēlāk kā 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu. (4) Psihiatru konsīlijs nekavējoties paziņo savu lēmumu pacientam. Ja psihiatru konsīlijs pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, par pieņemto lēmumu informē pacienta likumisko pārstāvi vai vismaz vienu no ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav, — tuvākos radiniekus. (5) Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai) tiesnesi (turpmāk — tiesnesis), nosūtot viņam vienu lēmuma eksemplāru. Otru lēmuma eksemplāru pievieno pacienta medicīniskajai dokumentācijai. (6) Tiesnesis, saņēmis šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nekavējoties lūdz Zvērinātu advokātu padomi norīkot pacientam pārstāvi. (7) Policijas darbinieki pēc psihiatriskās ārstniecības iestādes pieprasījuma nogādā pacientu pie tiesneša 72 stundu laikā no brīža, kad psihiatriskā ārstniecības iestāde informējusi tiesnesi, ka pieņemts lēmums par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, un nodrošina pacienta apsardzi. (8) Tiesnesis ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc psihiatru konsīlija lēmuma saņemšanas izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta paskaidrojumus un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par šādas palīdzības sniegšanas atteikumu. (9) Septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsīlijs atkārtoti izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu. Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, psihiatriskā ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informē tiesnesi, nosūtot viņam vienu lēmuma eksemplāru. (10) Tiesnesis, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu, izskata iesniegtos materiālus, uzklausa psihiatriskās ārstniecības iestādes pārstāvja sniegto informāciju un pacienta paskaidrojumus un šā panta astotajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt šādas palīdzības sniegšanas termiņu. (11) Ja pacientam nepieciešams sniegt psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas ilgāk par tiesneša lēmumā noteikto termiņu, lēmuma atkārtota izskatīšana tiesā pieļaujama ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad tiesnesis pieņēmis lēmumu par atkārtotu psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas. (12) Termiņu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas aprēķina saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kārtību. Šo termiņu skaita no brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos. (13) Pacients, aizstāvot savas tiesības un likumiskās intereses, ir tiesīgs iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar ģimenes locekļiem, tuvākajiem radiniekiem un likumisko pārstāvi, kā arī saņemt šā panta sestajā daļā noteikto juridisko palīdzību. Ārstniecības persona informē pacientu par šīm tiesībām pēc iespējas agrāk kopš brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez viņa piekrišanas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos.”
69.pants. (1) Ja persona psihisko traucējumu vai psihiskās slimības dēļ pārkāpj sabiedrisko kārtību, tās aizturēšanu, nogādāšanu un uzraudzību pie psihiatra veic policijas darbinieki saskaņā ar likumu "Par policiju". (2) Policijas darbinieki iesniedz psihiatram rakstveida ziņojumu par slimnieka uzvedības pretsabiedrisko raksturu.
70.pants. Personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām, psihiatrisko palīdzību sniedz pēc to aizgādņu rakstveida lūguma vai ar viņu piekrišanu, izņemot gadījumus, kuri paredzēti šā likuma 68.pantā.		5	Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ž.Vasaraudze Izslēgt 70.pantu.	Atbalstīts	3.Izslēgt 70.pantu.