21. 02. 2007. 9/7 - 2 -

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi deputātu M. Kučinska, A. Brigmaņa, Dz. Jaundžeikara, J. Lagzdiņa, A. Bērziņa un I. Līdakas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (nr. 212/Lp9), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta anotācija, trīs lapas

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“ Grozījumi

„Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Spēkā esošie normatīvie akti paredz to, ka politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas kandidē uz iekļūšanu Saeimā, pašvaldības domē (padomē) vai Eiropas Parlamentā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgajās vēlēšanās. Līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka šāds regulējums nedod iespēju pilnvērtīgi informēt vēlētājus. Bez tam vienotas metodikas trūkums gan tiesībsargājošajām, gan sabiedriskajām organizācijām neļauj viennozīmīgi konstatēt vēlēšanu pārtēriņus.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Iesniedzēji piedāvā noteikt, ka no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma tiek izslēgts 8^4. pants, kas paredz ierobežojumus priekšvēlēšanu izdevumiem izlietot summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas, pašvaldību domes (padomes) vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jāuzsver, ka grozījumu „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” iesniedzēji uzskata, ka lielāka nozīme jāpievērš normām, kas paredz atklātumu darbībās, kas regulē vēlēšanu procesu valstī. Tieši tāpēc ir svarīgi noteikt, ka uz personām, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju, attiecas „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma” noteikumi, kas paredz finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Svarīgi ir radīt normatīvos aktus, kuru būtība ir noteikt efektīvu un caurskatāmu sistēmu (kā tas ir paredzēts grozījumos likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” un “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”), nevis pieturēties pie mākslīgi veidotiem ierobežojumiem. Grozījumi ļautu vēlētājiem iegūt vispusīgāku informāciju par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, pašvaldību domes (padomes) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas ir visas sabiedrības interesēs. Izmaiņas likuma 10.pantā ir redakcionālas. Grozījumi „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā “ Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” un grozījumiem likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi					Nav ietekmes
5. Cita informācija					-
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3			4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		-		-			-		-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		-		-					-
3. Finansiālā ietekme		-		-			-		-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		-		-			-		-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem varēs aprēķināt pēc atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod						-
2. Cita informācija						-
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija					-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					-
5. Cita informācija					-
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					-
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija					-