3.05.2007.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.208/Lp9).

Minētajā likumprojektā kā priekšlikumi iekļauts likumprojekts "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.327/Lp9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

( Nr. 208 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 26 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums	Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā				Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
	Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 168.nr.; 2003, 161.nr.; 2004, 180.nr.; 2005, 191.nr.; 2006, 98.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 168.nr.; 2003, 161.nr.; 2004, 180.nr.; 2005, 191.nr.; 2006, 98.nr.) šādus grozījumus:
B sadaļa. Jūrlietu pārvalde 4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas (1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija).
(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu un 10.11.2005. likumu)		1	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem “Valsts vides dienests” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”	Atbalstīts	1. Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem “Valsts vides dienests” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”.
5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:
1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;
2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem;
3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;
4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;
5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;
6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;
7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;	1. Aizstāt 5.panta 7.punktā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”.				2. 5.pantā: aizstāt 7.punktā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”;
8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;
9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē kuģa apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem;		2	Juridiskais birojs Izslēgt likuma 5.panta 9.punktā vārdus “kuģa īpašnieka vārdā”.	Atbalstīts	izslēgt 9.punktā vārdus “kuģa īpašnieka vārdā”.
10) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu);
11) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);
12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
12^1) nodrošina jūrnieku apmācības un kompetences novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
12^2) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību, izmantojot kvalitātes standartu sistēmas;
13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;
14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 28.10.2004. likumu)
6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence (1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:
1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;
		3	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 6.pantā: papildināt pirmo daļu ar 1^1.punktu šādā redakcijā: “1^1) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības apmērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;”	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	3. 6.pantā: papildināt pirmo daļu ar 1.^1 punktu šādā redakcijā: “1^1) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;”;
2) apstiprina kuģu dokumentāciju;
3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;
4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;
5) izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;		4	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī”	Atbalstīt	izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī”;
6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;
7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;
8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;
9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;
10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;
11) (izslēgts ar 10.11.2005. likumu);
12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;
13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;
14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;
18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu no kuģošanas drošības viedokļa;
19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;
20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;
21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;
21^1) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;
22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;
23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;
24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;
25) uzrauga, lai kuģu īpašnieki, kā arī komersanti, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;		5 6	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Izteikt 6. panta pirmās daļas 25.punktu šādā redakcijā: “25) uzrauga, lai kuģa īpašnieki un citi komersanti, kas komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;” Atbildīgā komisija izteikt pirmās daļas 25.punktu šādā redakcijā: “25) uzrauga, lai komersanti, kas komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;”;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā nr.6 Atbalstīts	izteikt pirmās daļas 25.punktu šādā redakcijā: “25) uzrauga, lai komersanti, kas komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos;”;
26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes.
(2) Latvijas Jūras administrācija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši "Likumam par ostām".	2. 6.pantā: aizstāt otrās daļas pirmo un otro teikumu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.”;				aizstāt otrās daļas pirmo un otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā: “Ministru kabinets izdod noteikumus par to pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kurus Latvijas Jūras administrācija sniedz, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.”;
(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004.  likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”	7	Juridiskais birojs Aizstāt 6.panta ceturtajā daļā (2.lasījuma redakcijā) vārdu “izpildi” ar vārdu “darbību”.	Atbalstīts	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.”
8.pants. Valsts vides dienesta kompetence (1) Valsts vides dienests atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību. Šai nolūkā Valsts vides dienests veic šādas funkcijas:
1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;
2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;
3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un saskaņo projektus vides aizsardzības jomā;
4) saskaņo jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektus un izsniedz atļauju šo darbu veikšanai;
5) koordinē nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;
6) izstrādā ostām, piestātnēm un termināliem tipveida prasības attiecībā uz naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;
7) izstrādā naftas produktu savākšanas pamatnostādnes;
8) apstiprina ostām, piestātnēm un termināliem naftas avāriju seku likvidācijas plānus un kontrolē to ieviešanu un izpildi;
9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu;
10) izstrādā ieteikumus piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);
11) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos un koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās;
12) apkopo datus par jūras vides piesārņošanu;
13) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās tiek ievēroti zvejniecību reglamentējošie normatīvie akti;
14) kontrolē dabas resursu izmantošanu Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;
15) kontrolē kuģu radīto atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās;
16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu.
(2) Ministru kabinets Valsts vides dienestam var noteikt papildu funkcijas.
		8	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt likumu ar 8.^1 pantu šādā redakcijā: “8.^1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklē un analizē jūras negadījumus.”	Atbalstīts	4. Papildināt likumu ar 8.^1 pantu šādā redakcijā: “8.^1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklē un analizē jūras negadījumus.”
11.pants. Kuģu drošības prasības (1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:
1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;
2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;
3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);
4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);
5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);
6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);
7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;	3. Papildināt 11.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem un skaitli “un tās 1996.gada protokols”.				5. 11.pantā: papildināt pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem un skaitli “un tās 1996.gada protokols”;
8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);
9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.
(2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:
1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;
2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;
3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;
4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;
5) ostu un kuģu drošību;
6) zvejas kuģu reģistrāciju;
7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;
8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;
9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;
10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;
11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;
12) kuģa ugunsdrošību;
13) vides piesārņojuma novēršanu;
14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;
15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;
16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;
17) kuģa tilpību;
18) kuģa kravas zīmi;
19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;
20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;
21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;
22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;
23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;
24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;
25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;
26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību;
27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.
(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.
(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, 28.10.2004. likumu, 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
		9	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt 11. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā apmēra kuģa tilpību un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus”.	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā mēra kuģa tilpību un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus.”
21.pants. Kuģa žurnāli (1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir kuģa žurnāls un mašīnas žurnāls. Uz kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 500 BT, var izmantot apvienotās formas kuģa žurnālu, kurā paredzēti ieraksti par kuģa mehānismu darbību. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Kuģa žurnāla un mašīnas žurnāla paraugus apstiprina Latvijas Jūras administrācija.	4. 21.pantā: izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;				6. 21.pantā: izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;
	papildināt pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Aizpildītu kuģa žurnālu glabā uz kuģa divus gadus, pēc tam to nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai kuģa menedžmenta kompānijai, kur to glabā vismaz četrus gadus.”				papildināt pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Aizpildītu kuģa žurnālu glabā uz kuģa divus gadus, pēc tam to nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai kuģa menedžmenta kompānijai, kur to glabā vismaz četrus gadus.”
(2) Uz Latvijas kuģiem, kuri piedalās starptautiskajā kuģošanā, ir jābūt starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktā parauga naftas operāciju žurnālam, atkritumu uzskaites žurnālam, GMDSS žurnālam, kā arī citiem starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu un sertifikātu oriģināliem. Ja kuģis pārvadā kaitīgās šķidrās vielas lejamkravas, jābūt arī kravas operāciju žurnālam.
(3) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu).
(4) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu).
(5) Kuģa žurnālus Latvijā reģistrē Latvijas ostu kapteiņi, bet ārvalstīs  —  Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu Kuģa žurnālu reģistrācijas grāmatā un reģistrējamos kuģu žurnālos. (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu)
24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana (1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību un aizsardzību jūrā un ostā, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.
(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši tam, kā noteikts apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.
(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.
(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.
(5) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek to komersantu licencēšana un viņiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) noteikumu izpildes uzraudzība, kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem.	5. 24.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “nodarboties” ar vārdiem “kuģa īpašniekiem un citiem”; aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdu “to” ar vārdiem “kuģu īpašnieku un citu”; izslēgt piektās daļas otrajā teikumā vārdus “kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem”;	10 11 12 13	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 5. pantu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt likuma 24. panta piekto daļu aiz pirmā teikuma ar teikumu šādā redakcijā: “Šī prasība neattiecas uz kuģu īpašniekiem, kuri iekārto personas darbā uz SOLAS konvencijai nepakļautajiem kuģiem.” Atbildīgā komisija aizstāt piektās daļas līdzšinējā otrajā teikumā vārdu “to” ar vārdu “šādu”; Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts izslēgt piektās daļas otrajā teikumā vārdus “kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem”;	Atbalstīts Atbalstīts Redakcionāli precizēts Atbalstīts Atbalstīts Redakcionāli precizēts	7. 24.pantā: papildināt piekto daļu pēc pirmā teikuma ar teikumu šādā redakcijā: “Šī prasība neattiecas uz kuģu īpašniekiem, kuri iekārto personas darbā uz SOLAS konvencijai nepakļautajiem kuģiem.”; aizstāt piektās daļas līdzšinējā otrajā teikumā vārdu “to” ar vārdu “šādu”; izslēgt piektās daļas līdzšinējā otrajā teikumā vārdus “kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem”;
(6) Ministru kabinets nosaka kuģu īpašnieku un komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, tiem iekārtojot personas darbā uz kuģiem.	papildināt sesto daļu pēc vārdiem “īpašnieku un” ar vārdu “citu”.	14	Atbildīgā komisija „24. pantā: aizstāt 6. daļā vārdus „kuģu īpašnieku un” ar vārdu „to” un aizstāts vārdus „tiem iekārtojot” ar vārdiem „kuri iekārto”.	Atbalstīts	aizstāt sestajā daļā vārdus “kuģu īpašnieku un” ar vārdu “to” un vārdus “tiem iekārtojot” — ar vārdiem “kuri iekārto”.
(7) Par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 28.10.2004. likumu)
26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana (1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.	6. 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”;				8. 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “izglītības” ar vārdu “sagatavošanas”;
(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.
(4) Atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu atbilstoši savai kompetencei veic Latvijas Jūras administrācija un Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ministru kabinets izdod noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu. (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu)	papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu “mazizmēra”; izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Jūras administrācija un”; papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu “mazizmēra”.				papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu “mazizmēra”; izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Jūras administrācija un”; papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “atpūtai un sportam paredzēto” ar vārdu “mazizmēra”;
		15	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt 26.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Atpūtai un sportam paredzēto buru jahtu un motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic saskaņā ar Sporta likuma 5.panta trešo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes atzīta burāšanas sporta federācija. Apmācības programmu sastādīšanā minētā burāšanas sporta federācija vadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās burāšanas sporta federācijas rekomendācijām par atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju.	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(5) Atpūtai un sportam paredzēto buru jahtu un motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic saskaņā ar Sporta likuma 5.panta trešo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes atzīta burāšanas sporta federācija. Apmācības programmu sagatavošanā minētā burāšanas sporta federācija vadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās burāšanas sporta federācijas rekomendācijām par atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju.
		16	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: (6) Motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā licencēti mācību centri, kuri nodarbojas ar atpūtas kuģu vadītāju apmācību. Nosakot atpūtas kuģu vadītāja sertifikāta formu, mācību centri vadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskās komisijas rekomendācijām."	Atbalstīts	(6) Motorjahtu vadītāju apmācību un sertificēšanu veic arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri, kuri nodarbojas ar atpūtas kuģu vadītāju apmācību. Nosakot atpūtas kuģu vadītāja sertifikāta formu, mācību centri vadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskās komisijas rekomendācijām.”
III nodaļa. Kuģošanas drošība un aizsardzība ostās (Nodaļas nosaukums 28.10.2004. likuma redakcijā) 33.pants. Ostas kapteinis (1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos. Noteikumus par ostas kapteini var izdot Ministru kabinets.
(2) Ostas pārvalde var izveidot šādus kuģošanas drošībai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas dienestus.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota atbilstoši sertificēta persona.
(4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.
(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus un cilvēku glābšanas darbus, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.
(6) Ja ostā vai pieejā ostai noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un Latvijas Jūras administrācijai, bet piesārņojuma gadījumā — arī Valsts vides dienestam un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 28.10.2004. likumu)		17	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt 33. panta sesto daļu aiz vārdiem “Krasta apsardzei” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	9. Papildināt 33.panta sesto daļu pēc vārdiem “Krasta apsardzei” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam”.
50.pants. Jūras negadījumu izmeklēšana (1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas valsts institūcija, fiziskā vai juridiskā persona, kura uzzinājusi par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz Latvijas Jūras administrācijai, bet vides piesārņojuma gadījumā — arī Valsts vides dienestam.		18	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts 50.pantā: papildināt pirmās daļas otro teikumu aiz vārdiem “Latvijas Jūras administrācijai” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam”;	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	10. 50.pantā: papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem “Latvijas Jūras administrācijai” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam”;
(2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē Latvijas Jūras administrācija, ja radies piesārņojums, piesaistot arī Valsts vides dienestu.			aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Jūras administrācija” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”;		aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Jūras administrācija” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”;
(3) Ja jūras negadījumā iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu Latvijas Jūras administrācija ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.			aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “Latvijas Jūras administrācija” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”;		aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “Latvijas Jūras administrācija” ar vārdiem “Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”;
(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu nosaka Ministru kabinets. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā.
(5) Vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 10.11.2005. likumu)		19	Ministru kabinets ”Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ( Reģ. nr. 327/Lp9) (Dok. nr. 852) Izslēgt 50.panta piekto daļu.	Atbalstīts	izslēgt piekto daļu.
VI nodaļa. Jūras piesārņojuma novēršana 51.pants. Piesārņojuma novēršana (1) Kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis un jūrā nostiprinātas platformas operators nodrošina piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko tiesību normām.
(2) Kuģa kapteinis nodrošina to, ka pirms kuģa iziešanas no ostas kuģa un kuģa kravas radītie atkritumi tiek nodoti attiecīgās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar starptautisko normatīvo aktu prasībām.
(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā nostiprinātām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz:
1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā notiek saskaņā ar Valsts vides dienesta izdotu atļauju;
2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā;
3) gadījumiem, kad cilvēkam, kuģim vai jūrā nostiprinātai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, kā novērst šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, raugās, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējums jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Valsts vides dienestam.
(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.
(5) Kravas, pasažieru un apgādes operācijas, ja kuģis atrodas jūrā, atļautas tikai navigācijas izdevumā “Paziņojumi jūrniekiem” izziņotajās enkurvietās, informējot Krasta apsardzi. Bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operācijas no kuģa uz kuģi saskaņo ar Krasta apsardzi, Valsts vides dienestu, attiecīgo muitas iestādi, Latvijas Jūras administrāciju un enkurvietai tuvākās ostas kapteini. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.
(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostās būtu Valsts vides dienesta apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.
(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas operatori nodrošina, ka tiek izstrādāts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Šo plānu apstiprina Valsts vides dienests.
(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem — to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk — OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu un 10.11.2005. likumu)		20	Ministru kabinets ”Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ( Reģ. nr. 327/Lp9) (Dok. nr. 852) Aizstāt 51.panta astotajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās" ar vārdiem "Ministru kabineta apstiprinātās".	Atbalstīts	11. Aizstāt 51.panta astotajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās” ar vārdiem “Ministru kabineta apstiprinātās”.
52.pants. Ziņojumi par piesārņojumu (1) Ikvienas personas pienākums ir ziņot Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim par katru gadījumu, kas saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu noplūdi vai iespējamo noplūdi Latvijas ūdeņos no kuģa, jūrā nostiprinātām iekārtām, ostas termināla vai kāda cita objekta. Krasta apsardze vai ostas kapteinis par to ziņo Valsts vides dienestam.		21	Ministru kabinets ”Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ( Reģ. nr. 327/Lp9) (Dok. nr. 852) Papildināt 52.panta pirmo daļu aiz vārda "naftas" ar vārdu "bīstamo".	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	12. Papildināt 52.panta pirmo daļu pēc vārda “naftas” ar vārdu “bīstamo”.
(2) Latvijas kuģa kapteinis, kura kuģis atrodas ārvalsts ūdeņos, konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus, nekavējoties par to ziņo tuvākās piekrastes valsts kompetentajai institūcijai.
54.pants. Rīcība jūras piesārņojuma gadījumā (1) Ja noticis jūras negadījums, kas radījis piesārņojumu vai piesārņošanas draudus Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei vai arī radījis draudus jebkurām ar Latvijas ūdeņiem vai piekrasti saistītām valsts interesēm, Krasta apsardze sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām veic tādus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu, mazinātu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī jebkurus pasākumus attiecībā uz negadījumā iesaistīto kuģi un tā kravu. Šie pasākumi var ietvert kuģa un tā kravas:
1) pārvietošanu;
2) glābšanu;
3) nogremdēšanu vai iznīcināšanu;
4) pārņemšanu savā kontrolē.
(2) Krasta apsardze pēc saskaņošanas ar kuģa īpašnieku var dot rīkojumu Latvijas kuģa kapteinim doties uz negadījuma vietu un veikt jūras piesārņojuma nepieļaušanai, mazināšanai vai likvidācijai nepieciešamās darbības.
(3) Izpildot šajā pantā minētos rīkojumus, katrai personai jāpieliek visas pūles, lai novērstu vai mazinātu briesmas, kas apdraud cilvēku dzīvību.
(4) Veicot šajā pantā minētos pasākumus, Krasta apsardze, Valsts vides dienests un citas kompetentās institūcijas ievēro 1969.gada Starptautiskās konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, tās 1973.gada Protokola par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā pielikuma prasības.
		22	Ministru kabinets ”Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ( Reģ. nr. 327/Lp9) (Dok. nr. 852) Papildināt 54.pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja neatbilstība jūrlietas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas Latvijas ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās naftas, bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdē Latvijas ūdeņos, ostās, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, Krasta apsardze, Valsts vides dienests vai cita kompetenta institūcija nodrošina atbilstošas pārbaudes veikšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šādu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās jūras organizācijas pamatnostādnes.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā nr. 23
			(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā pārbaudē tiek atklāti fakti, kas varētu norādīt uz šā likuma 51.panta trešajā daļā noteikto prasību pārkāpumu, Valsts vides dienests par to informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes.
			(7) Ja naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu iespējamā noplūde notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982.gada ANO Konvencijas par jūras tiesībām III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus nosacījumus:
			1) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, Valsts vides dienests, sadarbojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetento institūciju, veic pārbaudes, kas minētas šā panta piektajā daļā, un lemj par atbilstīgiem pasākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi;
			2) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav dalībvalsts, Valsts vides dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un lūdz nākamās ostas valsts kompetento institūciju veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi.
			(8) Ja kuģis, kas atrodas Latvijas ostā, kuģo Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā, un tam ir bijusi noplūde, Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts vides dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzsāk pārkāpuma izmeklēšanu, ja nepieciešams, aizturot kuģi līdz apstākļu noskaidrošanai un garantijas saņemšanai no kuģa īpašnieka, aģenta vai apdrošinātāja par piemēroto soda naudu samaksu un videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
			(9) Valsts vides dienests šā panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos nekavējoties informē Latvijas Jūras administrāciju."
		23	Atbildīgā komisija Papildināt 54.pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja neatbilstība jūrlietas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas Latvijas ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās naftas, bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdē Latvijas ūdeņos, ostās, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, tad, ievērojot 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā noteikto tranzīta režīmu, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, Krasta apsardze, Valsts vides dienests vai cita kompetenta institūcija nodrošina atbilstošas pārbaudes veikšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šādu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās jūras organizācijas pamatnostādnes.	Atbalstīts	13. Papildināt 54.pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja neatbilstība jūrlietas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas Latvijas ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās naftas, bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdē Latvijas ūdeņos, ostās, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, tad, ievērojot 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā noteikto tranzīta režīmu, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, Krasta apsardze, Valsts vides dienests vai cita kompetenta institūcija nodrošina atbi lstošas pārbaudes veikšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šādu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās jūras organizācijas pamatnostādnes.
			(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā pārbaudē tiek atklāti fakti, kas varētu norādīt uz šā likuma 51.panta trešajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, Valsts vides dienests par to informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes.		(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā pārbaudē tiek atklāti fakti, kas varētu norādīt uz šā likuma 51.panta trešajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, Valsts vides dienests par to informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes.
			(7) Ja naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu noplūde notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, tad, ievērojot 1982.gada ANO Konvencijas par jūras tiesībām III daļas 2.nodaļā noteikto tranzīta režīmu, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus nosacījumus:		(7) Ja naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu noplūde notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, tad, ievērojot 1982.gada ANO Konvencijas par jūras tiesībām III daļas 2.nodaļā noteikto tranzīta režīmu, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus nosacījumus:
			1) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, Valsts vides dienests, sadarbojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetento institūciju, veic šā panta piektajā daļā minētās pārbaudes un lemj par atbilstīgiem pasākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi;		1) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, Valsts vides dienests, sadarbojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetento institūciju, veic šā panta piektajā daļā minētās pārbaudes un lemj par atbilstīgiem pasākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi;
			2) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav dalībvalsts, Valsts vides dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un lūdz nākamās ostas valsts kompetento institūciju veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi.		2) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav dalībvalsts, Valsts vides dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un lūdz nākamās ostas valsts kompetento institūciju veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi.
			(8) Ja kuģim, kas atrodas Latvijas ostā, kuģo Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos ir bijusi noplūde, tad, ievērojot 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā noteikto tranzīta režīmu, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā, Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts vides dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzsāk pārkāpuma izmeklēšanu, ja nepieciešams, aizturot kuģi līdz apstākļu noskaidrošanai un garantijas saņemšanai no kuģa īpašnieka, aģenta vai apdrošinātāja par piemēroto soda naudu samaksu un videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.		(8) Ja kuģim, kas atrodas Latvijas ostā, kuģo Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos ir bijusi noplūde, tad, ievērojot 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā noteikto tranzīta režīmu, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā, Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts vides dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzsāk pārkāpuma izmeklēšanu, ja nepieciešams, aizturot kuģi līdz apstākļu noskaidrošanai un garantijas saņemšanai no kuģa īpašnieka, aģenta vai apdrošinātāja par piemēroto soda naudu samaksu un videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
			(9) Valsts vides dienests šā panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos nekavējoties informē Latvijas Jūras administrāciju un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju.”		(9) Valsts vides dienests šā panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos nekavējoties informē Latvijas Jūras administrāciju un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju.”
Pārejas noteikumi 1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”;
2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”;
3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”;
4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.
2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.
3. (Izslēgts ar 30.10.2003.  likumu).
4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. (30.10.2003.  likuma redakcijā)
5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (30.10.2003.  likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)
6. Šā likuma 26.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
7. Grozījumi šā likuma 27.pantā (par panta trešās daļas otrā teikuma izslēgšanu un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005. likumu)
10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 19.panta piektajā daļā un 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. (28.10.2004.  likuma redakcijā)
11. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (10.11.2005.  likuma redakcijā)
12. Līdz šā likuma 18.panta ceturtajā daļā, 50.panta ceturtajā daļā un 60.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami šādi Satiksmes ministrijas normatīvie akti:
1) Satiksmes ministrijas 2003.gada 3.septembra noteikumi Nr.22 “Noteikumi par tehniskajām prasībām navigācijas līdzekļiem”;
2) Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumi Nr.26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība”;
3) Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.decembra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu un ūdensceļu iezīmēšanu dabā”;
4) Satiksmes ministrijas 2004.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.8 “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”. (10.11.2005.  likuma redakcijā)
		24	Ministru kabinets ”Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ( Reģ. nr. 327/Lp9) (Dok. nr. 852) Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā: "13. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 51.panta astotajā daļā minētos noteikumus."	Atbalstīts	14. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā: “13. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 51.panta astotajā daļā minētos noteikumus.
		25	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts Papildināt Pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā: “13. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs šā likuma 8.^1pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk ar 2008.gada 1.janvāri. Līdz brīdim, kamēr šā likuma 8.^1pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, šīs funkcijas īstenošanu nodrošina Latvijas Jūras administrācija.”	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	14. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs šā likuma 8.^1pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk ar 2008.gada 1.janvāri. Līdz brīdim, kad šā likuma 8.^1pantā minētās funkcijas realizāciju uzsāk Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, tās realizāciju nodrošina Latvijas Jūras administrācija.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 15.06.2006. likuma redakcijā) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EE K .
		26	Ministru kabinets ”Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ( Reģ. nr. 327/Lp9) (Dok. nr. 852) Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā: "3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem."	Atbalstīts	15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā: “3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.”