Rīgā, 2009. gada martā

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Kriminālprocesa likumā″ (Nr. 192/Lp9), kurā iekļauts likumprojekts ″Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 582/Lp9) un likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 975/Lp9), izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.192/Lp9), kurā iekļauts likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.582/Lp9) un likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.975/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi ( 308 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Kriminālprocesa likuma mērķis

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas – kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 1.pantā vārdus „-noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas-”.

Atbalstīts

1. Izslēgt 1.pantā vārdus

„ – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas –”.

6.pants. Kriminālprocesa obligātums

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 6.pantā pēc vārda „pienākums” ar vārdiem „savas kompetences ietvaros”.

Atbalstīts

2. Papildināt 6.pantu pēc vārda „pienākums” ar vārdiem „savas kompetences ietvaros”.

7.pants. Publiskā un privātā apsūdzība

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Šāds kriminālprocess ir publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors.

(2) Par Krimināllikuma 90., 130.pantā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos), 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Par Krimināllikuma 130.pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju īsteno cietušais.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 7.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus „130.pantā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos)” ar vārdiem „130.panta pirmajā un otrajā daļā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) un trešajā daļā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 7.panta otrajā daļā skaitli „145.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 7.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā „Publiskās apsūdzības kriminālprocesu var uzsākt arī bez pieteikuma no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj realizēt savas tiesības.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdu un skaitli „130.pantā” ar vārdiem un skaitli „130.panta pirmajā un otrajā daļā”.

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par valsts amatpersonas, kurai likumā garantēta kriminālprocesuālā imunitāte un kuru var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas, ģenerālprokurora vai pašvaldības piekrišanu, šā panta trešajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.”

Atbalstīts

3. 7.pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdus „130.pantā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos)” ar skaitli un vārdiem „130.panta pirmajā un otrajā daļā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos) un trešajā daļā”;

izslēgt otrajā daļā skaitli „145.”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Publiskās apsūdzības kriminālprocesu var uzsākt arī bez pieteikuma no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj realizēt savas tiesības.”;

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu „130.pantā” ar skaitli un vārdiem „130.panta pirmajā un otrajā daļā”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

12.pants. Cilvēktiesību garantēšana

(1) Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē.

(2) Cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai.

(3) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu.

(4) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(5) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu (turpmāk – tuvi radinieki) privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

10.

11.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 12.panta trešajā daļā pēc vārda „tiesneša” ar vārdiem „vai tiesas”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 12.panta ceturtajā daļā vārdus „Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša” ar vārdiem „Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 12.panta piektajā daļā pēc vārda „māsu” ar vārdiem „kā arī personu, ar kuru dzīvo kopā un ir kopīga (nedalīta) saimniecība”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 12.panta piektajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

Atbalstīts

Atbalstīts

redakc. precizējot

Atbalstīts

4. 12.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda „tiesneša” ar vārdiem „vai tiesas”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir” ar vārdiem „Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu pienākums ir”;

papildināt piekto daļu pēc vārda „māsu” ar vārdiem „kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība”;

aizstāt panta piektajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem."

12.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 14.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.”

Atbalstīts

5. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura īsteno aizstāvību, cietušajam, cietušā pārstāvim un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

2. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus „tulkiem un speciālistiem”.

13.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Atbalstīts

18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Šis likums noteic, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

14.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 18.pantā vārdus „Šis likums noteic, ka”.

Atbalstīts

6. Izslēgt 18.pantā vārdus „Šis likums noteic, ka”.

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk – procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam.

(3) Noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem.

(4) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

3. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu”.

7. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu”.

27.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā – izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā – prokurors;

3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei – tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā – tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

4. 27.panta otrajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda „izmeklētājs” ar vārdiem „vai izņēmuma gadījumā prokurors;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.”

8. 27.panta otrajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda „izmeklētājs” ar vārdiem „vai izņēmuma gadījumā prokurors;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.”

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram;

5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.

5. 29.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

izslēgt 4.punktā vārdus „amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 5.punktā vārdus „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 6.punktā vārdus „tiesas priekšsēdētājam”.

9. 29.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

izslēgt 4.punktā vārdus „amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 5.punktā vārdus „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 6.punktā vārdus „tiesas priekšsēdētājam”.

30.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

6. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izmeklētāja tiešā priekšnieka” ar vārdiem „izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas” un vārdu „rīkojumu” – ar vārdu „lēmumu”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

izslēgt piekto daļu.

10. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izmeklētāja tiešā priekšnieka” ar vārdiem „izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas” un vārdu „rīkojumu” – ar vārdu „lēmumu”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

izslēgt piekto daļu.

31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

7. Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem „izmeklēšanas grupu” ar vārdiem „savas kompetences ietvaros”.

11. Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem „izmeklēšanas grupu” ar vārdiem „savas kompetences ietvaros”.

33.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts

(1) Ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes un saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai jāveic izpēte, izmantojot speciālas zināšanas, ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošajai izpētei;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) izmanto speciālās zināšanas noziedzīga nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt no procesa virzītāja ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un materiālus;

3) atteikties izdarīt ekspertīzi (dot atzinumu), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci;

4) saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(4) Ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju.

(5) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts tās izmeklēšanas darbības protokolā, kurā piedalās eksperts;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

15.

16.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 33.pantā trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ar procesa virzītāja atļauju vai starpniecību uzdot jautājumus ekspertīzes priekšmeta robežās personām, kas tiek nopratinātas.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 33.panta ceturtajā daļā vārdu „tikai lēmumā” ar vārdiem „procesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka”.

Atbalstīts

12. 33.pantā:

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ar procesa virzītāja atļauju vai starpniecību uzdot jautājumus ekspertīzes priekšmeta robežās personām, kas tiek nopratinātas.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „tikai lēmumā” ar vārdiem „procesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka”.

34.pants. Pieaicinātais eksperts

(1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Pieaicinātajam ekspertam ir šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā norādītās tiesības.

17.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 34.panta otro daļu ar vārdiem šādā redakcijā „kā arī tiesības saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma”.

Atbalstīts

13. Papildināt 34.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„kā arī tiesības saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma”.

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) (izslēgts ar 28.09.2005. likumu);

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei;

7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai.

8. 37.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;";

papildināt trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.”

14. 37.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;";

papildināt trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.”

39.pants. Prokurora – procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk — kopijas) vai likumā noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas;

6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;

8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu;

4) sagatavot vienošanās projektu;

5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu)

18.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 39.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

6) nepieciešamības gadījumā pieprasīt no Valsts probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu.”

Atbalstīts

15. Papildināt 39.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

6)ja nepieciešams, pieprasīt no Valsts probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu.”

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību materiālu, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu), pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu atbrīvot no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums lemt par:

1) apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) prokurora ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.

9. 41.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

,,2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;”.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 41.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesuālo darbību veikšanu;”

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija

Izteikt 41.panta pirmās daļas 5.un 6.punktu sekojošā redakcijā:

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma un tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu, kurus aizsargā likums;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumu un cilvēktiesību pārkāpumiem pirmstiesas kriminālprocesā;

Juridiskā komisija

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 5.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 7.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 8.punktu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 41.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iepazīstināšanu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

16. 41.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesuālo darbību veikšanu;”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktu ;

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

izslēgt pirmās daļas 8.punktu;

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iepazīstināšanu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).” ;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

42.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur pēc iespējas tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

10. Izslēgt 42.panta trešo daļu.

17. Izslēgt 42.panta trešo daļu.

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) ar amatā augstāka prokurora piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

11. 43.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „pilnvaras” ar vārdiem „pirmās un apelācijas instances tiesā”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras” ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas”;

papildināt otro daļu pēc vārda „lietās” ar vārdiem ,,izņemot privātās apsūdzības lietas”.

25.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 43.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu „celšanai” ar vārdu „sastādīšanai”.

Atbalstīts

18. 43.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „pilnvaras” ar vārdiem „pirmās un apelācijas instances tiesā”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras” ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas”;

aizstāt pirmās daļas 5.punktā vārdu „celšanai” ar vārdu „sastādīšanai”;

papildināt otro daļu pēc vārda „lietās” ar vārdiem ,,izņemot privātās apsūdzības lietas”.

12. Papildināt likumu ar 43.¹pantu šādā redakcijā:

„43.¹pants. Prokurors kasācijas instancē

(1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.”

19. Papildināt likumu ar 43.¹pantu šādā redakcijā:

„43.¹pants. Prokurors kasācijas instancē

(1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.”

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

13. Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātās apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu, kā arī par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.”

26.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 13.pantā vārdus „vajadzīgo materiālu” ar vārdu „pierādījumu”.

Atbalstīts

20. Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātās apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu, kā arī par pierādījumu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.”

46.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora- procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora – procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem;

3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru – procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora- procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus izmeklētājam, uzraugošajam prokuroram vai prokuroram- procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) atcelt izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, amatā zemāka prokurora lēmumus;

8) dot norādījumus valsts apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

9) izlemt valsts apsūdzības uzturētāja ierosinājumu atteikties no apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.

27.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 46.pantā otrās daļas 6.punktā vārdus „izmeklēšanas virzību” ar vārdiem „pirmstiesas procesa virzību”.

Atbalstīts

21. Aizstāt 46.panta otrās daļas 6.punktā vārdus „izmeklēšanas virzību” ar vārdiem „pirmstiesas procesa virzību”.

48.pants. Tiesa kā procesa virzītājs

(1) Izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro kārtību tiesas sēdes laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

28.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 48.panta trešo daļu.

Atbalstīts

22. Izslēgt 48.panta trešo daļu.

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ir saistīta ar kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

14. 51.pantā:

a izstāt 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus „kurai ir tiesības uz” ar vārdiem „kura īsteno”;

papildināt 1., 2., 3., 4. un 5.punktu pēc vārda „cietušais” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai viņa pārstāvis” (attiecīgā locījumā).

23. 51.pantā:

aizstāt 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus „kurai ir tiesības uz” ar vārdiem „kura īsteno”;

papildināt 1., 2., 3., 4. un 5.punktu pēc vārda „cietušais” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai viņa pārstāvis” (attiecīgā locījumā).

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents – procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklētāja tiešais priekšnieks – uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturētājs-amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors – nākamajam amatā augstākam prokuroram;

5) izmeklēšanas tiesnesis – tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai – tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, – tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

15. 54.panta pirmajā daļā:

papildināt 6.punktu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai tiesas nolēmumu izpildes stadijā”;

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) tiesas priekšsēdētājs – vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.”

29.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„papildināt 6.punktu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai pēc nolēmuma nodošanas izpildei”.

Atbalstīts

24. 54.panta pirmajā daļā:

papildināt 6.punktu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai pēc nolēmuma nodošanas izpildei”;

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) tiesas priekšsēdētājs – vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.”

55.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura īsteno aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē – mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

16. Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs.”

25. Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs.”

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu – uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu – amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu – izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu – tiesas priekšsēdētājam;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu).

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

17. 57.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus „izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 4.punktu.

30.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 57.panta trešajā daļā vārdus „ir galīgs un”.

Atbalstīts

26. 57.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus „izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izslēgt trešajā daļā vārdus „ir galīgs un”.

59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats

(1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram – procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors – procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Juridiskajai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā prokurora izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.

(5) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

18. Izslēgt 59.panta piekto daļu.

27. Izslēgt 59.panta piekto daļu.

60.pants. Personas, kuras īsteno aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību īsteno persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Uz procesuālo aizstāvību tiesīgas personas tiesības uz aizstāvību īsteno arī:

1) aizstāvis;

2) pārstāvis.

(3) Juridiskā persona, par kuras interesēs darbojušos fizisko personu izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar pārstāvja palīdzību.

19. Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.”

28. Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.”

20. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

„60.¹pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienas iepriekš rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu un norādīt jauno adresi.”

31.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 20.pantā izteikto likuma 60.¹panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu, norādot jauno adresi.”

Atbalstīts

29. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

„60.¹pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu, norādot jauno adresi.”

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja, uzsākot procesu, jau ir pamats minētā pieņēmuma izteikšanai, tad konkrēto personu norāda lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(3) No brīža, kad šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai procesa virzītājs atklātībai darījis zināmu informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, tā iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 66.panta pirmās daļas 2., 3., 6., 7., 12., 13., 15., 17., 18. un 20.punktā noteiktās tiesības un 67.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(5) No šā panta trešajā daļā minētā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā publiskot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.

21. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi”.

30. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi”.

63.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuvam radiniekam, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola kopiju un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atkl āšanai.

(3) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

22. 63.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

„7) pieteikt noraidījumu;”.

32.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 63.pantā pirmajā daļā 2.punktā vārdus „tuvam radiniekam” ar vārdu „tuviniekam”.

Atbalstīts

31. 63.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus „tuvam radiniekam” ar vārdu „tuviniekam”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

„7) pieteikt noraidījumu;”.

66.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums;

17) izlīgt ar cietušo;

18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš;

19) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

20) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

23. 66.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdu „Aizturētajam” ar vārdiem „Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis,”;

papildināt daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

„11¹) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;”;

izslēgt 16. punktā vārdus „kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums”;

papildināt 19.punktu pēc vārda „sūdzību” ar vārdiem „un pieteikumu”.

33.

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 66.panta pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

„18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu;”.

Atbalstīts

32. 66.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdu „Aizturētajam” ar vārdiem „Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis”;

papildināt daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

„11¹) iepazīties ar ekspertīzes atzinumu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;”;

izslēgt 16. punktā vārdus „kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums”;

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

„18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu;”;

papildināt 19.punktu pēc vārda „sūdzību” ar vārdiem „un pieteikumu”.

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

3) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(3) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.

24. Izteikt 68.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.”

34.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 68.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pret to uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.”

Atbalstīts

33. 68.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pret to uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.”

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;

5) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

6) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;

7) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

25. Papildināt 70.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas apsūdzētais var iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies, iepazīstoties ar lietas materiāliem."

35.

36.

37.

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 70.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 70. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt trešajā daļā vārdus „izmeklēšanas procesa” ar vārdiem „kriminālprocesa un tiesas”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

34. 70.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „izmeklēšanas procesa” ar vārdiem „kriminālprocesa un tiesas”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu un laiku;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē;

3) pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā un lietot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē;

7) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

9) pieteikt tiesai motivētu lūgumu izmantot šā panta 7. un 8.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

10) pieteikt lūgumus;

11) sniegt liecību;

12) uzstāties tiesas debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

13) teikt pēdējo vārdu;

14) saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

15) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

26. 71.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikt noraidījumu;”;

papildināt 14.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdes protokolu” ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas materiāliem;”.

35. 71.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikt noraidījumu;”;

papildināt 14.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdes protokolu” ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas materiāliem;”.

72.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību apelācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis – procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības:

1) saņemt to apelācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu;

4) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.

(3) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt kasācijas sūdzību.

38.

39.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 72.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja apelācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt tās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par saņemtajām apelācijas sūdzībām un protestu, kā arī iesniegt iebildumus par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

3) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;

4) saņemt informāciju par sūdzības un protesta izskatīšanas kārtību un nolēmuma pieejamības dienu;

5) atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.»

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 72.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

«(4) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt kasācijas sūdzību.”

Atbalstīts

36. 72.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja apelācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt tās apelācijas sūdzības vai tā protesta kopiju, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par saņemtajām apelācijas sūdzībām un protestu, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

3) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;

4) saņemt informāciju par sūdzības un protesta izskatīšanas kārtību un nolēmuma pieejamības dienu;

5) atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.» ;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

«(4) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt kasācijas sūdzību.”

73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību kasācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis – procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par kasācijas sūdzību vai protestu;

4) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja lieta tiek iztiesāta mutvārdu procesā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instances tiesā.

(4) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;

3) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

27. 73.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „kasācijas instances tiesā” ar vārdiem „kā arī pieteikt noraidījumu”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteikt noraidījumu;”.

37. 73.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „kasācijas instances tiesā” ar vārdiem „kā arī pieteikt noraidījumu”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteikt noraidījumu;”.

75.pants. Personas tiesības, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesas debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un likumā noteiktajos ietvaros arī pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā.

28. 75.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas šīs personas tiesības uz aizstāvību īsteno tās aizstāvis un pārstāvis.”

38. 75.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

76.pants. Personas tiesības, par kuras izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums

(1) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(2) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(3) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

29. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

„76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

40.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 29.pantā izteiktā likuma 76.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.”

Atbalstīts

39. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

„76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

„(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

77.pants. Personas tiesības, kura iestājas par mirušas personas reabilitāciju

(1) Ja ar procesa virzītāja lēmumu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un persona pēc tam ir mirusi, šīs personas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā, lai panāktu mirušā reabilitāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot pieteikumā minēto prasību aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma ietvarus.

(3) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, pirmstiesas procesā un tiesā ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu tiesā.

(4) Pirmstiesas procesā un tiesā advokātam, kas īsteno pieteikumā minēto prasību aizstāvību, ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

41.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 77.pantā pirmajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

Atbalstīts

40. Aizstāt 77.panta pirmajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums.

30. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst, ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, šai personai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu atbilstoša līmeņa tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

42.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā:

„30. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona apstrīd faktiskos apstākļus, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

Atbalstīts

41. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet šī persona apstrīd faktiskos apstākļus, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

79.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nedrīkst uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nedrīkst slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

31. Aizstāt 79.panta piektajā daļā vārdus “tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā” ar vārdiem “tiesības piedalīties kriminālprocesā”.

42. Aizstāt 79.panta piektajā daļā vārdus “tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā” ar vārdiem “tiesības piedalīties kriminālprocesā”.

83.pants. Aizstāvja obligātā piedalīšanās

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai ierobežoti pieskaitāmai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

(2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

32. Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia).”

43. Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia).”

86.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, kā arī tiesības:

1) pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;

2) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara;

3) kriminālprocesos šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētajos obligātās aizstāvības gadījumos iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas;

4) pēc izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar krimināllietas materiāliem un ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos materiālus;

5) uzstāties tiesas debatēs;

6) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(3) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturēto vai apcietināto aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem, ja nepieciešams, pieaicinot tulku. Tādas tikšanās var notikt pilnvarotas amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamības robežām.

(4) Ja ir konkrētas ziņas par faktiem, kas liecina, ka aizstāvis savas tiesības izmanto, lai novilcinātu kādu procesuālo darbību, vai apzināti pārkāpj savas tiesības, izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var ierobežot tikšanās ilgumu vai paredzēt, ka tikšanās noris apstākļos, kas izslēdz rakstveida materiālu vai citu priekšmetu nodošanu aizstāvamai personai. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(5) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu, kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(6) Pārsūdzot prokurora nolēmumu par procesa pabeigšanu, aizstāvis informē aizstāvamo personu.

(7) Aizstāvis bez aizstāvamās personas piekrišanas nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības veikšanu.

33. 86.pantā:

izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā";

papildināt otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) vienkāršāka procesa izvēlē;”;

papildināt pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas darbībās, ir tiesības:

1) uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstveida piezīmes šajā protokolā par pierakstu pareizību un pilnību;

3) lūgt, lai process virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību protokolā."

43.

< /b>

44.

45.

Juridiskā komisija

Izteikt 86.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 86.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „(kriminālvajāšanas uzsākšanas)”.

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesa”.

Atbalstīts

44. 86.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus „(kriminālvajāšanas uzsākšanas)”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesa”;

izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā";

papildināt otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) vienkāršāka procesa izvēlē;”;

papildināt pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas darbībās, ir tiesības:

1) uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstveida piezīmes šajā protokolā par pierakstu pareizību un pilnību;

3) lūgt, lai procesa virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību protokolā."

87.pants. Apstākļi, kas liedz advokātam piedalīties kriminālprocesā

(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas personas interesēm, ar kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvajā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar advokāta vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

4) advokāts agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kuru viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) advokāts šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.

34. Izslēgt 87.panta pirmās daļas 2.punktu.

45. Izslēgt 87.panta pirmās daļas 2.punktu.

88.pants. Atteikšanās no aizstāvja

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga atteikties no aizstāvja. Šāda atteikšanās pieļaujama tikai pēc pašas personas iniciatīvas. Atteikšanās no aizstāvja nav šķērslis tam, lai kriminālprocesā piedalītos valsts apsūdzības uzturētājs un citas personas aizstāvis.

(2) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Personai ar parakstu nepārprotami ir jāapliecina, ka atteikšanās no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.

(3) Atteikšanās no aizstāvja nav saistoša procesa virzītājam, ja no aizstāvja atsakās šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas.

35. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas."

46. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas."

89.pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis);

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

36. Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.”

47. Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.”

90.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā

(1) Ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo lēmumu kopijas un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

7) saņemt informāciju par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

8) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā kā pašam pārstāvamajam;

11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāja piekrišanu pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais.

37. Izteikt 90.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, kā arī pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;”.

46.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 37.pantu šādā redakcijā:

„37. Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;””

Atbalstīts

48. Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja šīs kopijas nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;”.

91.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis;

2) laulātais;

3) māte, tēvs vai aizbildnis;

4) viens no vecvecākiem, pilngadīgie – brālis vai māsa, dēls vai meita vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas;

5) pārstāvis no ārstniecības iestādes, kurā persona ārstējas;

6) bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvis.

(4) Kriminālprocesā var piedalīties arī tādas personas pārstāvis, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ir uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un pieņemts lēmums par pārstāvja piedalīšanos.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

47.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 91.pantā otrajā daļā 4.punktā vārdus „tuvs radinieks” ar vārdu „tuvinieks”.

Atbalstīts

49. Aizstāt 91.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „tuvs radinieks” ar vārdu „tuvinieks”.

92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

38. Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

50. Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

93.pants. Juridiskās personas pārstāvis procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Lai nodrošinātu juridiskās personas tiesības un intereses procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai sakarā ar tās interesēs izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesā var piedalīties juridiskās personas pārstāvis.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi var būt:

1) fiziskā persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

2) fiziskā persona uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(3) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai tās tuvu radinieku personiskās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās personas interesēm.

(4) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

48.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 93.pantā trešajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Atbalstīts

51. Aizstāt 93.panta trešajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

95.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

39. Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus „noziedzīga nodarījuma rezultātā”.

52. Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus „noziedzīga nodarījuma rezultātā”.

96.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu.

40. 96.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdiem „izmeklētājs, prokurors”;

papildināt trešo daļu ar teikumu: „Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanas stadijā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.” .

49.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 40.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.””.

Atbalstīts

53. 96.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdiem „izmeklētājs, prokurors”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

97.pants. Cietušā tiesību vispārīgie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas šā likuma 98., 99., 100. un 101.pantā minētās tiesības cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais – fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā – juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

(9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

41. Papildināt 97.panta trešo daļu pēc vārdiem „tulka palīdzību” ar vārdiem „kā arī tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem”.

50.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 41.pantā vārdus „sev tuviem radiniekiem” ar vārdiem „saviem tuviniekiem”.

Atbalstīts

54. Papildināt 97.panta trešo daļu pēc vārdiem „tulka palīdzību” ar vārdiem „kā arī tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem”.

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

(2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

42. 98.panta pirmajā daļā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

51.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 98.pantā pirmās daļas 1.punktā vārdus „ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas”.

Atbalstīts

55. 98.panta pirmajā daļā:

izslēgt 1.punktā vārdus „ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas”;

izslēgt 2.punktu;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

100.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Cietušajam ir tiesības iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

52.

53.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 100.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2.¹) Ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 100. panta trešajā daļā vārdus „iepazīties ar tiesas sēdes protokolu”.

Atbalstīts

56. 100.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „iepazīties ar tiesas sēdes protokolu”.

102.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietā

(1) Persona, kurai kaitējums radīts Krimināllikuma 130.pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Cietušā pienākums privātās apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Iztiesājot lietu tiesā, cietušajam ir šā likuma 99., 100. un 101.pantā noteiktās tiesības.

43. Izslēgt 102.panta otro daļu.

57. Izslēgt 102.panta otro daļu.

103.pants. Cietušā pienākumi

(1) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(2) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

44. Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

58. Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

104.pants. Personas, kuras var būt cietušā – fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo – pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) māte, tēvs vai aizbildnis;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums radīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Šādos gadījumos advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.

(6) Izņēmuma gadījumā procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā- pilngadīgas trūcīgas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību.

(7) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(8) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties kriminālprocesā par nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

54.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 104.pantā otrajā daļā 2.punktā vārdu „radinieks” ar vārdu „tuvinieks”.

Atbalstīts

59. Aizstāt 104.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „radinieks” ar vārdu „tuvinieks”.

108.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.

45. Papildināt 108.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.”

60. Papildināt 108.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.”

110.pants. Liecinieka tiesības

(1) Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

(2) Lieciniekam pirms aptaujas un pratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Lieciniekam ir tiesības:

1) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;

4) iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja tas tiek noraidīts;

5) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

(4) Bez liecinieka piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

55.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 110.panta trešajā daļā 2.punktā vārdus „sev tuviem radiniekiem” ar vārdiem „saviem tuviniekiem”.

Atbalstīts

61. Aizstāt 110.panta trešās daļas 2.punktā vārdus „sev tuviem radiniekiem” ar vārdiem „saviem tuviniekiem”.

46. Papildināt likumu ar 111.¹pantu šādā redakcijā:

„111.¹pants. Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai s ūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

56.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 46.pantā izteiktā likuma 111.¹panta nosaukumā vārdu „aizskartās” ar vārdu „aizskartā”.

Atbalstīts

62. Papildināt likumu ar 111.¹pantu šādā redakcijā:

„111.¹pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam un Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi vai tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis vai tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.

(4) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(5) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(6) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(7) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

57.

Juridiskā komisija

Izslēgt 120.panta pirmajā daļā vārdus „tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu”.

Atbalstīts

63. Izslēgt 120.panta pirmajā daļā vārdus „tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu”.

125.pants. Fakta legālā prezumpcija

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) likumā noteiktajā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par to ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

58.

59.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 125.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „spriedumu” ar vārdiem „vai prokurora priekšrakstu par sodu”.

Frakcija “Jaunais laiks”

Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Fakta legālā prezumcija

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) likumā noteiktajā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par to ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tā vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, balakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

(3) Ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, ja persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot šo finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes vai piederības likumību.”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

64. Papildināt 125.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „spriedumu” ar vārdiem „vai prokurora priekšrakstu par sodu”.

127.pants. Pierādījumi

(1) Pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

(2) Kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

(3) Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

60.

61.

62.

Deputāts I.Valers

Izteikt 127. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja procesa virzītājam, personām, kas realizē aizstāvību tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā un šīs ziņas par faktiem nebija iespējams iegūt ar speciālo izmeklēšanas darbību palīdzību”.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija

Izteikt 127.panta trešo daļu sekojošā redakcijā:

« (3) Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja minētās ziņas nav bijis iespējams iegūt veicot speciālās izmeklēšanas darbības, un tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. »

Juridiskā komisija

Papildināt 127.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto šā panta trešajā daļā minētās ziņas, tai pievieno uzziņu par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu. Uzziņu procesa virzītājam izsniedz iestādes, kura akceptējusi operatīvās darbības pasākuma veikšanu, vadītājs vai tā pilnvarota amatpersona.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

65. Papildināt 127.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto šā panta trešajā daļā minētās ziņas, tai pievieno uzziņu par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu. Uzziņu procesa virzītājam izsniedz operatīvās darbības pasākuma veikšanu akceptējušās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.”

131.pants. Liecības

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

(3) Ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.

47. Izteikt 131.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”

63.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 131.panta otro daļu pēc vārdiem „izmeklēšanas iestādei” ar vārdu „prokuratūrai”.

Atbalstīts

66. 131.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „izmeklēšanas iestādei” ar vārdu „prokuratūrai”.

134.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

48. Papildināt 134.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.“

64.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 134.panta pirmo daļu pēc vārda „rīks” ar vārdiem „vai priekšmets”.

Atbalstīts

67. 134.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda „rīks” ar vārdiem „vai priekšmets”.

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.“

139.pants. Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties.

(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi.

(3) Pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot ārstniecības personas.

(4) Aizliegts izpaust ziņas par tās personas privāto dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā.

(5) Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Izmeklēšanas darbību veikšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka šā likuma astotā līdz vienpadsmitā sadaļa.

49. Papildināt 139.panta piekto daļu pēc vārdiem „noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „kā arī, ja tas nepieciešams, pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu”.

65.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 139.panta sestā daļā vārdus „iztiesāšanas stadijā” ar vārdu „iztiesāšanā”;

Atbalstīts

< /o:p>

68. 139.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „kā arī, ja tas nepieciešams, pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu”;

aizstāt sestajā daļā vārdus „iztiesāšanas stadijā” ar vārdu „iztiesāšanā”.

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā – cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta atbilstoši šā likuma 326.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona atsakās parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi, vai papildinājumus ierakstīt pati.

50. Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.”

69. Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.”

143.pants. Skaņu un attēlu ieraksta izmantošana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākumlaiku un pēc pārtraukuma – izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(3) Skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.

(4) Rakstot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro šā likuma 142.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā min tikai būtiskākos faktus.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēlu ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

51. 143.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Izmeklēšanas darbībās, kas aptver plašu teritoriju vai telpas vai kas veicamas ilgā laika periodā, ierakstu var veikt daļēji, tajā fiksējot tikai ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu iespējami saistīto informāciju un faktus.”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par laika periodu, kad izmeklēšanas darbības netiek fiksētas ierakstā, visu izmeklēšanas darbības gaitu un atklātos apstākļus fiksē izmeklēšanas darbības protokolā.”

70. 143.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par laika periodu, kad izmeklēšanas darbības netiek fiksētas ierakstā, visu izmeklēšanas darbības gaitu un atklātos apstākļus fiksē izmeklēšanas darbības protokolā.”

146.pants. Aicināšana uz pratināšanu

(1) Personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību, kāds būs personas procesuālais stāvoklis, kā arī par neierašanās sekām.

(2) Apcietinātu personu uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kurā tā tiek turēta. Apcietināto var pratināt arī šajā iestādē.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja, mācību iestādes vai bāriņtiesas (pagasttiesas) starpniecību. Ja ir apstākļi, kas pamatoti liedz vai apgrūtina izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina, neizmantojot minēto starpniecību.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā aizsardzība, uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kura nodrošina personas speciālo aizsardzību.

66.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 146.panta pirmajā daļā vārdus „kāds būs personas procesuālais stāvoklis”.

Atbalstīts

71. Izslēgt 146.panta pirmajā daļā vārdus „kāds būs personas procesuālais stāvoklis”.

150.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pratināšana

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas – dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīvesvietu, sodāmību;

2) izskaidro personai tās procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

3) izsniedz personai izrakstu no likuma, kurā noteiktas tās procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

4) izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

52. 150.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„150.pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšana”;

aizstāt ievaddaļā vārdu „Aizturētā” ar vārdiem „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā,”;

papildināt 1.punktu pēc vārda „sodāmību” ar vārdiem „ja vien šīs ziņas konkrētajā kriminālprocesā jau nav noskaidrotas”;

papildināt 2.punktu pēc vārda „nosaka” ar vārdiem „ja šāds dokuments ir paredzēts likumā”.

72. 150.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„150.pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšana”;

aizstāt ievaddaļā vārdu „Aizturētā” ar vārdiem „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā,”;

papildināt 1.punktu pēc vārda „sodāmību” ar vārdiem „ja vien šīs ziņas konkrētajā kriminālprocesā jau nav noskaidrotas”;

papildināt 2.punktu pēc vārda „nosaka” ar vārdiem „ja šāds dokuments ir paredzēts likumā”.

151.pants. Liecinieka un cietušā pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, arī par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

53. Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

67.

68.

69.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 53.pantā panta nosaukumā vārdu „aizskartās” ar vārdu „aizskartā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 53.pantā pirmajā daļā vārdu „aizskartās” ar vārdu „aizskartā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 53.pantā trešajā daļā vārdu „aizskartās” ar vārdu „aizskarto”.

Atbalstīts

73. Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

152.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez viņa piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai, pēc izmeklēšanas darbības veicēja ieskata, jebkuru nepilngadīgo pratina pedagoga vai tāda speciālista klātbūtnē, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk – psihologs). Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuvam radiniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

(3) Nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas, var kaitēt atkārtota tieša pratināšana, tā izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

70.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 152.pantā otrajā daļā vārdus „tuvam radiniekam” ar vārdu „tuviniekam”.

Atbalstīts

74. Aizstāt 152.panta otrajā daļā vārdus „tuvam radiniekam” ar vārdu „tuviniekam”.

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību

(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša pratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt pratināmo personu un psihologu. Pratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kura piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja pratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, – informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja pratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, – informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141.-143.panta prasībām. Pratināmā nepilngadīgā persona protokolu neparaksta.

54. Izteikt 153.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.”

75. Izteikt 153.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.”

154.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

(1) Tiesa var uzdot plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu lemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis ierosinājuma iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, plašsaziņas līdzekļa žurnālists vai redaktors, un to izskata šā likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.

71.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 154.pantā ceturtajā daļā vārdus „šā likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „10 dienu laikā augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā, kura lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

76. Aizstāt 154.panta ceturtajā daļā vārdus un skaitli „šā likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā, kura lēmums nav pārsūdzams”.

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības veicējs personiski tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro šim lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

55. 155.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:”.

77. 155.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:”.

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas procesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

56. 156.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu.”

78. 156.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu.”

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.

57. Papildināt 160.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet to izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.”

79. Papildināt 160.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet šo sistēmu (tās daļu) izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.”

163.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa vai datora apskati var veikt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Fizisko un juridisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidus teritorijas, telpas vai transportlīdzekļus pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

(4) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamo raksturu, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

58. Papildināt 163.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Izņēmumu gadījumos šā panta otrajā daļā norādīto apskati, ja vien tā nav notikuma vietas apskate, var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Izmeklētājs apskati izdara ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā procesa virzītājs paziņo izmeklēšanas tiesnesim par veikto apskati, uzrādot apskates protokolu un materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību.”

72.

73.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 163.panta otrajā daļā vārdus „vai datora”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 163.panta otrajā daļā vārdus „transportlīdzekļa vai datora” ar vārdiem „vai transportlīdzekļa”.

Atbalstīts

80. 163.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai datora”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „transportlīdzekļa vai datora” ar vārdiem „vai transportlīdzekļa”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Izņēmuma gadījumos šā panta otrajā daļā norādīto apskati, ja vien tā nav notikuma vietas apskate, var veikt ar procesa virzītāja lēmumu. Izmeklētājs apskati veic ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā procesa virzītājs paziņo izmeklēšanas tiesnesim par veikto apskati, uzrādot apskates protokolu un materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību.”

165.p ants. Līķa ekshumācija

Līķi izrakt no apbedījuma vietas, lai veiktu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi (līķa ekshumācija), drīkst ar mirušās personas tuva radinieka piekrišanu vai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu – pirmstiesas procesa laikā, vai ar tiesas lēmumu – iztiesāšanas laikā.

74.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 165.pantā vārdus „tuva radinieka” ar vārdu „tuvinieka”.

Atbalstīts

81. Aizstāt 165.pantā vārdus „tuva radinieka” ar vārdu „tuvinieka”.

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

59. Papildināt 175.panta pirmo daļu pēc vārda „lieciniekam” ar vārdiem “ personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētajam,”.

82. Papildināt 175.panta pirmo daļu pēc vārda „lieciniekam” ar vārdiem “ personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētajam”.

180.pants. Lēmums par kratīšanu

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Lēmums par kratīšanu nav nepieciešams, izdarot aizturamās personas kratīšanu, kā arī šā likuma 182.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.

(5) Par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība izdarīta prettiesiski, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

60. Izteikt 180.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu.”

75.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 180.pantā pirmajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu “ierosinājumu”.

Atbalstīts

83. 180.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu “ierosinājumu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu.”

182.pants. Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.

(2) Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras kratīšana notiek, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslu.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda šos objektus, to atrašanas vietu, identificējošās pazīmes, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas, cik vien iespējams, savedama iepriekšējā kārtībā.

61. Izteikt 182.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.”

84. Izteikt 182.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 186.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resorisko vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

62. Papildināt 190.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja kriminālprocesam nozīmīgs dokuments vai priekšmets atrodas kādā administratīvā lietā, civillietā vai citā krimināllietā, procesa virzītājs to pieprasa no attiecīgās lietas turētāja. Dokumenta vai priekšmeta oriģinālu izsniedz tikai uz laiku ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos izsniedz apliecināta dokumenta kopiju vai priekšmeta attēlu.”

85. Papildināt 190.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja kriminālprocesam nozīmīgs dokuments vai priekšmets atrodas kādā administratīvā lietā, civillietā vai citā krimināllietā, procesa virzītājs to pieprasa no attiecīgās lietas turētāja. Dokumenta vai priekšmeta oriģinālu izsniedz tikai uz laiku ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos izsniedz apliecināta dokumenta kopiju vai priekšmeta attēlu.”

191.pants. Elektroniskās informācijas sistēmā esošo datu saglabāšana

(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (tas ir, personai, kura nodrošina personu sazināšanos ar informācijas sistēmas palīdzību vai kura šā pakalpojuma ietvaros pārstrādā vai uzkrāj datus) nekavējoties nodrošināt tā valdījumā vai kontrolē esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem sistēmas lietotājiem.

(2) Datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz trīsdesmit dienām, bet šo termiņu, ja nepieciešams, vēl uz laiku līdz trīsdesmit dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.

76.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 191.panta pirmā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar „kriminālprocesa”.

Atbalstīts

86. Aizstāt 191.panta pirmajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

195.pants. Obligātā ekspertīze

Ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu:

1) nāves cēloni vai miesas bojājumu smagumu un raksturu;

2) grūtniecības vai tās mākslīgas pārtraukšanas faktu;

3) pazīmes, kas norāda uz dzimumnozieguma izdarīšanu;

4) personas vecumu, ja tam ir nozīme kriminālprocesā, bet nav attiecīgu dokumentu;

5) aizdomās turētā vai apsūdzētā psihisko stāvokli vai tādas personas psihisko stāvokli, par kuru notiek tiesvedība medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja procesa virzītājam rodas pamatotas šaubas par attiecīgo personu pieskaitāmību;

6) personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, kā arī tās spēju patstāvīgi īstenot savas tiesības un likumiskās intereses kriminālprocesā, ja par to rodas pamatotas šaubas;

7) naudas un vērtspapīru īstumu;

8) narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru;

9) mirušās personas identitāti, ja izdarīta līķa ekshumācija;

10) ieroci, munīciju vai sprāgstvielu.

77.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 195.pantā 6.punktā pēc vārdiem „ja par to” ar vārdiem „procesa virzītājam”.

Atbalstīts

87. Papildināt 195.panta 6.punktu pēc vārdiem „ja par to” ar vārdiem „procesa virzītājam”.

198.pants. Ekspertu komisijas ekspertīze

(1) Ekspertu komisijas ekspertīzi parasti nosaka, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) personu identificējošo ekspertīzi;

3) ekspertīzi par ārstniecības personas kļūdu, veicot ārstniecību.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs var uzdot jebkuru ekspertīzi izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kuri nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, izveido procesa virzītājs ar savu lēmumu.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņi nav vienisprātis, katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

78.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 198.panta trešo daļu ar vārdiem „vai ekspertīžu iestādes vadītājs, informējot par to procesa virzītāju”.

Atbalstīts

88. Papildināt 198.panta trešo daļu ar vārdiem „vai ekspertīžu iestādes vadītājs, informējot par to procesa virzītāju”.

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā – specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

63. Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda „izmeklējot” ar vārdiem „mazāk smagus,”.

89. Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda „izmeklējot” ar vārdiem „mazāk smagus”.

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

64. Papildināt 211.panta pirmo daļu pēc vārdiem „saistībā ar” ar vārdiem „mazāk smagiem,”.

90. Papildināt 211.panta pirmo daļu pēc vārdiem „saistībā ar” ar vārdiem „mazāk smagiem,”.

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai piekrīt visas publiski nepieejamā vietā šīs darbības veikšanas laikā strādājošās vai dzīvojošās personas.

(3) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

65. Papildināt 212.panta pirmo daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus".

91. Papildināt 212.panta pirmo daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus".

213.pants. Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu

(1) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības veikšana, tās veikšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

66. Papildināt 213.panta otro daļu pēc vārda „nodrošināšanā” ar vārdiem „tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā”.

92. Papildināt 213.panta otro daļu pēc vārda „nodrošināšanā” ar vārdiem „tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā”.

215.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole;

4) pārraidīto datu satura kontrole;

5) vietas vai personas audiokontrole;

6) vietas videokontrole;

7) personas novērošana un izsekošana;

8) objekta novērošana;

9) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

10) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

11) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

67. Aizstāt 215.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „elektroniskajā informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

93. Aizstāt 215.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „elektroniskajā informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

219.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole

(1) Informācijas sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus (turpmāk- sistēmas atbildīgais darbinieks), sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai aizliegt citu darbību veikšanu ar tiem.

68. 219.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole

(1) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides pārmeklēšanu un piekļuvi tai, kā arī izņemšanu (turpmāk – sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraidi saistītus pienākumus, sniedz nepieciešamo informāciju, nodrošina sistēmā esošo informācijas un tehnisko resursu veselumu un padara kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem. Procesa virzītājs var aizliegt šai personai citu darbību veikšanu ar kontrolei pakļautajiem datiem, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Lēmumā par automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontroli izmeklēšanas tiesnesis var atļaut procesa virzītājam izņemt vai citādi saglabāt automatizētās datu apstrādes sistēmas resursus, kā arī izgatavot šo resursu kopijas.”

94. 219.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk – pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

69. Aizstāt 220.pantā vārdu „informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

95. Aizstāt 220.pantā vārdu „informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

70. Papildināt 223.panta pirmo daļu pēc vārda „faktiem” ar vārdiem „uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis, ja nepieciešams, var pagarināt” .

96. Papildināt 223.panta pirmo daļu pēc vārda „faktiem” ar vārdiem un skaitli „uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis, ja nepieciešams, var pagarināt” .

231.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai

(1) Pārskatus par speciālajām izmeklēšanas darbībām, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā iestādē, kas pabeidz pirmstiesas procesu.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieteikumu prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt to ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēka tiesību ierobežojumus, un var liegt iespēju iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja tas var būtiski apdraudēt kādas kriminālprocesā iesaistītās personas dzīvību, veselību vai ar likumu aizsargātās intereses vai ja tas aizskar tikai trešās personas privātās dzīves noslēpumu.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par šo materiālu pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pašā kārtībā kā citus pēc izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Par iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu iepazīties ar krimināllietai nepievienotajiem speciālās izmeklēšanas darbības materiāliem lemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, ja nepieciešams, pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

79.

80.

81.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 231.panta otrajā daļā pēc vārda „pirmstiesas” vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „procesa”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 231.panta ceturtajā daļā vārdus „kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis” ar vārdiem „kura iepazinusies”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 231.panta ceturtajā daļā otrajā teikumā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdiem „pirmstiesas procesa”.

Atbalstīts

< /span>

Atbalstīts

97. 231.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „pirmstiesas izmeklēšanas” ar vārdiem „pirmstiesas procesa”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis” ar vārdiem „kura iepazinusies”;

aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdiem „pirmstiesas procesa”.

239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā.

71. 239.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesa virzītājs pieņemto lēmumu paziņo lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas kriminālprocesā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā. Līdz sūdzības izskatīšanai lēmuma izpilde tiek apturēta. Tas neattiecas uz lietām, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama.”

98. 239.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesa virzītājs pieņemto lēmumu paziņo lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.

(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Nr. 582/Lp9)

1. 240.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdus "lietas, dokumentus un vērtības" ar vārdiem "mantu un dokumentus";

aizstāt 3.punktā vārdus "noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas" ar vārdiem "noziedzīgi iegūtu mantu".

72. 240.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīga nodarījuma rīka vērtībā.”

99. 240.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "lietas, dokumentus un vērtības" ar vārdiem "mantu un dokumentus";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas" ar vārdiem "noziedzīgi iegūtu mantu".

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē.” ;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošī bas līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

73. 241.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “noziedzīgas darbības,” ar vārdiem “traucēs izmeklēšanai vai ”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma – izraudzīšanai.”

82.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„aizstāt otrajā daļā vārdus “izvairīsies no izmeklēšanas un” ar vārdiem “traucēs vai izvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa vai””.

Atbalstīts

redakc.

precizējot

100. 241.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas” ar vārdiem “traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas.” ;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.-4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.

74. 243.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

aizstāt ceturtajā daļā skaitli „1.” ar skaitli „2.”.

101. 243.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

aizstāt ceturtajā daļā skaitli „1.” ar skaitli „2.”.

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus.

(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgam cietušajam.

83.

Juridiskā komisija

Izteikt 244.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgai cietušajai personai, kas cietusi no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietusī persona ir materiāli vai citādi atkarīga, vai seksuālas izmantošanas, kā arī mazgadīgai cietušajai personai.”

Atbalstīts

102. Izteikt 244.panta trešo daļu šādā redakcij ā:

245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

75. 245.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „izņemot aizturēšanu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem.”

103. 245.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „izņemot aizturēšanu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem.”

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

(2) Persona, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas, lai pamatotu procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, ar procesa virzītāja lēmumu to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.

76. 246.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā pamatota drošības līdzekļa izvēle."

104. 246.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

247.pants. Citu personu informēšana par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Ja procesuālais piespiedu līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, par tā piemērošanu un attiecīgās personas atrašanās vietu procesa virzītājs nekavējoties, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē tās ģimeni vai citu tuvu radinieku un darbavietu vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvu radinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalsts pilsonim procesa virzītājs, ievērojot attiecīgās personas gribu, informē šīs valsts.

84.

85.

86.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 247.pantā pirmajā daļā vārdus „nekavējoties” ar vārdiem „24 stundu laikā”;

Juridiskā komsija

Papildināt 247.panta pirmajā daļā pēc vārda ‘’nekavējoties’’ ar vārdiem ‘’bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā’’

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 247.pantā pirmajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.85

Atbalstīts

105. 247. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda ‘’nekavējoties’’ ar vārdiem un skaitli ‘’bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā’’ ;

aizstāt vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība

(1) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, pēc šīs personas lūguma procesa virzītājs ar lēmumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, uzdod īpašuma aizsardzību pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, lai personai nodrošinātu iespēju vienoties par īpašuma turpmāku pārvaldīšanu. Īpašuma aizsardzības un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Finansējums īpašuma aizsardzībai tiek nodrošināts no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(3) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek dzīvnieks un persona ar kontrolētu sakaru starpniecību nav sazinājusies ar tuvu radinieku vai citu personu par tā uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu, kā arī nav lūgusi procesa virzītāju nodrošināt šā panta otrajā daļā minētā īpašuma aizsardzību, procesa virzītājs ar lēmumu uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt bez uzraudzības palikušā dzīvnieka aprūpi vai rīcību ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs rakstveidā informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

87.

88.

89.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 248.pantā pirmajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 248.pantā otrajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 248.pantā trešajā daļā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Atbalstīts

106. 248. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku” ;

aizstāt otrajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

~~aizstāt trešajā daļā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.~~

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

(3) Lēmumu par piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kura nodrošina tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis piemērots.

(4) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, vairāk ierobežojošu drošības līdzekli drīkst piemērot tikai tad, ja pastāv jauni apstākļi.

77. 249.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots apcietinājums vai mājas arests, arī – izmeklēšanas tiesnesim”.

90.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt trešo daļu pēc vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, arī – izmeklēšanas tiesnesim.”

Atbalstīts

107. 249.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, arī izmeklēšanas tiesnesim”.

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams veikt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

78. 250.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā” ar vārdu „personas” un vārdu „viņš” – ar vārdu „tā”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „Aizdomās turētajam” ar vārdiem „Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizdomās turētajam”.

91.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 250.pantā otrajā daļā vārdus „izmeklēšanas un” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesa vai”.

Atbalstīts

108. 250.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā” ar vārdu „personas” un vārdu „viņš” – ar vārdu „tā”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „Aizdomās turētajam” ar vārdiem „Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizdomās turētajam”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „izmeklēšanas un” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesa vai”.

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(2) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

79. Izslēgt 252.pantu.

109. Izslēgt 252.pantu.

257.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

(3) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(4) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam.

80. Papildināt 257.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.”

110. Papildināt 257.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.”

258.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(3) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs informē galviniekus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Ja šā drošības līdzekļa noteikumi tiek pārkāpti, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek piespiedu naudu 10 līdz 30 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

81. 258.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „fiziskā persona” ar vārdiem „saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisku galvinieku var būt fiziskā persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

111. 258.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „fiziskā persona” ar vārdiem „saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

262.pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu izbraukt no valsts;

4) drošības naudas apmēru;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi, šī persona, kā arī tās aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas dienas iesniegt par lēmumu sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju darba dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai tā noteikumus.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam, personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis, un sūdzības iesniedzējam. Lēmums nav pārsūdzams.

82. 262.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi. Sūdzību izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt pati persona, tās aizstāvis vai pārstāvis septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopija.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda „noteikumus” ar vārdiem „vai noteikt drošības naudas apmēru”.

112. 262.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda „noteikumus” ar vārdiem „vai noteikt drošības naudas apmēru”.

271.pants. Apcietinājums

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats.

(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, izņemot tikšanos ar aizstāvi;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējo kārtību un režīmu turēšanas vietā;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(3) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus, uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(4) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

92.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 271.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

”(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu un uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslus, apcietinātajam papildus var noteikt tikšanās un sazināšanās ierobežojumus, izņemot tikšanos ar aizstāvi.”

Atbalstīts

113. Izteikt 271.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

”(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu un uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslus, apcietinātajam papildus var noteikt tikšanās, izņemot tikšanos ar aizstāvi, un sazināšanās ierobežojumus.”

272.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

83. 272.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem „vērsts pret” ar vārdiem „personas dzīvību vai pret”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods."

93.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 272.panta pirmajā daļā vārdus „izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas” ar vārdiem „vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa”.

Atbalstīts

114. 272.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas” ar vārdiem „vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa”;

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem „vērsts pret” ar vārdiem „personas dzīvību vai pret”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods."

273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa noteikumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

84. 273.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „cita drošības līdzekļa” ar vārdiem „vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības

iestādē –”.

94.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 84.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”

Atbalstīts

115. 273.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „cita drošības līdzekļa” ar vārdiem „vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības

iestādē –”.

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis. Procesa virzītāja ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma kopiju.

85. 274.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai – prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, šīs personas aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu drīkst izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats izvēlas un piemēro citu drošības līdzekli.”

95.

96.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 85.panta pirmajā daļā izteiktā likuma 274.panta trešajā daļā pēc vārda „izmeklēšanas” ar vārdiem „kriminālvajāšanas vai, ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 85.panta otrajā daļā izteiktā likuma 274.panta 4.¹daļā vārdus „izvēlas un piemēro citu drošības līdzekli” ar vārdiem „lemj par cita drošības līdzekļa piemērošanu”.

Atbalstīts

116. 274.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība

(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, vai ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats lemj par cita drošības līdzekļa piemērošanu.”.

275.pants. Apcietinājuma aizstāšana ar drošības naudu

(1) Ja izmeklēšanas tiesnesis konstatē, ka ir šā likuma 272.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura īsteno aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.

(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

(3) Ja drošības naudu nesamaksā, jautājums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tiek izlemts šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

97.

98.

Juridiskā komisija

Papildināt 275.panta pirmajā daļā aiz vārdiem ‘’izmeklēšanas tiesnesis’’ ar vārdiem ‘’vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis’’.

Juridiskā komisija

Papildināt 275.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis ir tiesīgs aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu tikai tad, ja aizstāvība to lūdza izmeklēšanas tiesnesim.”

Atbalstīts

117. 275.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem ‘’izmeklēšanas tiesnesis’’ ar vārdiem ‘’vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis’’;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis ir tiesīgs aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu tikai tad, ja aizstāvība to izmeklēšanas tiesnesim lūgusi.”

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā.

(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības d ēļ.

(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.

(9) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(10) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta, bet pēc notiesājoša sprieduma — ja beidzies tiesas piespriestais sods.

99.

100.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 277.panta otrajā daļā vārdus „pirmsapcietinājuma aizturēšanā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 277.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Ja procesuālais lēmums ietekmē apcietinājumā turēšanas termiņu, procesa virzītājs par to informē iestādi, kurā persona tiek turēta apcietinājumā.”

Atbalstīts

118. 277. pantā :

izslēgt otrajā daļā vārdus „pirmsapcietinājuma aizturēšanā”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Ja procesuālais lēmums ietekmē apcietinājumā turēšanas termiņu, procesa virzītājs par to informē iestādi, kurā persona tiek turēta apcietinājumā.”

280.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis apcietinājumu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi piemērotā drošības līdzekļa noteikumus;

3) iegūti pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu;

4) persona ir iznīcinājusi vai mēģinājusi iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas;

5) izmeklēšanā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai grasās izvairīties no pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas.

101.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 280.pantā pirmās daļas 5.punktā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesā” un vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

Atbalstīts

119. Aizstāt 280.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesā” un vārdu „izmeklēšanas” – ar vārdu „kriminālprocesa”.

281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 286.pantā noteiktajā kārtībā.

86. 281.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai – pēc iztiesāšanas uzsākšanas – pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa – tiesas sēdē kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus ,,vai tiesa”;

papildināt ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšana tiek pārtraukta līdz ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai slēgtā tiesas sēdē šā likuma 277.panta astotajā daļā paredzētajā kārtībā izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis, kurš nepiedalās lietas izskatīšanā apelācijas kārtībā.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.”

102.

103.

104.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 281.pantā trešajā daļā vārdus „četras nedēļas” ar vārdiem „divi mēneši”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 281.panta ceturtajā daļā vārdus „pēc apcietinājuma piemērošanas” ar vārdiem „par piemēroto apcietinājumu”;

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 86.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja ir radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai. Pieteikumam pievieno šos faktus apliecinošus dokumentus. Pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatīšana nav pamats noraidījuma pieteikšanai tiesnesim.”

Atbalstīts

120. 281.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „četras nedēļas” ar vārdiem „divi mēneši”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „pēc apcietinājuma piemērošanas” ar vārdiem „par piemēroto apcietinājumu”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus ,,vai tiesa”;

papildināt ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.”

282.pants. Mājas arests

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams turēt apcietinājumā.

(2) Mājas arestā personu var turēt tās pastāvīgajā dzīvesvietā, ja tam piekrīt ar attiecīgo personu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, sūdzības par tā piemērošanu izskata un kontroli pār tā piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

(4) Mājas arestā turētajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus.

(5) Ja nepieciešams, mājas arestā turēto personu var apsargāt, kontroli pār tai noteikto ierobežojumu ievērošanu uzdot policijai, kā arī pakļaut kontrolei ar šo personu kopā dzīvojošo personu korespondenci un sakaru līdzekļus.

(6) Mājas arestam piemērojami apcietinājuma termiņi, un tajā pavadītais laiks uzskatāms par apcietinājumā pavadīto laiku, skaitot vienu mājas aresta dienu par vienu apcietinājuma dienu.

105.

106.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 282.pantā ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu un uzklausot mājas arestā turamās personas viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, drošības līdzekļa piemērošanas iemeslus un īpašos apstākļus, kāpēc piemērots mājas arests, nosaka:

1) adresi, kurā personai jāuzturas mājas aresta laikā;

2) tikšanās un sazināšanās ierobežojumus, izņemot tikšanos ar aizstāvi un attiecīgajā adresē dzīvojošām personām;

3) korespondences un sarunu kontroli;

4) apsardzes nepieciešamību noteiktajā adresē, kā arī pārvietojot personu uz procesuālās darbības norises vietu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 282. pantā sestajā daļā vārdus „,skaitot vienu mājas aresta dienu par vienu apcietinājuma dienu” ar vārdiem „atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam”.

Atbalstīts

121. 282. pantā :

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

1) adresi, kurā personai jāuzturas mājas aresta laikā;

2) tikšanās, izņemot tikšanos ar aizstāvi un attiecīgajā adresē dzīvojošām personām un sazināšanās ierobežojumus;

3) korespondences un sarunu kontroli;

4) apsardzes nepieciešamību noteiktajā adresē, kā arī pārvietojot personu uz procesuālās darbības norises vietu.” ;

aizstāt sestajā daļā vārdus „,skaitot vienu mājas aresta dienu par vienu apcietinājuma dienu” ar vārdiem „atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam”.

283.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu. Personas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā nav obligāta, ja saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nebūtu pieļaujams vai ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(4) Ārstniecības iestādē ievietotajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus.

87. Papildināt 283.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumā par personas ievietošanu ārstniecības iestādē var norādīt, ka pēc ekspertīzes izdarīšanas paliek spēkā iepriekš izraudzītais drošības līdzeklis.”

107.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 283.pantā ceturtajā daļā vārdu „otrajā” ar vārdu „trešajā”.

Atbalstīts

122. 283. pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „otrajā” ar vārdu „trešajā” ;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumā par personas ievietošanu ārstniecības iestādē var norādīt, ka pēc ekspertīzes izdarīšanas paliek spēkā iepriekš izraudzītais drošības līdzeklis.”

286.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis tā piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc krimināllietas nodošanas tiesai un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

88. 286.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem ,,Pirmstiesas procesā” ar vārdiem ,,un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā”;

aizstāt trešajā daļā vārdus ,,krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem ,,iztiesāšanas uzsākšanas”.

108.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 286.panta trešā daļā vārdus „var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai” ar vārdiem „šo lēmumu var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai, sūdzību iesniedzot tiesai, kas pieņēmusi lēmumu”.

Atbalstīts

123. 286.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem ,,Pirmstiesas procesā” ar vārdiem ,,un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā”;

aizstāt trešajā daļā vārdus ,,krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem ,,iztiesāšanas uzsākšanas”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai” ar vārdiem „šo lēmumu var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai, sūdzību iesniedzot tiesai, kas pieņēmusi lēmumu”.

287.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no attiecīgā lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību izskatot, uzklausa personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi vai aizstāvi un, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.

(3) Tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24stundu laikā nosūta izmeklēšanas tiesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību.

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

89. 287.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Sūdzību izskata, dodot iespēju personai, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, paust savu viedokli, kā arī uzklausa tās pārstāvi vai aizstāvi. Tiesnesis var pieprasīt nepieciešamos lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta personai, par kurai piemēroto drošības līdzekli lemts, personai, kura bija iesniegusi sūdzību, iestādei, kura izpilda lēmumu, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ja pārsūdzēts bija viņa pieņemtais lēmums. Lēmumu kopā ar sūdzību nosūta procesa virzītājam.”

109.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 287.panta trešās daļas 2.punktā vārdu „nepieciešamo” ar vārdiem „procesa virzītāja ierosināto”.

Atbalstīts

124. 287.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Sūdzību izskata, dodot iespēju personai, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, paust savu viedokli, kā arī uzklausot tās pārstāvi vai aizstāvi. Tiesnesis var pieprasīt nepieciešamos lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.”;

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu „nepieciešamo” ar vārdiem „procesa virzītāja ierosināto” ;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

293.pants. Piespiedu naudas piemērošana

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, raksta par to protokolu un kopā ar dokumentiem, kas apstiprina pārkāpuma faktu, nekavējoties nosūta to izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas tajā pašā dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netiek piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdes laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai tās tiesības tajā pašā dienā tiesā saņemt visa lēmuma kopiju, kā arī tiesības 10 dienu laikā šo lēmumu pārsūdzēt.

110.

111.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 293.pantā pirmajā daļā vārdus „kopā ar dokumentiem, kas apstiprina pārkāpuma faktu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 293.pantā pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Ja pārkāpuma faktu apstiprina dokumenti, tos pievieno protokolam.”

Atbalstīts

125. 293. panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus „kopā ar dokumentiem, kas apstiprina pārkāpuma faktu” ;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā :

„Ja pārkāpuma faktu apstiprina dokumenti, tos pievieno protokolam.”

296.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, advokātu un prokuroru, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.

90. Izteikt 296.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.”

126. Izteikt 296.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.”

297.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

91. Papildināt 297.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.”

127. Papildināt 297.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.”

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

92. Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas rakstveida iesniegums vai tās pārstāvja vai aizstāvja, ja tam rakstveidā piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums.”

112.

~~Tieslietu ministrs G.Bērziņš~~

Izteikt likumprojekta 92.pantu šādā redakcijā:

„92.Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apdraudētās personas, tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums, ja tam piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.””

Atbalstīts

128. Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apdraudētās personas, tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums, ja tam piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.”

302.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) apdraudētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

93. Izslēgt 302.panta 4.punktā vārdus „minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

129. Izslēgt 302.panta 4.punktā vārdus „minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

308.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar speciālās aizsardzības iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda speciālās aizsardzības iestādes adresi.

(3) Veicot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.

94. 308.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Amatpersonai, kura veic procesa dalībnieka vai citas procesā iesaistītās personas aizsardzības pasākumus, nepārkāpjot savas pilnvaras, ir tiesības būt klāt procesuālajās darbībās, kas tiek veiktas ar speciāli procesuāli aizsargājamo personu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā speciāli procesuāli aizsargājamās personas adreses vietā uzrāda speciālās aizsardzības iestādes adresi. Personai, kuras identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.”

113.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 94.pantā pirmajā daļā vārdus „procesa dalībnieka vai citas procesā” ar vārdiem „kriminālprocesā”.

Atbalstīts

130. 308.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Amatpersonai, kura veic kriminālprocesā iesaistītās personas aizsardzības pasākumus, nepārkāpjot savas pilnvaras, ir tiesības būt klāt procesuālajās darbībās, kas tiek veiktas ar speciāli procesuāli aizsargājamo personu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

309.pants. Iztiesāšanas īpatnības

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Ja nepieciešams, aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pati atrazdamās ārpus tiesas sēžu zāles, ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ir tiesības tiesā neliecināt, ja pastāv pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā liecības, ko persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniegusi pirmstiesas procesā, tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniedz liecību tiesā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai nepieļautu tās identificēšanas iespēju, drīkst radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, nodrošinot tiesai iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(5) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku, kura personas identitāte tiek slēpta, atsevišķā telpā, nodrošinot sniegtās liecības dzirdamību tiesas zālē, kā arī iespēju uzdot jautājumus lieciniekam un dzirdēt atbildes.

(6) Ja tiesas sēdē tiek atklāti tādas personas identitātes dati, kurai kriminālprocesā tie aizstāti ar pseidonīmu, ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod speciālajai aizsardzības iestādei veikt īpašā likumā noteiktos šīs personas aizsardzības pasākumus.

95. Aizstāt 309.panta piektajā daļā vārdus „liecinieku, kura” ar vārdiem „personu, kuras” un vārdu „lieciniekam” – ar vārdiem „šai personai”.

114.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 95.pantu šādā redakcijā:

„95. Aizstāt 309.pantā piektajā daļā vārdus „liecinieku, kura personas” ar vārdiem „personu, kuras” un vārdu „lieciniekam” ar vārdiem „šai personai””.

Atbalstīts

131. Aizstāt 309.pantā piektajā daļā vārdus „liecinieku, kura personas” ar vārdiem „personu, kuras” un vārdu „lieciniekam” – ar vārdiem „šai personai”.

313.pants. Procesuālā termiņa sākums

(1) Ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 314.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi.

(2) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, par termiņa sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

115.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 313.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieņemto nolēmumu pārsūdzēšanai paredzēto procesuālo termiņu sāk skaitīt no nolēmuma pieejamības dienas, bet gadījumos, kad pieejamības diena netiek noteikta, no dienas, kad procesā iesaistītā persona saņēmusi nolēmuma kopiju vai paziņojumu par nolēmuma pieņemšanu.

(5) Gadījumos, kad par procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos procesā iesaistītajai personai tiek paziņots pa pastu vai ar ziņneša (kurjera) starpniecību, termiņa sākumu konstatē atbilstoši šā likuma 22.nodaļā noteiktajam.”

Atbalstīts

132. Papildināt 313.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

316.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību.

(2) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, jautājums par termiņa pagarināšanu izlemjams ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa beigām, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa beigām. Likumā noteiktajos gadījumos un tad, ja to prasa lietas apstākļi un persona, par kuru atbilstošais jautājums tiek lemts, iesniegumu par termiņa pagarināšanu izskata ieinteresēto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Šajā lēmumā norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Pagarinot termiņus, ievēro šā likuma 314.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

116.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 316.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, jautājums par termiņa pagarināšanu izlemjams rakstveida procesā ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa beigām, pamatojoties uz procesa virzītāja vai ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa beigām.”.

Atbalstīts

133. Izteikt 316.panta otro daļu šādā redakcijā:

317.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu procesa virzītājs izskata nākamo divu darba dienu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, kā arī ja to lūdzis iesniedzējs, iesniegumu par termiņa atjaunošanu izskata iesniedzēja un citu uzaicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam, un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Procesa virzītājs, saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavēta termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(6) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.

117.

118.

Juridiskā komisija

Papildināt 317.panta otrajā daļā pēc vārdiem „par nokavēta termiņa atjaunošanu” ar vārdiem „izņemot lūgumu par sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 317.panta otrajā daļā vārdu „divu” ar vārdu „triju”.

Atbalstīts

134. 317.panta otrajā daļā :

papildināt daļu pēc vārdiem „par nokavēta termiņa atjaunošanu” ar vārdiem „izņemot lūgumu par sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu” ;

aizstāt vārdu „divu” ar vārdu „triju”.

320.pants. Nolēmuma struktūra

(1) Rakstveidā noformēts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidroto apstākļu būtību, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļai nolēmumā jābūt, ja tas ir noteikts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstveida lēmums var sastāvēt tikai no ievada un rezolutīvās daļas (turpmāk – lēmums rezolūcijas veidā).

96. 320.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu var uzrakstīt rezolūcijas veidā. Šādos gadījumos lēmumā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu (lēmuma būtību), lēmuma pieņemšanas datumu un amatpersonu, kura pieņēma lēmumu.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersona, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savu lēmumu, ar kuru tā atļauj, piekrīt vai apstiprina veikt konkrētu procesuālo darbību, noformē rezolūcijas veidā.

(8) Rezolūcijas veidā rakstāmos lēmumus, ja tie nav pārsūdzami, ieraksta tikai kriminālprocesa reģistrā.”

135. 320.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersona, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savu lēmumu, ar kuru tā atļauj vai piekrīt veikt konkrētu procesuālo darbību vai apstiprina tās veikšanu, noformē rezolūcijas veidā.

(8) Rezolūcijas veidā rakstāmos lēmumus, ja tie nav pārsūdzami, ieraksta tikai kriminālprocesa reģistrā.”

321.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu

(1) Personu, kura iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, tās aizstāvi un pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības pabeigšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

119.

120.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 321. panta nosaukumu pēc vārda „nolēmumu” ar vārdiem „vai kopijas izsniegšana”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 321. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, kopiju ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā pilna teksta sagatavošanas nosūta apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē.”

Atbalstīts

136. 321. pantā :

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „nolēmumu” ar vārdiem „vai kopijas izsniegšana”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

121.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 321.¹pantu šādā redakcijā:

„321.¹pants. Tiesas nolēmuma pieejamības diena

(1) Tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, pieejamības diena ir diena, kad tas saņemams tiesas kancelejā.

(2) Apsūdzētajam un cietušajam tiesa nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību.

(3) Apsūdzētajam, kurš atrodas apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, tiesas nolēmuma pieejamības diena ir diena, kad tam izsniegta nolēmuma kopija viņam saprotamā valodā.”

Atbalstīts

137. Papildināt likumu ar 321.¹pantu šādā redakcijā:

„321.¹pants. Tiesas nolēmuma pieejamības diena

(1) Tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, pieejamības diena ir diena, kad tas saņemams tiesas kancelejā.

(2) Apsūdzētajam un cietušajam tiesa nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību.

(3) Apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, tiesas nolēmuma pieejamības diena ir diena, kad tam izsniegta nolēmuma kopija viņam saprotamā valodā.”

327.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu

(1) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar šīs procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot tos. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

97. Izteikt 327.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot neparakstīšanās iemeslus un motīvus."

138. Izteikt 327.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot neparakstīšanās iemeslus un motīvus."

330.pants. Pavēstes nogādāšana

(1) Pavēsti izsniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Ja procesuālā darbība ir neplānota vai nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz aicināmās personas norādīto adresi, bet personai, kuru aicina pirmo reizi, — uz dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(3) Ja aicināmā persona norādījusi citu saziņas veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var uzaicināt, izmantojot arī citus saziņas veidus.

(4) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(5) Aicināmajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

122.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 330.panta trešajā daļā vārdu „īpaši”.

Atbalstīts

139. Izslēgt 330.panta trešajā daļā vārdu „īpaši”.

23.nodaļa. Pieteikumi

123.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 23.nodaļas nosaukumā pēc vārda „Pieteikumi” ar vārdiem „iesniegumi un lūgumi”;

Atbalstīts

140. Papildināt 23.nodaļas nosaukumu pēc vārda „Pieteikumi” ar vārdiem „iesniegumi un lūgumi”.

124.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 23.nodaļu ar 333¹.pantu šādā redakcijā:

„333.¹pants. Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu iesniegšana

(1) Procesā iesaistītā persona savu vai citas personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai var iesniegt pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu procesa virzītājam vai likumā noteiktos gadījumos citai amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesuālu darbību.

(2) Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata neatkarīgi no šī dokumenta nosaukuma, ja vien tā saturā ir izteikts ar konkrēto kriminālprocesu saistīts priekšlikums, kas ir būtisks kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai.”

Atbalstīts

141. Papildināt 23.nodaļu ar 333¹.pantu šādā redakcijā:

„333.¹pants. Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu iesniegšana

(1) Procesā iesaistītā persona savu vai citas personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai var iesniegt pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu procesa virzītājam vai likumā noteiktajos gadījumos citai amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesuālu darbību.

(2) Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata neatkarīgi no šā dokumenta nosaukuma, ja vien tā saturā izteikts ar konkrēto kriminālprocesu saistīts priekšlikums, kas ir būtisks kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai.”

334.pants. Pieteikumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc pieteikuma saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

125.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 334. šādā redakcijā:

„334.pants. Pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas.

(3) Tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata un izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš, lai lietu sagatavotu iztiesāšanai.”

Atbalstīts

142. Izteikt 334.pantu šādā redakcijā:

„334.pants. Pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas.

(3) Tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata un izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš, lai lietu sagatavotu iztiesāšanai.”

335.pants. Pieteikumu izlemšana

(1) Pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par pieteikuma apmierināšanu rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu, kuru triju darba dienu laikā paziņo pieteikuma iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot viņam sava lēmuma kopiju.

(4) Procesa virzītāja lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

126.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 335.pantu šādā redakcijā:

«335.pants. Pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izlemšana

(1) Pieteikums, iesniegums vai lūgums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par to rakstveidā paziņo iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma, iesnieguma vai lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu pieņem motivētu lēmumu, kuru triju darba dienu laikā paziņo iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot viņam sava lēmuma kopiju.

(4) Lēmumu par pieteikuma, iesnieguma vai lūguma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

143. Izteikt 335.pantu šādā redakcijā:

«335.pants. Pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izlemšana

(2) Ja pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par to rakstveidā paziņo iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(4) Lēmumu par pieteikuma, iesnieguma vai lūguma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību – procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem – uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem – amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem – tiesas priekšsēdētājam;

5) par tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas nolēmumu – augstāka līmeņa tiesai.

(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja – amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas izmeklēšanā ir galīgs.

(4) Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos ir galīgs.

(5) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(6) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(7) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.

98. Papildināt 337.panta otrās daļas 6.punktu pēc vārda „tiesas” ar vārdiem „vai tiesneša”.

127.

128.

129.

130.

131.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 337.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 337.panta otrajā daļā vārdu „iesniedz” ar vārdiem „nodod izlemšanai”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 337.panta trešajā daļā vārdus „izmeklēšanā ir galīgs” ar vārdiem „kriminālprocesā nav pārsūdzams”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 337.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesas priekšsēdētājam, izskatot sūdzību, tā jāizlemj pēc būtības. Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 337.panta piektās daļas pirmo teikumu ar vārdiem „pievienojot tai savu viedokli un citus nepieciešamos materiālus.”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

144. 337. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts.” ;

aizstāt otrajā daļā vārdu „iesniedz” ar vārdiem „nodod izlemšanai”;

papildināt otrās daļas 6.punktu pēc vārda „tiesas” ar vārdiem „vai tiesneša”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „izmeklēšanā ir galīgs” ar vārdiem „kriminālprocesā nav pārsūdzams”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesas priekšsēdētājam, izskatot sūdzību, tā jāizlemj pēc būtības. Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

99. Izteikt 339.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.”

132.

133.

Juridiskā komisija

Izslēgt likuma 339.panta otrajā daļā vārdus „par kriminālprocesa izbeigšanu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 339.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Apelācijas un kasācijas sūdzības nokavētu iesniegšanas termiņu atjauno šā likuma 10.sadaļā noteiktajā kārtībā, ja vienlaicīgi ar lūgumu par termiņa atjaunošanu iesniegta arī pati sūdzība.”

Atbalstīts

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr. 235., 237., 238.

145. 339.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „par kriminālprocesa izbeigšanu” ;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš.”

343.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Sūdzību, izņemot apelācijas un kasācijas sūdzību un protestu, izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(3) Ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā, par tās izskatīšanas termiņa sākumu uzskatāma tulkojuma pieejamības diena, un par to paziņo sūdzības iesniedzējam.

100. Izteikt 343.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzības, kurām šajā likumā nav paredzēti citi izskatīšanas termiņi, izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.”

146. Izteikt 343.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzības, kurām šajā likumā nav paredzēti citi izskatīšanas termiņi, izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.”

348.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts triju tiesnešu sastāvā, piedaloties ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

134.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 348.panta ceturtajā daļā vārdus „ir galīgs un”.

Atbalstīts

147. Izslēgt 348.panta ceturtajā daļā vārdus „ir galīgs un”.

350.pants. Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

135.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 350.pantā piektajā daļā vārdu „Tiesas”.

Atbalstīts

148. Izslēgt 350.panta piektajā daļā vārdu „Tiesas”.

351.pants. Kompensācijas pieteikums

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.

101. 351.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „pirmās instances tiesā”;

izteikt daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.”

136.

137.

138.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 351.panta trešajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „procesa”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 351.panta trešo daļu pēc vārda „apmēru” ar vārdiem „kā arī savu viedokli par to”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 351.pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4.¹) Kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.”

Atbalstīts

149. 351.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „pirmās instances tiesā”;

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „procesa”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „apmēru” ar vārdiem „kā arī savu viedokli par to”;

papildināt pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.”

353.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

(1) Pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, – subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

3) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

(3) Kārtību, kādā no cietušo kompensācijas fonda atlīdzināmi kaitējumi, un no šā fonda atlīdzināmo kaitējumu apmērus nosaka īpašs likums.

102. 353.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „aizstāj” ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku vai citu personu gādībā;”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā cietušajiem kaitējums atlīdzināms no valsts līdzekļiem, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums."

150. 353.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „aizstāj” ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku vai citu personu gādībā;”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā cietušajiem kaitējums atlīdzināms no valsts līdzekļiem, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums."

354.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(1) Notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, ir pamats, lai persona, kas atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, samaksātu nodevu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu – 10 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu – 15 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu – 20 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu – 25 lati.

(3) Ja persona vienlaikus atzīta par vainīgu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.

103. Izslēgt 354.pantu.

151. Izslēgt 354.pantu.

355.pants. Noziedzīgi iegūta manta

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Ja netiek pierādīts pretējais, par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, arī finanšu līdzekļi, kas pieder personai, kura:

1) ir organizētas noziedzīgas grupas dalībnieks vai atbalsta to;

2) pati iesaistījusies teroristiskās darbībās vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

3) pati iesaistījusies cilvēku tirdzniecībā vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;

4) pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās

5) pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar viltotu naudu, valsts finanšu instrumentiem vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās;

6) pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās, lai šķērsotu valsts robežu vai sekmētu citas personas pārvietošanu pāri valsts robežai, vai nodrošinātu citām personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās;

7) pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās saistībā ar bērnu pornogrāfiju vai bērnu seksuālo izmantošanu vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās.

(3) Šā panta izpratnē pastāvīgu attiecību uzturēšana ar citu personu, kura iesaistīta noteiktās noziedzīgās darbībās, nozīmē, ka persona dzīvo kopā ar otru personu vai arī kontrolē, nosaka vai ietekmē tās uzvedību.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. nr. 582)

2. Papildināt 355.panta pirmo daļu pēc vārdiem "vai valdījumā tā" ar vārdiem

"tieši vai netieši".

139.

140.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija

Izteikt 355.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši iegūta, izdarot noziedzīgu nodarījumu.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 355.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi, izdarot noziedzīgu nodarījumu.””

Neatbalstīts

152. Papildināt 355.panta pirmo daļu pēc vārdiem "vai valdījumā tā" ar vārdiem "tieši vai netieši".

356.pants. Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu

(1) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:

1) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības.

104. Izslēgt 356.panta otrās daļas 1.punktā vārdus „mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un”.

141.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 356.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

Atbalstīts

153. 356.panta otrajā daļā:

izslēgt 1.punktā vārdus „mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un”;

aizstāt 2.punktā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

357.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana

(1) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Mantu, kuras apgrozība aizliegta ar likumu un kura līdz ar to personas valdījumā atrodas nelikumīgi, šim valdītājam neatdod, bet ar tiesas lēmumu nodod attiecīgai valsts institūcijai vai tādai juridiskajai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.

105. Aizstāt 357.panta otrajā daļā vārdu „tiesas” ar vārdiem „procesa virzītāja”.

142.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 357.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Manta, arī finanšu līdzekļi, kuru izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi, atdodami likumīgajam valdītājam vai piedzenami tā labā. Ja šāda manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav iespējams atdot, piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, atdodamās mantas vērtībā.”

Atbalstīts

154. 357.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „tiesas” ar vārdiem „procesa virzītāja”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija

(1) Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.

(3) Ja apsūdzētajam nav mantas, ko varētu pakļaut šā panta otrajā daļā minētajai konfiskācijai, konfiscēt var:

1) mantu, ko apsūdzētā persona pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bez atbilstošas atlīdzības ir atsavinājusi trešajai personai;

2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz trīs gadus pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;

3) citas personas mantu, ja ar šo personu apsūdzētajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(4) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicies no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus;

4) konfiscētos finanšu līdzekļus;

5) tāda mantiska vai cita rakstura labuma materiālo vērtību, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli.

106. 358.pantā:

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja laulāto mantas šķirtība noteikta pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas;”;

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārda „realizējot” ar vārdiem „konfiscēto mantu vai”.

143.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz gadu pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;””

Atbalstīts

155. 358.pantā:

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz gadu pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;”;

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārda „realizējot” ar vārdiem „konfiscēto mantu vai”.

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai mantai, kas atrodas pie citām personām.

(2) Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

(3) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(4) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem.

(5) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, – arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(6) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.

(7) Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

(8) Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, tās ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā likuma 1.pielikums.

107. 361.pantā:

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Publiskajam reģistram nosūta apstiprinātu lēmuma kopiju.”;

papildināt septīto daļu pēc vārda „hipotekārā” ar vārdiem „vai cita ar likumu noteikta reģistrējama”.

144.

145.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 361.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā „Tāpat arestu var uzlikt mantai, lai nodrošinātu konfiscējamā noziedzīga nodarījuma rīka vērtības piedziņu, ja šis rīks pieder citai personai.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 361.panta astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Šajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz noziedzīgi iegūtu mantu vai citu ar noziedzīgo nodarījumu saistītu mantu.”

Atbalstīts

156. 361.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Tāpat arestu var uzlikt mantai, lai nodrošinātu konfiscējamā noziedzīgā nodarījuma rīka vērtības piedziņu, ja šis rīks pieder citai personai.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Publiskajam reģistram nosūta apstiprinātu lēmuma kopiju.”;

papildināt septīto daļu pēc vārda „hipotekārā” ar vārdiem „vai cita ar likumu noteikta reģistrējama”;

papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz noziedzīgi iegūtu mantu vai citu ar noziedzīgo nodarījumu saistītu mantu.”

362.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai

(1) Par aresta uzlikšanu mantai raksta protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu uzliek visai mantai, – arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) pieteikumu, ko par mantas piederību piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, bet, ja nepieciešams, mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tieši tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, par to ieraksta protokolā.

108. Papildināt 362.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Protokols nav jāraksta gadījumos, kad lēmums par mantas arestu nodots izpildei publiskajam reģistram.”

146.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 108.pantu šādā redakcijā:

„108. Papildināt 362.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Protokols nav jāraksta, ja lēmums par mantas arestu nodots izpildei kredītiestādei vai publiskajam reģistram un nav nepieciešams aprakstīt mantas individuālās pazīmes.”

Atbalstīts

157. Papildināt 362.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Protokols nav jāraksta, ja lēmums par mantas arestu nodots izpildei kredītiestādei vai publiskajam reģistram un nav nepieciešams aprakstīt mantas individuālās pazīmes.”

147.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 364.¹pantu šādā redakcijā:

„364.¹pants. Atļauja arestētās mantas realizēšanai

„(1) Ja procesa virzītājs, uzliekot mantai arestu konstatē, ka attiecībā uz to pašu mantu ir reģistrēta zvērināta tiesu izpildītāja atzīme par piedziņas vēršanu, procesa virzītājs informē zvērinātu tiesu izpildītāju par aresta uzlikšanu mantai.

(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot nolēmuma izpildi, ir nepieciešams vērst piedziņu uz arestēto mantu, viņš ar pieteikumu vēršas pie procesa virzītāja. Procesa virzītājs, izvērtējot kriminālprocesa apstākļus un prasījuma, kura apmierināšanai reģistrēta atzīme par piedziņas vēršanu, būtību, pieņem lēmumu par atļauju vai aizliegumu tiesu izpildītājam vērst piedziņu uz šo mantu. Lēmumā par atļauju vērst piedziņu uz arestēto mantu norāda summu, kas saglabājama mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā. Procesa virzītāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(3) Ja būtiski mainījušies kriminālprocesa apstākļi, kurus izvērtējot procesa virzītājs devis tiesu izpildītājam atļauju piedziņas vēršanai uz arestēto mantu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu vērst piedziņu uz arestēto mantu, paziņojot šo lēmumu tiesu izpildītājam līdz mantas izsoles dienai vai līdz dienai, kad manta nodota tirdzniecības uzņēmumā pārdošanai pēc komisijas noteikumiem.

(4) Pēc arestētās mantas realizācijas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērināts tiesu izpildītājs par to paziņo procesa virzītājam, lūdzot atcelt arestu realizētajai mantai, un lēmumā norādīto summu ieskaita procesa virzītāja norādītajā kredītiestādes depozītā (glabāšanā). Procesa virzītājs lemj par aresta uzlikšanu šiem finanšu līdzekļiem. Šim lēmumam izmeklēšanas tiesneša apstiprinājums nav nepieciešams.

Atbalstīts

158. Papildināt likumu ar 364.¹pantu šādā redakcijā:

„364.¹pants. Atļauja arestētās mantas realizēšanai

„(1) Ja procesa virzītājs, uzliekot mantai arestu, konstatē, ka attiecībā uz to pašu mantu ir reģistrēta zvērināta tiesu izpildītāja atzīme par piedziņas vēršanu, procesa virzītājs informē zvērinātu tiesu izpildītāju par aresta uzlikšanu mantai.

(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot nolēmuma izpildi, ir nepieciešams vērst piedziņu uz arestēto mantu, viņš ar pieteikumu vēršas pie procesa virzītāja. Procesa virzītājs, izvērtējot kriminālprocesa apstākļus un tā prasījuma būtību, kura apmierināšanai reģistrēta atzīme par piedziņas vēršanu, pieņem lēmumu par atļauju vai aizliegumu tiesu izpildītājam vērst piedziņu uz šo mantu. Lēmumā par atļauju vērst piedziņu uz arestēto mantu norāda summu, kas saglabājama mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā. Procesa virzītāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(3) Ja būtiski mainījušies kriminālprocesa apstākļi, kurus izvērtējot procesa virzītājs devis tiesu izpildītājam atļauju vērst piedziņu uz arestēto mantu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu vērst piedziņu uz arestēto mantu, paziņojot šo lēmumu tiesu izpildītājam līdz mantas izsoles dienai vai līdz dienai, kad manta nodota tirdzniecības uzņēmumā pārdošanai pēc komisijas noteikumiem.

365.pants. Arestētās mantas glabāšana

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu. Šīs personas par to parakstās.

(2) Mantu, kurai uzlikts arests, nedrīkst atstāt glabāšanā aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.

(3) Ja tiek uzlikts arests lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai un vērtspapīriem, banku izdotiem akreditīviem, vekseļiem, akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem, to glabāšanas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kas glabājas bankās vai citās kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

109. Izslēgt 365.panta otro daļu.

159. Izslēgt 365.panta otro daļu.

366.pants. Mantas aresta atcelšana

(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta. Lēmums par aresta atcelšanu jāpieņem, ja:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;

2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu, ka manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu;

3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;

4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis;

5) noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;

6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Procesa virzītājs var saglabāt arestu tādai mantas daļai, kas var būt nepieciešama procesuālo izdevumu segšanai.

(3) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu.

148.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 366. panta pirmo daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) arestēto mantu ar procesa virzītāja atļauju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā pārdevis tiesu izpildītājs, lai veiktu nolēmuma izpildi;”

Atbalstīts

160. Papildināt 366.panta pirmo daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) arestēto mantu ar procesa virzītāja atļauju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājs pārdevis, lai veiktu nolēmuma izpildi;”.

368.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu izbeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem.

149.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 368.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.”

Atbalstīts

161. Papildināt 368.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas arī uz nepilngadīga notiesātā vecākiem vai aizbildņiem.”

372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

(5) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi.

(6) Prokuratūras iestāde 24stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(7) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

110. Papildināt 372.pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Ja kriminālprocess uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.”

150.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis

Izteikt 372.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Informācijas sitēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas terminus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.”.

Atbalstīts

162. 372.pantā:

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Ja kriminālprocess uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Informācijas sitēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.”

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu rezolūcijas veidā un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona, izskatot materiālus, konstatē, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tā pieņem lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālus nosūta resoriskai pārbaudei jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu.

(5) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors, bet privātās apsūdzības lietās - augstāka līmeņa tiesai.

(6) Prokuroram vai tiesai sūdzība par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu jāizskata 10 dienu laikā no sūdzības saņemšanas vai tās tulkojuma pieejamības dienas, ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams papildu laiks, pieļaujama tās izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(7) Apmierinot sūdzību par lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu, prokurors vai tiesa var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu. Prokurora vai tiesas nolēmums ir galīgs.

111. 373.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „lēmumu rezolūcijas veidā un” ar vārdiem „lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2^¹) Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.” ;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „tās nosūta” ar vārdu „resoriskās”;

papildināt trešo daļu ar šādu teikumu:

„Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.”

151.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 373.panta septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Prokurora vai tiesas nolēmums, noraidot vai apmierinot sūdzību, nav pārsūdzams.”.

Atbalstīts

163. 373.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „lēmumu rezolūcijas veidā un” ar vārdiem „lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „tās nosūta” ar vārdu „resoriskās”;

papildināt trešo daļu ar šādu teikumu:

izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Prokurora vai tiesas nolēmums, ar kuru noraidīta vai apmierināta sūdzība, nav pārsūdzams.”

374.pants. Kriminālprocesa lietvedība

No kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā. Minētos dokumentus no tās drīkst izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

152.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 374.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts noslēpumu saturošus objektus apkopo atsevišķā sējumā.”

Atbalstīts

164. Papildināt 374.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts noslēpumu saturošus objektus apkopo atsevišķā sējumā.”

375.pants. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem

(1) Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

(3) Informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu (izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību) dzīvesvietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru (adresi) uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

153.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 375.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Personas, kuras iesaistītas kriminālprocesā un kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, rakstveidā brīdina par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.”

Atbalstīts

165. Papildināt 375.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

376.pants. Kriminālprocesa reģistrs

(1) Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kas sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) krimināllietas virzību;

5) procesuālo termiņu datumus;

6) dokumentu izsniegšanu.

(3) Reģistra nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(4) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītajai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

112. Izteikt 376.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta ziņas par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) personas saukšanu pie kriminālatbildības un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) drošības līdzekli;

5) mantas arestu;

6) amatpersonām, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

7) pirmstiesas procesa termiņu."

154.

155.

156.

Juridiskā komisija

Likumprojekta 112.pantā izteiktajā likuma 376.panta otrajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

„1) kriminālprocesa uzsākšanu, nodarījuma juridisko kvalifikāciju un turpmāko virzību;”;

Juridiskā komisija

Likumprojekta 112.pantā izteiktajā likuma 376.panta otrajā daļā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

„7) personas tiesību ierobežošanas termiņu pirmstiesas kriminālprocesā.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 376.panta ceturtajā daļā vārdu „nekavējoties” ar vārdiem „trīs darba dienu laikā”.

Atbalstīts

166. 376.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta ziņas par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu, nodarījuma juridisko kvalifikāciju un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) personas saukšanu pie kriminālatbildības un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) drošības līdzekli;

5) mantas arestu;

6) amatpersonām, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

7) personas tiesību ierobežošanas termiņu pirmstiesas kriminālprocesā.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „nekavējoties” ar vārdiem „triju darba dienu laikā”.

378.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību veikšanai ar šīs personas piedalīšanos, un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

5) ir citi šajā likumā noteikti gadījumi.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaikus izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja zudis kriminālprocesa apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par tā atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, procesa virzītājs izsludina minētās personas meklēšanu.

113. 378.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu vai par tā atjaunošanu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Par pieņemto lēmumu izdarāma atzīme kriminālprocesa reģistrā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdiem “pieņem lēmumu par”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “meklēšanu” ar vārdiem “un nodod to izpildei operatīvās darbības subjektam”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Kriminālprocesa apturēšanas gadījumā drīkst veikt procesuālās darbības nolūkā noskaidrot meklēšanā izsludinātās personas atrašanās vietu.”

157.

158.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 378.pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1.¹) Ja kriminālprocesa pareizai izlemšanai būtisks pierādījums ir tiesas nolēmums kādā citā nepabeigtā procesā, procesa virzītājs kriminālprocesu var apturēt līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums tajā procesā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 113.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„papildināt piekto daļu pēc vārda “meklēšanu” ar vārdiem “un nodod izpildei operatīvās darbības subjektam tā kompetences robežās”.

Atbalstīts

167. 378.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja kriminālprocesa pareizai izlemšanai būtisks pierādījums ir tiesas nolēmums kādā citā nepabeigtā procesā, procesa virzītājs kriminālprocesu var apturēt līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums tajā procesā. » ;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu vai par tā atjaunošanu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Par pieņemto lēmumu izdarāma atzīme kriminālprocesa reģistrā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdiem “pieņem lēmumu par”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “meklēšanu” ar vārdiem “un nodod izpildei operatīvās darbības subjektam tā kompetences ietvaros” ;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Kriminālprocesa apturēšanas gadījumā drīkst veikt procesuālās darbības nolūkā noskaidrot meklēšanā izsludinātās personas atrašanās vietu.”

379.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu un materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Prokurors var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(4) Izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata nedrīkst, ja ir iegūtas ziņas, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā vai izmantojot citus prettiesiskus līdzekļus.

(5) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nedrīkst, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.

114. Aizstāt 379.panta pirmajā daļā vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdiem „Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa”.

159.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 379.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.”.

Atbalstīts

168. 379.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdiem „Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa”;

papildināt daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.”

380.pants. Personu nereabilitējošie apstākļi

Persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kāds paredzēts šā likuma 377.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā, 379.panta pirmajā un otrajā daļā, 410.panta pirmajā daļā, 415., 421.pantā, 605.panta pirmajā daļā, 615.panta trešajā daļā, kā arī notiesājoša sprieduma gadījumā.

115. Aizstāt 380.pantā skaitļus un vārdus „4. un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4., 5. un 9.punktā”.

160.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 115.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Aizstāt 380.pantā skaitļus un vārdus „415., 421.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „415.pantā, 415.¹panta pirmajā daļā, 421.pantā””.

Atbalstīts

169. Aizstāt 380.pantā skaitļus un vārdus „4. un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4., 5. un 9.punktā” un skaitļus un vārdu „415., 421.pantā” – ar skaitļiem un vārdiem „415.pantā, 415.¹panta pirmajā daļā, 421.pantā”.

161.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. nr. 975)

1. Papildināt likumu ar 382.¹ pantu šādā redakcijā:

"382.¹ pants. Informācijas izplatīšana ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību

(1) Ja kriminālprocesā nepieciešams noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu un sakarā ar to nav uzdots veikt operatīvās darbības pasākumus, procesa virzītājs var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētās iekšlietu informācijas sistēmā personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai.

(2) Ja kriminālprocesā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, procesa virzītājs lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas, bet ja sakarā ar to ir uzdots veikt operatīvās darbības pasākumus – informē operatīvās darbības subjektu.

(3) Integrētās iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets."

Atbalstīts

170. Papildināt likumu ar 382.¹ pantu šādā redakcijā:

"382.¹ pants. Informācijas izplatīšana ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību

387.pants. Institucionālā piekritība

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā panta otrajā līdz desmitajā daļā noteiktos gadījumus, ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai citus noziedzīgus nodarījumus savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finanšu policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši karavīri, zemessargi, militārajās vienībās strādājošas civilpersonas saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ieslodzījuma vietās.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas iestāžu pilnvarotas amatpersonas izmeklē kontrabandas lietas.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus.

(9) Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus.

(10) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šos nodarījumus neizmeklē attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.

(11) Konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors.

(12) Ja konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk nekā vienai izmeklēšanas iestādei, to izmeklē iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(13) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā uzsāk kriminālprocesu, informē par to attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi, veic neatliekamās izmeklēšanas darbī bas un nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(14) Izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu piekritību izšķir ģenerālprokurors.

116. Aizstāt 387.panta septītajā daļā vārdus „kontrabandas lietas” ar vārdiem „noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā”.

171. Aizstāt 387.panta septītajā daļā vārdus „kontrabandas lietas” ar vārdiem „noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā”.

388.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa teritoriālā piekritība

(1) Pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums izdarīts, vai, ja to noteikt nav iespējams, vietā, kur tas atklāts vai konstatēts, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Lai nodrošinātu ātrāku un ekonomiskāku pirmstiesas kriminālprocesu, to var uzsākt un izdarīt arī vietā, kur noziedzīgs nodarījums atklāts vai iestājušās tā sekas, kā arī vietā, kur atrodas aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušais vai liecinieku vairākums.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur attiecīgais nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti vairākos rajonos, pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kurā tie izdarīti visvairāk vai kurā izdarīts smagākais noziedzīgs nodarījums, vai kurā izdarīts pēdējais no noziedzīgiem nodarījumiem.

(5) Izmeklēšanas iestāde vai prokurors, kas saņēmis ziņu par citā rajonā (pilsētā) izdarītu noziedzīgu nodarījumu, saņemtos materiālus nekavējoties nodod pēc piekritības. Ja nepieciešamas neatliekamas darbības, izmeklēšanas iestāde uzsāk kriminālprocesu, veic neatliekamās izmeklēšanas darbības un nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(6) Ģenerālprokurors vai virsprokurors savas kompetences ietvaros jebkuru krimināllietu var izņemt no vienas izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes un ar rezolūcijas veidā uzrakstītu rīkojumu nodot to citai izmeklēšanas vai prokuratūras iestādei vai no viena prokurora vai izmeklētāja nodot citam prokuroram vai izmeklētājam neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(7) Strīdu par teritoriālo piekritību pirmstiesas kriminālprocesā savas kompetences ietvaros izšķir tiesas apgabala virsprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai ģenerālprokurors.

117. Papildināt 388.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

„(5^¹) Izmeklēšanas iestādes vadītājs vai viņa vietnieks savas kompetences ietvaros ir tiesīgs jebkuru kriminālprocesu izņemt no vienas struktūrvienības un ar rezolūcijas veidā uzrakstītu rīkojumu nodot citai iestādes struktūrvienībai.”

172. Papildināt 388.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

389.pants. Pirmstiesas procesa termiņš

(1) No brīža, kad pirmstiesas procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai arī persona, kuras tiesības rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas process jāpabeidz vai jāatceļ visi procesuālie piespiedu līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz īpašumu:

1) par kriminālpārkāpumu – sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu – deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu – divpadsmit mēnešu laikā;

4) par sevišķi smagu noziegumu – astoņpadsmit mēnešu laikā.

(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto pirmstiesas procesa termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie pirmstiesas kriminālprocesa termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.

118. 389.panta pirmajā daļā:

aizstāt ievaddaļā vārdus „procesuālie piespiedu” ar vārdu „drošības”;

162.

163.

164.

165.

166.

167.

168.

Juridiskā komisija

Likuma 389.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„389.pants. Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā”;

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 118.pantu šādā redakcijā:

„118. Izteikt 389.panta pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

(1) No brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu šādā termiņā:”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 389.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „astoņpadsmit” ar vārdiem „divdesmit divu”;

Juridiskā komisija

svītrot 389.panta otrajā daļā vārdus „pirmstiesas procesa”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 389.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā „Lēmuma kopiju nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai.”

Juridiskā komisija

Papildināt 389.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja vienā kriminālprocesā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, kas ir piesaistībā ar tai pašā kriminālprocesā izmeklējamu citas personas izdarītu smagāku noziegumu, izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt šai personai tiesību ierobežošanas termiņus atbilstoši piesaistībā esošajam noziegumam.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 389.panta trešajā daļā vārdus „pirmstiesas kriminālprocesa”.

Atbalstīts

173. 389.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„389.pants. Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(1) No brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu šādā termiņā:”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu „astoņpadsmit” ar vārdiem „divdesmit divu”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „pirmstiesas procesa”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmuma kopiju nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

izslēgt trešajā daļā vārdus „pirmstiesas kriminālprocesa”.

390.pants. Pirmstiesas kriminālprocesu apvienošana

(1) Vienā lietvedībā var apvienot vairākus kriminālprocesus, ja:

1) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veids ar lielu ticamību norāda uz to savstarpējo saistību;

2) konstatētie fakti liecina, ka noziedzīgus nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona;

3) lietu apvienošanu lūdz aizdomās turētais, apsūdzētais, to pārstāvis vai aizstāvis.

(2) Vienā lietvedībā jāapvieno kriminālprocesi par vienu un to pašu vai savstarpēji saistītu personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kam ir organizētās noziedzības pazīmes.

(3) Lēmumu par kriminālprocesa apvienošanu vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma savas kompetences ietvaros pieņem rajona (pilsētas), tiesas apgabala virsprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors, vai ģenerālprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros. Lēmums nav pārsūdzams.

119. Izteikt 390.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.”

169.

Juridiskā komisija

Papildināt 390.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Apvienojot kriminālprocesus, personas tiesību ierobežošanas termiņš tiek aprēķināts no pirmā personas tiesību ierobežošanas termiņa tecējuma sākuma, ņemot vērā smagāko noziedzīgo nodarījumu apvienotajos kriminālprocesos.”

Atbalstīts

174. 390.pantā :

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

391.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa sadalīšana

(1) Procesa virzītājam kriminālprocess jāizdala atsevišķā lietvedībā, ja:

1) pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;

2) pirmstiesas procesā nav noskaidrota tās personas identitāte, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi grupā.

(2) Prokurors var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par:

1) aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un viņa atrašanās vieta nav zināma vai arī aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;

2) nepilngadīgo apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;

3) apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms kriminālvajāšanas laikā;

4) personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums. Lēmums nav pārsūdzams.

(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:

1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) personas datus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam (ja tāds ir zināms), attiecībā uz kuru tiek nodalīts kriminālprocess;

3) apsūdzības būtību;

4) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.

(6) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.

(7) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

120. 391.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „Prokurors” ar vārdiem „Procesa virzītājs”;

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.”;

izslēgt trešo daļu;

izslēgt ceturtās daļas pēdējo teikumu;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sadalot kriminālprocesu, personai piemēroto procesuālo piespiedu līdzekļu un ierobežojumu termiņš no jauna netiek skaitīts.”

170.

171.

172.

173.

174.

175.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 391.pantā otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) aizdomās turētā vai apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms pirmstiesas procesa laikā;”;

Frakcija “Jaunais laiks”

Papildināt 391. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 120.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt 391.pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta pirmās daļas un otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos, personas tiesību ierobežošanas termiņu izdalītajā kriminālprocesā sāk skaitīt no brīža, kad procesa virzītājs saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu procesuālā darbībā iesaistījis personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar procesuālu darbību ierobežojis personas tiesības rīkoties ar mantu. Pārējos gadījumos termiņu no jauna neskaita.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 120.panta piekto daļu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 391.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu nav pārsūdzams. Par pieņemto lēmumu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts,

Iekļauts priekšlik.

nr. 172

Atbalstīts

175. 391.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „Prokurors” ar vārdiem „Procesa virzītājs”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) aizdomās turētā vai apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms pirmstiesas procesa laikā;”;

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.”;

izslēgt ceturtās daļas pēdējo teikumu;

papildināt pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos personas tiesību ierobežošanas termiņu izdalītajā kriminālprocesā sāk skaitīt no brīža, kad procesa virzītājs saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu procesuālā darbībā iesaistījis personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar procesuālu darbību ierobežojis personas tiesības rīkoties ar mantu. Pārējos gadījumos termiņu no jauna neskaita.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu nav pārsūdzams. Par pieņemto lēmumu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.”

392.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšana

(1) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu procesa virzītājs izbeidz, ja noskaidroti šā likuma 377.pantā minētie apstākļi.

(2) Ja konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu, bet izmeklēšanu turpina.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, bet kriminālvajāšana tiek izbeigta attiecībā uz vienu vai dažiem no viņiem, kriminālprocess šajā daļā tiek izbeigts un prokurors par to pieņem lēmumu.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts daļā – attiecībā uz vienu vai dažiem apsūdzētajiem, prokurors, ja nepieciešams, izlemj jautājumu par kriminālprocesa sadalīšanu.

(5) Par pieņemtajiem lēmumiem prokurors informē apsūdzēto un to cietušo, kuram kaitējums radīts ar konkrēto noziedzīgu nodarījumu, un izdara attiecīgus ierakstus kriminālprocesa reģistrā.

121. Papildināt 392.panta pirmo daļu pēc vārda „apstākļi” ar vārdiem „vai ja par noziedzīgu nodarījumu iespējams tikai privātās apsūdzības kriminālprocess”.

176. Papildināt 392.panta pirmo daļu pēc vārda „apstākļi” ar vārdiem „vai ja par noziedzīgu nodarījumu iespējams tikai privātās apsūdzības kriminālprocess”.

122. Papildināt likumu ar 392.¹.pantu šādā redakcijā:

„392.^1.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(1) Ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, pret kuru bija uzsākts kriminālprocess vai kura bija aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušais, vai tās pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.”

176.

177.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 122.pantā izteiktā likuma 392.¹panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram, bet cietušajam un personai, kurai bija tiesības uz aizstāvību, nosūta vai izsniedz lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Ja kriminālprocess tiek izbeigts daļā, tad cietušajam ir tiesības iepazīties ar tiem krimināllietas materiāliem, kas tieši attiecas uz viņu, bet persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, ar krimināllietas materiāliem var iepazīties pēc visa pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 122.pantā izteiktajā likuma 392.¹pantu papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.”

Atbalstīts

177. Papildināt likumu ar 392.¹pantu šādā redakcijā:

„392.^1.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personību;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo personai vai iestādei, pēc kuras ie snieguma tika uzsākts kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram, bet cietušajam un personai, kurai bija tiesības uz aizstāvību, nosūta vai izsniedz lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Ja kriminālprocess tiek izbeigts kādā tā daļā, tad cietušajam ir tiesības iepazīties ar tiem krimināllietas materiāliem, kas tieši attiecas uz viņu, bet persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, ar krimināllietas materiāliem var iepazīties pēc visa pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiālos ir ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.”

395.pants. Izmeklēšana grupā

(1) Ja kriminālprocesā jāveic liela apjoma darbs vai tas ir īpaši sarežģīts, virsprokurors vai izmeklēšanas iestādes vadītājs pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju šā kriminālprocesa virzītāju. Šis lēmums nav pārsūdzams.

(2) Par pieņemto lēmumu tiek izdarīts ieraksts kriminālprocesa reģistrā.

(3) Izmeklēšanas grupas vadītājs organizē grupas darbu un pieņem visus lēmumus par kriminālprocesa virzību un drošības līdzekļu piemērošanu, un piemērošanas termiņa pagarināšanu.

123. Izteikt 395.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja kriminālprocesā jāveic liela apjoma darbs vai tas ir īpaši sarežģīts, amatā augstāks prokurors, izmeklēšanas iestādes vadītājs vai izmeklēšanas iestādes kompetenta amatpersona pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju šā kriminālprocesa virzītāju. Šis lēmums nav pārsūdzams.”

178. Izteikt 395.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

396.pants. Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas

(1) Ziņas, ko ieguvusi kriminālprocesā iesaistīta persona, izmantojot savas procesuālās tiesības vai veicot savus procesuālos pienākumus, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(2) Pienākums neizpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas neattiecas uz informācijas apmaiņu starp aizdomās turēto vai apsūdzēto un viņa aizstāvi.

124. Izteikt 396.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu.”

179. Izteikt 396.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

125. Papildināt likumu ar 398.¹pantu šādā redakcijā:

„398.¹pants. Lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto

(1) Lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda:

1) izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

2) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona;

4) aizdomās turētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu.

(2) Lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto nav pārsūdzams.

(3) Ja izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi, pamatojoties uz kuriem ir nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, procesa virzītājs pieņem jaunu lēmumu par sākotnēji pieņemtā lēmuma grozīšanu.”

180. Papildināt likumu ar 398.¹pantu šādā redakcijā:

„398.¹pants. Lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto

(1) Lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto procesa virzītājs norāda:

1) izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;

2) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona;

4) aizdomās turētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu.

(2) Lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto nav pārsūdzams.

400.pants. Kriminālprocesa apturēšana izmeklēšanā

(1) Ja kriminālprocesā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot divu mēnešu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu jāizlemj jautājums par kriminālprocesa apturēšanu.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai noteicis ģenerālprokurors.

(3) Ja uzraugošais prokurors konstatē, ka kriminālprocesā izpildītas visas ģenerālprokurora prasības konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai, procesa virzītājs kriminālprocesu aptur līdz brīdim, kad var tikt noskaidrota vainīgā persona vai iestājas kriminālatbildības noilgums. Pēc kriminālprocesa apturēšanas izmeklēšanas darbības var veikt tikai tad, kad tas ir atjaunots.

(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu atzīmē kriminālprocesa reģistrā un ziņas par noziedzīgu nodarījumu ievieto Iekšlietu ministrijas reģistros.

126. Papildināt 400.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tādā pašā kārtībā var apturēt kriminālprocesu par smaga nozieguma izdarīšanu, ja vien tas nav saistīts ar vardarbību un ja šo noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot četru mēnešu laikā.”

181. Papildināt 400.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

401.pants. Izmeklēšanas pabeigšana

(1) Izmeklētājs pabeidz izmeklēšanu:

1) rakstveidā ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;

2) nododot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc viņa iniciatīvas;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ierosinājumā izmeklētājs norāda:

1) noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

3) pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un paziņoto dzīvesvietu;

4) pierādījumus.

(3) Ja kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar to, ka atklājas apstākļi, kas kriminālprocesā nepieļauj izmeklēšanu vai dod pamatu izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, procesa virzītājs par to nekavējoties paziņo uzraugošajam prokuroram un ieinteresētajām personām, izskaidrojot to tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.

127. 401.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) ar rakstveida lēmumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;”

aizstāt otrajā daļā vārdu „Ierosinājumā” ar vārdu „Lēmumā”.

178.

179.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 401.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ar rakstveida lēmumu ierosinot turpināt procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un nododot krimināllietas materiālus prokuroram.”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 401.panta trešo daļu.

Atbalstīts

182. 401.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) ar rakstveida lēmumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;”

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ar rakstveida lēmumu ierosinot turpināt procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un nododot krimināllietas materiālus prokuroram.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „Ierosinājumā” ar vārdu „Lēmumā”;

izslēgt trešo daļu.

403.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšana

(1) Kriminālvajāšanu prokurors – procesa virzītājs var uzsākt:

1) ja saņem izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību;

2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.

(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.

(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, veic vienu no šādām darbībām:

1) krimināllietu atdod atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, rakstveidā norādot par nepieciešamību veikt konkrētas procesuālās darbības;

2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai;

3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot šā likuma 379.pantā norādītos apstākļus.

(4) Par kriminālprocesa pieņemšanu lietvedībā prokurors izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

128. Aizstāt 403.panta trešās daļas 1.punktā vārdus „rakstveidā” ar vārdiem „rakstveida lēmumā”.

180.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 128.pantu šādā redakcijā:

„128. 403.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu „ierosinājumu” ar vārdu „lēmumu”;

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) atceļ izmeklētāja lēmumu un atdod krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, norādot uz nepieciešamību veikt konkrētas procesuālās darbības;””.

Atbalstīts

183. 403.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu „ierosinājumu” ar vārdu „lēmumu”;

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) atceļ izmeklētāja lēmumu un atdod krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, norādot uz nepieciešamību veikt konkrētas procesuālās darbības;”.

404.pants. Procesuālās imunitātes atcelšana kriminālvajāšanas uzsākšanai

Procesa virzītājs, ja šajā likumā nav noteikts citādi, saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu. Ierosinājumam pievieno lēmuma projektu par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzību), kurā papildus šā likuma 405.pantā norādītajam min pierādījumus, kas pamato apsūdzību.

129. Aizstāt 404.pantā vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdu „Prokurors”.

181.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 404.panta otro teikumu šādā redakcijā „Ierosinājumam pievieno uzziņu par pierādījumiem, kas pamato personas, kuras imunitāti lūdz atcelt, vainu.”

Atbalstīts

184. 404. pantā:

aizstāt vārdus „Procesa virzītājs” ar vārdu „Prokurors”;

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

„Ierosinājumam pievieno uzziņu par pierādījumiem, kas pamato tās personas vainu, kuras imunitāti lūdz atcelt.”

409.pants. Apsūdzētā meklēšana

(1) Apturot kriminālprocesu saskaņā ar šā likuma 378.panta pirmās daļas 2.punktu, prokurors nekavējoties pieņem lēmumu par apsūdzētā meklēšanu. Ja nepieciešams, prokurors var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu apsūdzētajam vai tā grozīšanu.

(2) Lēmuma kopiju par apsūdzētā meklēšanu, kā arī lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu prokurors nosūta izpildīšanai Valsts policijai.

182.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. nr. 975)

2. Aizstāt 409.panta otrajā daļā vārdus "Valsts policijai" ar vārdiem "operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei".

Atbalstīts

185. Aizstāt 409.panta otrajā daļā vārdus "Valsts policijai" ar vārdiem "operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei".

410.pants. Kriminālprocesa izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu

(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu.

(2) Šā panta noteikums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu.

130. 410. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par tādu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190.¹, 251., 252. un 253.¹ pantā, vai ja persona pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu un izlemj jautājumu par kaitējuma kompensāciju cietušajam."

183.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija

Izteikt 410.pantu sekojošā redakcijā:

410.pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) Krimināllikuma 58.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos ģenerālprokurors pirmstiesas kriminālprocesā var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams, ja ar ģenerālprokurora lēmumu nav iespējams pilnībā noregulēt mantiskos jautājumus kriminālprocesā.

Neatbalstīts

186. 410. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par tādu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190.¹, 251., 252. un 253.¹ pantā, vai kura pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu un izlemj jautājumu par kaitējuma kompensāciju cietušajam."

412.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšana, nododot lietu tiesai

(1) Prokurors, atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā, sastāda tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu.

(2) Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgu nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi, bet pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā.

(3) Pabeidzot procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās jau nav bijušas izsniegtas, vai lemj par viņu iepazīstināšanu ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu;

3) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

4) dara zināmu, ka apsūdzētajam uzreiz pēc krimināllietas materiālu kopiju saņemšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem ir jāiesniedz prokuroram informācija par to, vai viņš pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu tiesā vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, kuras personas, pēc aizstāvības domām, būtu izsaucamas uz tiesas sēdi un vai apsūdzētais piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Ja apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes, prokurors par to raksta protokolu, tajā norādot, vai apsūdzētais piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai visā apsūdzības apjomā vai kādā konkrētā tās daļā, kā arī izskaidro apsūdzētajam šādas piekrišanas procesuālo būtību un sekas.

(5) Cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā.

(6) Tiesmedicīniskās, tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu kopijas neizsniedz, bet nodrošina iespēju ar tiem iepazīties. No minētajiem atzinumiem var kopēt šā likuma 203.panta otrās daļas 1.- 5. un 9. – 10.punktā norādīto informāciju.

(7) Iepazīstoties ar saņemto krimināllietas materiālu kopijām, apsūdzētajam ir tiesības izmantot tulka palīdzību bez maksas.

(8) Ja apsūdzētais tiek iepazīstināts ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem, prokurors par to raksta protokolu.

(9) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(10) Pēc krimināllietas materiālu kopiju izsniegšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem un informācijas saņemšanas no apsūdzētā prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

131. 412.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās jau nav izsniegtas agrāk. Ja persona no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles tai izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem ;";

aizstāt piektajā daļā vārdus „cietušo kriminālprocesā” ar vārdiem „cietušo kriminālprocesā, vai iepazīstina ar krimināllietas materiāliem”;

papildināt desmito daļu pēc vārdiem „materiāliem un” ar vārdiem „šā panta trešās daļas 4.punktā minētās”.

184.

185.

186.

187.

188.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 131.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie jau nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem materiāliem.””

Deputāts I.Valers

Izteikt 412.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu un atļauj iepazīties ar arhīva lietas materiāliem, ja apsūdzētais vai viņa aizstāvis šādu lūgumu piesaka”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 131.pantā izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Papildināt piekto daļu pēc vārdiem „cietušo kriminālprocesā” ar vārdiem „vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 412.panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ja apsūdzētais iepazīstas ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem vai atsakās no tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem vai saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, prokurors par to raksta protokolu.”;

Juridiskā komisija

Papildināt 412. pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā :

“(11) Pēc apsūdzētā, aizstāvja, cietušā vai pārstāvja pieteikuma prokurors nodrošina tai iespēju iepazīties ar arhīva lietas materiāliem un saņemt nepieciešamo materiālu kopijas, par to izdarot atzīmi arhīva lietā un informējot tiesu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.nr 188.

Atbalstīts

187. 412.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās jau nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem materiāliem;”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „cietušo kriminālprocesā” ar vārdiem „vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

papildināt desmito daļu pēc vārdiem „materiāliem un” ar vārdiem „šā panta trešās daļas 4.punktā minētās”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Pēc apsūdzētā, aizstāvja, cietušā vai pārstāvja pieteikuma prokurors nodrošina viņam iespēju iepazīties ar arhīva lietas materiāliem un saņemt nepieciešamo materiālu kopijas, par to izdarot atzīmi arhīva lietā un informējot tiesu.”

413.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai prokurors norāda:

1) ziņas par apsūdzētā personu;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un lieta nodota tiesai;

3) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu un veidu;

5) apsūdzētās personas liecību;

6) tiesā izmantojamos pierādījumus;

7) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

8) cietušo personu un kompensācijas apmēru;

9) mantai uzlikto arestu;

10) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

11) krimināllietas lapu skaitu.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi. Uz tiesu izsaucamo personu adreses norāda tikai sarakstā, ko nosūta tiesai.

(3) Lēmumu kopā ar krimināllietas materiāliem prokurors nekavējoties nosūta tiesai.

(4) Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju un informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem tiesā, kā arī norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta. Apsūdzētajam, kas nesaprot valsts valodu, kurā uzrakstīts lēmums, prokurors nodrošina lēmuma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.

(5) Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai nav pārsūdzams.

132. 413.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumu;";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) “Pieteiktos lūgumus un sūdzības, ko prokurors saņēmis pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, nosūta tiesai.”

189.

Juridiskā komisija

Papildināt 413.panta ceturtās daļas 1.teikumu pēc vārdiem “lēmuma kopiju” ar vārdiem “lietisko pierādījumu un dokumentu saraksta un to personu saraksta, kuras izsaucamas uz tiesas sēdi, kopiju“

Atbalstīts

188. 413.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumu;";

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “lēmuma kopiju” ar vārdiem “lietisko pierādījumu un dokumentu saraksta, kā arī uz tiesas sēdi izsaucamo personu saraksta kopiju“;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Pieteiktos lūgumus un sūdzības, ko prokurors saņēmis pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, nosūta tiesai.”

414.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

133. Izslēgt 414.pantu.

189. Izslēgt 414.pantu.

415.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

(1) Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, prokurors var kriminālprocesu izbeigt, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja:

1) personu apsūdz par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

2) persona agrāk nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) pret personu pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

4) šādai procesa izbeigšanai piekrīt amatā augstāks prokurors un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(4) Kriminālprocesa izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un nepārprotami izteiktu piekrišanu.

(5) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

(6) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt apsūdzētajam Krimināllikumā paredzētos pienākumus.

190.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 415.pantā piektajā daļā vārdus „no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem” ar vārdiem „atbilstoši Krimināllikumā noteiktajiem”.

Atbalstīts

190. Aizstāt 415.panta piektajā daļā vārdus „no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem” ar vārdiem „atbilstoši Krimināllikumā noteiktiem”.

134. Papildināt likumu ar 415.¹ pantu šādā redakcijā:

„415.^1.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par smagu noziegumu

(1) Pastāvot šā likuma 415.pantā minētajiem nosacījumiem, virsprokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības personu, kuru apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā un kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par tādu smagu noziegumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 125., 159., 160., 176., 190.^¹, 251., 252., 253.^¹pantā, vai ja persona pati bijusi nozieguma organizētājs.”

191.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija

Izslēgt 415.¹pantu.

Neatbalstīts

191. Papildināt likumu ar 415.¹ pantu šādā redakcijā:

„415.¹pants. Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par smagu noziegumu

(1) Ja ir šā likuma 415.pantā minētie nosacījumi, virsprokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības personu, kuru apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā un kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par tādu smagu noziegumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 125., 159., 160., 176., 190.^¹, 251., 252. un 253.^¹pantā, vai kura pati bijusi nozieguma organizētāja.”

417.pants. Iepazīstināšana ar lēmumu un krimināllietas materiāliem

(1) Personai, attiecībā uz kuru izbeidz kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, izsniedz lēmuma kopiju, izskaidro, kādas sekas ir šādai kriminālprocesa izbeigšanai. Persona ar parakstu apliecina, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un labprātīgi apņemas pildīt lēmumā minētos pienākumus.

(2) Prokurors nosūta cietušajam lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kopiju un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

(3) Lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas cietušais nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība noraidīta.

135. 417.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „kriminālprocesa izbeigšanai” ar vārdiem „kriminālprocesa izbeigšanai, un informē par tās tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pieņemto lēmumu” ar vārdiem “nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Amatā augstāka prokurora lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pēc lēmuma stāšanās spēkā tā kopiju prokurors triju darba dienu laikā nosūta iestādei, kura veic šā lēmuma izpildi.”

192. 417.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „kriminālprocesa izbeigšanai” ar vārdiem „kriminālprocesa izbeigšanai, un informē par tās tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pieņemto lēmumu” ar vārdiem “nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Amatā augstāka prokurora lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pēc lēmuma stāšanās spēkā tā kopiju prokurors triju darba dienu laikā nosūta iestādei, kura veic šā lēmuma izpildi.”

420.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība

(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem tās noziedzīgiem nodarījumiem.

(4) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemērot personai, kurai šāda piemērošana iespējama saskaņā ar šo likumu.

(5) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu un piekrīt kriminālprocesa izbeigšanai, piemērojot viņam sodu.

136. 420.panta piektajā daļā: papildināt daļu pēc vārda „kaitējumu” ar vārdiem „kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju”;

aizstāt vārdu „izbeigšanai” ar vārdu „pabeigšanai”.

193. 420.panta piektajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda „kaitējumu” ar vārdiem „kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju”;

aizstāt vārdu „izbeigšanai” ar vārdu „pabeigšanai”.

421.pants. Prokurora priekšraksts par sodu

(1) Ja prokurors ir konstatējis, ka var pabeigt kriminālprocesu, nosakot personai sodu, viņš sastāda prokurora priekšrakstu par sodu, kurā iekļauj lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un rezolutīvajā daļā norāda sodu un tā izpildes termiņu.

(2) Prokurors savā priekšrakstā par sodu apsūdzētajai personai var piemērot naudas sodu vai piespiedu darbu, taču ne vairāk kā pusi no maksimālā Krimināllikumā paredzētā naudas soda vai piespiedu darba ilguma.

(3) Prokurors var piemērot arī papildsodu – tiesību ierobežošanu, taču ne vairāk kā pusi no maksimālā Krimināllikumā paredzētā šā papildsoda ilguma.

137. Izslēgt 421.panta pirmajā daļā vārdus „un tā izpildes termiņu”.

194. Izslēgt 421.panta pirmajā daļā vārdus „un tā izpildes termiņu”.

422.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izsniedz šā priekšraksta un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas sekas. Persona parakstās, ka piekrīt noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā noteikto sodu. Apsūdzētais savu piekrišanu var izteikt nekavējoties vai piecu darba dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam priekšraksta par sodu kopiju un paziņo par viņa tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

138. 422.pantā pirmajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Personai, pret kuru pabeidz kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, izsniedz šā priekšraksta kopiju un informē par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem, izskaidro kriminālprocesa pabeigšanas sekas.”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Piekrišanu nevar atsaukt.”

195. 422.panta pirmajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Piekrišanu nevar atsaukt.”

423.pants. Prokurora priekšraksta par sodu sekas

(1) Persona atzīstama par nesodītu, ja viena gada laikā no uzliktā soda izpildes dienas tā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(2) Ja persona ir piekritusi priekšrakstam par sodu, taču to nepilda, par soda izpildi atbildīgā institūcija šajā likumā noteiktajā kārtībā ierosina jautājumu par soda aizstāšanu likumā paredzētajā kārtībā.

192.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 423.panta pirmo daļu.

Atbalstīts

196. Izslēgt 423.panta pirmo daļu.

424.pants. Neatliekamības kārtības piemērošanas pieļaujamība

Uzsākot izmeklēšanu, procesa virzītājs var piemērot neatliekamīb as kārtību, ja:

1) noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jo tā pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

2) persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu;

3) izmeklēšanu neatliekamības kārtībā tai noteiktajā apjomā iespējams pabeigt trijās darba dienās.

139. Aizstāt 424.pantā 3.punktā vārdu „trijās” ar vārdu „piecās”.

197. Aizstāt 424.panta 3.punktā vārdu „trijās” ar vārdu „piecās”.

427.pants. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā

(1) Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess (vārds, uzvārds, personas kods, paziņotā dzīvesvieta un darbavieta);

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

4) tiesā izmantojamos pierādījumus;

5) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

6) piemēroto drošības līdzekli;

7) cietušo personu un kompensācijas apmēru;

8) lietas iztiesāšanas laiku un vietu.

(2) Lietas iztiesāšanas laiku prokurors nosaka, saskaņojot to ar tiesu, taču laiks līdz tiesas sēdei nedrīkst būt īsāks par trim un ilgāks par 10darba dienām, skaitot no dienas, kad apsūdzētajam izsniegta lēmuma kopija.

(3) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un to personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi. Vienlaikus prokurors nosūta uzaicinājumu uz tiesas sēdi visām izsaucamajām personām.

(4) Pieņemtais lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

(5) Lēmuma kopiju kopā ar lietas materiālu kopijām nekavējoties izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(6) Pēc lēmuma kopijas izsniegšanas prokurors pieņemto lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

(7) Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā nav pārsūdzams.

140. Papildināt 427.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmas tieši tiesai."

198. Papildināt 427.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmas tieši tiesai."

432.pants. Iepazīstināšana ar lietas materiāliem saīsinātajā procesā

(1) Lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā kopiju kopā ar lietas materiālu kopijām izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(2) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(3) Prokurors krimināllietas materiālus kopā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā nosūta tiesai pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildes.

141. 432.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmas tieši tiesai.”

199. 432.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības sūtāmas tieši tiesai.”

442.pants. Tiesvedības instances krimināllietā

(1) Rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa, izņemot apgabaltiesai piekritīgas lietas.

(2) Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta ceturtajā daļā, 190.¹ panta otrajā un trešajā daļā, 192., 224. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.¹ pantā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348. un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo.

(3) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā tiesvedībā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.

(4) Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas nolēmumu – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

(5) Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instances tiesa.

142. Izslēgt 442.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus „153.panta otrajā un trešajā daļā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 190.panta ceturtajā daļā, 190.^¹ panta otrajā un trešajā daļā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā”.

193. Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 442.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā „Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.”

Atbalstīts

200. 442.panta otrajā daļā:

izslēgt skaitļus un vārdus „153.panta otrajā un trešajā daļā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 190.panta ceturtajā daļā, 190.^¹ panta otrajā un trešajā daļā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.”

445.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tiesai

(1) Tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tiesai, ja:

1) nododot krimināllietu, var panākt tās ātrāku izskatīšanu;

2) divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;

3) visi attiecīgās tiesas tiesneši ir atstatīti vai noraidīti.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā tiesa, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, nodod krimināllietu tiesai, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā.

143. 445.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „nodarījumiem” ar vārdiem „vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās lietas atrodas dažādos tiesu apgabalos, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras teritorijā atrodas tiesa, kura ierosina lietas nodošanu citai tiesai.”

201. 445.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „nodarījumiem” ar vārdiem „vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

447.pants. Krimināllietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pirmās instances tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas par:

1) sevišķi smagu noziegumu;

2) smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā prasa krimināllietas koleģiālu izskatīšanu.

(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu arī tad, ja krimināllieta ir sevišķi sarežģīta.

(4) Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata koleģiāli.

144. 447.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”.

194.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 447.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Krimināllietas bez pierādījumu pārbaudes tiesnesis iztiesā vienpersoniski.”

Atbalstīts

202. 447.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā :

„Krimināllietas bez pierādījumu pārbaudes tiesnesis iztiesā vienpersoniski.” ;

aizstāt otrajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”.

448.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu.

(2) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības.

(3) Neviens no tiesas sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

145. 448.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izskatot” ar vārdu „iztiesājot”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”.

203. 448.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „izskatot” ar vārdu „iztiesājot”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”.

451.pants. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis drīkst iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot nepieciešamo lietas materiālu kopijas, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot nepieciešamo lietas materiālu kopijas.

146. 451.pantā:

papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, persona ir atteikusies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt par pamatu lūguma noraidīšanai.”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas pirmās vai apelācijas instances tiesā procesā iesaistītajām personām, kuru intereses aizskar konkrētais kriminālprocess, ir tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, kuri nākuši klāt lietā tās izskatīšanas laikā attiecīgajā tiesu instancē, vai arī saņemt šo materiālu kopijas.

(3) Pārstāvim vai aizstāvim, kurš agrāk nav piedalījies attiecīgajā kriminālprocesā, ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem, kas attiecas uz viņa pārstāvamo vai aizstāvamo, vai arī lūgt izgatavot šo materiālu kopijas.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

195.

196.

Juridiskā komisija

Aizstāt 451.pantā vārdus „nepieciešamo lietas materiālu kopijas” ar vārdiem „to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 146.pantā izteiktā likuma 451.panta trešajā daļā vārdu „visiem”.

Atbalstīts

204. 451.pantā:

aizstāt vārdus „nepieciešamo lietas materiālu kopijas” ar vārdiem „to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības”;

papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, persona ir atteikusies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt par pamatu lūguma noraidīšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Pārstāvim vai aizstāvim, kurš agrāk nav piedalījies attiecīgajā kriminālprocesā, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kas attiecas uz viņa pārstāvamo vai aizstāvamo, vai arī lūgt izgatavot šo materiālu kopijas.”

453.pants. Rezerves tiesnesis un rezerves piesēdētājs

(1) Krimināllietā, kuras iztiesāšanai nepieciešams ilgāks laiks, var piedalīties gan rezerves tiesnesis, gan rezerves piesēdētājs, kas lietas izskatīšanas laikā atrodas tiesas sēžu zālē. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas procesā tiesnesi vai tiesas piesēdētāju aizstāj rezerves tiesnesis vai piesēdētājs, lietas iztiesāšana turpinās. Lietas iztiesāšanu šajā gadījumā pabeidz tiesa jaunajā sastāvā.

147. Aizstāt 453.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

205. Aizstāt 453.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

454.pants. Tiesas sēdes priekšsēdētājs

(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kurš piedalās krimināllietas izskatīšanā (turpmāk – tiesas sēdes priekšsēdētājs).

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu personai, kura īsteno aizstāvību, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.

148. Aizstāt 454.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”.

206. Aizstāt 454.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”.

455.pants. Procesuālās tiesības iztiesāšanā

(1) Tiesas sēdē apsūdzētajam, viņa pārstāvim un aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim un prokuroram ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus, pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, piedalīties tiesas debatēs, kā arī citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.

(2) Tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā.

149. Papildināt 455.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību."

207. Papildināt 455.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību."

460.pants. Atteikšanās no apsūdzības sekas

(1) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, neievērojot šā likuma 459.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu. Ja triju darba dienu laikā amatā augstāks prokurors līdz tiesas sēdes atsākšanai nenomaina apsūdzības uzturētāju un neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

(2) Krimināllietā, kurā pieņemts lēmums par tās izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, procesa atjaunošana pieļaujama, ja tiek atklāti jauni apstākļi.

(3) Prokurora atteikšanās no apsūdzības nav šķērslis kaitējuma atlīdzības pieprasīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

150. 460.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „krimināllietas” ar vārdu „kriminālprocesa”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „tās” ar vārdu „kriminālprocesa”.

208. 460.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „krimināllietas” ar vārdu „kriminālprocesa”;

aizstāt otrajā daļā vārdu „tās” ar vārdu „kriminālprocesa”.

462.pants. Apsūdzības grozīšana iztiesāšanas gaitā

(1) Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku, nemainoties noziedzīga nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, jauno apsūdzību fiksē tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku sakarā ar noziedzīga nodarījuma faktisko apstākļu maiņu vai arī uz smagāku, ja nemainās noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, jauno apsūdzību var fiksēt tiesas sēdes protokolā. Pēc tiesas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja pieprasījuma jauno apsūdzību prokurors iesniedz rakstveidā. Ja nepieciešams laiks apsūdzības grozīšanai, tiesa pēc prokurora lūguma pasludina tiesas sēdes pārtraukumu.

(3) Ja pirmās instances tiesā prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma uz smagāku, tāpēc, ka tiesas sēdē ir konstatēti citi noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, tiesa pēc prokurora lūguma pasludina pārtraukumu nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanai un jaunas apsūdzības sastādīšanai. Pārtraukums nevar būt ilgāks par vienu mēnesi.

(4) Pēc apsūdzētā vai viņa aizstāvja, cietušā vai viņa pārstāvja lūguma tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu, dodot laiku iepazīties ar jauno apsūdzību.

151. Papildināt 462.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Apsūdzības grozīšanas gadījumā tiesas sastāvs un piekritība nemainās.”

197.

198.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 462.panta trešajā daļā otro teikumu;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 462.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Prokurors mēneša laikā iesniedz tiesai jaunu apsūdzību, ko tiesa nosūta apsūdzētajam, viņa aizstāvim, cietušajam, viņa pārstāvim un paziņo krimināllietas iztiesāšanas laiku.”

Atbalstīts

209. 462.pantā:

izslēgt trešās daļas otro teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Apsūdzības grozīšanas gadījumā tiesas sastāvs un piekritība nemainās.”

465.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa:

1) atrašanās vieta nav zināma;

2) ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu aizmuguriski, stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr apsūdzētais var pārsūdzēt nolēmumu apelācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam bija jāuzzina par tiesas pieņemto nolēmumu.

152. 465.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.”

aizstāt otrajā daļā vārdus „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā”.

210. 465.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „apelācijas kārtībā” ar vārdiem „augstākas instances tiesai apelācijas vai kasācijas kārtībā”.

467.pants. Aizstāvja neierašanās sekas

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi un viņu nav iespējams aizstāt, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja aizstāvja neierašanās iemesls nav zināms, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

199.

Juridiskā komisija

Izslēgt 467.panta pirmajā daļā vārdus “un viņu nav iespējams aizstāt.”

Atbalstīts

211. Izslēgt 467.panta pirmajā daļā vārdus “un viņu nav iespējams aizstāt”.

468.pants. Aizstāvja aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā

(1) Ja aizstāvja turpmākā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā saprātīgā termiņā nav iespējama, aizstāvi var aizstāt.

(2) Aizstāvja maiņas gadījumā tiesa turpina lietas iztiesāšanu.

(3) Aizstāvim, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties aizstāvības īstenošanai.

(4) Aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

200.

Juridiskā komisija

Aizstāt 468.panta pirmajā daļā vārdus „aizstāvi var aizstāt” ar vārdiem „viņu aizstāj”.

Atbalstīts

212. Aizstāt 468.panta pirmajā daļā vārdus „aizstāvi var aizstāt” ar vārdiem „viņu aizstāj”.

472.pants. Tiesības atrasties tiesas sēžu zālē

(1) Tiesas sēžu zālē klātesošo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši tiesas sēžu zālē esošo vietu skaitam.

(2) Apsūdzētā un cietušā tuviem radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām ir priekšrocības tiesības būt klāt krimināllietas iztiesāšanā.

(3) Tiesas sēžu zālē neielaiž personu, kura ir jaunāka par 14 gadiem, ja vien tā nav kriminālprocesā iesaistītā persona.

201.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 472.pantā otrajā daļā vārdus „tuviem radiniekiem” ar vārdu „tuviniekiem”.

Atbalstīts

213. Aizstāt 472.panta otrajā daļā vārdus „tuviem radiniekiem” ar vārdu „tuviniekiem”.

474.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc procesā iesaistītās personas pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas izlabo, pieņemot lēmumu, kuru paziņo procesā iesaistītajām personām.

(3) Procesā iesaistītās personas par nolēmumā tiesas izdarītu kļūdas labojumu var iesniegt blakus sūdzību vai blakus protestu.

153. 474. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „personām” ar vārdiem „un iestādei, kura izpilda sodu, ja šis labojums attiecas uz soda izpildi”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Procesā iesaistītās personas par nolēmumā tiesas izdarītu kļūdas labojumu var iesniegt sūdzību vai protestu augstāka līmeņa tiesai 10 dienu laikā. Šo sūdzību vai protestu izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”

214. 474. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „personām” ar vārdiem „un iestādei, kura izpilda sodu, ja šis labojums attiecas uz soda izpildi”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

475.pants. Kriminālprocesu apvienošana

(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākās krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu.

(2) Kriminālprocesus var apvienot līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ar tiesneša vai tiesas lēmumu.

(3) Apvienojot kriminālprocesus, parasti materiālus par vieglāku noziedzīgu nodarījumu pievieno krimināllietai par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

154. Aizstāt 475.panta otrajā daļā vārdu „lēmumu” ar vārdiem „lēmumu, un tas nav pārsūdzams”.

202.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 475.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

"(2.¹) Tiesas izmeklēšanas laikā pirmās instances tiesā vienā kriminālprocesā var apvienot krimināllietas par vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, ja tas kļuvis zināms iztiesāšanā pirmās instances tiesā."

Atbalstīts

215. 475.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu „lēmumu” ar vārdiem „lēmumu, un tas nav pārsūdzams”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Tiesas izmeklēšanas laikā pirmās instances tiesā vienā kriminālprocesā var apvienot krimināllietas par vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, ja tas kļuvis zināms iztiesāšanā pirmās instances tiesā."

476.pants. Kriminālprocesa sadalīšana

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura celta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos ir nepieciešams noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tiesa tos nosūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(5) Ja kriminālprocesa sadalīšanas iemesls ir viena vai vairāku apsūdzēto izvairīšanās no tiesas, vienlaikus ar lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa lemj par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu izdalītajā kriminālprocesā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam.

155. Papildināt 476.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums nav pārsūdzams.”

216. Papildināt 476.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums nav pārsūdzams.”

478.pants. Kriminālprocesa apturēšana tiesību normas interpretācijas dēļ

(1) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota konkrētajā krimināllietā, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam), tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

(2) Ja konkrētās lietas izspriešanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienas) tiesību normas interpretāciju un spēkā esamību, tiesa nosūta Eiropas Kopienu Tiesai neskaidro jautājumu motivēta lēmuma formā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā līdz prejudiciālā nolēmuma saņemšanai.

(3) Apturot tiesvedību tiesību normas interpretācijas neskaidrību dēļ, tiesa lemj par nepieciešamo piespiedu līdzekļu vai mantas aresta noteikšanu, taču nepārkāpjot likumā noteiktos procesuālos termiņus.

203.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 478.panta otrajā daļā vārdus „prejudiciālā nolēmuma saņemšanai” ar vārdiem „prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai”.

Atbalstīts

217. Aizstāt 478.panta otrajā daļā vārdus „prejudiciālā nolēmuma saņemšanai” ar vārdiem „prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai”.

479.pants. Kriminālprocesa apturēšana apsūdzētā slimības dēļ

(1) Ja apsūdzētais ir saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību un ilgstoši nevarēs piedalīties tiesas sēdē, tiesa kriminālprocesu aptur līdz laikam, kad apsūdzētais izveseļosies.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā tiesa var noteikt apsūdzētajam ekspertīzi.

(3) Ja apsūdzētais ir izveseļojies, tiesnesis atjauno iztiesāšanu, lēmumu uzrakstot rezolūcijas veidā.

(4) Ja saslimšana ar psihiskiem traucējumiem atzīta par neārstējamu un izslēdz kriminālsoda piemērošanu, kriminālprocesu izbeidz un turpina procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

156. Izslēgt 479.pantā ceturtajā daļā vārdus „kriminālprocesu izbeidz un”.

218. Izslēgt 479.panta ceturtajā daļā vārdus „kriminālprocesu izbeidz un”.

480.pants. Kriminālprocesa apturēšana sakarā ar apsūdzētā izvairīšanos no tiesas

(1) Ja apsūdzētais izvairās no tiesas, tiesa pieņem lēmumu par apsūdzētā meklēšanu un par kriminālprocesa apturēšanu līdz laikam, kad tiks atrasts apsūdzētais.

(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

(3) Pēc apsūdzētā atrašanas tiesnesis atjauno iztiesāšanu, lēmumu uzrakstot rezolūcijas veidā.

204.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ. nr. 975)

3. Izteikt 480.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei."

Atbalstīts

219. Izteikt 480.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei."

481.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu šādos gadījumos:

1) ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.pantā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, šā likuma 379.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izlemj par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kā arī par lietiskajiem pierādījumiem.

157. 481.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā skaitli un vārdu „377.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „377.panta 3. - 10.punktā”;

izslēgt 3.punktu.

220. 481.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā skaitli un vārdu „377.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „377.panta 3. – 10.punktā”;

izslēgt 3.punktu.

482.pants. Tiesas sēdes protokols

(1) Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā fiksē lietas izskatīšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus.

(2) Ja kādai no personām, kura piedalās iztiesāšanā, ir iebildumi pret sēdes priekšsēdētāja rīcību, šie iebildumi ierakstāmi tiesas sēdes protokolā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kas tiek veiktas ārpus tiesas sēžu zāles.

(4) Protokolam var pievienot tiesas debašu dalībnieku rakstveidā iesniegtās runas.

158. Aizstāt 482.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

221. Aizstāt 482.panta pirmajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

484.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana tiesas sēdes protokolā

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(2) Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku (arī tiesas sēdes sākumu un beigas);

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, kā arī tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē;

3) apsūdzētā vārdu un uzvārdu, noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

4) prokurora, aizstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

5) cietušā, viņa pārstāvja vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) tiesai pieteikto lūgumu būtību, ja tādi ir pieteikti, un attiecībā uz tiem tiesas pieņemto lēmumu saturu.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas protokolā fiksē arī:

1) apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību;

2) ieradušos liecinieku, ekspertu un citu procesā iesaistīto personu vārdu un uzvārdu;

3) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

4) ziņas par lietisko pierādījumu vai dokumentu pārbaudi.

(4) Ja tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot skaņu un attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā ieraksta arī apsūdzētā, cietušā, liecinieka, ekspertu liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus.

(5) Ārpus tiesas sēžu zāles veikto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(6) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas protokolā aizsvītro.

(7) Protokola saturu nedrīkst dzēst, aizkrāsot vai citādā veidā labot, piemērojot mehānisku iedarbību.

(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju.

59. 484.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) tiesas noteikto pilna nolēmuma pieejamības dienu.”;

izteikt astotās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm pilnībā vai kādā to daļā, šīs piezīmes izskata tiesas sastāvs un pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams."

205.

206.

Tautas partijas frakcijas deputāts I.Valers

Izteikt 484.panta astotās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas vai pēdējās tiesas sēdes dienas, ja tiek pasludināts pārtraukums, ilgāks par 7 dienām”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 159.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„ izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Ja tiek pasludināts pārtraukums,kas ir ilgāks par 14 dienām, tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sēdes dienas. Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr. 206

Atbalstīts

222. 484.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu „izskatīšanu” ar vārdu „iztiesāšanu”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) tiesas noteikto pilna nolēmuma pieejamības dienu.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Ja tiek pasludināts pārtraukums, kas ir ilgāks par 14 dienām, tiesas sēdes protokolu noformē triju darba dienu laikā pēc tiesas sēdes dienas. Pēc šā termiņa prokurors, personas, kas īsteno aizstāvību, un cietušais var iepazīties ar protokolu vai arī lūgt nosūtīt protokola kopiju un triju darba dienu laikā iesniegt piezīmes par to.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm pilnībā vai kādā to daļā, šīs piezīmes izskata tiesas sastāvs un pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams."

486.pants. Tiesas rīcība pēc krimināllietas saņemšanas

(1) Pēc krimināllietas saņemšanas tiesā pārbauda, vai:

1) krimināllieta ir piekritīga šai tiesai;

2) krimināllietai pievienota apsūdzība;

3) apsūdzētajam izsniegta apsūdzības kopija;

4) apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem un tiesības uz aizstāvību.

(2) Ja tiek konstatēts, ka krimināllieta piekritīga citai tiesai, tiesnesis krimināllietu nosūta piekritīgajai tiesai.

(3) Ja tiek konstatēts, ka nav ievērots šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētais, tiesnesis nosūta krimināllietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.

160. 486.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „krimināllietu” ar vārdiem „ar pavadrakstu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „nosūta krimināllietu” ar vārdiem „var nosūtīt krimināllietu ar pavadrakstu”.

207.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 486.pantā pirmajā daļā 4.punktā vārdus „un tiesības uz aizstāvību”.

Atbalstīts

223. 486.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus „un tiesības uz aizstāvību”;

papildināt otro daļu pēc vārda „krimināllietu” ar vārdiem „ar pavadrakstu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „nosūta krimināllietu” ar vārdiem „var nosūtīt krimināllietu ar pavadrakstu”.

488.pants. Krimināllietas iztiesāšanas laiks

(1) Tiesnesis ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc krimināllietas saņemšanas savā tiesvedībā pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu. Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā.

(2) Krimināllietas iztiesāšanu tiesa uzsāk, cik drīz vien iespējams.

(3) Ja apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas iztiesāšanu uzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

(4) Ja nepilngadīgajam apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas iztiesāšanu uzsāk ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

(5) Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos termiņus, tiesnesis ar motivētu lēmumu var noteikt vēlāku krimināllietas iztiesāšanas uzsākšanas laiku.

161. Papildināt 488.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Saņēmusi krimināllietu, kas tiesai nodota saīsinātā procesa kārtībā, tās iztiesāšanu tiesa uzsāk ne agrāk kā pēc 10 un ne vēlāk kā pēc 30 dienām.”

224. Papildināt 488.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Saņēmusi krimināllietu, kas tiesai nodota saīsinātā procesa kārtībā, tās iztiesāšanu tiesa uzsāk ne agrāk kā pēc 10 un ne vēlāk kā pēc 30 dienām.”

489.pants. Paziņošana par tiesas sēdi izsaucamajām personām, prokuroram un aizstāvim

(1) Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu tiesas kancelejai uzaicināt uz tiesas sēdi izsaucamās personas un paziņot tiesas sēdes laiku prokuroram un aizstāvim.

(2) Ja krimināllietas izskatīšana paredzēta ilgāku laiku, tiesnesis var dot rīkojumu izsaukt liecinieku vai ekspertu uz citu laiku, nevis tiesas sēdes sākumu.

162. Aizstāt 489.panta otrajā daļā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

225. Aizstāt 489.panta otrajā daļā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

491.pants. Izlemjamie jautājumi, sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē

Tiesnesis, sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē, izlemj šādus jautājumus:

1) par aizstāvja uzaicināšanu;

2) par tulka uzaicināšanu;

3) par lietas vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu;

4) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

5) vai lieta skatāma ar vai bez pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē;

6) par kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja ir attiecīgs pieteikums;

7) citus jautājumus, par kuriem iesniegts apsūdzētā, aizstāvja, prokurora, cietušā vai cietušā pārstāvja lūgums;

8) par izvērtēšanas ziņojuma pieprasīšanu no Valsts probācijas dienesta.

208. Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 491.pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

„6.¹) par arhīva lietas materiālu vai pirmdokumentu pievienošanu lietai pēc pieteiktā lūguma;”

Atbalstīts

226. Papildināt 491.pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

„6¹) par arhīva lietas materiālu vai pirmdokumentu pievienošanu lietai pēc pieteiktā lūguma;”.

499.pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana

(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu (epizodi) tikai ar nosacījumu, ka:

1) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā;

2) tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;

3) apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

(2) Pirms izlemt jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja viedokli par to, kā arī izskaidro viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas.

(3) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesas debatēm.

(4) Pēc tiesas debatēm tiesa noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

163. 499.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai šajā jautājumā attiecībā uz kompensācijas apmēru.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „sodu” ar vārdiem „sodu, kompensāciju”.

209.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 163.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru.””

Atbalstīts

227. 499.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „sodu” ar vārdiem „sodu, kompensāciju”.

501.pants. Liecību nolasīšana vai atskaņošana

Jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja:

1) ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, kas dotas tiesā;

2) liecības sniedzējs ir aizmirsis kādus lietas apstākļus;

3) liecības sniedzējs nav klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā;

4) liecības sniedzējs izvairās no ierašanās tiesā vai atsakās liecināt;

5) tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka šā likuma 152.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar tikt nopratinātas tiesas sēdē vai nopratinātas ar psihologa starpniecību.

210.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 501.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) liecību ir sniegusi persona, kurai bija tiesības neliecināt.”

Atbalstīts

228. Papildināt 501.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) liecību ir sniegusi persona, kurai bija tiesības neliecināt.”

503.pants. Apsūdzētā liecība

(1) Pēc šā likuma 500.pantā minētās pierādījumu pārbaudes tiesas priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību.

(2) Ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt liecību, pirmais viņam jautājumus uzdod viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji.

(3) Apsūdzētais var iesniegt tiesai savu liecību rakstveidā. Rakstveida liecību nolasa, izņemot šā likuma 449.panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

164. Papildināt 503.panta pirmo daļu pēc vārda „tiesas” ar vārdu „sēdes”.

211. Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 503.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja apsūdzētais izmanto savas tiesības neliecināt, bet iepriekš ir liecinājis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, krimināllietā esošās liecības var pārbaudīt, tās nolasot.”

Atbalstīts

229. 503.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „tiesas” ar vārdu „sēdes”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja apsūdzētais izmanto savas tiesības neliecināt, bet iepriekš ir liecinājis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, krimināllietā esošās liecības var pārbaudīt, tās nolasot.”

504.pants. Tiesas izmeklēšanas pabeigšana

Pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

165. 504.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par šā laika ilgumu un ieraksta to tiesas sēžu protokolā.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

212.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 165. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa drīkst pieņemt lēmumu par apsūdzētā piespiedu atvešanu, kā arī pieprasīt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinumu par to, vai apsūdzētais var piedalīties tiesas sēdē sava veselības stāvokļa dēļ. Nepieciešamības gadījumā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs var pieaicināt speciālistu.”;

Atbalstīts

230. 504.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par šā laika ilgumu un ieraksta to tiesas sēžu protokolā.

(3) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa drīkst pieņemt lēmumu par apsūdzētā piespiedu atvešanu, kā arī pieprasīt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinumu par to, vai apsūdzētais var piedalīties tiesas sēdē sava veselības stāvokļa dēļ. Ja nepieciešams, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs var pieaicināt speciālistu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

505.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais vai viņa pārstāvis un apsūdzētais vai viņa aizstāvis.

(2) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, apsūdzētie vai viņu aizstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu noklausīšanās.

(3) Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.

(4) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā, un to pievieno lietai.

213.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likuma 505.panta pirmajā daļā pēc vārda „cietušais” vārdu „vai”.

Atbalstīts

231. Izslēgt 505.panta pirmajā daļā pēc vārda „cietušais” vārdu „vai”.

506.pants. Tiesas debašu saturs

(1) Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

(2) Cietušais tiesas debatēs uztur prasību par kaitējuma atlīdzību un var izteikties par apsūdzētajam piemērojamo sodu.

(3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu.

(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Ja nepieciešams pārbaudīt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu.

(5) Lietā, kuras iztiesāšanā netika veikta pierādījumu pārbaude, tiesas debatēs dalībnieki izsakās tikai par piemērojamo sodu, tā veidu un mēru.

(6) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

166. Izteikt 506.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu.”

232. Izteikt 506.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu.”

510.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā taisīt spriedumu

(1) Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, un par to tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt tiesas spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

167. 510.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „laiku” ar vārdiem „tuvākajās 14 dienās”;

izslēgt otro daļu.

214.

215.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 510.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim, pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 167.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 510.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, un par to tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku tuvākajās 14 dienās un vietu.

(2) Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim, pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.”

Daļēji

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.215

Atbalstīts

233. Izteikt 510.panta tekstu šādā redakcijā:

(2) Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim, pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.”

514.pants. Tiesas apspriedē izlemjamie jautājumi

(1) Apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgs nodarījums;

2) vai šajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts;

3) vai apsūdzētais ir vainīgs šajā noziedzīgā nodarījumā;

4) vai apsūdzētais sodāms par šo noziedzīgu nodarījumu;

5) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību;

6) kāds pamatsoda veids un mērs jāpiespriež apsūdzētajam, un vai tas viņam jāizcieš;

7) vai apsūdzētajam piespriežams papildsods un kāds;

8) vai personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jānosaka Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

9) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam;

10) vai apmierināma prasība par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tā piedzenama;

11) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

12) par noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju vai piedziņu;

13) no kā piedzenami tiesas izdevumi.

(2) Ja apsūdzētais nodots tiesai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru noziedzīgu nodarījumu atsevišķi.

(3) Ja par noziedzīgu nodarījumu tiesai nodoti vairāki apsūdzētie, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru apsūdzēto atsevišķi.

168. Aizstāt 514.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus „apmierināma prasība” ar vārdiem „apmierināms pieteikums”.

216.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 514.panta pirmās daļas 13.punktā vārdu „tiesas” ar vārdu „procesuālie”.

Atbalstīts

&n bsp;

234. 514.panta pirmajā daļā:

aizstāt 10.punktā vārdus „apmierināma prasība” ar vārdiem „apmierināms pieteikums”;

aizstāt 13.punktā vārdu „tiesas” ar vārdu „procesuālie”.

526.pants. Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļa

(1) Attaisnojoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu:

1) par to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums) un attaisnots;

2) par drošības līdzekļa atcelšanu;

3) par mantas konfiskācijas un kaitējuma atlīdzības nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu, ja tādi bija piemēroti;

4) par advokāta darba samaksu;

5) par lietas vai tās daļas nosūtīšanu pirmstiesas izmeklēšanai, ja noziedzīgs nodarījums ir noticis, bet tiesa nav konstatējusi tai nodotās apsūdzētās personas vainu.

(2) Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

217.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 526.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „tiesa nav konstatējusi tai nodotās apsūdzētās personas vainu” ar vārdiem „nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā.”

Atbalstīts

235. Aizstāt 526.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „tiesa nav konstatējusi tai nodotās apsūdzētās personas vainu” ar vārdiem „nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā”.

528.pants. Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa

(1) Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par:

1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums);

2) apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kas jāizcieš;

3) apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālsoda, ja viņš no tā ir atbrīvojams;

4) audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja no kriminālsoda atbrīvots nepilngadīgais;

5) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

6) pārbaudes laiku nosacītas notiesāšanas gadījumā;

7) drošības līdzekli;

8) apsūdzētā attaisnošanu daļā apsūdzības, ja tiesa to atzinusi;

9) kaitējuma kompensāciju;

10) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk;

11) noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju vai piedziņu;

12) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no tās;

13) nodevu cietušo kompensācijas fondam;

14) apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes tiesas sēžu zālē, ja viņam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

(2) Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa lemj par pārbaudes laiku, par to, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzdodama nosacīti notiesātā pārraudzība.

(3) Nosacīti notiesājot personu, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā, tiesa ar apsūdzētā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai Valsts probācijas dienesta iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šā pienākuma izpildi.

169. 528.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

„9) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru;”;

izslēgt 13.punktu.

236. 528.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

„9) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru;”;

izslēgt 13.punktu.

529.pants. Attaisnojoša vai notiesājoša sprieduma rezolutīvās daļas papildu jautājumi

Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus norāda tiesas lēmumu par:

1) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

2) procesuālo izdevumu atlīdzību;

3) sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

4) pilnā sprieduma sagatavošanas laiku, ja lietā pasludināts saīsinātais spriedums.

170. Izteikt 529.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pilnā sprieduma pieejamības dienu.”

218.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 529. pantu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

“3¹) pārsūdzības termiņa pagarināšanu vēl par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ;”

Atbalstīts

237. 529.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹punktu šādā redakcijā:

“3¹) pārsūdzības termiņa pagarināšanu vēl par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pilnā sprieduma pieejamības dienu.”

530.pants. Saīsinātais spriedums

(1) Tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ja tiesa sagatavojusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

171. Izslēgt 530.panta pirmajā daļā vārdus „aprakstošās daļas.”

219.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 530.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja attaisnojošu iemeslu dēļ pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim, pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.”

Atbalstīts

238. 530.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „aprakstošās daļas.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

531.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Tiesas pasludina spriedumu, tiesas sēdes priekšsēdētājam nolasot saīsināto vai pilno spriedumu.

(2) Ja sagatavots pilns spriedums, sprieduma kopiju nekavējoties izsniedz apsūdzētajam, prokuroram, kā arī aizstāvim un cietušajam pēc viņu pieteikuma.

220.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 531.panta otro daļu.

Atbalstīts

239. Izslēgt 531.panta otro daļu.

535.pants. Sprieduma kopijas izsniegšana apsūdzētajam

(1) Sprieduma pieejamības diena ir diena, kad spriedums saņemams tiesas kancelejā, bet apcietinājumā mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē esošajai personai – diena, kad šai personai dota iespēja ar spriedumu iepazīties tai saprotamā valodā.

(2) Ja apsūdzētais ir apcietinājumā mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc pilnā sprieduma sagatavošanas tiesa tā kopiju nosūta apsūdzētajam.

(3) Ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, tiesa nodrošina sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.

221.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 535.pantu.

Atbalstīts

240. Izslēgt 535.pantu.

536.pants. Paziņojums par cietušā un apsūdzētā izlīgumu

(1) Cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu.

(2) Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas noslēgts labprātīgi un cietušais saprot izlīguma sekas.

(3) Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, izlīgumam jābūt notariāli apliecinātam.

(4) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par izlīgumu izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais.

(5) Pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai tas noslēgts labprātīgi un vai cietušais saprot izlīguma sekas.

172. 536.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Krimināllikumā” ar vārdu „likumā”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „notariāli” ar vārdiem „vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka”.

241. 536.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Krimināllikumā” ar vārdu „likumā”;

papildināt trešo daļu pēc vārda „notariāli” ar vārdiem „vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka”.

537.pants. Lietas materiālu pārbaude izlīguma gadījumā

(1) Ja izlīgumu iesniedz vai par to parakstās tiesas sēdes protokolā pēc tam, kad uzsākta tiesas izmeklēšana, un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā izmeklēšanu pārtrauc un pāriet pie tiesas debatēm.

(2) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo tiesas debašu laikā, tiesa pārtrauc debates un dod apsūdzētajam pēdējo vārdu.

(3) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo pēc tiesas debatēm, tiesa dod vārdu tiesas debašu dalībniekiem viedokļa izteikšanai.

173. 537.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pārtrauc” ar vārdiem „var pārtraukt”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu šā likuma 377.panta 9.punktā paredzētajā gadījumā paziņo tiesas debašu laikā vai pēc debatēm, tiesa pārtrauc debates, noskaidro, vai izlīgums noticis labprātīgi, izskaidro tā sekas un pieņem lēmumu.”;

izslēgt trešo daļu.

242. 537.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pārtrauc” ar vārdiem „var pārtraukt”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izslēgt trešo daļu.

539.pants. Krimināllietas sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē vienošanās procesā

(1) Pēc vienošanās procesa kārtībā iesniegtas krimināllietas saņemšanas tiesā tiesnesis papildus šā likuma 486.pantā noteiktajam pārbauda, vai pirmstiesas procesā vienošanās ir noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā un nav pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums. Konstatējot pārkāpumu, tiesnesis nosūta lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai.

(2) Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt 21 dienas laikā no dienas, kad tā ir saņemta tiesneša tiesvedībā.

174. 539.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „tiesnesis” ar vārdiem „pieņem lēmumu un”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā.”

243. 539.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārda „tiesnesis” ar vārdiem „pieņem lēmumu un”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Prokurors 10 dienu laikā var iesniegt protestu par lēmumu augstāka līmeņa tiesai, kuras tiesnesis šo protestu izskata rakstveida procesā.”

540.pants. Tiesas sastāvs

Krimināllietu vienošanās procesā izskata tiesnesis vienpersoniski.

175. Aizstāt 540.pantā vārdu „izskata” ar vārdiem „iztiesā”.

244. Aizstāt 540.pantā vārdu „izskata” ar vārdu „iztiesā”.

542.pants. Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

(1) Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai;

3) notiesājošu spriedumu.

(2) Tiesas nolēmums ir pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā.

176. Papildināt 542.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās un nepiekrīt lietas iztiesāšanas turpināšanai vispārējā kārtībā.”

245. Papildināt 542.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

543.pants. Tiesas spriedums vienošanās procesā

(1) Ja tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tā taisa notiesājošu spriedumu.

(2) Sprieduma motīvu daļā tiesa izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko prokurors, apsūdzētais un viņa aizstāvis apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību.

(3) Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par:

1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums);

2) to, ka tiesa apstiprina noslēgto vienošanos un piespriež tajā paredzēto soda veidu un mēru;

3) apsūdzētā atbrīvošanu tiesas sēžu zālē no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes, ja apsūdzētajam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods;

4) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

5) pārbaudes laika termiņu nosacītas notiesāšanas gadījumā;

6) drošības līdzekli;

7) kaitējuma kompensāciju;

8) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk;

9) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

10) procesuālo izdevumu atlīdzību;

11) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no samaksas;

12) nodevu cietušo kompensācijas fondam;

13) iespēju spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā un tās termiņu.

177. 543.pantā:

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru;”;

izslēgt trešās daļas 12.punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesa, taisot spriedumu, var precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, ja ir pieļauta kļūda, nosakot galīgo sodu, vai ja tas saistīts ar laika tecējumu no vienošanās noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai. Precizējums nedrīkst pasliktināt apsūdzētā stāvokli.”

246. 543.pantā:

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru;”;

izslēgt trešās daļas 12.punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

544.pants. Tiesības slēgt vienošanos iztiesāšanas procesā

(1) Prokuroram un apsūdzētajam ir tiesības līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai savstarpēji vienoties par kriminālprocesa pabeigšanu, noslēdzot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

(2) Vienošanās slēgšana iztiesāšanas procesā pieļaujama, ja:

1) apsūdzētajam ir inkriminēta kriminālpārkāpuma, mazāk smaga nozieguma vai smaga nozieguma izdarīšana;

2) apsūdzētais piekrīt inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai;

3) apsūdzētais atzīst savu vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pilnībā.

222.

Deputāts I.Valers

Izslēgt 544.panta otrās daļas 1.punktu.

Atbalstīts

247. Izslēgt 544.panta otrās daļas 1.punktu.

546.pants. Krimināllietas iztiesāšana vienošanās procesā

(1) Ja vienošanās ir noslēgta, tiesa pēc sēdes pārtraukuma tādā pašā sastāvā turpina lietas iztiesāšanu šā likuma 49.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja prokurors un apsūdzētais pēc tiesas sēdes pārtraukuma paziņo, ka vienošanās nav noslēgta, tiesa turpina lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā.

178. Papildināt 546.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas sēdes pārtraukumā noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām, tiesa to neapstiprina un lietu izskata vispārējā kārtībā."

248. Papildināt 546.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas sēdes pārtraukumā noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām, tiesa to neapstiprina un lietu izskata vispārējā kārtībā."

547.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

Izskatot krimināllietu, kurā ierosināts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi fiziskā persona juridiskās personas interesēs;

3) vai juridiskajai personai, tas ir, kādam no juridiskās personas vadītājiem vai īpašniekiem, bija zināms par šo noziedzīgo nodarījumu;

4) vai ir noskaidroti šā likuma 440.pantā minētie apstākļi;

5) kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

179. Aizstāt 547.panta ievaddaļā vārdu „Izskatot” ar vārdu „Iztiesājot”.

249. Aizstāt 547.panta ievaddaļā vārdu „Izskatot” ar vārdu „Iztiesājot”.

52.nodaļa. Lietas sagatavošana izskatīšanai apelācijas instances tiesā

180. Aizstāt 52.nodaļas nosaukumā vārdus „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”.

250. Aizstāt 52.nodaļas nosaukumā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”.

550.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.

(2) Pēc noteiktā termiņa iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko var uzrakstīt rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību vai protestu pievieno lietai.

(3) Tiesneša lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

181. 550.panta otrajā daļā: izslēgt otrajā teikumā vārdu „tiesa”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūdzot atjaunot nokavēto termiņu, jāievēro šā likuma 317.panta pirmās daļas prasības un jāpievieno pati sūdzība.”

223.

224.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 550.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 550.panta trešajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

Atbalstīts

251. 550.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdu „tiesa” un papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūdzot atjaunot nokavēto termiņu, jāievēro šā likuma 317.panta pirmās daļas prasības un jāpievieno pati sūdzība.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

551.pants. Apelācijas sūdzības un protesta saturs

(1) Apelācijas sūdzībā vai protestā norāda:

1) tiesas nolēmumu, par kuru iesniedz sūdzību vai protestu;

2) kādā apjomā nolēmumu pārsūdz vai noprotestē;

3) kā izpaužas nolēmuma nepareizība;

4) pierādījumus, kuri jāpārbauda apelācijas instances tiesai;

5) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā;

6) iesniedzēja lūgumu;

7) sūdzībai vai protestam pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu paraksta iesniedzējs.

(3) Apelācijas sūdzībā vai protestā norādāms to personu vārds, uzvārds, adrese, kuras sūdzības vai protesta iesniedzējs lūdz nopratināt apelācijas instances tiesā, kā arī tas, vai apelācijas instances tiesā būs vajadzīgs aizstāvis un vai tas jānorīko tiesai.

(4) Cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

(5) Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu. Tomēr prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas izskatīšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru.

182. 551.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu „jānorīko” ar vārdu „jāuzaicina”;

aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

252. 551.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu „jānorīko” ar vārdu „jāuzaicina”;

aizstāt piektās daļas otrajā teikumā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

553.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 551.panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas.

183. 553.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem „vai izskatīšanas”;

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „551.panta” ar vārdiem „pirmās, otrās un trešās daļas”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lēmums nav pārsūdzams.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „bez izskatīšanas” ar vārdiem „bez izskatīšanas, par to paziņojot iesniedzējam”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par apelācijas protesta vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesnesis pieņem arī tad, ja tajā nav ievēroti šā likuma 499.panta ceturtās daļas nosacījumi gadījumos, kad lieta tiek skatīta bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Tiesneša lēmumu, kurš pieņemts šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

225.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 183.panta piektajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

Atbalstīts

253. 553.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem „vai izskatīšanas”;

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „551.panta” ar vārdiem „pirmās, otrās un trešās daļas”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums nav pārsūdzams.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „bez izskatīšanas” ar vārdiem „bez izskatīšanas, par to paziņojot iesniedzējam”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Tiesneša lēmumu, kurš pieņemts šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas instances tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.”

554.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.

(2) Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana par attaisnojošu tiesas spriedumu neaptur sprieduma stāšanos spēkā daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes.

(3) Apelācijas sūdzība vai protests, kas iesniegts tikai sakarā ar radītā kaitējuma kompensācijas izlemšanu lietā, neaptur sprieduma izpildi daļā par apsūdzētā kriminālatbildību.

184. Papildināt 554.panta trešo daļu pēc vārda „lietā” ar vārdiem „vai par procesuālajiem izdevumiem”.

226.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 184.pantu šādā redakcijā:

„184. Aizstāt 554.panta trešajā daļā vārdus „sakarā ar radītā kaitējuma kompensācijas izlemšanu lietā” ar vārdiem „par lietā izlemto kaitējuma kompensāciju vai par procesuālajiem izdevumiem”.

Atbalstīts

254. Aizstāt 554.panta trešajā daļā vārdus „sakarā ar radītā kaitējuma kompensācijas izlemšanu lietā” ar vārdiem „par lietā izlemto kaitējuma kompensāciju vai par procesuālajiem izdevumiem”.

555.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta papildinājumi, iebildumi un paskaidrojumi

(1) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņa beigām tiesa, kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, – iesniegtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju, kā arī informē tās par lietas nosūtīšanu apelācijas instances tiesai.

(2) Personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks skatīta apelācijas instances tiesā, iepazīties tiesas telpās ar lietu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas, iesniegt savus rakstveida iebildumus pret apelācijas sūdzību vai protestu un paskaidrojumus par tiem. Iebildumus pret apelācijas sūdzību vai protestu un paskaidrojumus par tiem pievieno lietai.

(3) Personas, kas iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa beigām ir tiesīgas iesniegt apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta papildinājumus, taču tie nedrīkst grozīt sākotnējā lūguma būtību.

185. Izslēgt 555.pantā otrajā daļā vārdus „iepazīties tiesas telpās ar lietu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas”.

255. Izslēgt 555.panta otrajā daļā vārdus „iepazīties tiesas telpās ar lietu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas”.

556.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta atsaukšana

(1) Persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelācijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

(2) Bez ierobežojuma var atsaukt:

1) sūdzības iesniedzējs – savu apelācijas sūdzību;

2) pilngadīgs apsūdzētais – sava aizstāvja un sava bijušā pārstāvja apelācijas sūdzību;

3) pilngadīgs cietušais – sava pārstāvja un sava bijušā likumiskā pārstāvja apelācijas sūdzību;

4) prokurors – savu apelācijas protestu un amatā augstāks prokurors – amatā zemāka prokurora apelācijas protestu.

(3) Tikai ar apsūdzētā rakstveida piekrišanu var atsaukt:

1) viņa aizstāvis – savu apelācijas sūdzību;

2) viņa pārstāvis vai bijušais pārstāvis – savu apelācijas sūdzību.

(4) Tikai ar cietušā rakstveida piekrišanu viņa pārstāvis var atsaukt savu apelācijas sūdzību.

(5) Apelācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs, ja:

1) apelācijas sūdzību atsauc nepilngadīgais vai persona, kurai tās fizisko vai psihisko trūkumu dēļ obligāti nodrošināma aizstāvība, vai nepilngadīgā vai šādas personas aizstāvis vai pārstāvis;

2) apelācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai šā likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu.

(6) Pēc apelācijas sūdzības vai protesta atsaukuma saņemšanas tiesa var pieņemt lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

(7) Ja apelācijas sūdzības vai protesta atsaukums atbilst šā likuma prasībām un iesniegts līdz lietas nosūtīšanai apelācijas instances tiesai, pirmās instances tiesa nenosūta lietu apelācijas instances tiesai, bet pievieno atsaukumu lietai. Ja atsaukums iesniegts apelācijas instances tiesā, apelācijas instances tiesas tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo personām, kuras bija iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu.

186. 556.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus „un sava bijušā likumiskā pārstāvja”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(6) Saņemto apelācijas sūdzības atsaukumu pirmās instances tiesa kopā ar krimināllietu nosūta apelācijas instances tiesai. Ja ir saņemts apelācijas protesta atsaukums, pirmās instances tiesa var pieņemt lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.

(7) Apelācijas instances tiesa vai tiesnesis, saņēmis apelācijas sūdzības vai protesta atsaukumu, lemj par tiesvedības izbeigšanu. Ja tiesvedība tiek izbeigta, par to paziņo sūdzības vai protesta iesniedzējam, kā arī personām, kuru intereses vai tiesības atsauktā sūdzība vai protests aizskar. Ja sūdzība vai protests tiek atsaukts rakstveidā, lēmumu var pieņemt rezolūcijas veidā.”

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.”

256. 556.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus „un sava bijušā likumiskā pārstāvja”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.”

558.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro pirms lietas pieņemšanas izskatīšanai

(1) Izlemjot jautājumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai, tiesnesim jānoskaidro, vai nepastāv apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā.

(2) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izpildījusi prasības, kas paredzētas šā likuma 550. un 551.pantā, viņš pieņem lēmumu par lietas atdošanu atpakaļ pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai un paziņo par to rakstveidā personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests.

187. 558.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja lieta saņemta ar sūdzību vai protestu par šā likuma 550.panta trešajā daļā, 553.panta otrajā vai trešajā daļā paredzēto lēmumu, tiesnesis pieņem lēmumu par šīs sūdzības vai protesta apmierināšanu vai noraidīšanu un paziņo par to sūdzības vai protesta iesniedzējam. Ja sūdzība vai protests tiek apmierināts, pieņemtās apelācijas sūdzības vai protesta kopiju nosūta personām, kuru intereses šī sūdzība vai protests aizskar. Lēmums par sūdzības vai protesta noraidīšanu nav pārsūdzams.”

257. 558.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu „izskatīšanai” ar vārdu „iztiesāšanai”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

559.pants. Lietas pieņemšana izskatīšanai

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par tās izskatīšanu.

(2) Lēmumā norāda:

1) lietas izskatīšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

188. 559.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “izskatīšanai” ar vārdu “iztiesāšanai”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”;

aizstāt trešajā daļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”.

227.

228.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 188.pantu šādā redakcijā:

188. izteikt 559.pantu šādā redakcijā:

„559.pants. Lietas pieņemšana iztiesāšanai.

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida vai mutvārdu procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai mutvārdu procesā norāda:

1) lietas iztiesāšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas iztiesāšanas laiku un vietu paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

(4) Lietu var iztiesāt rakstveida procesā, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu vai arī tajā norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, un, ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst.

(5) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesas sastāvu, kādā lieta tiks iztiesāta;

2) tiesības prokuroram vai personai, kuras intereses aizskar izskatāmā sūdzība vai protests, septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

3) tiesības prokuroram iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību;

4) nolēmuma pieejamības dienu.””

Juridiskā komisija

Izteikt 559.pantu šādā redakcijā:

„559.pants. Lietas pieņemšana iztiesāšanai.

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida vai mutvārdu procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai mutvārdu procesā norāda:

1) lietas iztiesāšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas iztiesāšanas laiku un vietu paziņo prokuroram un personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

(5) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesas sastāvu, kādā lieta tiks iztiesāta;

3) tiesības prokuroram iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību;

4) nolēmuma pieejamības dienu.”

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr. 228.

Atbalstīts

258. Izteikt 559.pantu šādā redakcijā:

„559.pants. Lietas pieņemšana iztiesāšanai

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida vai mutvārdu procesā.

(2) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai mutvārdu procesā norāda:

1) lietas iztiesāšanas laiku un vietu;

2) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

3) kā izlemti pieteiktie lūgumi un kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas iztiesāšanas laiku un vietu paziņo prokuroram un personām, kuru intereses un tiesības iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests aizskar, un pirmās instances tiesai.

(5) Lēmumā par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā norāda:

1) tiesas sastāvu, kādā lieta tiks iztiesāta;

2) tiesības prokuroram vai personai, kuras intereses izskatāmā sūdzība vai protests aizskar, septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā;

3) tiesības prokuroram iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību;

4) nolēmuma pieejamības dienu.”

53.nodaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā

189. Aizstāt 53.nodaļas nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

259. Aizstāt 53.nodaļas nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”.

560.pants. Personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesas sēdē

(1) Uz apelācijas instances tiesas sēdi uzaicina prokuroru (izņemot privātās apsūdzības lietās), personas, kuras pārsūdzējušas tiesas spriedumu, personas, attiecībā uz kurām pārsūdzēts vai noprotestēts tiesas spriedums, to aizstāvjus un pārstāvjus.

(2) Citas personas var uzaicināt uz tiesas sēdi tad, ja šāds lūgums izteikts apelācijas sūdzībā vai protestā un ja šīs personas nav nopratinātas, izskatot lietu pirmās instances tiesā. Tiesa pēc savas iniciatīvas var uzaicināt personas, kas nopratinātas pirmās instances tiesā, ja tiesai rodas pamatotas šaubas par sniegto liecību pilnīgumu vai par apsūdzētā iespējamo vainu inkriminētajā apsūdzībā.

(3) Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

(4) Ja apsūdzētais, kurš savā apelācijas sūdzībā ir apstrīdējis savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai nodarījuma faktiskos apstākļus, ir miris, viņa sūdzība ir jāizskata.

190. 560.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums ir galīgs.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3^¹) Cietušā vai viņa pārstāvja apelācijas sūdzība izskatāma arī cietušā prombūtnē, ja viņš par to tiesai iesniedzis attiecīgu lūgumu.”

229.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 190.panta otrajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

~~Atbalstīts~~

260. 560.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšanā” ar vārdu „iztiesāšanā”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3^¹) Cietušā vai viņa pārstāvja apelācijas sūdzība izskatāma arī cietušā prombūtnē, ja viņš par to tiesai iesniedzis attiecīgu lūgumu.”

561.pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesas sēdē

(1) Lietu apelācijas instances tiesā izskata triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Lieta izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar tiesneša ziņojumu par pirmās instances tiesas sprieduma būtību un apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktajiem lūgumiem. Pēc ziņojuma tiesnesis jautā personai, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, vai tā uztur savu sūdzību vai protestu un kādā apjomā uztur.

191. 561.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izskata”, „izskatāma” un „izskatīšanai” attiecīgi ar vārdiem „iztiesā”, „iztiesājama” un „iztiesāšanai”.

261. 561.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīšana” ar vārdu „iztiesāšana”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izskata”, „izskatāma” un „izskatīšanai” attiecīgi ar vārdiem „iztiesā”, „iztiesājama” un „iztiesāšanai”.

230.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 561.¹pantu šādā redakcijā:

561.¹pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot apelācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(3) Rakstveida procesā tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā gadījumā, kad saņemti prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskāris, iebildumi.

(4) Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas.

Atbalstīts

262. Papildināt likumu ar 561.¹pantu šādā redakcijā:

« 561.¹pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot apelācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(3) Rakstveida procesā tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā gadījumos, kad saņemti iebildumi no prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskāris.

(4) Lēmumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas. »

562.pants. Apjoms un ietvari, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā

(1) Tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

(2) Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors savā protestā vai cietušais savā sūdzībā privātās apsūdzības lietā, vai cietušais savā sūdzībā publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors. Šajā gadījumā tomēr nedrīkst piemērot likumu par smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru persona bija apsūdzēta, nosūtot krimināllietu uz tiesu, izņemot gadījumus, kad prokurors pirmās instances tiesas sēdē grozījis apsūdzību uz smagāku.

(3) Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

(4) Attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana tai pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzība publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors.

192. Aizstāt 562.panta nosaukumā vārdu „izskatīta” ar vārdu „iztiesāta”.

231.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 562.panta trešo daļu ar vārdiem „kā arī, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības grozīta apsūdzība uz smagāku.”

Atbalstīts

263. 562.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „izskatīta” ar vārdu „iztiesāta”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem „kā arī tad, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku.”

563.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmumi

(1) Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu kādā tā daļā un taisa šajā daļā jaunu spriedumu;

4) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un izbeidz kriminālprocesu šajā likumā paredzētajos gadījumos;

5) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā paredzētajos gadījumos apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu.

193. 563.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu „izskatīšanas” ar vārdu „iztiesāšanas”;

aizstāt pirmās daļas

1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdu „spriedumu” ar vārdu „nolēmumu”.

232.

233.

234.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 193.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā „Mutvārdu procesā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 563.pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

(1¹) Rakstveida procesā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu un šajā daļā taisa jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu pilnībā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 563.panta otrajā daļā pēc vārdiem „5.punktā” ar vārdiem „un 1.¹daļas 1. un 3.punktā”.

Atbalstīts

264. 563.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā :

„Mutvārdu procesā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:” ;

aizstāt pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdu „spriedumu” ar vārdu „nolēmumu”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

(1¹) Rakstveida procesā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu un šajā daļā taisa jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu pilnībā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. » ;

papildināt otro daļu pēc skaitļa un vārda „5.punktā” ar vārdiem un skaitliem „un 1.¹daļas 1. un 3.punktā”

564.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs

(1) Apelācijas instances tiesas nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievaddaļā norādāms tā pieņemšanas laiks un vieta, tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, spriedums, kas pārsūdzēts vai noprotestēts.

(3) Nolēmuma aprakstošajā daļā norādāma pārsūdzētā vai noprotestētā sprieduma būtība, apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktie lūgumi.

(4) Nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

(5) Ja apelācijas instances tiesa konstatē tādus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem apstākļiem, tā sniedz jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu.

(6) Ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

(7) Nolēmuma rezolutīvajā daļā norādāms viens no šā likuma 563.pantā paredzētajiem nolēmumiem.

(8) Ja apelācijas instances tiesa taisa pēc būtības jaunu spriedumu, tā aprakstošajai daļai, motīvu daļai un rezolutīvajai daļai jāatbilst prasībām, kādas šajā likumā noteiktas pirmās instances tiesas spriedumam.

235.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 564.panta septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā „Tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.”

Atbalstīts

265. Papildināt 564.panta septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā :

„Tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.”

565.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta izskatī šanas rezultātā apelācijas instances tiesa var:

1) attaisnot apsūdzēto par visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai daļu no tiem, par kuriem pirmās instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

2) atzīt apsūdzēto par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

3) izslēgt no apsūdzības atsevišķas noziedzīga nodarījuma epizodes, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un noteikt apsūdzētajam vieglāku sodu;

5) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par kaitējuma kompensāciju, kaitējuma kompensācijas un mantas konfiskācijas nodrošinājumu, lietiskajiem pierādījumiem, procesuālo izdevumu atlīdzību un drošības līdzekli un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu.

(2) Konstatējusi Krimināllikuma nepareizu piemērošanu, apelācijas instances tiesa piemēro šā panta pirmās daļas prasības arī citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no tā, vai par to ir iesniegta apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību privātās apsūdzības lietā, vai cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā, kuru atbalsta prokurors, apelācijas instances tiesa var:

1) atzīt apsūdzēto par vainīgu smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

2) atcelt attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt notiesājošu spriedumu;

3) atzīt apsūdzēto par vainīgu atsevišķu noziedzīga nodarījuma epizožu izdarīšanā, kuras pirmās instances tiesa izslēgusi no apsūdzības, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

(4) Pamatojoties uz cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietā, apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

194. 565.pantā:

izslēgt trešās daļas 4.punktu;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „Pamatojoties uz” ar vārdiem „prokurora protestu vai”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „publiskās apsūdzības lietā”.

266. 565.pantā:

izslēgt trešās daļas 4.punktu;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „Pamatojoties uz” ar vārdiem „prokurora protestu vai”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „publiskās apsūdzības lietā”.

566.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē šā likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, tā pieņem lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai

pirmās instances tiesai citā sastāvā.

195. Papildināt 566.pantu pēc vārdiem „izraisa sprieduma atcelšanu” ar vārdiem „vai kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību”.

267. Papildināt 566.pantu pēc vārdiem „izraisa sprieduma atcelšanu” ar vārdiem „vai kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību”.

568.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(2) Tiesa nosaka laiku, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.

196. Izteikt 568.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa nosaka laiku tuvākajās 14 dienās, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums."

236.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 568.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

268. 568.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa nosaka laiku tuvākajās 14 dienās, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

570.pants. Kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi

(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc dienas, kad tiesas spriedums vai lēmums kļuvis pieejams.

(2) Pēc noteiktā termiņa iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesnesis ar lēmumu, ko uzraksta rezolūcijas veidā, atsaka pieņemt, ja vien iesniedzējs nav lūdzis termiņa atjaunošanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību vai protestu pievieno lietai.

(3) Tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstākās tiesas Senātam, kura lēmums ir galīgs.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegta sūdzība vai protests aptur sprieduma izpildi vai lēmuma stāšanos spēkā.

237.

238.

239.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 570.pantā pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 570.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā „Lūdzot atjaunot nokavēto termiņu, jāievēro šā likuma 317.panta pirmās daļas prasības un jāpievieno pati sūdzība.”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 570.panta trešajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

Atbalstīts

269. 570.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lūdzot atjaunot nokavēto termiņu, jāievēro šā likuma 317.panta pirmās daļas prasības un jāpievieno pati sūdzība.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

573.pants. Iemesli nolēmuma izskatīšanai kasācijas kārtībā

Nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu.

240.

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 573.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(2) Jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja nozīmēts senators (referents).

(3) Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

Atbalstīts

270. 573.pantā:

Papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots senators (referents).

(3) Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

575.pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums

(1) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

3) lieta izskatīta apsūdzētā vai procesā iesaistīto personu prombūtnē, ja apsūdzētā un šo personu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta;

4) pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību;

5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu;

6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

7) taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums.

(2) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt apsūdzētā vai cietušā izraidīšanu no tiesas zāles, ja tā ir bijusi nepamatota un tas ir būtiski ierobežojis šo personu procesuālās tiesības un līdz ar to novedis pie nelikumīga nolēmuma.

(3) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt arī citus šā likuma pārkāpumus, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

197. Papildināt 575.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot šā likuma 499.panta nosacījumus.”

271. Papildināt 575.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot šā likuma 499.panta nosacījumus.”

579.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta papildināšana vai grozīšana

(1) Kasācijas sūdzības iesniedzējs var iesniegt sūdzības papildinājumus un grozījumus. Kasācijas protesta iesniedzējs vai amatā augstāks prokurors var iesniegt protesta papildinājumus un grozījumus.

(2) Protesta, kā arī cietušā sūdzības grozījumos vai papildinājumos, kas kasācijas kārtībā iesniegti pēc pārsūdzības termiņa beigām, nedrīkst izvirzīt prasību par apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanu, ja šādas prasības nav sākotnējā protestā vai sūdzībā.

(3) Papildinājumi un grozījumi iesniedzami ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa beigām. Augstākās tiesas Senāts to kopijas nekavējoties nosūta pārējām šā likuma 578.panta pirmajā daļā minētajām personām.

241.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 579.panta trešo daļu ar vārdiem „kurām 10 dienu laikā no to saņemšanas dienas ir tiesības iesniegt rakstveida iebildumus vai paskaidrojumus par tiem.”

Atbalstīts,

redakc. precizējot

272. Papildināt 579.panta trešo daļu ar vārdiem „kurām ir tiesības 10 dienu laikā no papildinājumu un grozījumu kopiju saņemšanas dienas iesniegt rakstveida iebildumus vai paskaidrojumus par tiem.”

582.pants. Kasācijas tiesas sastāvs

Spriedumus un lēmumus kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāts triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir sēdes priekšsēdētājs.

198. 582.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sūdzību vai protestu par lēmumiem, kas pieņemti šā likuma 560.panta trešajā daļā, 567.pantā un 570.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, izlemj kasācijas instances tiesas tiesnesis.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

273. 582.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

585.pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli.

(3) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(4) Kasācijas sūdzību vai protestu izlemj, pieņemot lēmumu.

(5) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(6) Par kasācijas sūdzību vai protestu pieņemtā lēmuma kopiju nosūta sūdzības iesniedzējam un prokuroram. Pārējām šā likuma 583.panta trešajā daļā minētajām personām paziņo par izskatīšanas rezultātu.

199. 585.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „viedokli” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā”;

izslēgt sesto daļu.

274. 585.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda „viedokli” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā”;

izslēgt sesto daļu.

587.pants. Kasācijas instances tiesas lēmumi

Kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt nolēmumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību vai protestu noraidīt;

2) atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai iztiesāšanai;

3) atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu;

4) grozīt nolēmumu;

5) izbeigt kasācijas tiesvedību.

200. 587.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja kasācijas instances tiesa konstatē tādu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, tā atceļ abu instanču tiesu nolēmumus un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

275. 587.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

590.pants. Kasācijas instances tiesas lēmuma nodošana izpildei

(1) Motivētu kasācijas instances tiesas lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta:

1) pirmās instances tiesai, ja pieņemts šā likuma 587.panta 1., 3., 4. vai 5.punktā minētais lēmums;

2) tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja kasācijas instances tiesa pieņēmusi lēmumu par lietas nosūtīšanu jaunai iztiesāšanai.

(2) Lēmums, uz kura pamata apsūdzētajam atcelts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izpildāms nekavējoties. Šādā gadījumā kasācijas instances tiesa nosūta izpildei lēmuma izrakstu.

201. 590.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1^¹) Kasācijas instances tiesas lēmuma kopiju nosūta sūdzības iesniedzējam un prokuroram. Pārējām šā likuma 583.panta trešajā daļā minētajām personām paziņo izskatīšanas rezultātu.”

276. 590.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu „iztiesāšanai” ar vārdu „izskatīšanai”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

592.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas pamats

(1) Krimināllikuma 68.pantā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa nosaka personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstama sabiedrībai.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, bet slimo ar psihiskiem traucējumiem, procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, nododot attiecīgo personu tuvu radinieku vai citu personu gādībā, kuras veic slimnieku kopšanu, un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc šīs personas dzīvesvietas.

242.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 592.pantā otrajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Atbalstīts

277. Aizstāt 592.panta otrajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

593.pants. Pirmstiesas procesa kārtība

(1) Par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi persona, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kurai psihiski traucējumi radušies pēc šā nodarījuma izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Ja vispārējā kārtībā uzsākta kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots šā likuma 592.pantā minētais pamats vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šāda pamata esamību, procesa virzītājs 10 dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa turpināšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un atceļ lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības. Ja nepieciešams, krimināllietas materiālus par konkrēto personu izdala atsevišķā lietvedībā.

202. Aizstāt 593.panta otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

243.

244.

245.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 593.panta otrajā daļā vārdus „un atceļ lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 593.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā „No šī brīža persona, kura saukta pie kriminālatbildības, zaudē apsūdzētās personas statusu.”.

Juridiskā komisija

Papildināt 593.panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā „No šī brīža persona, kura saukta pie kriminālatbildības, zaudē apsūdzētās personas statusu.”.

Atbalstīts

Daļēji

atbalstīts

Iekļauts

priekšlik.

Nr.245.

Atbalstīts

278. 593.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”;

izslēgt vārdus „un atceļ lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības”;

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„No šā brīža persona, kura saukta pie kriminālatbildības, zaudē apsūdzētās personas statusu.”

594.pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, procesa virzītājs par to paziņo attiecīgajai personai vai tās pārstāvim, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē šo personu un tās pārstāvi par viņu tiesībām un pienākumiem.

(2) Ja pret personu uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un saskaņā ar ekspertīzes atzinumu attiecīgā persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, procesa virzītājs par to informē šīs personas aizstāvi un pieņem lēmumu par pārstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

203. Aizstāt 594.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

279. Aizstāt 594.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdu „prokurors”.

596.pants. Tiesu psihiatriskā ekspertīze

(1) Procesa virzītājs nosaka tiesu psihiatrisko ekspertīzi aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja kriminālprocesā ir iegūtas ziņas par to, ka persona, kas slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, vai arī ziņas par to, ka šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Nosakot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, nepieciešams noskaidrot šā likuma 595.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā norādītos apstākļus un uzdot ekspertam konkrētus jautājumus.

(3) Procesos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai tiesu psihiatriskā ekspertīze ir obligāta.

246.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 596.panta pirmajā daļā vārdus „vai arī ziņas par to, ka šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī”.

Atbalstīts

280. Izslēgt 596.panta pirmajā daļā vārdus „vai arī ziņas par to, ka šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī”.

597.pants. Pirmstiesas procesa apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē

(1) Ja persona, kas ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pēc eksperta atzinuma, nevar piedalīties pirmstiesas procesā un tai nepieciešama ārstēšana, procesa virzītājs iesniedz tiesai ierosinājumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Tiesa pieņem lēmumu par minētās personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida ierosinājumu. Saņēmis šādu tiesas lēmumu, procesa virzītājs aptur pirmstiesas procesu.

(2) Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, procesa virzītājs atjauno un turpina pirmstiesas procesu.

(3) Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams noteikt vienu no Krimināllikumā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa virzītājs pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

204. 597.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus „Pirmstiesas procesa” ar vārdu „Kriminālprocesa”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā reakcijā:

„Ja šie apstākļi kļūst zināmi iztiesāšanas laikā, tiesa pieņem lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē un kriminālprocesa apturēšanu.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „pirmstiesas procesu” ar vārdu „kriminālprocesu”.

281. 597.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus „Pirmstiesas procesa” ar vārdu „Kriminālprocesa”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā reakcijā:

„Ja šie apstākļi kļūst zināmi iztiesāšanas laikā, tiesa pieņem lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē un kriminālprocesa apturēšanu.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „pirmstiesas procesu” ar vārdu „kriminālprocesu”.

599.pants. Drošības līdzekļa atcelšana

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, personai izraudzītais drošības līdzeklis jāatceļ.

(2) Ja persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma var pieņemt lēmumu par šīs personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, līdz tiesa pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

247.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 599.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja iztiesāšanas laikā tiesa nolemj turpināt procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, tiesa var lemt par šīs personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā.”

Atbalstīts

282. Papildināt 599.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

&nb sp;

604.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

Izskatot krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi persona, pret kuru notiek process;

3) vai persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama pieskaitāmības vai nepieskaitāmības stāvoklī, un vai tai ir psihiski traucējumi lēmuma pieņemšanas brīdī;

4) vai persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, un vai šī saslimšana nav pārejoša un tādēļ lietas izskatīšana būtu jāaptur;

5) vai persona ir bīstama sabiedrībai;

6) kādi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi tai nosakāmi.

248.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 604.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7) vai apmierināms pieteikums par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tā piedzenama;

8) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

9) no kā piedzenami procesuālie izdevumi.”.

Atbalstīts

283. Papildināt 604.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7) vai apmierināms pieteikums par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tā piedzenama;

8) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

9) no kā piedzenami procesuālie izdevumi.”

605.pants. Tiesas lēmums krimināllietā

(1) Atzīstot, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai ka šī persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tāpēc nespēj apzināties savu rīcību vai vadīt to, saskaņā ar Krimināllikuma 13.pantu tiesa pieņem lēmumu par šīs personas atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda un nosaka kādu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem.

(2) Ja persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot to tuvu radinieku vai citu personu gādībā, kuras veic slimnieku kopšanu, un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc tās dzīvesvietas.

(3) Atzinusi, ka persona ir pieskaitāma, tiesa ar savu lēmumu nodod krimināllietu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai.

(4) Atzinusi, ka pārbaudāmās personas piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojusi apstākļus, kas vispār nepieļauj kriminālprocesu, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un paziņo par to ārstniecības iestādei, kurā šī persona ārstējas.

(5) Atzinusi, ka pārbaudāmā persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret pārbaudāmo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai.

(6) Lēmuma rezolutīvajā daļā tiesa nosaka rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, kaitējuma kompensāciju, rīcību ar mantu, kurai uzlikts arests, procesuālo izdevumu piedziņu un izskaidro tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

249.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 605.panta otrajā daļā vārdus « tuvu radinieku » ar vārdu « tuvinieku »

Atbalstīts

284. Aizstāt 605.panta otrajā daļā vārdus « tuvu radinieku » ar vārdu « tuvinieku ».

606.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams vispārējā kārtībā.

(2) Ja tiesas lēmums tiek pārsūdzēts tikai sakarā ar nodarītā kaitējuma kompensācijas izlemšanu lietā, tas neaptur lēmuma izpildi daļā par piespiedu medicīniskā līdzekļa piemērošanu.

250.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 606.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, pati var lēmumu pārsūdzēt tikai tad, ja viņa ir piedalījusies tiesas sēdē.”

Atbalstīts

285. Papildināt 606.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, pati var lēmumu pārsūdzēt tikai tad, ja viņa ir piedalījusies tiesas sēdē.”

607.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas pamats

(1) Ja zudusi nepieciešamība piemērot tiesas noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli sakarā ar to, ka persona, kurai šis līdzeklis noteikts, izveseļojusies vai citādi mainījies tās veselības stāvoklis, ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas attiecīgā persona, pamatojoties uz ārstu komisijas atzinumu, ierosina tiesai izlemt jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lūgumu atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesai var iesniegt persona, kurai noteikti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, kā arī šīs personas likumiskais pārstāvis, laulātais vai citi tuvi radinieki. Šādos gadījumos tiesai no attiecīgajām ārstniecības iestādēm jāpieprasa atzinums par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums.

(3) Ierosinājumu par tiesas noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesai var iesniegt arī prokurors, ierosinājumam pievienojot attiecīgās ārstniecības iestādes atzinumu un citus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izlemšanai.

(4) Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, vai pirmās instances tiesa, kuras kontrolē ir lēmuma izpilde, pēc savas iniciatīvas izskata jautājumu par tā atcelšanu vai grozīšanu, ja gada laikā pēc medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanas vai jautājuma par tā atcelšanu vai grozīšanu pēdējās izskatīšanas nav iesniegts lūgums vai ierosinājums atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.

251.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 607.pantā otrajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

Atbalstīts

286. Aizstāt 607.panta otrajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

610.pants. Iemesls kriminālprocesa turpināšanai mirušā reabilitācijai

(1) Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar personas nāvi vai arī ir izbeidzis kriminālprocesu uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, tās likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, viena gada laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai.

(2) Pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai persona var iesniegt arī gadījumā, kad ir miris aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet procesa virzītājs kriminālprocesu vēl nav izbeidzis.

252.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 610.pantā pirmajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

Atbalstīts

287. Aizstāt 610.panta pirmajā daļā vārdus „tuvi radinieki” ar vārdu „tuvinieki”.

617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

Persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, tās pārstāvis un aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja tas izbeigts sakarā ar:

1) kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

2) amnestijas aktu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

3) to, ka persona nodarījumu izdarījusi apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, proti, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus.

205. Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

"617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

1) nereabilitējošiem apstākļiem;

2) apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus."

253.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 205.panta šādā redakcijā:

„Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

„617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

Persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, var iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja tas izbeigts pamatojoties uz:

1) kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

2) amnestijas aktu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

3)apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus.”

Atbalstīts

288. Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:

„617.pants. Sūdzības iesniegšanas pamats

Persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, var iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu, ja tas izbeigts, pamatojoties uz:

1) kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

2) amnestijas aktu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā;

3) apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, bet attiecīgā persona apstrīd faktiskos apstākļus.”

618.pants. Sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņi

(1) Sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu iesniedz un atsauc šā likuma 24.nodaļā noteiktajā vispārējā kārtībā, izņemot šajā pantā noteikto.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzību iesniedz procesa virzītājam, kas to kopā ar materiāliem iesniedz tiesai, kurai būtu piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana.

(4) Ja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pieņemts attiecībā uz vienu personu, bet pret pārējām personām tas pats kriminālprocess tiek turpināts, sūdzību par pieņemto lēmumu pievieno krimināllietai un to izskata tiesa vienlaicīgi ar krimināllietas iztiesāšanu. Par šādu rīcību procesa virzītājs informē sūdzības iesniedzēju.

254.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 618.panta pirmo daļu.

Atbalstīts

289. Izslēgt 618.panta pirmo daļu.

619.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Tiesnesis sūdzību par kriminālprocesa izbeigšanas pamatojumu izskata tiesas sēdē viena mēneša laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Ja sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi, viņa iesniegtās sūdzības izskatīšana tiek izbeigta.

(3) Tiesnesis tiesas sēdē uzklausa sūdzības iesniedzēju, pārsūdzētā lēmuma pieņēmēju un citas uz tiesu uzaicinātās personas, pārbauda kriminālprocesā iegūtos un ar sūdzības izskatīšanu saistītos pierādījumus un pieņem lēmumu.

255.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 619.panta pirmo dalu ar teikumu šādā redakcijā „Uz tiesas sēdi aicina personu, pret kuru izbeigts kriminālprocess, tās pārstāvi vai aizstāvi un pārsūdzētā lēmuma pieņēmēju.”

Atbalstīts

290. Papildināt 619.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Uz tiesas sēdi aicina personu, pret kuru izbeigts kriminālprocess, tās pārstāvi vai aizstāvi un pārsūdzētā lēmuma pieņēmēju.”

620.pants. Sūdzības izlemšana tiesā

(1) Sūdzību izlemj, ievērojot šā likuma 344.pantā noteikto.

(2) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

256.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 620.pantu šādā redakcijā:

„(1) Sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību, tiesnesis atceļ procesa virzītāja lēmumu un tā vietā pieņem jaunu lēmumu, izbeidzot kriminālprocesu uz reabilitējošiem pamatiem.

(2) Tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā tikai par šajā nodaļā noteikto procesuālo prasību neievērošanu, ko izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

291. Izteikt 620.panta tekstu šādā redakcijā:

(2) Tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā tikai par šajā nodaļā noteikto procesuālo prasību neievērošanu. Sūdzību izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.”

621.pants. Kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās

(1) Kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā var uzsākt tikai tad, kad persona, kurai radīts kaitējums, iesniegusi tiesai sūdzību par konkrētu personu par šā likuma 7.panta trešajā daļā minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pārbauda, vai cietušā sūdzībā pareizi norādīts Krimināllikuma pants un daļa, pēc kuras uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā, un vai nav iestājies kriminālatbildības noilgums, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu;

2) par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

(3) Tiesneša lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

257.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 621.pantu šādā redakcijā:

„621.pants. Kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās

(1) Kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā var uzsākt tikai tad, kad cietusī persona iesniegusi tiesā sūdzību, kurā ir norādīta:

1) cietusī persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīves vieta, bet juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese un pārstāvja personas dati);

2) personas dati, kas dod iespēju noskaidrot pie kriminālatbildības saucamo personu;

3) inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi – notikuma apraksts;

4) noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija pēc Krimināllikuma konkrētā panta;

5) sūdzības pamatojumam izmantotie pierādījumi;

6) lūgums tiesai uzsākt kriminālprocesu, saukt pie kriminālatbildības norādīto personu un atzīt sūdzības iesniedzēju par cietušo;

7) lūgums tiesai izsaukt uz tiesu konkrētas personas un pieprasīt materiālus, kam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras;

8) ja nepieciešams, lūgums tiesai atļaut kriminālprocesā piedalīties cietušā pārstāvim, norādot šī pārstāvja personas datus un dzīves vietu;

9) ja nepieciešams, pieteikums par kaitējuma kompensāciju un tās apmērs.

(2) Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pārbauda, vai cietušā sūdzībā pareizi norādīts Krimināllikuma pants, pēc kura uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā, un vai nav iestājies kriminālatbildības noilgums, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu;

2) par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par sūdzības atstāšanu bez virzības.

(3) Ja cietušā sūdzība neatbilst šā panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības trūkumus un nosaka iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai. Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

(4) Tiesneša lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu, par materiāla nosūtīšanu pēc piekritības un par sūdzības atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

292. Izteikt 621.pantu šādā redakcijā:

„621.pants. Kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās

(1) Kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā var uzsākt tikai tad, kad cietusī persona iesniegusi tiesā sūdzību, kurā norādīta:

1) cietusī persona (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, juridiskā adrese un pārstāvja personas dati);

2) personas dati, kas dod iespēju noskaidrot pie kriminālatbildības saucamo personu;

3) inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi – notikuma apraksts;

4) noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija pēc Krimināllikuma konkrētā panta;

5) sūdzības pamatojumam izmantotie pierādījumi;

6) lūgums tiesai uzsākt kriminālprocesu, saukt pie kriminālatbildības norādīto personu un atzīt sūdzības iesniedzēju par cietušo;

7) lūgums tiesai izsaukt uz tiesu konkrētas personas un pieprasīt tādus pierādījumus, kuru iegūšanai nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras;

8) ja nepieciešams, lūgums tiesai atļaut kriminālprocesā piedalīties cietušā pārstāvim, norādot šā pārstāvja personas datus un dzīvesvietu;

9) ja nepieciešams, pieteikums par kaitējuma kompensāciju un tās apmērs.

1) par kriminālprocesa uzsākšanu;

2) par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par sūdzības atstāšanu bez virzības.

(3) Ja cietušā sūdzība neatbilst šā panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības trūkumus, un nosaka iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai. Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

(4) Tiesneša lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu, par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības un par sūdzības atstāšanu bez virzības nav pārsūdzams.”

625.pants. Kriminālprocesa privātās apsūdzības lietā izbeigšana tiesas sēdē

(1) Kriminālprocess privātās apsūdzības lietā izbeidzams iztiesāšanas stadijā, ja ir noskaidroti šādi apstākļi:

1) nav cietušā sūdzības;

2) cietušais vai viņa pārstāvis bez attaisnojoša iemesla nav ieradušies uz tiesas sēdi;

3) cietušais un apsūdzētais izlīguši.

(2) Uz privātās apsūdzības lietām attiecas arī citi šajā likumā paredzētie kriminālprocesa izbeigšanas noteikumi.

258.

259.

260.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 625.panta pirmajā daļā vārdus „iztiesāšanas stadijā” ar vārdiem „iztiesāšanā”;

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 625.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda „sūdzības” ar vārdiem „vai tā atsaukta”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 625.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja materiāli satur ziņas par publiskās apsūdzības kārtībā veicamu kriminālprocesu, tiesa kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā izbeidz un materiālus nosūta pirmstiesas izmeklēšanas iestādei.”.

Atbalstīts

293. 625.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „iztiesāšanas stadijā” ar vārdiem „iztiesāšanā”;

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda „sūdzības” ar vārdiem „vai tā atsaukta”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja materiālos ir ziņas par publiskās apsūdzības kārtībā veicamu kriminālprocesu, tiesa kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā izbeidz un materiālus nosūta pirmstiesas izmeklēšanas iestādei.”

629.pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Tiesnesis, saņēmis lēmumu par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu:

1) nosaka tiesas sēdes laiku un vietu;

2) uzaicina nepieciešamās personas uz tiesas sēdi.

(2) Tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas.

(3) Tiesas sēdē piedalās procesa virzītājs, kas pieņēmis lēmumu, prokurors, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, kā arī šā likuma 628.pantā minētās un uz tiesu uzaicinātās personas.

(4) Tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās personas un pārbauda iesniegtos pierādījumus.

261.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 629.pantu šādā redakcijā:

„629.pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Tiesnesis, saņēmis lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu:

1) nosaka tiesas sēdes laiku un vietu;

2) uzaicina uz tiesas sēdi procesa virzītāju un prokuroru, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, kā arī 628.pantā minētās personas.

(2) Tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā.

(3) Tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, viņu pārstāvjus vai aizstāvjus, un pārbauda iesniegtos pierādījumus.”

Atbalstīts

294. Izteikt 629.pantu šādā redakcijā:

„629.pants. Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Tiesnesis, saņēmis lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu:

1) nosaka tiesas sēdes laiku un vietu;

2) uzaicina uz tiesas sēdi procesa virzītāju un prokuroru, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, kā arī šā likuma 628.pantā minētās personas.

(2) Tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā.

(3) Tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju, prokuroru, pārējās uzaicinātās un ieradušās personas, viņu pārstāvjus vai aizstāvjus, un pārbauda iesniegtos pierādījumus.”

630.pants. Tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Izskatot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, tiesai jāizlemj:

1) vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;

2) vai ir zināms mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs;

3) vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz mantu;

4) rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka mantas saistība ar noziedzīgu nodarījumu nav pierādīta, tā pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un norāda šajā lēmumā turpmāko rīcību ar attiecīgo mantu.

262.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 630.pantā otrajā daļā vārdus „un norāda šajā lēmumā turpmāko rīcību ar attiecīgo mantu”.

Atbalstīts

295. Izslēgt 630.panta otrajā daļā vārdus „un norāda šajā lēmumā turpmāko rīcību ar attiecīgo mantu”.

631.pants. Tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzēšana

Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā.

206. Izslēgt 631.pantā vārdus „vispārējā kārtībā.”

263.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 206.pantu šādā redakcijā:

„206.Izteikt 631.pantu šādā redakcijā:

„631.pants. Tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzēšana

„(1) Tiesas lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzību vai protestu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā šā likuma 629.pantā noteiktajā termiņā un kārtībā, pirmo uzklausot sūdzības vai protesta iesniedzēju un pārbaudot iesniegtos pierādījumus.

(3) Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630.pantā minēto lēmumu. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.””

Atbalstīts

296. Izteikt 631.pantu šādā redakcijā:

„631.pants. Tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtu mantu pārsūdzēšana

(1) Tiesas lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā.

(3) Izskatot sūdzību vai protestu, tiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt šā likuma 630.pantā minēto lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.”

633.pants. Tiesas lēmuma stāšanās spēkā

(1) Pirmās instances tiesas lēmums stājas spēkā un tiek izpildīts, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un lēmums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts.

(3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu nekavējoties izpildāms tajā daļā, kura attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

(4) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā un ir galīgs.

(5) Lēmums, ar kuru notiesātais tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas, nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties.

264.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 633.panta ceturtajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

< /p>

Atbalstīts

297. Aizstāt 633.panta ceturtajā daļā vārdus „ir galīgs” ar vārdiem „nav pārsūdzams”.

634.pants. Sprieduma un lēmuma izpildes kārtība

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas.

(2) Tiesa nosūta rīkojumu par sprieduma izpildi un sprieduma kopiju tai iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas vai kasācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūtāmas arī apelācijas un kasācijas instances tiesas nolēmumu kopijas.

(3) Apsūdzēto attaisnojošs spriedums, no soda atbrīvojošs spriedums un spriedums par nosacītu notiesāšanu tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

(4) Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām, tiesa izpildrakstus nosūta tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas vai izsniedz cietušajam pēc viņa lūguma.

(5) Iestādes, kas izpilda spriedumu, nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu, par tā izpildi.

(6) Sprieduma un lēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa.

207. Papildināt 634.panta ceturto daļu pēc vārda „nosūta” ar vārdiem „izpildei kompetentai valsts iestādei vai”.

265.

266.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 634.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iestādes, kas izpilda spriedumu un lēmumu, nekavējoties paziņo tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu, par tā izpildi.”

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā (reģ. nr. 975)

4. Papildināt 634.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brī vības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu.

(8) Lēmumu par notiesātā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei."

Atbalstīts

298. 634.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda „nosūta” ar vārdiem „izpildei kompetentai valsts iestādei vai”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iestādes, kas izpilda spriedumu un lēmumu, nekavējoties paziņo tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu, par tā izpildi.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu.

(8) Lēmumu par notiesātā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei."

637.pants. Paziņojums notiesātā radiniekiem par sprieduma izpildi

Pēc tam, kad spēkā stājies spriedums, ar kuru notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana vai arests, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iespēju nekavējoties informēt viņa tuvu radinieku vai citas personas pēc viņa izvēles par soda izciešanas vietu.

267.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 637.pantā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

Atbalstīts

299. Aizstāt 637.pantā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”.

638.pants. Sprieduma izpildes atlikšana

(1) Ja piespriesta brīvības atņemšana vai arests, tiesa var atlikt sprieduma izpildi šādos gadījumos:

1) ja notiesātais saslimis ar smagu slimību, kas kavē soda izciešanu,- kamēr viņš izveseļojas;

2) ja notiesātā atrodas grūtniecības stāvoklī sprieduma izpildīšanas brīdī, – uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu;

3) ja notiesātajai ir mazgadīgi bērni, – uz laiku, līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu;

4) ja tūlītēja soda izciešana var radīt sevišķi smagas sekas notiesātajam vai viņa ģimenei sakarā ar ugunsgrēku vai citu stihisku postu, vienīgā darbspējīgā ģimenes locekļa smagu slimību vai nāvi un citos izņēmuma gadījumos, – uz tiesas noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.

(2) Sprieduma izpildi nedrīkst atlikt personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

(3) Naudas soda samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja notiesātajam ir grūti naudas sodu samaksāt tūlīt.

208. Aizstāt 638.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „tiesa var” ar vārdiem „tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, var”.

268.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 208.pantu šādā redakcijā:

„208.Aizstāt 638.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „tiesa var” ar vārdiem „tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, pēc notiesātā iesnieguma var”.”

Atbalstīts

300. Aizstāt 638.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „tiesa var” ar vārdiem „tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, pēc notiesātā iesnieguma var”.

639.pants. Notiesātā tiesības sprieduma izpildes laikā

(1) Sprieduma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu ar sprieduma nodošanu izpildei saistīto likumisko interešu aizsardzību tiesā, proti, tiesības:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar slimību vai invaliditāti;

3) iesniegt iesniegumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un par citiem ar sprieduma izpildi saistītiem jautājumiem;

4) piedalīties tiesas sēdēs un sniegt liecības;

5) iesniegt materiālus, kas sagatavoti, lai izskatītu jautājumu par sprieduma izpildi;

6) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi attiecībā uz notiesātajiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī notiesātajiem, kuriem ir fiziski vai psihiski trūkumi, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

209. Izteikt 639.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi, šā likuma 83.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”

301. Izteikt 639.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi, šā likuma 83.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”

640.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas sakarā ar slimību

(1) Ja notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā saslimis ar psihiskiem traucējumiem un tāpēc nevar atrasties brīvības atņemšanas iestādē un viņam nepieciešama ārstēšana, tiesnesis, pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu, var atbrīvot notiesāto no soda izciešanas, nosakot viņam ārstēšanu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesnesis var to nodot tuvu radinieku vai citu personu gādībā, kuras veiks slimnieka kopšanu, un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc viņa dzīvesvietas.

(3) Ja soda izciešanas laikā ar psihiskiem traucējumiem saslimis notiesātais, kuram noteiktais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesnesis var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas.

(4) Ja notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā saslimis ar smagu slimību, kas nav psihiski traucējumi, tiesnesis, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, notiesātā personību un citus apstākļus, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas.

(5) Atbrīvojot notiesāto no turpmākās soda izciešanas sakarā ar slimību, tiesnesis var atbrīvot viņu ne tikai no pamatsoda, bet arī no papildsoda, norādot par to lēmumā.

269.

270.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 640.panta otrajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 640.panta ceturtajā daļā vārdus „brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā”.

Atbalstīts

302. 640.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „tuvu radinieku” ar vārdu „tuvinieku”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā”.

641.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana

(1) Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojies, vai attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc tās viņa dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, uz pārbaudes laiku nosacīti notiesātajam uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

(3) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību.

(4) Ja tiesnesis noraida iesniegumu par to pienākumu atcelšanu, kuri nosacīti notiesātajam uzlikti uz pārbaudes laiku, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

210. Izslēgt 641.panta trešajā daļā vārdus „nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību”.

303. Izslēgt 641.panta trešajā daļā vārdus „nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību”.

642.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātais palīdzējis atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgu nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.panta noteikumiem.

211. Izteikt 642.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais palīdzējis atklāt noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.pantam."

271.

272.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija

Izteikt 642.pantu sekojošā redakcijā:

“642.pants. Soda samazināšana, atbrīvošana no soda vai soda izciešanas.

Krimināllikuma 58., 59. un 60.pantā minētajos gadījumos tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu taisīts notiesājošs spriedums, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var notiesātajam samazināt sodu, vai atbrīvot personu no soda vai soda izciešanas.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 211.pantā izteikto likuma 642.pantu ar teikumu šādā redakcijā „Iesniegumu izskata slēgtā tiesas sēdē.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

304. Izteikt 642.panta tekstu šādā redakcijā:

643.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda vai aresta rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.

(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

(3) Ja tiesnesis noraida iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesnesis uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.

(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi.

212. Papildināt 643.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „61.pantu” ar vārdiem un skaitli „vai 65.panta trešo daļu”.

273.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 643.panta otrās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

305. 643.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „61.pantu” ar vārdiem un skaitli „vai 65.panta trešo daļu”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu.

644.pants. Policijas kontroles aizstāšana vai atcelšana

(1) Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata Krimināllikuma 45.pantā noteiktajos gadījumos var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

(2) Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas var samazināt policijas kontroles termiņu vai to atcelt, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes pamatots iesniegums.

(3) Iesniegumu izskata šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā.

213. Izslēgt 644.panta trešo daļu.

306. Izslēgt 644.panta trešo daļu.

647.pants. Soda izpilde pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas

(1) Ja nepilngadīgais, kurš ir atbrīvots no piespriestā soda un kuram piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, nepilda tiesas uzliktos pienākumus, viņam piespriestais sods tiek izpildīts.

(2) Jautājumu par soda izpildīšanu izlemj rajona (pilsētas) tiesa pēc nepilngadīgā dzīvesvietas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

214. 647.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdu „tiesa” ar vārdiem „tiesas tiesnesis;

izslēgt vārdus „šajā likumā paredzētajā kārtībā”.

307. 647.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdu „tiesa” ar vārdiem „tiesas tiesnesis”;

izslēgt vārdus „šajā likumā paredzētajā kārtībā”.

649.pants. Spriedumu izpilde, ja ir citi neizpildīti spriedumi

Ja attiecībā uz notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, pēc sprieduma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo spriedumu, vai tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par galīgā soda noteikšanu pēc šo spriedumu kopības.

274.

275.

276.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 649.panta nosaukumā vārdus „citi neizpildīti” ar vārdu „vairāki”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 649.pantā vārdu „neizpildīti”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 649.pantā pēc vārdiem „pēdējo spriedumu” ar vārdiem „pirmajā instancē”.

Atbalstīts

308. 649.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus „citi neizpildīti” ar vārdu „vairāki”;

izslēgt vārdu „neizpildīti”;

papildināt pantu pēc vārdiem „pēdējo spriedumu” ar vārdiem „pirmajā instancē”.

650.pants. Tiesas, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar spriedumā noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot spriedumu, pēc sprieduma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma izlemj tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi spriedumu.

(2) Ja spriedums tiek izpildīts ārpus tās tiesas darbības rajona, kura taisījusi spriedumu, pēc sprieduma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma šos jautājumus izlemj tās tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis, kuras darbības rajonā notiesātais izcieš sodu.

277.

Juridiskā komisija

Izteikt 650.pantu šādā redakcijā:

„650.pants. Tiesas, kas izlemj ar sprieduma un lēmuma izpildi saistītos jautājumus

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar spriedumā noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu, pēc nolēmuma izpildes iestādes, vai prokurora iesnieguma izlemj tās pirmās instances tiesas tiesnesis, kura pieņēmusi nolēmumu, izņemot šā likuma 638., 642. un 647.pantā minētos gadījumus.

(2) Ja nolēmums tiek izpildīts ārpus tās tiesas darbības rajona, kura to pieņēmusi, šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj tās tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis, kuras darbības rajonā notiesātais izcieš sodu.”

Atbalstīts

309. Izteikt 650.pantu šādā redakcijā:

„650.pants. Tiesas, kas izlemj ar sprieduma un lēmuma izpildi saistītos jautājumus

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar spriedumā noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu, pēc nolēmuma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma izlemj tās pirmās instances tiesas tiesnesis, kura pieņēmusi nolēmumu, izņemot šā likuma 638., 642. un 647.pantā minētos gadījumus.

651.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas šā likuma 71.pantā paredzētās tiesības. Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā jautājumu var lemt bez viņa klātbūt nes.

(2) Ja tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās ārstu komisijas pārstāvim.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz tiesas sēdi tiek uzaicināts tās iestādes pārstāvis, kura pārzina soda izpildi vai kontrolē nosacīti notiesātā uzvedību.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšanu atliek.

(5) Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam pārbauda, vai uz tiesas sēdi ieradušās uzaicinātās personas, izlemj jautājumu par tiesneša, prokurora, tiesas sēdes sekretāra, tulka noraidījumu.

(6) Lietas izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs. Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais runā notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem lēmumu.

(7) Visus tiesas lēmumus, kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos, izņemot šā likuma 633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu, var pārsūdzēt 10 dienu laikā. Augstākas instances tiesa sūdzību izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā, un tās lēmums ir galīgs.

278.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 651.pantu šādā redakcijā:

„651.pants. Ar sprieduma un lēmuma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Ar nolēmuma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas šā likuma 639.pantā paredzētās tiesības. Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā jautājumu var lemt bez viņa klātbūtnes.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi, uz tiesas sēdi tiek uzaicināts tās iestādes pārstāvis, kura pārzina soda izpildi vai kontrolē nosacīti notiesātā uzvedību. Izlemjot jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu, aicina tikai notiesāto.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšanu atliek.

(7) Visus lēmumus, kas pieņemti šā panta kārtībā skatītajos jautājumos, izņemot šā likuma 633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu, var pārsūdzēt 10 dienu laikā. Šā likuma 641.panta pirmajā daļā, 643. un 654.pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt tikai par šajā pantā noteikto procesuālo prasību neievērošanu. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem un tā lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

310. Izteikt 651.pantu šādā redakcijā:

„651.pants. Ar sprieduma un lēmuma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšanu atliek.

(7) Visus lēmumus, kas pieņemti šajā pantā noteiktajā kārtībā skatītajos jautājumos, izņemot šā likuma 633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu, var pārsūdzēt 10 dienu laikā. Šā likuma 641.panta pirmajā daļā, 643. un 654.pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt tikai par šajā pantā noteikto procesuālo prasību neievērošanu. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, un viņa lēmums nav pārsūdzams.”

652.pants. Ar prokurora priekšrakstā noteiktā soda izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar prokurora priekšrakstā par sodu noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot šo sodu, šajā nodaļā noteiktajā kārtībā izlemj tās prokuratūras iestādes virsprokurors, kuras prokurors bija izdevis priekšrakstu par sodu, bet jautājumu par soda aizstāšanu - tiesa.

(2) Virsprokurora lēmums nav pārsūdzams.

215. Papildināt 652.panta pirmo daļu pēc vārda „aizstāšanu” ar vārdiem „vai atbrīvošanu no soda izciešanas likumā paredzētajos gadījumos”.

279.

280.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 652.panta pirmajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdiem „tiesas tiesnesis”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 652.panta pirmajā daļā vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik.

Nr.280

Atbalstīts

311. 652.panta pirmajā daļā:

Papildināt daļu pēc vārda „aizstāšanu” ar vārdiem „vai atbrīvošanu no soda izciešanas likumā paredzētajos gadījumos”;

aizstāt vārdu „tiesa” ar vārdu „tiesnesis”.

654.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju lēmumu pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajam, kā arī lēmumu ierosināt, lai tiesa atbrīvo notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, pieņem brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis un aizstāvis, bet prokurors par tiem var iesniegt protestu.

(3) Šādas sūdzības un protestus izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā.

281.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Izslēgt 654.panta trešajā daļā vārdus „šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīts

312. Izslēgt 654.panta trešajā daļā vārdus „šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā”.

657.pants. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Tiesības atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram.

(2) Iemesls kriminālprocesa atjaunošanai ir kriminālprocesā iesaistīto personu, to pārstāvju pieteikumi, kā arī informācija, kas iegūta citas krimināllietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas gaitā, ja ir šā likuma 655.panta otrajā daļā noteiktais pamats.

(3) Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata prokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

(4) Par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors pieņem lēmumu, virza izmeklēšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ievērojot šā likuma noteikumus par pirmstiesas kriminālprocesu, un paziņo par to pieteicējam.

(5) Ja prokurors atsakās atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu un paziņo par to pieteicējam, nosūtot viņam lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

216. 657.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „citas krimināllietas izmeklēšanas un iztiesāšanas” ar vārdiem „cita kriminālprocesa”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „šo lēmumu pārsūdzēt” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā no saņemšanas brīža pārsūdzēt šo lēmumu amatā augstākam prokuroram, kura lēmumu ir galīgs” .

282.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 216.panta otrajā daļā vārdus „lēmumu ir galīgs” ar vārdiem „lēmums nav pārsūdzams”.

Atbalstīts

313. 657.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „citas krimināllietas izmeklēšanas un iztiesāšanas” ar vārdiem „cita kriminālprocesa”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „šo lēmumu pārsūdzēt” ar skaitli un vārdiem „10 dienu laikā no saņemšanas brīža pārsūdzēt šo lēmumu amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams”.

659.pants. Tiesas, kas izskata lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata:

1) par lietu, kurā nolēmumu pieņēmusi pirmās instances vai apelācijas instances tiesa, – vienu līmeni augstāka tiesa nekā tā tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu;

2) par lietu, kurā lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāts, – pieci Augstākās tiesas senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šīs krimināllietas izskatīšanā, tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vadībā.

283.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 659.panta 1.punktā vārdu „līmeni” ar vārdu ”instanci.”

Atbalstīts

314. Aizstāt 659.panta 1.punktā vārdu „līmeni” ar vārdu ”instanci.”

663.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu

(1) Pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts.

(2) Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma.

217. Papildināt 663.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieteikumu vai protestu iesniedz Augstākās tiesas Senātam."

315. Papildināt 663.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieteikumu vai protestu iesniedz Augstākās tiesas Senātam."

668.pants. Krimināllietas izprasīšana pārbaudei

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs un senatori var izprasīt krimināllietu jebkurai tiesai, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

(2) Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu jebkurai tiesai, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma izskatīšanu vai protesta iesniegšanu.

(3) Šā likuma 663.panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam advokātam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas, un saņemt nepieciešamo lietas materiālu kopijas.

284.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 668.panta pirmajā daļā vārdu „priekšsēdētājs un”.

Atbalstīts

316. Izslēgt 668.panta pirmajā daļā vārdus „priekšsēdētājs un”.

677.pants. Advokāta piedalīšanās

(1) Veicot krimināltiesisko sadarbību, advokāts tiek uzaicināts sniegt personai juridisko palīdzību vai šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

(2) Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;

2) iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus.

(4) Advokāta piedalīšanās ir obligāta šā likuma 83.pantā noteiktajos gadījumos.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksu sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome var atbrīvot personu no maksas par juridisko palīdzību un segt advokāta darba samaksu no sava budžeta.

(6) Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

218. Papildināt 677.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamās ziņas."

317. Papildināt 677.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamās ziņas."

681.pants. Personas tranzīts

(1) Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, iesniedz tai tranzīta lūgumu.

(2) Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to.

(3) Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa – likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekta (turpmāk – Latvijas pilsonis) tranzīts.

(4) Tranzīta lūgumu raksta tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

285.

Deputāts V.Buzajevs

Aizvietot 681.panta trešajā daļā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

692.pants. Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanas kārtība

(1) Ja ir konstatēti šā likuma 682.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas rajona (pilsētas) tiesā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju un tam pievieno 684.pantā minētos dokumentus.

(3) Tiesa ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par pieņemto lēmumu informē procesa virzītāju.

(4) Ja pirmstiesas izmeklēšanā ir konstatēts pamats Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, izmeklēšanas tiesnesis pieņem Eiropas apcietinājuma lēmumu un to kopā ar pievienotajiem dokumentiem nosūta Ģenerālprokuratūrai.

(5) Krimināllietas iztiesāšanas stadijā Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņem tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

219. Aizstāt 692.panta ceturtajā daļā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

286.

287.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 692.pantā piektajā daļā vārdu „stadijā” ar vārdu „laikā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 692.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Eiropas apcietinājuma lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

318. 692.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu „izmeklēšanā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

aizstāt piektajā daļā vārdu „stadijā” ar vārdu „laikā”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Eiropas apcietinājuma lēmums nav pārsūdzams.”

697.pants. Personas izdošanas atteikuma iemesli

(1) Personas izdošanu var atteikt, ja:

1) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā;

2) persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

3) Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālprocesu par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

4) izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;

5) ārvalsts lūdz izdot personu aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu;

6) izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

(2) Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) persona ir Latvijas pilsonis;

2) personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt šīs personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu tās rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas minēto iemeslu dēļ;

3) attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgu nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;

4) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;

5) persona likumā noteiktajā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

6) ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;

7) personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

(3) Starptautiskais līgums var paredzēt citus izdošanas atteikuma iemeslus.

288.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 697.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

713.pants. Vienkāršota izdošana

(1) Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) (izslēgts ar 29.06.2008. likumu).

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai vienkāršotā kārtībā apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, pirms pieņemts lēmums par izdošanas pieļaujamību.

(3) Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

(4) Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotas izdošanas nepiemērošanu.

(5) Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(6) Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod attiecīgo lēmumu Iekšlietu ministrijai izpildei.

289.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 713.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

714.pants. Personas izdošana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanas uzsākšanai un veikšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij, ja attiecībā uz šo personu ārvalstī pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums un ir šā likuma 696.pantā minētais izdošanas pamats.

(2) Ja personu izdod par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņēmušajā valstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

(3) Ja ārvalstī Eiropas apcietinājuma lēmums pieņemts par Latvijas pilsoni, tad šīs personas izdošana notiek ar nosacījumu, ka persona pēc tās notiesāšanas tiek nodota atpakaļ Latvijai tai piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanai. Piespriestā soda izpilde notiek šā likuma 782.-801.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Personas izdošanu var atteikt, ja:

1) ir šā likuma 697.panta pirmās daļas 1.–3.punktā minētie iemesli;

2) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu;

3) nodarījums izdarīts ārpus Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņēmušās valsts teritorijas un tas saskaņā ar Latvijas likumu nav noziedzīgs.

(5) Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) saskaņā ar Latvijas likumu par šo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai sodīt sakarā ar amnestiju;

2) persona par to pašu noziedzīgo nodarījumu ir notiesāta un izcietusi vai izcieš sodu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai šo sodu vairs nevar izpildīt;

3) persona saskaņā ar Latvijas likumu nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība;

4) tiek prasīta Latvijas pilsoņa izdošana Eiropas Savienības dalībvalsts piespriestā soda izpildei.

290.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 714.panta trešajā daļā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

715.pants. Ar personas izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstij saistītie nosacījumi

(1) Izdodamajai personai ir šā likuma 698.pantā minētās tiesības, tiesības piekrist vai nepiekrist izdošanai, kā arī tiesības tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, izņemot šā likuma 695.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu izdošanai un atteikšanos no tiesībām tikt sauktai pie kriminālatbildības un tiesātai tikai par tiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā tiek izdota, apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē, un par to tiek rakstīts protokols.

(3) Ja izdodamā persona ir Latvijas pilsonis, tai ir tiesības atteikties no tiesībām, kas garantē, ka Latvijas pilsoni pēc tā notiesāšanas Eiropas Savienības dalībvalstī nodod atpakaļ Latvijai piespriestā soda izciešanai.

(4) Attiecībā uz personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes termiņa tecējums sākas no brīža, kad šī persona likumā noteiktajā kārtībā zaudējusi šo imunitāti. Ierosinājumu atcelt kriminālprocesuālo imunitāti kompetentajai institūcijai iesniedz Ģenerālprokuratūra.

(5) Latvija pieņem izpildīšanai Eiropas apcietinājuma lēmumus latviešu vai angļu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.06.2008. likumu)

291.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 715.panta trešajā daļā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

724.pants. Kompetentās iestādes kriminālprocesa pārņemšanā

(1) Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra.

(2) Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

220. Aizstāt 724.panta pirmajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „kriminālprocesa”.

292.

293.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 220.pantu šādā redakcijā:

„220. Aizstāt 724.panta pirmajā daļā vārdu „izmeklēšanas stadijā” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesā”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 724.pantā otrajā daļā vārdus „Iztiesāšanas stadijā” ar vārdiem „krimināllietas izskatīšanas laikā”.

Atbalstīts

319. 724.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izmeklēšan as stadijā” ar vārdiem „pirmstiesas kriminālprocesā”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „Iztiesāšanas stadijā” ar vārdiem „Krimināllietas izskatīšanas laikā”.

730.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas kārtība

(1) Ja pret personu citā valstī ir celta apsūdzība, attiecīgā persona ir nodota tiesai vai notiesāta, kompetentā iestāde kriminālprocesa turpināšanu nodod prokuratūrai pēc šīs personas dzīves vai uzturēšanās vietas Latvijā.

(2) Prokurors 10 dienu laikā izlemj, vai pierādījumi ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu, un ceļ apsūdzību vai nodod kriminālprocesu tā turpināšanai no izmeklēšanas stadijas.

(3) Ja pret personu citā valstī apsūdzība nav celta, kriminālprocesu turpina no izmeklēšanas stadijas.

(4) Turpmākais kriminālprocess notiek vispārējā kārtībā.

294.

295.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 730.panta otrā daļā vārdus „tā turpināšanai no izmeklēšanas stadijas” ar vārdu „izmeklēšanai”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 730.panta trešā daļā vārdus „turpina no izmeklēšanas stadijas” ar vārdiem „nodod izmeklēšanai”.

Atbalstīts

320. 730.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „tā turpināšanai no izmeklēšanas stadijas” ar vārdu „izmeklēšanai”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „turpina no izmeklēšanas stadijas” ar vārdiem „nodod izmeklēšanai”.

733.pants. Pagaidu apcietinājums pēc kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

(1) Ja lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un tam pievienotie materiāli dod pamatu uzskatīt, ka persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu lietā, kompetentā iestāde lūdz izmeklēšanas tiesnesi piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Persona, kura apcietināta saskaņā ar šo pantu, atbrīvojama no pagaidu apcietinājuma, ja:

1) lūgums pārņemt kriminālprocesu nav izlemts 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas;

2) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

3) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

4) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

5) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

296.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 733.pantā pirmajā daļā vārdu „izmeklēšanas” ar vārdu „pirmstiesas kriminālprocesa”.

Atbalstīts,

redakc. precizējot

321. Aizstāt 733.panta pirmajā daļā vārdus „no izmeklēšanas” ar vārdiem „no pirmstiesas kriminālprocesa”.

748.pants. Kriminālprocesa pret Latvijas pilsoni nodošana

Kriminālprocesu sakarā ar nodarījumu, kura izdarīšanā tur aizdomās vai apsūdz Latvijas pilsoni, ir pieļaujams nodot, ja:

1) attiecīgā persona atrodas ārpus Latvijas un tās izdošana atteikta vai ilgstoši atlikta;

2) Latvijai ir līgums ar ārvalsti par kriminālprocesa nodošanu;

3) ārvalsts, ar kuru nav līguma par kriminālprocesa nodošanu, devusi pietiekamu garantiju, ka tiks ievērotas šā likuma 739.pantā noteiktās kriminālatbildības un soda robežas.

297.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 748. pantā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

751.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Ārvalstī notiesāto personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par kuru noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

(2) Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

298.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 751. panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

754.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai raksta atbilstoši šā likuma 678.pantā noteiktajām prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) tā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

299.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 754. pantā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

760.pants. Ārvalstī notiesātās aizbēgušas personas pārņemšana

(1) Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi viņu pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, minēti tie fakti, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

(3) Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai šo personu aizturēt un nogādāt tiesā.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt šo personu un nodrošināt tai piespriestā soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

(5) Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tai piespriestā soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv neviens no šā likuma 751.pantā minētajiem nosacījumiem.

300.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 760. panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas pilsonis “ ar vārdiem “Latvijas valstspiederīgais”.

Neatbalstīts

795.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība Latvijā

(1) Uzaicinājums uz tiesu apsūdzētajam izsniedzams ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas, ja vien viņš nav izteicis nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(2) Ja notiesātā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, tiesa ir atbrīvota no lietas izskatīšanas un jautājums par ārvalstī aizmuguriski piespriesta soda izpildīšanu Latvijā tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā par klātbūtnē piespriestu sodu.

(3) Ja ārvalsts likums to pieļauj, sūdzības izskatīšanā procesuālās darbības ar ārvalstī esošajām personām var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(4) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Latvijā izpildāmā soda noteikšanu bez lietas izskatīšanas pēc būtības;

2) lēmumu par aizmuguriski pieņemtā ārvalsts tiesas nolēmuma atcelšanu un par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā no kriminālvajāšanas stadijas.

301.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 795.pants ceturtajā daļā 2.punktā vārdus „no kriminālvajāšanas stadijas” ar vārdiem „no kriminālvajāšanas uzsākšanas”.

Atbalstīts

322. Aizstāt 795.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus „no kriminālvajāšanas stadijas” ar vārdiem „no kriminālvajāšanas uzsākšanas”.

812.pants. Kompetentās iestādes ārvalsts lūguma izskatīšanā

(1) Pirmstiesas procesa stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Iztiesāšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja valstis vai to kompetentās iestādes ir vienojušās par tiešo sazināšanos, lūgumus izskata un izlemj attiecīgās iestādes.

302.

303.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 812.panta pirmajā daļā vārdu „stadijā” un aizstāt vārdu „procesa” ar vārdu „procesā”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 812.panta otrajā daļā vārdus „iztiesāšanas stadijā” ar vārdiem „pēc lietas nodošanas tiesai”.”

Atbalstīts

323. 812.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu „stadijā” un aizstāt vārdu „procesa” ar vārdu „procesā”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „iztiesāšanas stadijā” ar vārdiem „pēc lietas nodošanas tiesai”.

826.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno šā likuma 827.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

(2) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

(3) Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij.

221. Aizstāt 826.panta pirmajā daļā vārdu „krimināllietā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

324. Aizstāt 826.panta pirmajā daļā vārdu „krimināllietā” ar vārdu „kriminālprocesā”.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

2. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Krimināllietās, kas ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kuriem Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenoteica procesuālo termiņu, šo termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Attiecībā uz drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā konkrētās krimināllietas procesuālajā lēmumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajā normā noteiktais termiņš.

6. Ja šis likums neparedz kādu agrāk piemērotu drošības līdzekli, procesa virzītājam viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jāpieņem lēmums par šā drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

7. Ja persona ir atzīta par aizdomās turēto Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pantā paredzētajā kārtībā, procesa virzītājam 10 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jālemj par personas atzīšanu par aizdomās turēto saskaņā ar šo likumu.

8. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, turpmāk tās uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un par to procesa virzītājs viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.

9. Normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".

10. Šā likuma 353.panta trešā daļa, 354.pants un 528.panta 13.punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu.

11. Līdz 2006.gada 1.janvārim šā likuma 415.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minēto funkciju Valsts probācijas dienesta vietā nodrošina Valsts policija.

12. Šā likuma 483.panta pirmā daļa ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

13. Līdz 2006.gada 1.aprīlim atļaujas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai izsniedz:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis – korespondences kontrolei, sakaru līdzekļu kontrolei, vietas vai personas audiokontrolei, vietas videokontrolei, elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei;

2) ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori – personas novērošanai un izsekošanai, objekta novērošanai, speciālam izmeklēšanas eksperimentam, salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšanai speciālā veidā, noziedzīgas darbības kontrolei.

14. Procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2008.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.pantā noteiktajā kārtībā.

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. - 222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

222. Izslēgt pārejas noteikumu 10.punktu.

223. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas."

304.

305.

306.

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma Pārejas noteikumu 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesa termiņu” ar vārdiem „personas tiesību ierobežošanas termiņu pirmstiesas kriminālprocesā”.

< /p>

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 223.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 19. pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"19. Lietas, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2009.gada 1.jūlijam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas."

Juridiskā komisija

Papildināt Pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

„20. Lietas, kuras materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti, un kuras līdz 2009.gada 1.jūlijam nodotas izskatīšanai tiesā, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.”

Atbalstīts

325. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesa termiņu” ar vārdiem „personas tiesību ierobežošanas termiņu pirmstiesas kriminālprocesā”;

izslēgt 10.punktu.

papildināt ar 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"19. Lietas, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2009.gada 1.jūlijam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

20. Lietas, kuras materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti, un kuras līdz 2009.gada 1.jūlijam nodotas izskatīšanai tiesā, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.”

Kriminālprocesa likuma

1.pielikums

Manta, kurai nav uzliekams arests

Arestam nav pakļauta šāda personu īpašumā esoša manta:

1. Mājas iekārta, mājturības priekšmeti un apģērbs, kas nepieciešams apsūdzētajam, viņa ģimenei un personām, kuras atrodas viņa apgādībā.

2. Pārtikas produkti, kas nepieciešami apsūdzētā un viņa ģimenes iztikai.

3. Nauda, kuras kopsumma nepārsniedz valdības noteiktā viena mēneša iztikas minimumu apsūdzētajam un katram viņa ģimenes loceklim.

4. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai.

5. Tehnika un darbarīki, kas nepieciešami apsūdzētajam uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības turpināšanai, izņemot gadījumus, kad uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu vai apsūdzētajam ar tiesas spriedumu krimināllietā atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos.

6. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, – viena govs, tele, kaza, aita, cūka, mājputni un sīklopi, lopbarība minēto dzīvnieku pabarošanai līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai lopu dzīšanai ganībās, kā arī sēkla un stādāmais materiāls.

307.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma 1.pielikuma 3.punktu šādā redakcijā:

„3. Nauda, kuras kopsumma nepārsniedz viena mēneša iztikas minimumu apsūdzētajam un katram viņa ģimenes loceklim, ja tas ir bijis apsūdzētā apgādībā un tam nav citu ienākumu.”

Atbalstīts

319. Izteikt 1.pielikuma 3.punktu šādā redakcijā:

„3. Nauda, kuras kopsumma nepārsniedz viena mēneša iztikas minimumu apsūdzētajam un katram viņa ģimenes loceklim, ja tas ir bijis apsūdzētā apgādībā un tam nav citu ienākumu.”

308.

Juridiskā komisija

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.