Juridiskā komisija

 

Rīgā, 2008. gada 21. maijā

Nr. 9/3 –

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Kriminālprocesa likumā″ (Nr.192/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz       lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                          Vineta Muižniece

 

 

 


 

Juridiskā komisija

likumprojekts otrajam lasījumam

 “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

(Nr.192/Lp9)

 

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

 

 

2.

Pirmā lasījumā pieņemtā redakcija

 

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi otrajam lasījumam (410)

 

5.

Komisijas atzinums

 

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

 

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem."

 

 

 

 

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem."

 

 

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura īsteno aizstāvību, cietušajam, cietušā pārstāvim un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

 

 

1.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus „tulkiem un speciālistiem”.

 

 

Atbalstīts

2. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus „tulkiem un speciālistiem”.

 

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk – procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam.

(3) Noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem.

(4) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „tās ieņemamo amatu šajā valsts iestādē, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.”

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „tās ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.”

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.3

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus „ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem” ar vārdiem „šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu”.

 

27.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā – izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā – prokurors;

3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei – tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā – tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 27.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda „izmeklētājs” ar vārdiem „vai izņēmuma gadījumā prokurors;”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 27.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

4. 27.panta otrajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda „izmeklētājs” ar vārdiem „vai izņēmuma gadījumā prokurors;”;

 

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.”

 

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram;

5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

9.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 3.punktā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „amatā augstākam prokuroram”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 5.punktā vārdus „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 29.panta otrās daļas 6.punktā vārdus „tiesas priekšsēdētājam”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. 29.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

 

izslēgt 4.punktā vārdus „amatā augstākam prokuroram”;

izslēgt 5.punktā vārdus „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

 

izslēgt 6.punktā vārdus „tiesas priekšsēdētājam”.

 

30.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

13.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus „izmeklētāja tiešā priekšnieka” ar vārdiem „izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas”;

 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus vārdu „rīkojumu” ar vārdu „lēmumu”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 30.panta piekto daļu.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

6. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „izmeklētāja tiešā priekšnieka” ar vārdiem „izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas” un vārdu „rīkojumu” – ar vārdu „lēmumu”;

 

izslēgt trešajā daļā vārdus „uzraugošajam prokuroram”;

 

izslēgt piekto daļu.

 


31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

 

 

14.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem „izmeklēšanas grupu” ar vārdiem „savas kompetences robežās”.

 

 

 

Atbalstīts

7. Papildināt 31.panta trešās daļas 2.punktu pēc vārdiem „izmeklēšanas grupu” ar vārdiem „savas kompetences ietvaros”.

 

 

 

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) (izslēgts ar 28.09.2005. likumu);

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei;

7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai.

 

 

15.

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 37.panta otrās daļas 4.punktu;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 37.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 37.panta otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;”;

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 37.panta trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

8. 37.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

 

izteikt otrās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;";

 

papildināt trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.”

 

 

 

 

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību materiālu, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu), pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu atbrīvot no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums lemt par:

1) apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) prokurora ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.

 

 

19.

 

 

 

 

20.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 41.panta pirmās daļas 9.punktu;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 41.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

,,2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

9. 41.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

 

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

,,2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;”.

 

 

42.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur pēc iespējas tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

 

 

21.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 42.panta trešo daļu.

 

 

Atbalstīts

10. Izslēgt 42.panta trešo daļu.

 

 

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) ar amatā augstāka prokurora piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 43.panta nosaukumu aiz vārda „pilnvaras” ar vārdiem „pirmās un apelācijas instances tiesā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras” ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 43.panta otro daļu aiz vārda „lietās” ar vārdiem "izņemot privātās apsūdzības lietas.".

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

11. 43.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „pilnvaras” ar vārdiem „pirmās un apelācijas instances tiesā”;

 

aizstāt pirmajā daļā vārdu ,,jebkuras” ar vārdiem ,,pirmās vai apelācijas”;

 

papildināt otro daļu pēc vārda „lietās” ar vārdiem ,,izņemot privātās apsūdzības lietas”.

 

 


 

 

 

25.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 43.1pantu šādā redakcijā:

„43.1pants. Prokurors kasācijas instancē

(1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.”

 

 

Atbalstīts

12. Papildināt likumu ar 43.1pantu šādā redakcijā:

„43.1pants. Prokurors kasācijas instancē

(1) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.”

 

 

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

 

 

26.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātās apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu, kā arī par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.”

 

 

Atbalstīts

13. Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Privātās apsūdzības uzturētāja pienākums ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā viņam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu, kā arī par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.”

 

 

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ir saistīta ar kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 51.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus „kurai ir tiesības uz” ar vārdiem „kura īsteno”

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 51.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktā pēc vārdiem „cietušo” attiecīgā locījumā ar vārdiem „vai viņa pārstāvi” attiecīgā locījumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

14. 51.pantā:

aizstāt 1., 2., 3., 4. un 5.punktā vārdus „kurai ir tiesības uz” ar vārdiem „kura īsteno”;

 

papildināt 1., 2., 3., 4. un 5.punktu pēc vārda „cietušais” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai viņa pārstāvis” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents – procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklētāja tiešais priekšnieks – uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturētājs-amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors – nākamajam amatā augstākam prokuroram;

5) izmeklēšanas tiesnesis – tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai – tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, – tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 54.panta pirmās daļas 6.punktu aiz vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai tiesas nolēmumu izpildes stadijā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 54.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) tiesas priekšsēdētājs – vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

15. 54.panta pirmajā daļā:

papildināt 6.punktu pēc vārda „uzsākšanai” ar vārdiem „vai tiesas nolēmumu izpildes stadijā”;

 

papildināt daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) tiesas priekšsēdētājs – vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.”

 

 

 

 

 

55.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura īsteno aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē – mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

31.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs.”

 

 

 

Atbalstīts

16. Papildināt 55.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs.”

 

 

 


57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu – uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu – amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu – izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu – tiesas priekšsēdētājam;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu).

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 57.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 57.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

17. 57.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus „izmeklēšanas tiesnesim” ar vārdiem „nākamajam amatā augstākam prokuroram”;

 

izslēgt 4.punktu.

 

 

 

59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats

(1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram – procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors – procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Juridiskajai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā prokurora izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.

(5) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

 

34.

 

 

 

 

35.

 

Tautas partijas frakcija

Izslēgt KPL 59.panta 5.daļu.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 59.panta piekto daļu.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

18. Izslēgt 59.panta piekto daļu.

 

 

 

60.pants. Personas, kuras īsteno aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību īsteno persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Uz procesuālo aizstāvību tiesīgas personas tiesības uz aizstāvību īsteno arī:

1) aizstāvis;

2) pārstāvis.

(3) Juridiskā persona, par kuras interesēs darbojušos fizisko personu izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar pārstāvja palīdzību.

 

 

36.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.”

 

 

 

Atbalstīts

19. Papildināt 60.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.”

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 60.1 pantu šādā redakcijā:

„60.1pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienas iepriekš rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu un norādīt jauno adresi.”

 
 
Atbalstīts

20. Papildināt likumu ar 60.1 pantu šādā redakcijā:

„60.1pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienas iepriekš rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu un norādīt jauno adresi.”

 

 

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja, uzsākot procesu, jau ir pamats minētā pieņēmuma izteikšanai, tad konkrēto personu norāda lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(3) No brīža, kad šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai procesa virzītājs atklātībai darījis zināmu informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, tā iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 66.panta pirmās daļas 2., 3., 6., 7., 12., 13., 15., 17., 18. un 20.punktā noteiktās tiesības un 67.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(5) No šā panta trešajā daļā minētā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā publiskot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.

 

 

38.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi”.

 

 

 

Atbalstīts

21. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi”.

 

 

 

63.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuvam radiniekam, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola kopiju un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

 

 

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 63.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;”;

 

 
 
 
 
 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 63.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) pieteikt noraidījumu;”.

 

 

 

Atbalstīts

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

 

 

Atbalstīts

22. 63.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;”;

 

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

„7) pieteikt noraidījumu;”.

 

 

 


66.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums;

17) izlīgt ar cietušo;

18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš;

19) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

20) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 66.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu „Aizturētajam” ar vārdiem „Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis”.

 

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 66.panta 1.daļu ar jaunu 11.1 punktu

111) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu nekavējoties pēc tā saņemšanas un sniegt paskaidrojumus par atzinumā konstatētajiem faktiem 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 66.panta pirmo daļu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

„111) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc viņa pieteikuma;”.

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 66.panta pirmās daļas 16. punktā vārdus „kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 66.panta pirmās daļas 19.punktu aiz vārda „sūdzību” ar vārdiem „un pieteikumu”.

 
 
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.43

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

23. 66.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdu „Aizturētajam” ar vārdiem „Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis,”;

 

papildināt daļu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

„111) iepazīties ar ekspertīzes atzinuma saturu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;”;

 

izslēgt 16. punktā vārdus „kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums”;

 

papildināt 19.punktu pēc vārda „sūdzību” ar vārdiem „un pieteikumu”.

 

 

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

3) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(3) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.

 

 

46.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 68.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, persona saglabā personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu.”

 
 
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24. Izteikt 68.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.”

 

 

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;

5) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

6) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;

7) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48.

 

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 70.panta 1.daļu ar jaunu 4.1 punktu :

"41) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas iesniegt lūgumus, kas radušies iepazīstoties ar lietas materiāliem un kuru izlemšana nepieciešama kriminālprocesa mērķu sasniegšanas nodrošināšanai."

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 70.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies iepazīstoties ar lietas materiāliem.”

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.48

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

25. Papildināt 70.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas apsūdzētais var iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies, iepazīstoties ar lietas materiāliem."

 

 

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu un laiku;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē;

3) pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā un lietot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē;

7) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

9) pieteikt tiesai motivētu lūgumu izmantot šā panta 7. un 8.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

10) pieteikt lūgumus;

11) sniegt liecību;

12) uzstāties tiesas debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

13) teikt pēdējo vārdu;

14) saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;

15) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 71.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikt noraidījumu;”.

 

 

 

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 71.panta 14.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdes protokolu” ar šādu tekstu: “kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas materiāliem.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

26. 71.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pieteikt noraidījumu;”;

 

papildināt 14.punktu pēc vārdiem “tiesas sēdes protokolu” ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, ko pievieno krimināllietas materiāliem;”.

 

 

 


73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību kasācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis – procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par kasācijas sūdzību vai protestu;

4) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja lieta tiek iztiesāta mutvārdu procesā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instances tiesā.

(4) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;

3) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

 

51.

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 73.panta trešo daļu aiz vārdiem „kasācijas instances tiesā” ar vārdiem „kā arī pieteikt noraidījumu.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 73.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteikt noraidījumu;”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

27. 73.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „kasācijas instances tiesā” ar vārdiem „kā arī pieteikt noraidījumu”;

 

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteikt noraidījumu;”.

 

 

 

75.pants. Personas tiesības, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesas debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un likumā noteiktajos ietvaros arī pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā.

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 75.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 75.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un pārstāvis.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

28. 75.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai”;

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas šīs personas tiesības uz aizstāvību īsteno tās aizstāvis un pārstāvis.”

 

 

76.pants. Personas tiesības, par kuras izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums

(1) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(2) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(3) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

 

 

55.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

„76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

 

 

Atbalstīts

29. Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

„76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

 

 


78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums.

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

 

 

 

 

59.

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildīja noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.”

 

Tautas partijas frakcija

KPL 78.panta 1.daļu pēc vārdiem “persona neatzīst” izteikt šādā redakcijā “ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes,” tālāk kā panta tekstā, aizstājot vārdus “rajona ( pilsētas ) tiesā “ar vārdiem “atbilstoša līmeņa tiesā”. 

 

Tautas partijas frakcija

KPL 78.panta 2.daļu izteikt šādā redakcijā:

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildīja noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst, ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu atbilstoša līmeņa tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesībām pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.59

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.59

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.59

 

 

 

 

Atbalstīts

30. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgas pavēles vai noziedzīgu rīkojumu, bet persona neatzīst, ka tās darbībās ir Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, šai personai ir tiesības iesniegt sūdzību par procesa virzītāja lēmumu atbilstoša līmeņa tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

79.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nedrīkst uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nedrīkst slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 79.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm”

 

Tautas partijas frakcija

KPL 79.panta 5.daļā vārdus “tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā” aizstāt ar vārdiem “tiesības piedalīties kriminālprocesā”.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

31. Aizstāt 79.panta piektajā daļā vārdus “tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā” ar vārdiem “tiesības piedalīties kriminālprocesā”.

 

 

 


83.pants. Aizstāvja obligātā piedalīšanās

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai ierobežoti pieskaitāmai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

(2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

 

62.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

 

 

< p class=MsoBodyText align=center style='margin:0cm;margin-bottom:.0001pt; text-align:center'>Atbalstīts

32. Papildināt 83.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

 

 

86.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, kā arī tiesības:

1) pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;

2) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara;

3) kriminālprocesos šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētajos obligātās aizstāvības gadījumos iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas;

4) pēc izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar krimināllietas materiāliem un ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos materiālus;

5) uzstāties tiesas debatēs;

6) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(3) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturēto vai apcietināto aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem, ja nepieciešams, pieaicinot tulku. Tādas tikšanās var notikt pilnvarotas amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamības robežām.

(4) Ja ir konkrētas ziņas par faktiem, kas liecina, ka aizstāvis savas tiesības izmanto, lai novilcinātu kādu procesuālo darbību, vai apzināti pārkāpj savas tiesības, izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var ierobežot tikšanās ilgumu vai paredzēt, ka tikšanās noris apstākļos, kas izslēdz rakstveida materiālu vai citu priekšmetu nodošanu aizstāvamai personai. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(5) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu, kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(6) Pārsūdzot prokurora nolēmumu par procesa pabeigšanu, aizstāvis informē aizstāvamo personu.

(7) Aizstāvis bez aizstāvamās personas piekrišanas nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības veikšanu.

 

63.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

66.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tautas partijas frakcija

KPL 86.panta 1.daļas 3.punktu izteikt šādā redakcijā:

3) iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 86.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā";

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 86.panta otro daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā:

„21) vienkāršāka procesa izvēlē;”.

 

Tautas partijas frakcija

KPL 86.pantu papildināt ar jaunu 3.1 daļu šādā redakcijā:

(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas  darbībās, ir  tiesības:

1/ uzdot jautājumus  personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu  pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2/ iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt  rakstiskas piezīmes   protokolā  par  pierakstu  pareizību  un  pilnību;

3/ sagatavot un iesniegt  izvērstas piezīmes  izmeklēšanas  darbības  protokolam  pēc  izmeklēšanas  darbības  pabeigšanas;

4/ lūgt, lai procesa  virzītāja  noraidītie  jautājumi  būtu  ierakstīti  izmeklēšanas  darbību  protokolā. “  

 

Juridiskā komisija

KPL 86.pantu papildināt ar jaunu 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas  darbībās, ir  tiesības:

1/ uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2/ iepazīties ar izmeklēšanas darbības  protokolu  un  izdarīt  rakstiskas piezīmes   protokolā  par  pierakstu  pareizību  un  pilnību;

3/ lūgt, lai process virzītāja noraidītie jautājumi būtu  ierakstīti  izmeklēšanas  darbību  protokolā."  

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.67

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

33. 86.pantā:

izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus "Augstākajā tiesā";

 

papildināt otro daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā:

„21) vienkāršāka procesa izvēlē;”;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Aizstāvim, kurš piedalās izmeklēšanas darbībās, ir tiesības:

1) uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt  rakstveida piezīmes šajā protokolā par pierakstu  pareizību un pilnību;

3) lūgt, lai process virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti izmeklēšanas darbību protokolā." 

 

 

87.pants. Apstākļi, kas liedz advokātam piedalīties kriminālprocesā

(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas personas interesēm, ar kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvajā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar advokāta vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

4) advokāts agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kuru viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) advokāts šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.

 

 

68.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 87.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

34. Izslēgt 87.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

 

 

88.pants. Atteikšanās no aizstāvja

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga atteikties no aizstāvja. Šāda atteikšanās pieļaujama tikai pēc pašas personas iniciatīvas. Atteikšanās no aizstāvja nav šķērslis tam, lai kriminālprocesā piedalītos valsts apsūdzības uzturētājs un citas personas aizstāvis.

(2) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Personai ar parakstu nepārprotami ir jāapliecina, ka atteikšanās no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.

(3) Atteikšanās no aizstāvja nav saistoša procesa virzītājam, ja no aizstāvja atsakās šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas.

 

 

69.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas.”

 

 

Atbalstīts

 

35. Izteikt 88.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No aizstāvja nevar atteikties šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas."

 

 

89.pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis);

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

 

 

70.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.”

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

36. Izteikt 89.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.”

 

 

 

 

 

90.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā

(1) Ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo lēmumu kopijas un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

7) saņemt informāciju par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

8) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā kā pašam pārstāvamajam;

11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāja piekrišanu pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais.

 

71.

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

73.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 90.panta 1.daļu ar jaunu 3.1 punktu :

"31) pieteikt lūgumus kriminālprocesa mērķu nodrošināšanai."

 

Juridiskā komisija

Izteikt 90.panta 1.daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, kā arī pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk. Ja pārstāvis no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles viņam izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;"

 

Juridiskā komisija

Izteikt 90.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;"

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.74

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

37. Izteikt 90.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, kā arī pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;”.

 

 

 

92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tās nav izsniegtas agrāk. Ja pārstāvis no šīm tiesībām atsakās, pēc prokurora izvēles viņam izsniedz kopijas vai iepazīstina ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tie nav izsniegti agrāk, vai  ar prokurora piekrišanu iepazīties ar  šiem krimināllietas materiāliem;"

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.76

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

38. Izteikt 92.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

 

 

95.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

 

 

77.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus „noziedzīga nodarījuma rezultātā”.

 

 

Atbalstīts

39. Izslēgt 95.panta trešajā daļā vārdus „noziedzīga nodarījuma rezultātā”.

 

 

96.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu.

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 96.panta pirmajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdiem „izmeklētājs, prokurors”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 96.panta trešo daļu ar teikumu: „Persona, kas nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.”

 

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 96.pantu ar jaunu 4.daļu:

(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanas stadijā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, ja tiesai pieteikts tāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā un tas nav pārsūdzams.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

40. 96.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „procesa virzītājs” ar vārdiem „izmeklētājs, prokurors”;

 

papildināt trešo daļu ar teikumu: „Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanas stadijā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.” .

 

 

 

 

97.pants. Cietušā tiesību vispārīgie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas šā likuma 98., 99., 100. un 101.pantā minētās tiesības cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais – fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā – juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

(9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

 

 

81.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 97.panta trešajā daļā pēc vārdiem „tulka palīdzību” ar vārdiem „kā arī tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem.”

 

 

 

Atbalstīts

41. Papildināt 97.panta trešo daļu pēc vārdiem „tulka palīdzību” ar vārdiem „kā arī tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem”.

 

 

 

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

(2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

84.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 98.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 98.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuras attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;"

 

Juridiskā komisija

Izteikt 98.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem."

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.84

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

42. 98.panta pirmajā daļā:

izslēgt 2.punktu;

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tie nav izsniegti agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;".

 

 

102.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietā

(1) Persona, kurai kaitējums radīts Krimināllikuma 130.pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Cietušā pienākums privātās apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Iztiesājot lietu tiesā, cietušajam ir šā likuma 99., 100. un 101.pantā noteiktās tiesības.

 

 

85.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 102.panta otro daļu.

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

43. Izslēgt 102.panta otro daļu.

 

 

 

 

103.pants. Cietušā pienākumi

(1) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(2) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

 

 

86.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

 

 

Atbalstīts

44. Papildināt 103.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

 

 

108.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.

 

87.

 

Tautas partijas frakcija

Papildināt KPL 108.pantu ar jaunu 4.daļu:

"(4) Advokāta kā pārstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis."

 

Atbalstīts

45. Papildināt 108.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.”

 

 

 

 

 

88.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 111.1pantu šādā redakcijā:

"111.1pants. Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteiktās tiesības uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu".

 

 

Atbalstīts

46. Papildināt likumu ar 111.1pantu šādā redakcijā:

„111.1pants. Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

 

 

125.pants. Fakta legālā prezumpcija

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) likumā noteiktajā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par to ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

 

89.

 

 

 

 

90.

 

Tautas partijas frakcija

KPL 125.panta 1.daļas 6.punktu izslēgt.

 

Partijas “Jaunais laiks” frakcija

Papildināt 125.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, ja persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot šo finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes vai piederības likumību.”.

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

131.pants. Liecības

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

(3) Ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.

 

 

91.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 131.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”.

 
 
Atbalstīts

47. Izteikt 131.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”

 

 

134.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

 

 

 

 

 

 

 

92.

 

 
 
 
 
 
 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 134.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.“

 

 
 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

48. Papildināt 134.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.“

 

 

 

139.pants. Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties.

(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi.

(3) Pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot ārstniecības personas.

(4) Aizliegts izpaust ziņas par tās personas privāto dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā.

(5) Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Izmeklēšanas darbību veikšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka šā likuma astotā līdz vienpadsmitā sadaļa.

 

 

93.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 139.panta piektajā daļā aiz vārdiem „noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „bet nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu.”

 

 

Atbalstīts

49. Papildināt 139.panta piekto daļu pēc vārdiem „noteiktajā kārtībā” ar vārdiem „kā arī, ja tas nepieciešams, pieaicinot ekspertu, revidentu vai speciālistu”.

 

 

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā – cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta atbilstoši šā likuma 326.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona atsakās parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi, vai papildinājumus ierakstīt pati.

 

 

94.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 „Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.”

 

 

Atbalstīts

50. Izteikt 142.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 „Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.”

 

 

143.pants. Skaņu un attēlu ieraksta izmantošana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākumlaiku un pēc pārtraukuma – izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(3) Skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.

(4) Rakstot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro šā likuma 142.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā min tikai būtiskākos faktus.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēlu ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

 

 

95.

 

 

 

 

 

 

 

 

96.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

97.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts.”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 143.pantu ar divi prim daļu šādā redakcijā:

„(21) Izmeklēšanas darbībās, kas aptver plašu teritoriju vai telpas vai kas veicamas ilgā laika periodā, ierakstu var veikt daļēji, tajā fiksējot tikai ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu iespējami saistīto informāciju un faktus.”

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 143.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par laika periodu, kad nenotiek izmeklēšanas darbības ieraksts, visu izmeklēšanas darbības gaitu un atklātos apstākļus fiksē izmeklēšanas darbības protokolā.”

 
 
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

51. 143.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts.”;

 

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(21) Izmeklēšanas darbībās, kas aptver plašu teritoriju vai telpas vai kas veicamas ilgā laika periodā, ierakstu var veikt daļēji, tajā fiksējot tikai ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu iespējami saistīto informāciju un faktus.”;

 

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Par laika periodu, kad izmeklēšanas darbības netiek fiksētas ierakstā, visu izmeklēšanas darbības gaitu un atklātos apstākļus fiksē izmeklēšanas darbības protokolā.”

 

 

150.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pratināšana

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas – dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīvesvietu, sodāmību;

2) izskaidro personai tās procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

3) izsniedz personai izrakstu no likuma, kurā noteiktas tās procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

4) izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

 

 

98.

 

 

 

 

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

 

 

 

 

 

101.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 150.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„150.pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšana”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 150.panta ievaddaļu pirms vārda „Aizturētā” ar vārdiem „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess,”;

 

 
 
 
 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 150.panta 1.punktu aiz vārda „sodāmību” ar vārdiem „ja vien šīs ziņas konkrētajā kriminālprocesā jau nav noskaidrotas;”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 150.panta 2.punktu aiz vārda „nosaka” ar vārdiem „ja šāds dokuments ir paredzēts likumā;”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

52. 150.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„150.pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšana”;

 

aizstāt ievaddaļā vārdu „Aizturētā” ar vārdiem „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā,”;

 

papildināt 1.punktu pēc vārda „sodāmību” ar vārdiem „ja vien šīs ziņas konkrētajā kriminālprocesā jau nav noskaidrotas”;

 

papildināt 2.punktu pēc vārda „nosaka” ar vārdiem „ja šāds dokuments ir paredzēts likumā”.

 

 

151.pants. Liecinieka un cietušā pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, arī par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

 

 

 

102.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

103.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

 (3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

 

Juridiskā komisija

Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

 (3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.103

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

53. Izteikt 151.pantu šādā redakcijā:

„151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

 (3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku pratina kā liecinieku.”

 

 

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību

(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša pratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt pratināmo personu un psihologu. Pratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kura piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja pratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, – informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja pratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, – informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141.-143.panta prasībām. Pratināmā nepilngadīgā persona protokolu neparaksta.

 

 

 

104.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 153.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.”

 

 

Atbalstīts

54. Izteikt 153.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.”

 

 

 

 

 

 

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības veicējs personiski tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro šim lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

 

 

 

105.

 

 

 

 

 

 

 

106.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 155.panta trešo daļu.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 155.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:”

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

55. 155.pantā:

izslēgt trešo daļu;

 

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:”.

 

 

 

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas procesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

 

 

107.

 

 

 

 

 

 

 

 

108.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 156.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 156.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču viņš nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

56. 156.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus „pirmstiesas procesā” ar vārdu „kriminālprocesā”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu.”

 

 

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.

 

 

109.

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 160.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet to izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.”

 

 

Atbalstīts

57. Papildināt 160.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet to izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.”

 

 

163.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa vai datora apskati var veikt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Fizisko un juridisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidus teritorijas, telpas vai transportlīdzekļus pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

(4) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamo raksturu, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

 

 

110.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 163.pantu ar divi prim daļu šādā redakcijā:

„(21) Izņēmumu gadījumos šā panta otrajā daļā norādīto apskati, ja vien tā nav notikuma vietas apskate, var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Izmeklētājs apskati izdara ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā procesa virzītājs paziņo izmeklēšanas tiesnesim par veikto apskati, uzrādot apskates protokolu un materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58. Papildināt 163.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(21) Izņēmumu gadījumos šā panta otrajā daļā norādīto apskati, ja vien tā nav notikuma vietas apskate, var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Izmeklētājs apskati izdara ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā procesa virzītājs paziņo izmeklēšanas tiesnesim par veikto apskati, uzrādot apskates protokolu un materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību.”

 

 

 

 

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

 

 

111.

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 175.panta pirmo daļu pēc vārda „lieciniekam” ar vārdiem “aizturētajam, personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

 

 

Atbalstīts

59. Papildināt 175.panta pirmo daļu pēc vārda „lieciniekam” ar vārdiem “ personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētajam,”.

 

 

180.pants. Lēmums par kratīšanu

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Lēmums par kratīšanu nav nepieciešams, izdarot aizturamās personas kratīšanu, kā arī šā likuma 182.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.

(5) Par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība izdarīta prettiesiski, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

 

 

112.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 180.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu.”

 

 

Atbalstīts

60. Izteikt 180.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu.”

 

 

182.pants. Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.

(2) Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras kratīšana notiek, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslu.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda šos objektus, to atrašanas vietu, identificējošās pazīmes, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas, cik vien iespējams, savedama iepriekšējā kārtībā.

 

 

113.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 182.panta sestās daļas otro teikumu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tos izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.”

 

 

Atbalstīts

 

61. Izteikt 182.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.”

 

 

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 186.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resorisko vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

 

 

114.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 190.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja kriminālprocesam nozīmīgs dokuments vai priekšmets atrodas kādā administratīvā lietā, civillietā vai citā krimināllietā, procesa virzītājs to pieprasa no attiecīgās lietas turētāja. Dokumenta vai priekšmeta oriģinālu izsniedz tikai uz laiku ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos izsniedz apliecināta dokumenta kopiju vai priekšmeta attēlu.”

 

 

Atbalstīts

62. Papildināt 190.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja kriminālprocesam nozīmīgs dokuments vai priekšmets atrodas kādā administratīvā lietā, civillietā vai citā krimināllietā, procesa virzītājs to pieprasa no attiecīgās lietas turētāja. Dokumenta vai priekšmeta oriģinālu izsniedz tikai uz laiku ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos izsniedz apliecināta dokumenta kopiju vai priekšmeta attēlu.”

 

 

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā – specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

 

 

115.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda „izmeklējot” ar vārdiem „mazāk smagus,”.

 

 

Atbalstīts

63. Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda „izmeklējot” ar vārdiem „mazāk smagus,”.

 

 

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

 

 

116.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 211.panta pirmo daļu pēc vārdiem „saistībā ar” ar vārdiem „mazāk smagiem,”.

 

 

Atbalstīts

64. Papildināt 211.panta pirmo daļu pēc vārdiem „saistībā ar” ar vārdiem „mazāk smagiem,”.

 

 

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai piekrīt visas publiski nepieejamā vietā šīs darbības veikšanas laikā strādājošās vai dzīvojošās personas.

(3) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

 

 

117.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 212.panta pirmo daļu aiz vārda „lēmumu” ar vārdiem „izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus”.

 

 

Atbalstīts

65. Papildināt 212.panta pirmo daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus".

 

 

213.pants. Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu

(1) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības veikšana, tās veikšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

 

 

118.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 213.panta otro daļu pēc vārda „nodrošināšanā” ar vārdiem „tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.”.

 

 

Atbalstīts

66. Papildināt 213.panta otro daļu pēc vārda „nodrošināšanā” ar vārdiem „tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā”.

 

 

215.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole;

4) pārraidīto datu satura kontrole;

5) vietas vai personas audiokontrole;

6) vietas videokontrole;

7) personas novērošana un izsekošana;

8) objekta novērošana;

9) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

10) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

11) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

 

 

119.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 215.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „elektroniskajā informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

 

 

Atbalstīts

67. Aizstāt 215.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „elektroniskajā informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

 

 

219.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole

(1) Informācijas sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus (turpmāk- sistēmas atbildīgais darbinieks), sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai aizliegt citu darbību veikšanu ar tiem.

 

 

120.

 

 

 

 

 

 

 

 

121.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

123.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides pārmeklēšanu un piekļuvi tai, kā arī izņemšanu (turpmāk – sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.”

 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraidi saistītus pienākumus, sniedz nepieciešamo informāciju, nodrošina sistēmā esošo informācijas un tehnisko resursu veselumu un padara kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem. Procesa virzītājs var aizliegt šai personai citu darbību veikšanu ar kontrolei pakļautajiem datiem, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 219.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumā par automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontroli izmeklēšanas tiesnesis var atļaut procesa virzītājam izņemt vai citādi saglabāt automatizētās datu apstrādes sistēmas resursus, kā arī izgatavot šo resursu kopijas.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

68. 219.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole

 (1) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides pārmeklēšanu un piekļuvi tai, kā arī izņemšanu (turpmāk – sistēmas datu kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.”;

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraidi saistītus pienākumus, sniedz nepieciešamo informāciju, nodrošina sistēmā esošo informācijas un tehnisko resursu veselumu un padara kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem. Procesa virzītājs var aizliegt šai personai citu darbību veikšanu ar kontrolei pakļautajiem datiem, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Lēmumā par automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontroli izmeklēšanas tiesnesis var atļaut procesa virzītājam izņemt vai citādi saglabāt automatizētās datu apstrādes sistēmas resursus, kā arī izgatavot šo resursu kopijas.”

 

 

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk – pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

 

 

124.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 220.pantā vārdu „informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

 

 

Atbalstīts

69. Aizstāt 220.pantā vārdu „informācijas” ar vārdiem „automatizētās datu apstrādes”.

 

 


223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

 

 

125.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 223.panta pirmo daļu aiz vārda „faktiem” ar vārdiem „uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis nepieciešamības gadījumā var pagarināt.”

 

 

Atbalstīts

70. Papildināt 223.panta pirmo daļu pēc vārda „faktiem” ar vārdiem „uz laiku līdz 30 dienām, kuru izmeklēšanas tiesnesis, ja nepieciešams, var pagarināt” .

 

 

239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

126.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

127.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 239.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesa virzītājs pieņemto lēmumu paziņo lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.”

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 239.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas kriminālprocesā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā. Līdz sūdzības izskatīšanai lēmuma izpilde tiek apturēta. Tas neattiecas uz lietām, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

71. 239.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Procesa virzītājs pieņemto lēmumu paziņo lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas kriminālprocesā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā. Līdz sūdzības izskatīšanai lēmuma izpilde tiek apturēta. Tas neattiecas uz lietām, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama.”

 

 

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.

(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.

 

 

128.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

129.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130.

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 240.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "konfiscē" ar vārdiem ", bet, ja rīks pieder citai personai, - konfiscē apsūdzētajam piederošu citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā".

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 240.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) lietas, kas bijušas paredzētas vai izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai konfiscē."

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 240.pantu ar trešo daļu:

"(3) Ja noziedzīgais nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, tad konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīgā nodarījuma rīka vērtībā."

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.130

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

72. 240.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē.” ;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīga nodarījuma rīka vērtībā.”

 

 

 

 

 

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

 

 

131.

 

 

 

 

 

 

 

132.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 241.panta otro daļu pēc vārdiem “noziedzīgas darbības,” ar vārdiem “traucēs izmeklēšanai vai ”.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 241.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma izraudzīšanai.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

73. 241.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “noziedzīgas darbības,” ar vārdiem “traucēs izmeklēšanai vai ”;

 

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma – izraudzīšanai.”

 

 


243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.-4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.

 

 

133.

 

 

 

 

134.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 243.panta pirmās daļas 1.punktu.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 243.panta ceturtajā daļā skaitli „1.” ar skaitli „2.”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

74. 243.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

 

aizstāt ceturtajā daļā skaitli „1.” ar skaitli „2.”.

 

 

245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

135.

 

 

 

 

 

 

136.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 245.panta pirmajā daļā vārdus „izņemot aizturēšanu,”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 245.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem.”

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

75. 245.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „izņemot aizturēšanu”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par personas aizturēšanu nepieņem.”

 

 

 

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

(2) Persona, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas, lai pamatotu procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, ar procesa virzītāja lēmumu to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.

 

 

137.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

138.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 246.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.”;

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 246.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms lēmuma pieņemšanas par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā pamatota drošības līdzekļa izvēle."

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

76. 246.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā pamatota drošības līdzekļa izvēle."

 

 

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

(3) Lēmumu par piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kura nodrošina tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis piemērots.

(4) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, vairāk ierobežojošu drošības līdzekli drīkst piemērot tikai tad, ja pastāv jauni apstākļi.

 

 

139.

 

 

 

 

 

 

 

140.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

141.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 249.panta otro daļu pēc vārda “pārkāpj” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 249.panta otro daļu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”;

 

 
 
 
 
 
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 249.panta trešo daļu aiz vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots apcietinājums vai mājas arests, arī izmeklēšanas tiesnesim.”

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.140

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

77. 249.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “noteikumus” ar vārdiem “vai nepilda savus procesuālos pienākumus”;

 

papildināt trešo daļu pēc vārda „piemērots” ar vārdiem „bet, ja bijis piemērots apcietinājums vai mājas arests, arī – izmeklēšanas tiesnesim”.

 

 

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams veikt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

 

 

142.

 

 

 

 

 

 

 

 

143.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 250.panta pirmajā daļā vārdus „aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā” ar vārdu „personas” un vārdu „viņš” ar vārdu „tā”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 250.panta otro daļu pirms vārdiem „Aizdomās turētajam” ar vārdiem „Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess,”.

 

 

Atbalstīts

 
 
 
 
 
 
 
 
Atbalstīts

78. 250.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā” ar vārdu „personas” un vārdu „viņš” – ar vārdu „tā”;

 

aizstāt otrajā daļā vārdus „Aizdomās turētajam” ar vārdiem „Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizdomās turētajam”.

 

 

 

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(2) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

 

 

144.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 252.pantu.

 
Atbalstīts
79. Izslēgt 252.pantu.

 

 

257.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredīt­iestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

(3) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(4) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam.

 

 

145.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 257.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.”

 
 
Atbalstīts

80. Papildināt 257.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.”

 

 

258.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(3) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs informē galviniekus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Ja šā drošības līdzekļa noteikumi tiek pārkāpti, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek piespiedu naudu 10 līdz 30 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

 

 

146.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

147.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

148.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 258.panta pirmo daļu pēc vārdiem „fiziskā persona” ar vārdiem „saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu”.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 258.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisko galvinieku var būt jebkura fiziska persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

 

Juridiskā komisija

Izteikt 258.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisko galvinieku var būt fiziska persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.148

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

81. 258.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „fiziskā persona” ar vārdiem „saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par personisku galvinieku var būt fiziskā persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.”

 

 

262.pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu izbraukt no valsts;

4) drošības naudas apmēru;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi, šī persona, kā arī tās aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas dienas iesniegt par lēmumu sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju darba dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai tā noteikumus.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam, personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis, un sūdzības iesniedzējam. Lēmums nav pārsūdzams.

 

 

149.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

151.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 262.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 262.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi. Sūdzību izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt pati persona, tās aizstāvis vai pārstāvis septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 262.panta ceturto daļu pēc vārda „noteikumus” ar vārdiem „vai noteikt drošības naudas apmēru”.

 
 
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

82. 262.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„262.pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanas lēmuma pārsūdzēšana”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi. Sūdzību izmeklēšanas tiesnesim var iesniegt pati persona, tās aizstāvis vai pārstāvis septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopija.”;

 

papildināt ceturto daļu pēc vārda „noteikumus” ar vārdiem „vai noteikt drošības naudas apmēru”.

 

 

272.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

 

 

 

152.

 

 

 

 

 

 

 

153.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

154.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 272.panta otrās daļas 1.punktu aiz vārdiem „vērsts pret” ar vārdiem „personas dzīvību vai pret”.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 272.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 272.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

83. 272.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem „vērsts pret” ar vārdiem „personas dzīvību vai pret”;

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods."

 

 

273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa noteikumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

 

 

155.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

156.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

157.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 273.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”;

 

Juridiskā komisija

Izteikt 273.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 273.panta trešo daļu aiz vārdiem „cita drošības līdzekļa” ar vārdiem „vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē”.

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.156

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

84. 273.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.”;

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „cita drošības līdzekļa” ar vārdiem „vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības

iestādē –”.

 

 

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis. Procesa virzītāja ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

 

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma kopiju.

 

 

158.

 

 

 

 

 

 

 

159.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

161.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

162.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„ 274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā, kā arī līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai – prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 274.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 274.pantu ar četri prim daļu šādā redakcijā:

„(41) Ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats izvēlas un piemēro citu drošības līdzekli.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

85. 274.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība

 (1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai – prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, šīs personas aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu drīkst izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.”;

 

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(41) Ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats izvēlas un piemēro citu drošības līdzekli.”

 

 

 

281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu).

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā čet­ras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 286.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

163.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

164.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

165.

 

 

 

 

 

166.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

167.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

168.

 

 

 

 

 

 

 

169.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 281.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai pirmās instances tiesai pēc iztiesāšanas uzsākšanas pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa – tiesas sēdē, kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 281.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 281.panta ceturtajā daļā vārdus ,,vai tiesa”

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 281.panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, ja iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma izvērtēšanas nepieciešamība tiek pārtraukta ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.”;

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 281.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis, kurš nepiedalās lietas izskatīšanā apelācijas kārtībā, slēgtā tiesas sēdē šā likuma 277.panta astotajā daļā paredzētajā kārtībā.”

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 281.panta ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētos lēmumus nevar pārsūdzēt.”

 

Juridiskā komisija

Papildināt 281.panta ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.169

 

 

Atbalstīts

 

86. 281.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai – pēc iztiesāšanas uzsākšanas – pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Izmeklēšanas tiesnesis pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesa – tiesas sēdē kārtībā, kādā tiek izlemti pieteiktie lūgumi.”;

 

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.”;

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus ,,vai tiesa”;

 

papildināt ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

,,Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem. Apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšana tiek pārtraukta līdz ar notiesājoša sprieduma taisīšanu pirmās instances tiesā.”;

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai slēgtā tiesas sēdē šā likuma 277.panta astotajā daļā paredzētajā kārtībā izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis, kurš nepiedalās lietas izskatīšanā apelācijas kārtībā.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami.”

 

 

283.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu. Personas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā nav obligāta, ja saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nebūtu pieļaujams vai ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(4) Ārstniecības iestādē ievietotajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus.

 

 

170.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 283.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumā par personas ievietošanu ārstniecības iestādē var norādīt, ka pēc ekspertīzes izdarīšanas paliek spēkā iepriekš izraudzītais drošības līdzeklis.”

 

 

Atbalstīts

87. Papildināt 283.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmumā par personas ievietošanu ārstniecības iestādē var norādīt, ka pēc ekspertīzes izdarīšanas paliek spēkā iepriekš izraudzītais drošības līdzeklis.”

 

 

286.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis tā piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc krimināllietas nodošanas tiesai un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

 

 

171.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

172.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 286.panta pirmajā daļā pēc vārdiem ,,Pirmstiesas procesā” ar vārdiem ,,un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā”;

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 286.panta trešajā daļā vārdus ,,krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem ,,iztiesāšanas uzsākšanas”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

88. 286.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem ,,Pirmstiesas procesā” ar vārdiem ,,un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā”;

 

aizstāt trešajā daļā vārdus ,,krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem ,,iztiesāšanas uzsākšanas”.

 

 

287.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no attiecīgā lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību izskatot, uzklausa personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi vai aizstāvi un, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.

(3) Tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24stundu laikā nosūta izmeklēšanas tiesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību.

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

 

 

173.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

174.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 287.panta otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Sūdzību izskata, dodot iespēju personai, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, paust savu viedokli, kā arī uzklausa tās pārstāvi vai aizstāvi. Tiesnesis var pieprasīt nepieciešamos lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.”;

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 287.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta personai, par kurai piemēroto drošības līdzekli lemts, personai, kura bija iesniegusi sūdzību, iestādei, kura izpilda lēmumu, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ja pārsūdzēts bija tā pieņemtais lēmums. Lēmumu kopā ar sūdzību nosūta procesa virzītājam.”

 

 

Atbalstīts

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

Atbalstīts

89. 287.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

,,(2) Sūdzību izskata, dodot iespēju personai, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, paust savu viedokli, kā arī uzklausa tās pārstāvi vai aizstāvi. Tiesnesis var pieprasīt nepieciešamos lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta personai, par kurai piemēroto drošības līdzekli lemts, personai, kura bija iesniegusi sūdzību, iestādei, kura izpilda lēmumu, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ja pārsūdzēts bija viņa pieņemtais lēmums. Lēmumu kopā ar sūdzību nosūta procesa virzītājam.”

 

 

296.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, advokātu un prokuroru, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.

 

 

 

 

 

 

 

 

175.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 296.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

90. Izteikt 296.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.”

 

 

297.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

 

 

176.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 297.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.”

 

 

Atbalstīts

91. Papildināt 297.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.”

 

 

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

 

 

 

 

 

177.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

178.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas vai tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums, ja tam rakstveidā piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums.”

 

Juridiskā komisija

Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas rakstveida iesniegums vai tās pārstāvja vai aizstāvja, ja tam rakstveidā piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums.”

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.178

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

92. Izteikt 300.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas rakstveida iesniegums vai tās pārstāvja vai aizstāvja, ja tam rakstveidā piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums.”

 

 

302.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) apdraudētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

 

 

179.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 302.panta 4.punktā vārdus „minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

93. Izslēgt 302.panta 4.punktā vārdus „minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”.

 

 

308.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar speciālās aizsardzības iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda speciālās aizsardzības iestādes adresi.

(3) Veicot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.

 

 

                               

 

180.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 308.pantu ar trīs prim daļu šādā redakcijā:

„(31) Amatpersonai, kura veic procesa dalībnieka vai citas procesā iesaistītās personas aizsardzības pasākumus, nepārkāpjot savas pilnvaras, ir tiesības būt klāt procesuālās darbībās, kas tiek veiktas ar speciāli procesuāli aizsargājamo personu.”;

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 308.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā speciāli procesuāli aizsargājamās personas adreses vietā uzrāda speciālās aizsardzības iestādes adresi. Personai, kuras identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.”

 

 

Atbalstīts