Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

"88.pants. Terorisms

(1) Par šādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskās organizācijas interesēm:

1) spridzināšana;

2) dedzināšana;

3) kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču ražošana, uzkrāšana, lietošana, izplatīšana, zinātniska izpēte vai attīstīšana;

4) personas nolaupīšana;

5) ķīlnieku sagrābšana;

6) šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu neatļauta izgatavošana, remontēšana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana, pielietošana;

7) gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļa sagrābšana;

8) tīša darbība, kas vērsta uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai;

9) uzņēmumu, būvju, kontinentālajā šelfā nostiprināto platformu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu vai līdzekļu, elektronisko sakaru tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu iznīcināšana vai bojāšana;

10) kodolavāriju vai radiācijas avāriju izraisīšana;

11) masveida saindēšana;

12) epidēmiju, epizootiju izplatīšana;

13) publisks aicinājums vai draudi īstenot šīs daļas iepriekš minētajos punktos paredzētās darbības, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs darbības var tikt veiktas, –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par dalību personu grupā ar mērķi veikt šā panta pirmajā daļā paredzētās darbības (teroristu grupa) –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās ir izdarītas teroristu grupā, –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(4) Par teroristu grupas izveidošanu vai vadīšanu –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu."

2. Aizstāt 88.¹ panta pirmajā daļā vārdus "vienu vai vairākus terora aktus vai lai tos nodotu teroristu organizācijas" ar vārdiem "vienu vai vairākas šā likuma 88.panta pirmajā daļā paredzētās darbības vai lai tos nodotu teroristu grupas".

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija.

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikas ārlietu ministrs 2006.gada 19.maijā parakstīja 2005.gada 16.maija Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (turpmāk – Konvencija), kuras 5.-7.pants paredz darbības, kas tās dalībvalstīm ir jāpadara krimināli sodāmas: publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšana un teroristu apmācība.

Ar 2005.gada 29.jūlija Ministru prezidenta rīkojumu Nr.321 tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu informatīvo ziņojumu par iespēju ratificēt šo Konvenciju un konkretizētu ar ratifikāciju saistītos nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.

2006.gada 22.augustā Ministru kabinets apstiprināja darba grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā pausta nepieciešamība izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai Konvenciju varētu īstenot Latvijā.

Spēkā esošā Krimināllikuma redakcijas ietvarā ir iespējams krimināli sodīt Konvencijas 6.pantā paredzēto nodarījumu – teroristu vervēšanu.

Šobrīd Krimināllikums neparedz sodu par publisku aicinājumu veikt terora aktu, lai gan Krimināllikuma 71.¹pants paredz, ka par aicinājumu veikt genocīda noziegumus, persona ir saucama pie atbildības. Jāpiezīmē, ka genocīds, tāpat kā terorisms, tiek uzskatīts par noziegumu pret cilvēci. Turklāt terorisms atšķirībā no genocīda ir ļoti plaši izplatīts.

Pašreiz Krimināllikums neparedz arī atbildību par teroristu grupas izveidošanu, lai gan, ja tiek izveidota teroristu grupa, tās mērķis ir veikt teroristisku nodarījumu, un šāds mērķis jau ir pietiekami bīstams, lai par tāda esamību personu sauktu pie kriminālatbildības. Tāpat pašlaik Krimināllikumā nav paredzēta kriminālatbildība par teroristu apmācību, ko iespējams padarīt par krimināli sodāmu, paredzot kriminālatbildību par dalību teroristu grupā.

Krimināllikuma 88.¹pantā pašlaik ir lietots termins „teroristu organizācija”, bet 88.pantā dota definīcija terminam „teroristu grupa”. Tāpat Krimināllikuma 88.¹pantā lietots termins „terora akts”, kas citviet Krimināllikumā nav skaidrots.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi 88.pantāir nepieciešami, lai spēkā esošais 88. pants tiktu papildināts ar nodarījumiem, kas pēc savas izpausmes nav saistīti ar vardarbību, kas ir raksturīga terorismam, bet var novest pie teroristiska nodarījuma izdarīšanas.

Grozījumu mērķis paredzēt kriminālatbildību par publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu un teroristu apmācību.

Publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu paredzēts Krimināllikuma 88.panta pirmās daļas 13.punkta jaunajā redakcijā.

Lai Krimināllikumā ietvertu kriminālatbildību par teroristu apmācību, kā arī citus potenciālos teroristiskos nodarījumus, kas saistīti ar darbību teroristu grupā, Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildība par dalību teroristu grupā.

Šādu grozījumu izdarīšana Krimināllikumā dos Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm iespēju cīnīties pret terorismu preventīvi, nenogaidot, kamēr pats terora akts tiek veikts, nodarot kaitējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī, iespējams, valsts infrastruktūrai.

88.¹panta grozījumi paredzēti konsekventa terminoloģijas lietojuma nodrošināšanai Krimināllikumā attiecībā uz tā 88. un 88.¹pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

3. Cita informācija

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3.Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Grozījumu izdarīšana Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par nodarījumiem, kas var novest pie teroristiskiem nodarījumiem, dos iespēju tiesībsargājošajām iestādēm tos novērst pirms to izdarīšanās, tādējādi palielinot sabiedrības drošību.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojektā ietvertā regulējuma izpilde notiks „Likuma par Valsts budžetu 2007.gadam” paredzētā finansējuma ietvaros. Arī turpmāk šo grozījumu ieviešana notiks tā budžeta ietvaros, kas tiek paredzēts, lai īstenotu Krimināllikumā paredzētās darbības.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nebūs jāizdod papildus tiesību akti.

2. Cita informācija

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

2006.gada 19.maijā Latvijas Republika ir parakstījusi Konvenciju „Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu”. Šīs Konvencijas 5.pantā ir noteikts, ka valstīm, kas ir šīs konvencijas dalībvalstis, ir pienākums padarīt krimināli sodāmu publisku aicinājumu veikt terora aktu. Savukārt Konvencijas 6.pants nosaka, ka persona ir saucama pie kriminālatbildības, ja tā veic citu personu vervēšanu, aicinot to piebiedroties grupai, kuras izveidošanas mērķis ir teroristiska nodarījuma (viena vai vairāku) veikšana. Konvencijas 7.pants nosaka, ka kriminālatbildība jāparedz personai, ja tā sniedz zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu teroristisku nodarījumu ar mērķi to veikt vai veicināt, zinot, ka sniegtās zināšanas ir domāts pielietot šādam mērķim.

4. Atbilstības izvērtējums Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Ar 2005.gada 27.jūlija rīkojumu Nr.321 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras izstrādātais informatīvais ziņojums tika apstiprināts Ministru Kabinetā 2006.gada 22.augusta sēdē, izdarot par to atzīmi Ministru Kabineta protokolā Nr. 43 47.§, kurā tika norādīts, ka, lai pilnībā ieviestu 2005.gada 16.maija konvenciju, ir nepieciešami grozījumi Krimināllikumā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”, kā arī “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā”, kā arī ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

Ārlietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

N. Penke

I. Mangule

E. Vijupe

M. Stepanovs

23.11.2006 11:49

1249

M. Stepanovs

maris.stepanovs@mfa.gov.lv; 7016458