Likumprojekts
Eiropas
komunikāciju tīklu projektu vadības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie
termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atbalsta saņēmējs tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija, kas ir projekta īstenošanas rezultātā radītā labuma saņēmējs un ir atbildīgs par projekta īstenošanu;
2) Eiropas Komisijas uzsaukums Eiropas Komisijas izsludināts projektu iesniegumu konkurss finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;
3) ieviešanas iestāde tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija, kas īsteno projektu;
4) projekta iesniedzējs tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija, kura iesniegusi projekta iesniegumu attiecīgā projekta īstenošanai par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;
5) projekta iesniegums iesniegums (veidlapa un tās pielikumi) projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;
6) projekta izpildītājs fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, veikt preču piegādes vai būvdarbus projekta īstenošanai.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība projektu īstenošanai par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem tiek piešķirta saskaņā ar Eiropas Padomes 1995.gada 18.septembra Regulu (EK) Nr.2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (grozīta ar Eiropas Padomes 1999.gada 19.jūlija Regulu (EK) Nr.1655/1999, Eiropas Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.807/2004 un Eiropas Padomes 2005.gada 6.jūlija Regulu (EK) Nr.1159/2005) (turpmāk Regula (EK) Nr.2236/95).
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem līdzfinansēto transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu (turpmāk projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.
(2) Šo likumu piemēro projektiem, kuri tiek pieteikti apstiprināšanai Eiropas Komisijā līdz 2013.gada 31.decembrim.
(3) Šo likumu nepiemēro telekomunikāciju projektiem.
II nodaļa
Projektu vadībā iesaistītās institūcijas
un to funkcijas projektu īstenošanā
4.pants. Vadošā iestāde
(1) Vadošā iestāde nodrošina Regulā (EK) Nr.2236/95 noteikto dalībvalsts pienākumu izpildi.
(2) Vadošās iestādes funkcijas veic:
1) Satiksmes ministrija transporta nozares projektiem;
2) Ekonomikas ministrija enerģētikas nozares projektiem.
(3) Vadošā iestāde nosaka par vadošās iestādes funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.
(4) Vadošā iestāde veic šādas funkcijas:
1) nodrošina Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas administratīvo vadību, projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, kā arī projekta vadībā iesaistīto iestāžu darba koordināciju un sadarbību ar Eiropas Komisiju;
2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsludina Eiropas Komisijas uzsaukumu, pieņem un izvērtē projekta iesniegumu un iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā (projekta iesniegums tiek apstiprināts ar Eiropas Komisijas lēmumu);
3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvērtē sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā;
4) nodrošina projekta īstenošanas pārskatu, ziņojumu, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu pārbaudi un iesniegšanu Eiropas Komisijā;
5) plāno projektu finansējumu atbilstoši naudas plūsmai atsevišķā valsts budžeta programmā;
6) sagatavo maksājuma uzdevumus ieviešanas iestādei vai atbalsta saņēmējam maksājumu veikšanai projekta ietvaros un iesniedz tos maksājumu iestādei;
7) pārskata Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu izmantošanu reglamentējošos Latvijas Republikas normatīvos aktus un sagatavo projektus par grozījumiem tajos, nodrošinot šo normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un pilnveido projektu vadības, uzraudzības un kontroles procedūras;
8) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par valstij piešķirto Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu izmantošanu.
(5) Ja atbalsta saņēmējs ir vadošā iestāde, tā izvērtē projekta iesniegumu un iesniedz atbilstošu projekta iesniegumu Eiropas Komisijā. Projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde nodrošina projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.
5.pants. Maksājumu iestāde
(1) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.
(2) Maksājumu iestāde veic šādas funkcijas:
1) Valsts kasē atver
kontu vadošajai iestādei Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu saņemšanai
no Eiropas Komisijas;
2) saņem no
Eiropas Komisijas Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļus un veic to
uzskaiti vadošās iestādes kontā;
3) pamatojoties
uz vadošās iestādes iesniegtajiem
maksājuma uzdevumiem ieviešanas iestādei vai
atbalsta saņēmējam, veic maksājumus projekta ietvaros un nodrošina konta
izrakstu izsniegšanu;
4) pamatojoties uz vadošās iestādes iesniegtajiem maksājuma
uzdevumiem, atmaksā Eiropas Komisijai neapgūtos un neatbilstoši izlietotos
Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļus.
6.pants. Atbalsta saņēmējs
Atbalsta
saņēmējs nodrošina Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumu izpildi un veic šādas
funkcijas:
1) nodrošina
projekta īstenošanā radīto labumu uzskaiti savā grāmatvedībā;
2) nodrošina
projekta īstenošanā radīto labumu racionālu izmantošanu un uzturēšanu
atbilstoši prasībām, kas noteiktas Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos
aktos budžeta un finanšu jomā;
3) ja
nepieciešams, sagatavo un iesniedz vadošajai iestādei izvērtēšanai
priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā;
4) kontrolē projekta ieviešanas
gaitu, veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un dokumentē tās;
5) informē vadošo
iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu visu līmeņu pārbaudēs atklātos
trūkumus par projekta īstenošanu, ja tādi ir bijuši;
6) nekavējoties informē vadošo
iestādi par atklātajām neatbilstībām projekta īstenošanas laikā un par
pasākumiem to novēršanai;
7) sagatavo un iesniedz
vadošajai iestādei ziņojumus un pārskatus atbilstoši Eiropas Komisijas lēmuma
nosacījumiem un šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajam līgumam;
8) iesniedz vadošajai iestādei projekta
vadības un iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kā arī par projekta vadību
atbildīgo personu sarakstu un kontaktinformāciju;
9) organizē iepirkuma procedūru
projekta īstenošanas vajadzībām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām;
10) slēdz
līgumu ar projekta izpildītāju par pakalpojumu sniegšanu, preču piegāžu vai
būvdarbu veikšanu (turpmāk iepirkuma līgums) un veic maksājumus atbilstoši
iepirkuma līguma noteikumiem;
11) nodrošina projekta
izpildītāja iesniegto maksājuma dokumentu (par saņemto pakalpojumu, piegādāto
preču un veikto būvdarbu apjomu, kvalitāti un citiem iepirkuma līguma
noteikumiem) pārbaudi;
12) organizē informācijas un
publicitātes pasākumus par projektu īstenošanu.
7.pants. Ieviešanas iestāde
Ja ieviešanas iestāde nav atbalsta
saņēmējs, tad, noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu, atbalsta saņēmējs var
nodot šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas ieviešanas iestādei.
8.pants. Sadarbība iestāžu funkciju īstenošanā
(1) Vadošā iestāde slēdz līgumu
ar atbalsta saņēmēju vai ieviešanas iestādi par projekta īstenošanas un
uzraudzības kārtību (turpmāk sadarbības līgums).
(2) Atbalsta saņēmējs iesniedz vadošajai iestādei šā likuma 7.pantā minētā līguma kopiju.
III nodaļa
Projekta iesnieguma
iesniegšana, saskaņošana un apstiprināšana
9.pants. Projekta iesnieguma iesniegšana
(1) Projekta iesniedzējs atbilstoši
šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktam sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu
vadošajai iestādei.
(2) Projekta iesniedzējs paredz
projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem.
10.pants. Projekta iesnieguma saskaņošana
(1) Vadošā iestāde atbilstoši šā
likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktam izvērtē projekta iesniegumu un pieņem
lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā vai
tā noraidīšanu.
(2) Ja projekta iesniegums ir
nepilnīgs, vadošā iestāde sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta
to projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu un
atkārtoti iesniedz to vadošajai iestādei.
11.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana
(1) Vadošā iestāde piecu darbdienu
laikā pēc dokumentu saņemšanas no Eiropas Komisijas informē projekta
iesniedzēju par Eiropas Komisijas iebildumiem un komentāriem attiecībā uz projekta
iesniegumu.
(2) Jebkurus grozījumus projekta
iesniegumā pēc tā iesniegšanas Eiropas Komisijā projekta iesniedzējs saskaņo ar
vadošo iestādi.
IV nodaļa
Finanšu kontrole un audits
12.pants. Projektu
īstenošanas kontrole
(1) Vadošā iestāde nodrošina projektu īstenošanas kontroli un veic:
1) pārbaudes projekta īstenošanas vietā;
2) projektu īstenošanā iesaistīto institūciju
iekšējo kontroles sistēmu atbilstības un efektivitātes auditu;
3) starpposma un noslēguma maksājuma
pieprasījumu dokumentu pārbaudi un izdevumu sertificēšanu un iesniedz minētos
dokumentus Eiropas Komisijā.
(2) Šā panta pirmās daļas
2.punktā minēto auditu veic neatkarīga vadošās iestādes struktūrvienība, kas
nav tieši iesaistīta projekta īstenošanā, maksājumu veikšanā un šā panta pirmās
daļas 1. un 3.punktā minēto pārbaužu veikšanā.
(3) Ja atbalsta saņēmējs nav
valsts iestāde, atbalsta saņēmējs slēdz līgumu par neatkarīga audita veikšanu
projekta izdevumu atbilstības apstiprināšanai.
(4) Ja atbalsta saņēmējs ir
valsts iestāde, vadošā iestāde ir tiesīga pieprasīt slēgt līgumu par neatkarīga
audita veikšanu projekta izdevumu atbilstības apstiprināšanai.
(5) Atbalsta saņēmējs šā panta
trešajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus kopā ar maksājuma pieprasījuma
dokumentiem iesniedz vadošajai iestādei.
(6) Kārtību, kādā projektu
vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un
neatbilstībām projekta īstenošanā, kā arī atmaksā projekta ietvaros
neatbilstoši veiktos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.
13.pants. Projekta īstenošanas audits
(1) Vadošā iestāde, Valsts
kontrole, Eiropas Komisija, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs
krāpšanas apkarošanai var veikt projekta ieviešanas pārbaudi.
(2) Vadošā iestāde, ieviešanas
iestāde, atbalsta saņēmējs un projekta izpildītājs:
1) uzrāda auditoriem ar projekta
īstenošanu saistītos dokumentus;
2) nodrošina pieeju
dokumentācijai par finanšu līdzekļiem, citām materiālajām vērtībām un telpām,
ja minētā dokumentācija attiecas uz veicamo auditu;
3) sagatavo nepieciešamo
dokumentu izrakstus un kopijas;
4) sniedz auditoriem paskaidrojumus par projekta sagatavošanu,
īstenošanu un uzraudzību.
(3) Vadošajai iestādei ir
tiesības pieaicināt trešo personu veikt neatkarīgu auditu projekta īstenošanas
gaitā, lai pārliecinātos par projekta atbilstošu īstenošanu. Atbalsta saņēmējs vai
ieviešanas iestāde sedz ārējā audita izdevumus no saviem līdzekļiem, ja, veicot
auditu, konstatētas neatbilstības projekta īstenošanā atbalsta saņēmēja vai
ieviešanas iestādes atbildīgo darbinieku apzinātas darbības, bezdarbības vai
neuzmanības dēļ.
14.pants. Projekta dokumentācijas uzglabāšana
Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu un īstenošanu, visas
projekta īstenošanā iesaistītās iestādes glabā atbilstoši Latvijas Republikas
normatīvajos aktos un Eiropas Komisijas lēmumā noteiktajām prasībām par
dokumentu uzglabāšanas termiņiem.
Pārejas noteikums
Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.septembrim izdod šā likuma 4.panta
ceturtās daļas 2.punktā, 4.panta ceturtās daļas 3.punktā un 12.panta sestajā
daļā minētos noteikumus.
Satiksmes ministrs
A.Šlesers
Likumprojekta
Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums
anotācija
I.
Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1.
Pašreizējās situācijas raksturojums |
Šobrīd Eiropas Savienības (turpmāk
tekstā ES) finansiālās palīdzības, kas tiek piešķirta saskaņā ar Eiropas
Padomes 1995.gada 18.septembra Regulu (EK) 2236/95, kas grozīta ar Eiropas
Padomes 1999.gada 19.jūlija Regulu (EK) Nr.1655/1999, Eiropas Padomes
2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.788/2004 un Eiropas Padomes 2005.gada
6.jūlija Regulu (EK) Nr.1159/2005 (turpmāk Regula), kurā noteikti vispārēji
noteikumi Eiropas Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai Eiropas
komunikāciju tīklu jomā (turpmāk tekstā Eiropas komunikāciju tīklu
budžets), apgūšanu Latvijā neregulē neviens Latvijas Republikas normatīvais
akts. Līdz ar to nepieciešams nacionālais regulējums, sadalot atbildību par
Regulā noteikto dalībvalsts pienākumu īstenošanu, tai skaitā par Eiropas
komunikāciju tīklu budžeta apgūšanas vadību un uzraudzību. Likumprojekts
paredz pārskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas
kārtību. 2004. un 2005. gadā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi četrus Latvijas projektus transporta nozarē E22 ceļa posma Rēzekne-Terehova uzlabošanas izpēte (kopējās attiecināmās izmaksas 4,5 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts 1,6 milj. EUR jeb 35,55 %), E67 Via Baltica ceļa posma Rīga-Ķekava un Ķekavas apvedceļa uzlabošanas izpēte (kopējās attiecināmās izmaksas 3,23 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts 1,25 milj. EUR jeb 38,70 %), Ventspils brīvostas infrastruktūras kapacitātes un efektivitātes optimizācija (kopējās attiecināmās izmaksas 17,034 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts 1,65 milj. EUR jeb 9,69 %), Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā (kopējās attiecināmās izmaksas 7,9 milj. EUR, no kuriem ES atbalsts 3,95 milj. EUR jeb 50 %). Tā kā ir uzsākta šo projektu ieviešana, tad nepieciešams steidzami noteikt juridisko bāzi šo projektu ieviešanai Latvijā. |
|
Normatīvā akta projekta būtība ir noteikt efektīvu un caurskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanas sistēmu Latvijas Republikā, kā arī noteikt Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas un uzraudzības procedūru. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot ārējos normatīvos aktus šīs jomas regulēšanai. Likums nosaka transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu, kuri pretendē uz Eiropas Savienības finansiālās palīdzības Eiropas komunikāciju tīklu jomā saņemšanu (turpmāk projekts) |
Nav. |
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts
šo jomu neskar. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un
administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts noteiks Eiropas
komunikāciju tīklu budžeta projektu vadības un uzraudzības kārtību, veicinot
tā finansēto projektu ieviešanu, kuras mērķis ir komunikāciju tīklu
infrastruktūras uzlabošana. Tā rezultātā sagaidāmā ietekme uz uzņēmējdarbības
vidi ir pozitīva, jo tiek veicināta uzņēmējdarbības bāzes infrastruktūras
attīstība. |
|
Likumprojekta pieņemšana noteiks
tiesisko pamatu Eiropas
komunikāciju tīklu attīstībai. Efektīvāka Eiropas komunikācijas tīklu
attīstība uzlabos Latvijas kā ES nomales reģiona sasniedzamību, veicinās
darbaspēka kustību, paaugstinās energoapgādes drošību, nodrošinās
energoapgādes nepārtrauktību. |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojektā noteikts deleģējums
Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā vadošā iestāde izvērtē iesniegtos
projektu iesniegumus un kritērijus, kādiem projekta iesniegumam jāatbilst.
Saskaņā ar Eiropas komunikāciju tīklu vadlīnijām, priekšroka tiek dota tiem
projektiem, kas veicinās vides saglabāšanu un aizsargāšanu. Likumprojekta
ietekme uz vidi vērtējama kā labvēlīga. |
5. Cita informācija |
Nav |
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||
|
Tūkst. Ls |
||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads (2007.) |
2008. |
2009. |
2010. |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts
šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
2.
Izmaiņas budžeta izdevumos
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
3.
Finansiālā ietekme
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts
šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
5.
Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts
šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
6.
Cita informācija
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
1. Kādi normatīvie akti
likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti
to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts
šos noteikumus izstrādāt. |
Likumprojektā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību: 1. kādā projektu vadībā iesaistītās institūcijas izvērtē projekta iesniegumu, 2. kādā projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projekta īstenošanā, kā arī atmaksā projekta ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus. |
2. Cita informācija |
Nav |
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas saistībām, ko tā uzņēmusies, parakstot un ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu Likumprojekta sagatavošanā ir ņemti vērā šādi Eiropas Savienības normatīvie akti: § Eiropas Padomes 1995.gada 18.septembra Regula (EK) 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā; § Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1655/1999 (1999.gada 19.jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā; § Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 807/2004(2004.gada 21.aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā § Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1159/2005 ( 2005. gada 6. jūlijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
3. Saistības,
kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
Latvijas Pašvaldību savienība |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta
likumprojekta turpmāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem. |
Sabiedriskās informēšanas pasākumi par
likumprojektu nav veikti, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības finansiālās
palīdzības Eiropas komunikāciju tīkla jomā saņēmēju loks ir ierobežots
galvenokārt tās ir valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un juridiskas
personas. Satiksmes ministrija par katru Eiropas
Komisijas projektu konkursu informē pašvaldības un pārējos potenciālos
projektu iesniedzējus, nosūtot vēstules, kā arī publicējot paziņojumu savā
mājas lapā. |
|
Konsultācijas nav notikušas |
|
Nav |
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvajā aktā
noteikto funkciju izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas, bet gan
noteiktas institūcijas, kuras būs atbildīgas par Eiropas komunikāciju tīklu
budžeta, kas tiek piešķirts saskaņā ar Regulu, apgūšanas vadību, kā arī šo
institūciju funkcijas Eiropas komunikāciju tīklu budžeta apgūšanas
īstenošanā. Likumprojektā minētajām institūcijām būs jānodrošina Regulā noteikto dalībvalsts pienākumu
izpilde. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā
pieņemšanas Saeimā saskaņā ar likumu Par likumu un citu Saeimas, Valsts
prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,
spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību.
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības,
ja likums viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības var aizstāvēt
Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā
kārtībā. |
4. Cita informācija |
Nav |
Satiksmes ministra vietā
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
J.Maršāns |
L.Priedīte - Kancēviča |
Ī.Kalniņa |
M.Tapiņa |
2007.01.18. 17:07
1264
N.Orols
7028232, Normunds.Orols@sam.gov.lv