Sociālo un darba lietu komisija

 

Rīgā

 

2007. gada 17.maijs

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.172/Lp9 (iekļauts likumprojekts nr248/Lp9)) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz 10 lapām.

Cieņā,

 

 

 

priekšsēdētāja                                                                  A.Barča

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (nr.172/Lp9)

(Iekļauts likumprojekts nr.248/Lp9)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(12)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

24) sociālo pakalpojumu sniedzējs — persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

 

 

 

 

1.

Likumprojekts Nr.248/Lp9

(Ministru kabinets)

 

Izslēgt 1.panta 24.punktā vārdus "un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā".

 

 

 

 

Atbalstīts

1. Izslēgt 1.panta 24.punktā vārdus “un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā”.

 

3.pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

(1) Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(11)....

(12)....

(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes (padomes).

(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

 

1. Papildināt 3.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un viņu ģimenes locekļiem.

(12Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus."

 

 

 

 

2. Papildināt 3.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

“(11) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

(12Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.”

 

14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu un izstrādāt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

2) noteikt valsts investīciju politikas virzienus sociālo pakalpojumu attīstībai;

3) administrēt valsts budžeta līdzekļus, kas novirzīti šā likuma 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai;

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

Izslēgt 14.panta 1.punktā vārdus “un izstrādāt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.

 

 

 

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

 

Izteikt 14.panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) nodrošināt valsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību”

 

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

 

Izslēgt14.panta 3.punktu

 
 
Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt  14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu;

2) nodrošināt valsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību;

3) izvirzīt prioritātes sociālo pakalpojumu jomā.””

 

 

 

 

Atbalstīts

iestrādāts atbildīgās komisijas 5.

priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

iestrādāts atbildīgās komisijas 5.

priekšlikumā

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts

iestrādāts atbildīgās komisijas 5.

priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu;

2) nodrošināt valsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību;

3) izvirzīt prioritātes sociālo pakalpojumu jomā.”

 

15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir Labklājības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) nodrošina šā likuma īstenošanu un valsts līdzdalību sociālo pakalpojumu sniegšanā;

2) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai;

3) kontrolē sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem.

(3) Veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

 

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Labklājības ministra padotībā esošā Sociālo pakalpojumu pārvalde piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) organizē finanšu vadības procesa sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus;

3) pārrauga šā likuma īstenošanu, kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem.

(3) Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un izteikt to šādā redakcijā:

“Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības ministra padotībā esošā tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1)koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) organizē finanšu vadības procesa sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus;

3)pārrauga šā likuma īstenošanu, kā arī kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī kontrolē sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem;

4) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai.

(3) Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.””.

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

iestrādāts atbildīgās komisijas 7 .

priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) organizē administratīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu vadības procesu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā;

3) pārrauga šā likuma īstenošanu, kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem;

4) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai.

(3)Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.”

17.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējs

(1) Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu. (...)

 

 

 

 

 

 

8.

Likumprojekts Nr.248/Lp9

(Ministru kabinets)

 

Papildināt 17.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu."

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. Papildināt 17.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu.”

 (3) Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālā dienesta vadītāju var būt persona, kurai ir augstākā izglītība.

 

 

 

 

 

 

 

 

36.pants. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

(1) Garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai nosaka un katru gadu saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets. (...)

 

 

 

 

9.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt likuma 36.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Garantēto minimālo ienākumu līmenis nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) ar koeficientu 0,5.”

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta pirmā daļa, 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. (...)

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesības veikt sociālo darbu un sniegt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām, kas līdz šā likuma 41.panta un 42.panta spēkā stāšanās dienai uzsākuši mācības un iegūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt Pārejas noteikumu 1.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pēc 2008.gada 1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu un sniegt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī šādām personām bez augstākās izglītības:

1) personām, kuras līdz 2008.gada 1.janvārim uzsākuša un iegūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā;

2) personām, kurām 2008.gada 1.janvārī līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā pieci gadi un kuras minēto darbu veic ne mazāk kā 10 gadus.”

 

 

 

 

&nb sp;

Daļēji atbalstīts

iestrādāts atbildīgās komisijas 11.

priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

6. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pēc 2008.gada 1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu un sniegt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām:

1) kurām 2008.gada 1.janvārī līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā pieci gadi un kuras minēto darbu veic ne mazāk kā 10 gadus;

2) kuras līdz 2008.gada 1.janvārim sākušas apgūt pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā.”

11. .......

12. Šā likuma 9.panta sestā daļa, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt konsultatīvu atbalstu sociālā darba speciālistiem, stājas spēkā:

1) 2007.gada 1.janvārī — attiecībā uz tiem sociālā darba speciālistiem, kuri ir sociālie darbinieki;

2) 2008.gada 1.janvārī — attiecībā uz tiem sociālā darba speciālistiem, kuri ir sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji un sociālās palīdzības organizatori.

 

 

 

 

 

13.(....)

 

 

 

 

 

12.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Grozījums likuma 36.panta pirmajā daļā attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu līmeņa apmēru, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai ir piemērojams šāds koeficients:

a) no 2007.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,3;

b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam – 0,4;

c) 2008.gada 1.jūlija – 0,45.”

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

2. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu."

 

 

 

7. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.”