Likumprojekts

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un viņu ģimenes locekļiem.

(1²) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus."

2. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu."

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta

„Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, normu (turpmāk – direktīva 2004/83/EK) ieviešanas termiņš Latvijas likumdošanā ir 2006.gada 10.oktobris. Direktīvas 2004/83/EK regulējums ir piemērojams tādam trešās valsts piederīgajam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un, kam saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss. Direktīvas 2004/83/EK 28. pants nosaka, ka valstij, kura personai piešķīrusi bēgļa vai alternatīvo statusu, jānodrošina šīm personām pieeja attiecīgās valsts labklājības sistēmas pakalpojumiem. Attiecībā uz alternatīvā statusa saņēmējiem direktīvas 28. pants pieļauj pieejamo pakalpojumu ierobežot līdz pamata pakalpojumiem attiecīgās valsts labklājības sistēmā. Savukārt direktīvas 2004/83/EK 23. pants nosaka bēgļu un alternatīvā statusa saņēmēju ģimenēm tiesības uz ģimenes apvienošanos un uzliek par pienākumu dalībvalstij arī bēgļu vai alternatīvā statusa ieguvēju ģimenes locekļiem nodrošināt pieeju labklājības sistēmas pakalpojumiem attiecīgi tādā pat mērā kā pašam bēglim vai alternatīvā statusa saņēmējam. Latvijā labklājības sistēmas sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomas un to sniegtos pakalpojumus reglamentē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (spēkā no 2003.gada 1.janvāra). Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmā daļa paredz, ka „Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.” Personai, kam piešķirts bēgļa statuss un tās ģimenes locekļiem Latvijā tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un tas, atbilstoši likuma normām nodrošina šīm personām tādu pat pieeju sociālajiem pakalpojumiem un sociālajai palīdzībai, kā Latvijas iedzīvotājiem. Alternatīvā statusa ieguvējiem un viņu ģimenes locekļiem tiek piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, līdz ar to, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta patreizējai redakcijai viņiem nav tiesību saņemt sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus. Atbilstoši Patvēruma likuma (spēkā no 2002.gada 1.septembra) 39. pantam, alternatīvā statusa ieguvējam, kuram nav citu ienākumu avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas tiek izmaksāts pabalsts no valsts budžeta- valstī noteiktās minimālās algas apmērā pieaugušai personai, un 30% no valstī noteiktās minimālās algas apmērā – nepilngadīgai personai. Taču pēc deviņu mēnešu perioda beigām alternatīvā statusa ieguvējiem, gadījumos, kad viņiem nav ienākumu avotu vai ienākumi ir nepietiekami, nav pieejami sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība. Ņemot vērā to, ka direktīva 2004/83/EK paredz pienākumu dalībvalstīm nodrošināt bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem un viņu ģimenes locekļiem pieeju labklājības sistēmas pakalpojumiem, ir nepieciešams veikt attiecīgos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz novērst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas neatbilstību direktīvas 2004/83/EK tiesību normu prasībām. Likumprojekts nosaka, ka personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomas pamata pakalpojumus- naktspatversmes un informēšanas pakalpojumus, kā arī pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalstu) tādā pat apjomā un uz tādiem pat nosacījumiem, kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, Latvijā dzīvojošajiem Eiropas savienības valstu iedzīvotājiem un Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem, kuriem izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Savukārt bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuriem piešķirts alternatīvais statuss, papildus tiek piešķirtas tiesības uz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
3. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Latvijas teritorijā uz dzīvi apmetušamies ārzemniekiem, kuriem piešķirts alternatīvais statuss un viņu ģimenes locekļiem, tiks nodrošināta pieeja Latvijas labklājības sistēmas pakalpojumiem pēc tādiem pat principiem kā citās ES valstīs, tajā pašā laikā nepapildinot jau izveidoto labklājības sistēmu ar jauniem pabalstiem vai pakalpojumiem īpaši šai grupai. Latvijas pašvaldībās dzīvojošo alternatīvā statusa ieguvēju un viņu ģimenes locekļu skaitu un dzimumu, kuriem būs tiesības saņemt sociālo palīdzību, nav iespējams precīzi prognozēt.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2		3	4		5	6
			2007		2008	2009		2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			0		0	0		0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos No pašvaldību budžetiem papildus finanšu līdzekļi direktīvas 2004/83/EK normu izpildei attiecībā uz alternatīvā statusa ieguvējiem un viņu ģimenes locekļiem			0,9		1,5	2,0		2,6	2,3
3. Finansiālā ietekme No pašvaldību budžetiem papildus finanšu līdzekļi direktīvas 2004/83/EK normu izpildei attiecībā uz alternatīvā statusa ieguvējiem un viņu ģimenes locekļiem			-0,9		-1,5	-2,0		-2,6	-2,3
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Nav
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Nav iespējams precīzi prognozēt Latvijas pašvaldībās dzīvojošo alternatīvā statusa ieguvēju un viņu ģimenes locekļu skaitu, kuriem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam būs tiesības saņemt GMI pabalstu un šī skaita izmaiņas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem ( www.pmlp.gov.lv 31.07.2006) uz 2006.gada 1. janvāri Latvijas pašvaldībās bija reģistrēti 3 alternatīvā statusa ieguvēji. 2006. gada jūlijā alternatīvais statuss piešķirts vēl 7 personām, taču tās savu dzīvesvietu vēl nav reģistrējušas nevienā pašvaldībā. Atbilstoši Patvēruma likuma (spēkā no 2002.gada 1.septembra) 39. pantam, alternatīvā statusa ieguvējam, kuram nav citu ienākumu avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas tiek izmaksāts pabalsts no valsts budžeta- valstī noteiktās minimālās algas apmērā pieaugušai personai, un 30% no valstī noteiktās minimālās algas apmērā – nepilngadīgai personai. Šāds pabalsta apmērs pārsniedz valstī noteikto GMI līmeni, līdz ar
to šī pabalsta saņemšanas laikā alternatīvā statusa ieguvēji nebūs tiesīgi saņemt GMI pabalstu no pašvaldības. Aprēķinot ietekmi uz budžetu, izmantots pieņēmums, ka pašvaldībās dzīvojošo alternatīvā statusa ieguvēju un viņu ģimenes locekļu skaits, kuriem varētu būt tiesības uz GMI pabalstu, 2007. gadā varētu būt aptuveni 15 un katru gadu palielināties par vidēji par 10. Vidējais pabalsta lielums personai gada laikā – 58,51 lati. (Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati par GMI pabalsta vidējo lielumu gadā 2005.gadā.) 2007.gadā GMI pabalstam nepieciešamie līdzekļi: 15pers. x 58,51 = Ls 877,65 2008.gadā GMI pabalstam nepieciešamie līdzekļi: 25pers. x 58,51 = Ls 1462,75 2009.gadā GMI pabalstam nepieciešamie līdzekļi: 35pers. x 58,51 = Ls 2047,85 2010gadā GMI pabalstam nepieciešamie līdzekļi: 45pers. x 58,51 = Ls 2632,95 Nav iespējams prognozēt to bērnu – alternatīvā statusa ieguvēju skaitu, kuri Latvijā būs ieradušies bez vecākiem, vai kuru vecākiem Latvijā tiks pārtraukta vecāku vara un kuriem līdz ar to tiks piešķirts bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna statuss. Tādējādi nav iespējams prognozēt bērnu skaitu, kuri būs nodrošināmi ar sociālo aprūpi vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, sociālās aprūpes pakalpojumi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināmi piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. 6. Cita informācija 2005.gadā Latvijas pašvaldības GMI pabalsta nodrošināšanai saviem iedzīvotājiem izlietoja 3404,5 tūkst. Ls , jeb 14,5% no visu veidu pašvaldības sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem. Pabalsta saņēmēju skaits 2005.gadā 58,2 tūkst., jeb 14,5% no visiem sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Par 2006.gadā GMI pabalstam izlietotajiem līdzekļiem informācija vēl nav apkopota. Latvijas likumdošana nodarbinātības jomā nodrošina, ka alternatīvā statusa ieguvējiem uzreiz pēc šī statusa piešķiršanas ir iespējams iesaistīties nodarbinātības un pašnodarbinātības pasākumos atbilstoši direktīvas 2004/83/EK tiesību normu prasībām.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija				Likumproj ekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Padomes direktīva 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
1.	Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 23., 28., 30. pants.						Atbilst
5. Cita informācija							Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Nav notikuši. Sabiedriskās domas viedoklis nav noskaidrots.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Nav notikušas
5. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Sabiedrība par likumu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to normatīvo aktu informācijas sistēmā “NAIS”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāra p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona
I.Alliks	Z.Uzuliņa	M. Badovskis	A.Masejeva

04.01.2007 15:10

1618

Anda Masejeva

Anda.Masejeva@lm.gov.lv 7021667