Nacionālās drošības komisija

Rīgā, 2007.gada 22.februārī                Nr.

 

 

 

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

         

 

          Saeimas Nacionālās drošības komisija iesniedz otrreizējai caurlūkošanai sagatavoto likumu „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (164/Lp9), kurš ir iekļauts š. g. 1.marta Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likums otrreizējai caurlūkošanai uz    lpp.

 

 

 

 

 

 

 

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Dz.Jaundžeikars

 

Nacionālās drošības komisija                                                                                                                                                 Likums otrreizējai caurlūkošanai

 

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

(Nr.164/Lp9)

 

1.

Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kartībā

2.

Saeimas 2007.gada 1.februāra sēdē pieņemtā likuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi

(5)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Izlūkošana un pretizlūkošana

(1) (Izslēgta ar 27.06.2002. likumu).

(2) Izlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību (rīcību), kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku, tās vitāli svarīgām valsts interesēm.

(3) Pretizlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai.

(4) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Valsts drošības iestāžu padomi apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības saskaņā ar izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likuma 3.panta piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Nacionālās drošības padomi apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbilst Kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem

 

12.pants. Valsts drošības iestāžu padome

(1) Valsts drošības iestāžu vadītāju kopums ir Valsts drošības iestāžu padome, kuras vadītāju izvirza no drošības iestāžu vadītāju vidus.

(2) Valsts drošības iestāžu padome:

1) izskata valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus;

2) saskaņo informācijas apriti, tās analīzes un izmantošanas kārtību valsts drošības iestādēs;

3) izstrādā valsts drošības iestāžu budžeta projektu;

4) apkopo valsts drošības iestāžu priekšlikumus un prasības, iesniedz un uztur tās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās;

5) izskata normatīvo aktu projektus valsts drošības iestāžu darbības jautājumos;

6) izvērtē valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti;

7) izskata un saskaņo valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības nolikumus.

(3) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu).

(4) Valsts drošības iestāžu padomes sēdēs var piedalīties ģenerālprokurors.

 

12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestāžu padomes sastāvā ir Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs. Ministru prezidents vada Valsts drošības iestāžu padomi. Ministru prezidenta prombūtnes laikā Valsts drošības iestāžu padomi vada viņa pilnvarots padomes loceklis.”;

 

 

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3)saskaņo valsts drošības iestāžu budžeta projektus pirms to izskatīšanas Saeimā;”;

 

 

 

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8)uzdod Informācijas analīzes dienestam vai citām valsts iestādēm patstāvīgi vai kopā ar padomes pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un izvērtē šo pārbaužu rezultātus.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus, ģenerālprokuroru un citas personas.”

 

2.

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likuma 12.pantu.

Deputāte L.Mūrniece

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Valsts drošības iestāžu padomes sastāvā ir valsts drošības iestāžu vadītāji. Valsts drošības iestāžu padomi vada no drošības iestāžu vadītāju vidus izvirzīts vadītājs.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte L.Mūrniece

Svītrot 12.panta otrās daļas 8.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte L.Mūrniece

Svītrot 12.panta piedāvāto ceturto daļu.

 

Neatbalstīts

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestāžu padomes sastāvā ir Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs. Ministru prezidents vada Valsts drošības iestāžu padomi. Ministru prezidenta prombūtnes laikā Valsts drošības iestāžu padomi vada viņa pilnvarots padomes loceklis.”;

 

 

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3)saskaņo valsts drošības iestāžu budžeta projektus pirms to izskatīšanas Saeimā;”;

 

 

 

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8)uzdod Informācijas analīzes dienestam vai citām valsts iestādēm patstāvīgi vai kopā ar padomes pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un izvērtē šo pārbaužu rezultātus.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus, ģenerālprokuroru un citas personas.”

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.34 “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).

 

 

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.34 “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).

K.Vītola