Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas Latvijas Republikas pilsētās”” (Reģ. nr. 159/Lp9) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 29).

 

 

 

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

 

 

                   Ar cieņu,

                   komisijas priekšsēdētāja

 

 

                                                                   Anna Seile

                                                                   

         

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija   

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

(reģ. nr. 159/Lp9)

 (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 29)

 

Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(16)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās

 

Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

 

 

Redakc. precizēts

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

 

Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 14.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

3.nodaļa
Zemes īpašuma tiesību subjekti
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.99. likumu, kas stājas spēkā no 05.05.99.)

9.pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti

(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

 

 

 

 

 

(2) Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas:

1) fiziskajām personām - bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem - uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētu pašreizējās administratīvajās robežās neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības;

2) juridiskajām pers onām - bijušajām zemes īpašniecēm - uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība;

 

 

 

 

 

3) juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši tām savus zemes īpašumus.

(3) Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas nolēmumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.

 

 

 

 

 

 

 

1

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt 9.pantu ar 3.1daļu šādā redakcijā:

„(31) Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments personām, kuras zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā atstātos vācu izceļotāju pilsētu nekustamus īpašumus, vai to mantiniekiem var būt arī valsts arhīva izziņa ar norādītu zemes pircēju un bankā iemaksāto summu.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 2

 

 

 

2

Atbildīgā komisija

Papildināt 9.pantu ar 3.1daļu šādā redakcijā:

Papildināt 9.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa.”

Atbalstīts

1. Papildināt 9.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa.”

(4) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.

(1994.gada 31.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.95. likumu, 08.05.97. likumu, 15.04.99. likumu un 14.10.2004. likumu)

 

 

 

 

 
12.pants. Zemes pieprasījumu apmierināšana

(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;

 

 

 

 

 

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

 

 

 

 

 

Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

 

 

 

 

 

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus nosaka Ministru kabinets, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Piezīme. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā, kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem, izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ietilpstošo Kundziņsalas dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību.

 

 

 

 

 

(2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

(3) Pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības:

- pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu;

- vai pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu;

- vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

 

 

(5) Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā, var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim, izņemot gadījumus, kad:

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt 12.panta sestās daļas otro teikumu pēc vārdiem ”viņu mantiniekiem” ar šādu tekstu:

 „(tai skaitā personām, kuras zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā atstātos vācu izceļotāju pilsētu nekustamus īpašumus, vai to mantinieki)”.

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 12.panta sestās daļas otro teikumu pēc vārdiem “viņu mantiniekiem” ar vārdiem “[tai skaitā personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem]”;

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 4

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. 12.pantā:

papildināt sestās daļas otro teikumu pēc vārdiem “viņu mantiniekiem” ar vārdiem “[tai skaitā personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem]”;

1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona;

 

5

Atbildīgā komisija

Papildināt 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktu pēc vārdiem “cita persona” ar vārdiem “(arī valsts vai pašvaldība)”.

Atbalstīts

papildināt sestās daļas 1.apakšpunktu pēc vārdiem “cita persona” ar vārdiem “(arī valsts vai pašvaldība)”.

2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgu atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fiziskās personas pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda;

3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai.

(7) Pēc bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījuma apmierināšanas zeme likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā likuma 9.pantā minētajām personām šādā secībā:

- zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā;

- zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.

(1994.gada 31.marta likuma redakcijā un ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.94. likumu, 12.10.95. likumu, 08.05.97. likumu, 15.04.99. likumu, 01.11.2001. likumu, 14.10.2004. likumu, 30.06.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)

 

 

 

 

 
18.pants. Īpašuma tiesību atjaunošanas finansēšana

(1) Izdevumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskajām un juridiskajām personām, tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

6

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Kārtību, kādā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai to kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā un viņu pārdzīvojušam laulātajam, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un 1.grupas invalīdiem, nosaka Ministru kabinets. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai to kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, veic tikai tajā administratīvajā teritorijā, kurā bijušie zemes īpašumi atrodas.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 7

 
 

 

7

Atbildīgā komisija

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Kārtību un secību, kādā izskatāmi pieteikumi un tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, un viņu pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un 1.grupas invalīdiem, nosaka Ministru kabinets. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, veic tikai tajā administratīvajā teritorijā, kurā bijušie zemes īpašumi atrodas.”;

Atbalstīts

3. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kārtību un secību, kādā izskatāmi pieteikumi un tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, un viņu pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un 1.grupas invalīdiem, nosaka Ministru kabinets. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, veic tikai tajā administratīvajā teritorijā, kurā bijušie zemes īpašumi atrodas.”;

(2) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki un personas, kas iegūst zemi īpašumā par samaksu, īpašuma tiesību atjaunošanas procesā, kā arī iegūstot zemi īpašumā par samaksu, atbrīvojamas no valsts nodevas maksāšanas.

(1994.gada 31.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.95. likumu, kas stājas spēkā no 15.11.95.)

 

 

 

 

 
 

Papildināt 18.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks”.”

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kas atrodas Tieslietu ministrijas institucionālā padotībā. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” pieņem lēmumus par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem. ”

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 18.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks”, kas atrodas Tieslietu ministrijas institucionālā padotībā. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” pieņem lēmumus par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks”, kas atrodas Tieslietu ministrijas institucionālā padotībā. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” pieņem lēmumus par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem.”
28.pants. Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtība

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem privatizēt vai atsavināt var tikai to zemi, uz kuru valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

(2) (Izslēgta ar 01.11.2001. likumu).

(3) Zemes privatizāciju vai atsavināšanu gadījumos, kad uz tās atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotie un privatizētie vai atsavinātie pašvaldību īpašuma objekti, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.

 

 

 

 

 

(4) Ja uz zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas aģentūra).

 

 

10

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

28.pantā:

papildināt panta ceturto daļu aiz vārdiem „Ja uz zemes” ar vārdiem „par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi”.

Atbalstīts

4. 28.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “Ja uz zemes” ar vārdiem “par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi”;

(5) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta trešajā un ceturtajā daļā, valsts zemi atsavina Valsts nekustamie īpašumi saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

 

 

11

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

28.pantā:

aizstāt panta piektajā daļā vārdus ”Valsts nekustamie īpašumi” ar vārdiem „valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – Valsts nekustamie īpašumi)”.

Atbalstīts

aizstāt piektajā daļā vārdus “Valsts nekustamie īpašumi” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk — Valsts nekustamie īpašumi)”;

(6) Lai varētu privatizēt vai atsavināt zemi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadīj umos, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu privatizācijai vai par tās atsavināšanu.

 

12

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

28.pantā:

izslēgt panta sesto daļu.

Atbalstīts

izslēgt sesto daļu.

(7) Valsts īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts, pamatojoties uz lēmumu, kuru pieņem institūcija, kas veic attiecīgā objekta privatizāciju vai atsavināšanu.

(8) Pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības lēmumu.

(9) Speciālo ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās ekonomiskās zonas valdi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.99. likumu, 01.11.2001. likumu un 30.06.2005. likumu)

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

(2001.gada 1.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2004. likumu)

1. (Izslēgts ar 30.06.2005. likumu).

2. Pārejas posmā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 30.aprīlim citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās juridiskās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi. Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību.

(14.10.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

3. Ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības un meža zemes tirgū, pārejas posma beigu termiņu kārtībā, kāda noteikta Līgumā starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(14.10.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

4. Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(30.06.2005. likuma redakcijā)

5. Grozījums šā likuma 12.panta otrajā daļā attiecībā uz nomas maksu zemei, uz kuras atrodas ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemērojams nomas līgumiem, kas noslēgti pēc 2005.gada 1.septembra

(30.06.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 
 

 

13

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt Pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

7. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 6.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra noteikumi Nr.16 “Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 14

 
 

 

14

Atbildīgā komisija

Papildināt Pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.”

Atbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.”
 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29 “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).

15

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29 “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.”).”

Atbalstīts

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29 “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.”).
 

 

16

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.