Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Reģ. nr. 158/Lp9) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 28).

 

 

 

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

 

 

                   Ar cieņu,

                   komisijas priekšsēdētāja

 

 

                                                                   Anna Seile

                                                                   

         

 

 

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija   

Likumprojekts trešajam lasījumam

            

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”

(reģ. nr. 158/Lp9)

(Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 28)

 

Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(33)

 

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”

 

 

 

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”

 

Izdarīt likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 23.nr.; 1998, 6.nr.; 1999, 5., 10.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 23.nr.; 1998, 6.nr.; 1999, 5., 10.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. (1) Pagastu un pilsētu zemes komisijas attiecībā uz lauku zemi (turpmāk - pagasta zemes komisija) mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem lēmumus par iesniegumiem, kas iesniegti līdz 1997.gada 9.septembrim par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Pieprasījumi attiecībā uz zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuri iesniegti pēc šā termiņa, tiek izskatīti tikai šādos gadījumos:

1) fizisko personu pieprasījumi:

a) ja šīm personām zemes lietošanas tiesības pāriet no citām fiziskajām personām,

b) ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme;

2) juridisko personu pieprasījumi, ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme:

a) lauksaimniecības vajadzībām,

b) šīm juridiskajām personām piederošo ēku un būvju (izņemot privatizācijas rezultātā iegūtās ēkas un būves) uzturēšanai.

 

 

 

 

 

(2) Zemes pieprasījumi iesniedzami līdz 2006.gada 1.jūnijam pagasta, pilsētas ar lauku teritoriju, novada (turpmāk - pagasta) pašvaldībai, kas pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā iesniedz Valsts zemes dienesta attiecīgajai reģionālajai nodaļai. Zemes piešķiršanas noformēšanai nepieciešamo dokumentāciju sagatavo Valsts zemes dienesta attiecīgā nodaļa. Pagasta pārskata plāns, kurā iezīmēti brīvie zemes gabali, ir brīvi pieejams jebkuram zemes pieprasītājam; zemes pieprasītāju saraksts izliekams redzamā vietā pašvaldības telpās. Pieprasījumi izskatāmi ne agrāk kā pēc mēneša no brīža, kad attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saņemts pirmais pieprasījums.

 

1

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

2.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem “saņemts pirmais pieprasījums” ar diviem teikumiem šādā redakcijā:

“Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā attiecīgā pašvaldība pieņem līdz 2007.gada 1.septembrim un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas to iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā. Pašvaldība nekavējoši informē Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu par visām tiesvedībām, kas ir ierosinātas par vietējās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai pastāvīgā lietošanā ar tiesību pāreju citām personām.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 2

 

Ja attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saņemti vairāki pieprasījumi, tie apmierināmi šādā secībā:

1) ēku un būvju īpašnieku pieprasījumi attiecībā uz platību, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai;

2) bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi, ja viņi pieprasa līdzvērtīgu zemi tai zemei, uz kuru viņiem likumā paredzēto ierobežojumu dēļ netiek atjaunotas īpašuma tiesības;

3) to zemes gabalu īpašnieku (lietotāju) pieprasījumi, kuru zeme robežojas ar pieprasāmo zemes gabalu;

4) pieprasījumi attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo zemnieku vai piemājas saimniecību paplašināšanai;

 

2

Atbildīgā komisija

2.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “saņemts pirmais pieprasījums” ar tekstu šādā redakcijā:

“Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā attiecīgā pašvaldība pieņem līdz 2007.gada 1.septembrim un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai. Pašvaldība nekavējoties informē Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu par visām tiesvedībām, kas ir ierosinātas par vietējās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām.”

Atbalstīts

1. 2.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “saņemts pirmais pieprasījums” ar tekstu šādā redakcijā:

“Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā attiecīgā pašvaldība pieņem līdz 2007.gada 1.septembrim un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai. Pašvaldība nekavējoties informē Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu par visām tiesvedībām, kas ir ierosinātas par vietējās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām.”;

5) pieprasījumi jaunu zemnieku vai piemājas saimniecību izveidošanai, ja uz pieprasāmā zemes gabala atrodas zemes pieprasītāja dzīvojamā māja un ražošanas ēkas vai uzsākta to celtniecība;

6) pieprasījumi jaunu zemnieku vai piemājas saimniecību izveidošanai, ja uz pieprasāmā zemes gabala nav zemes pieprasītāja īpašumā esošas dzīvojamās mājas, priekšroku dodot tām personām, kuru iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas tiek ieskaitītas attiecīgās pašvaldības budžetā;

7) pieprasījumi individuālo dzīvojamo māju celtniecībai;

8) juridisko personu pieprasījumi šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētajām vajadzībām;

9) pieprasījumi citām vajadzībām.

(3) Ja uz vienu un to pašu zemes gabalu pretendē vairāki vienas prioritātes zemes pieprasītāji, zemes gabala saņemšanas tiesības pagasta pašvaldības noteiktajā kārtībā izšķir lozējot.

 

 

 

 

 

(4) Ja pagasta zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, bet nav veikta zemes gabalu robežu ierādīšana (uzmērīšana) dabā, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zeme, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, līdz 1997.gada 30.novembrim piešķirama pastāvīgā lietošanā. Lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuram pievienota zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ar tā zemes gabala robežām, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, paziņojams bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Minētais lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas. Spēkā stājies lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā un tam pievienotā zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ir pamats zemes izmantošanas uzsākšanai un nekustamā īpašuma (zemes) nodokļa maksāšanas uzsākšanai likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja vēl nav uzsākta tās zemes robežu ierādīšana (uzmērīšana), uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības līdz 2006.gada 1.martam no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus.

 

 

 

 

 

 (6) Ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai - pēc mantošanas tiesības apliecinošo dokumentu izvērtēšanas - par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa lēmumu pieņem, pamatojoties uz pagasta pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, kā arī uz vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

 

 

3

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 2.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai, gadījumā, ja zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā - par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa lēmumu pieņem, pamatojoties uz pagasta pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, izziņai pievienojot              faktiskajā lietošanā esošā zemes gabala grafisko pielikumu ar norādītu kadastra apzīmējumu, kā arī uz vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 4

 

1) pagasta zemes komisijas atzinumu;

2) pagasta pašvaldības lēmumu, ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pagasta pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmumu par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu;

3) personas iesniegumu, kas iesniegts pagasta pašvaldībai līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pagasta zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā.

1.  2.pantā:

izteikt sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašvaldības lēmumu (dokumenta atvasinājumu), ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmumu (dokumenta atvasinājumu) par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu un ar lēmumu apstiprinātā zemes lietotāju saraksta izrakstu;”;

papildināt sesto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas lēmumu par tiesībām izpirkt zemi un pašvaldības izziņu, ka attiecībā uz minēto zemes gabalu persona ar pašvaldību nav noslēgusi zemes nomas līgumu.”;

 

1) pagasta zemes komisijas atzinumu;

2) pašvaldības lēmumu (dokumenta atvasinājumu), ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmumu (dokumenta atvasinājumu) par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu un ar lēmumu apstiprinātā zemes lietotāju saraksta izrakstu;

3) personas iesniegumu, kas iesniegts pagasta pašvaldībai līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pagasta zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā;

4) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas lēmumu par tiesībām izpirkt zemi un pašvaldības izziņu, ka attiecībā uz minēto zemes gabalu šī persona ar pašvaldību nav noslēgusi zemes nomas līgumu, izņemot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteikto gadījumu.”.

 

 

 

 

4

Atbildīgā komisija

Izteikt 2.panta sesto daļu šādā redakcijā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai — gadījumā, ja zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, — par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa lēmumu pieņem, pamatojoties uz pagasta pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, un kurai pievienots faktiskajā lietošanā esošā zemes gabala grafiskais pielikums ar norādītu kadastra apzīmējumu, kā arī vismaz viens no šādiem dokumentiem:

 

Atbalstīts

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai — gadījumā, ja zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, — par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa lēmumu pieņem, pamatojoties uz pagasta pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, un kurai pievienots faktiskajā lietošanā esošā zemes gabala grafiskais pielikums ar norādītu kadastra apzīmējumu, kā arī vismaz viens no šādiem dokumentiem:

 

 

 

1) pagasta zemes komisijas atzinums;

2) pašvaldības lēmums (dokumenta atvasinājums), ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmums (dokumenta atvasinājums) par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu un ar lēmumu apstiprinātā zemes lietotāju saraksta izraksts;

3) personas iesniegums, kas iesniegts pagasta pašvaldībai līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pagasta zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā;

4) pašvaldības izziņa, kas apliecina, ka attiecībā uz minēto zemes gabalu šī persona ar pašvaldību nav noslēgusi zemes nomas līgumu, izņemot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteikto gadījumu.”

 

1) pagasta zemes komisijas atzinums;

2) pašvaldības lēmums (dokumenta atvasinājums), ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmums (dokumenta atvasinājums) par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu un ar lēmumu apstiprinātā zemes lietotāju saraksta izraksts;

3) personas iesniegums, kas iesniegts pagasta pašvaldībai līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pagasta zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā;

4) pašvaldības izziņa, kas apliecina, ka attiecībā uz minēto zemes gabalu šī persona ar pašvaldību nav noslēgusi zemes nomas līgumu, izņemot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteikto gadījumu.”;

(7) Ja persona, kurai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, vēlas atteikties no zemes lietošanas tiesībām, tā līdz 2006.gada 1.martam var iesniegt attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu, norādot personu, kurai par labu tā atsakās no zemes lietošanas tiesībām, - savu radinieku vai laulāto, bet gadījumos, kad tiek atsavinātas ēkas vai būves, - ēkas (būves) jauno īpašnieku. Piemērojot šo normu, par radinieku uzskatāms tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, mazmazbērns, brālis, māsa, brāļa vai māsas bērns. Pārējos atteikšanās gadījumos pašvaldība zemi piešķir pastāvīgā lietošanā citai personai šajā likumā noteiktajā kārtībā kā brīvo, valstij piekrītošo zemi. Kadastra informāciju par brīvo, valstij piekrītošo zemi un zemi, no kuras zemes lietotāji ir atteikušies, apkopo un publisko Valsts zemes dienests.

(8) Ja līgums par zemes izpirkšanu ar Hipotēku un zemes banku nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi zaudē spēku un turpmākā zemes izpirkšana notiek Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.99. likumu un 30.06.2005. likumu)

 

5

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 2.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja līgums par zemes izpirkšanu (pirkšanu) ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi un lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu zaudē spēku un turpmākā zemes atsavināšana notiek Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.”.

 

Atbalstīts

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja līgums par zemes izpirkšanu (pirkšanu) ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi un lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu zaudē spēku un turpmākā zemes atsavināšana notiek Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.”;

 

 

papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemes platību vai ir mazāka par to un zemes gabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežu kontūras var atšķirties no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, ja visi robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti.

 

 

 

papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemes platību vai ir mazāka par to un zemes gabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežu kontūras var atšķirties no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, ja visi robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti.

 

 

6

PCTVL frakcijas priekšsēdētājs J.Pliners

Papildināt likuma 2.pantu ar jaunu desmito daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju:

„(10) Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikā izdotu nepilsoņa pasi), kuri līdz 2009.gada 1.septembrim pieprasījuši izpirkt pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām piešķirto zemi, ir tiesīgi izpirkt šo zemi par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles. Zemes izpirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi – atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtēšanas kārtību.”

Neatbalstīts

 

 

(10) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala vai uz zemes gabala, uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, atrodas citai personai piederošas ēkas un būves, Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa vai likumā paredzētajos gadījumos Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un lēmumā norāda, ka uz zemes gabala atrodas citai personai piederošas ēkas un būves. Ēku un būvju īpašniekam ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.

 

 

Redakc. precizēts

(10) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala vai uz zemes gabala, attiecībā uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, atrodas citai personai piederošas ēkas un būves, Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa vai likumā paredzētajos gadījumos Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un lēmumā norāda, ka uz zemes gabala atrodas citai personai piederošas ēkas un būves. Ēku un būvju īpašniekam tiek garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.

 

(11) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala atrodas ēkas vai būves, kuru piederība nav noskaidrota, Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa vai likumā paredzētajos gadījumos Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja iesniegta pašvaldības izziņa, kurā norādīts, ka ēku un būvju piederība nav noskaidrota. Šo ēku un būvju turpmāko piederību reglamentē likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta ceturtā daļa.”

 

 

 

(11) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala atrodas ēkas vai būves, kuru piederība nav noskaidrota, Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa vai likumā paredzētajos gadījumos Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja iesniegta pašvaldības izziņa, kurā norādīts, ka ēku un būvju piederība nav noskaidrota. Šo ēku un būvju turpmāko piederību reglamentē likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta ceturt ā daļa.”

 

 

7

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1pants.

Brīvā, valstij piekrītošā zeme, kas nav pieprasīta līdz 2006.gada 1.jūnijam, ir zemes reformas pabeigšanai paredzētā zeme. Informāciju par zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi apkopo un publisko Valsts zemes dienests, ievietojot to interneta mājas lapā.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 8

 

 

 

 

8

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1pants.

Brīvā, valstij piekrītošā zeme, kas nav pieprasīta līdz 2006.gada 1.jūnijam, ir izmantojama zemes reformas pabeigšanai. Informāciju par zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi apkopo un publisko Valsts zemes dienests, ievietojot to mājaslapā internetā.”.

Atbalstīts

2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1pants. Brīvā, valstij piekrītošā zeme, kas nav pieprasīta līdz 2006.gada 1.jūnijam, ir izmantojama zemes reformas pabeigšanai. Informāciju par zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi apkopo un publisko Valsts zemes dienests, ievietojot to mājaslapā internetā.”

3.pants. Zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā zemes reformas pirmās un otrās kārtas ietvaros izpildīti šādi darbi:

1) pagasta zemes komisija ir izskatījusi saņemtos iesniegumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai īpašumā par samaksu un pieņēmusi attiecīgus lēmumus (atzinumus);

2) pagasta zemes komisija ir izskatījusi bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku iesniegumus un, pamatojoties uz īpašuma vai mantojuma tiesības apliecinošiem dokumentiem, kas iesniegti līdz 1996.gada 1.jūnijam, šā likuma 2.pantā noteiktajā termiņā pieņēmusi attiecīgus lēmumus (atzinumus) par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, vai kompensācijas piešķiršanu;

3) pamatojoties uz šā panta 1. un 2.punktā minētajiem pagasta zemes komisijas lēmumiem (atzinumiem), izgatavots attiecīgās pašvaldības teritorijas zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāns ar ierādītām (uzmērītām) vai ieprojektētām zemes lietojumu un zemes īpašumu robežām;

4) ierādītas (uzmērītas) lietošanā un īpašumā piešķirto zemes gabalu robežas dabā, un visi zemes lietojumi un īpašumi reģistrēti Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā.

 

9

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izslēgt 3.pantu.

Atbalstīts

3. Izslēgt 3.pantu.

4.pants. Mēneša laikā pēc šā likuma 3.pantā minēto zemes reformas pirmās un otrās kārtas darbu pabeigšanas attiecīgā pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam pārskatu, kurā uzrādīts pašvaldības teritorijā esošo zemju sadalījums atbilstoši to izmantošanas galvenajam mērķim.

 

10

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

”4.pants.

(1) Turpmāk minētās atbildīgās institūcijas līdz 2010.gada 31.martam iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajām nodaļām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai šādu informāciju:

1) Centrālā zemes komisija - par pieņemtajiem lēmumiem par īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) valsts akciju sabiedrība „Latvijas Hipotēku un zemes banka” - par noslēgtajiem zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumiem.

(2) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavo un nodod līdz 2010.gada 30.jūnijam kadastra datus pašvaldībām par zemes vienībām, par kurām nav noslēgti zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumi.

(3) Pašvaldības, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā norādītajiem kadastra datiem, pieņem lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto zemi ir izbeigušās, jo nav noslēgts zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgums un iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā līdz 2010.gada 30.septembrim.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 11

 

 

 

 

(4) Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa sagatavo un ar attiecīgo pašvaldību līdz 2010.gada 30.novembrim saskaņo zemes pārskatu, kas sagatavots no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.”.

 

 

 

 

11

Atbildīgā komisija

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

”4.pants. (1) Šajā daļā minētās atbildīgās institūcijas līdz 2010.gada 31.martam iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajām nodaļām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai šādu informāciju:

1) Centrālā zemes komisija — par pieņemtajiem lēmumiem par īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” — par noslēgtajiem zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumiem.

(2) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavo un līdz 2010.gada 30.jūnijam iesniedz pašvaldībām kadastra datus par tām zemes vienībām, par kurām nav noslēgti zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumi.

 

Atbalstīts

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Šajā daļā minētās atbildīgās institūcijas līdz 2010.gada 31.martam iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajām nodaļām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai šādu informāciju:

1) Centrālā zemes komisija — par pieņemtajiem lēmumiem par īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” — par noslēgtajiem zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumiem.

(2) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavo un līdz 2010.gada 30.jūnijam iesniedz pašvaldībām kadastra datus par tām zemes vienībām, par kurām nav noslēgti zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumi.

 

 

 

(3) Pašvaldības, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā norādītajiem kadastra datiem, pieņem lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto zemi ir izbeigušās, jo nav noslēgts zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgums, un līdz 2010.gada 30.septembrim iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

 

(3) Pašvaldības, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā norādītajiem kadastra datiem, pieņem lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto zemi ir izbeigušās, jo nav noslēgts zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgums, un līdz 2010.gada 30.septembrim iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

 

 

 

(4) Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, sagatavo pārskatu par zemi un līdz 2010.gada 30.novembrim saskaņo to ar attiecīgo pašvaldību.”

 

(4) Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, sagatavo pārskatu par zemi un līdz 2010.gada 30.novembrim saskaņo to ar attiecīgo pašvaldību.”

5.pants. Tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojumu projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā.

 

12

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izslēgt 5.pantā vārdus “noteiktā kārtībā”.

Atbalstīts

5. Izslēgt 5.pantā vārdus “noteiktā kārtībā”.

7.pants. (1) Uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk - Latvijas Hipotēku un zemes banka) personā zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz zemi, kura:

1) līdz 1997.gada 9.septembrim pieprasīta un līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa pieprasīta un piešķirta pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām, ja šīs personas saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 15.pantu nav tiesīgas iegūt zemi īpašumā;

2) līdz 1997.gada 9.septembrim pieprasīta un līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa pieprasīta un piešķirta pastāvīgā lietošanā juridiskajām personām, izņemot zemi, kura saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.pantu ierakstāma uz valsts vārda citu institūciju personā;

3) (izslēgts ar 30.06.2005. likumu).

(2) Zemes īpašuma tiesības uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nostiprināmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz uzziņu, kas sastādīta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 10.pantu. Šai uzziņai pievienojami:

 

13

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izslēgt 7.pantu.

 

Atbalstīts

6. Izslēgt 7.pantu.

 

1) pagasta zemes komisijas vai - pēc tās darbības izbeigšanās - Valsts zemes dienesta attiecīgās reģionālās nodaļas lēmums par pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala platības precizēšanu, samaksas apmēra vai kadastrālā novērtējuma apstiprināšanu, kā arī servitūtu un apgrūtinājumu noteikšanu;

2) likumā noteiktās institūcijas lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām (attiecībā uz fiziskajām personām) vai lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā (attiecībā uz juridiskajām personām);

3) zemes gabala robežu plāns ar kadastra numuru.

(3) Zemes pastāvīgas lietošanas tiesības fiziskajām un juridiskajām personām izbeidzas līdz ar zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā, saglabājot fiziskajām un juridiskajām personām, kurām zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes nomas tiesības, kas nostiprināmas zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.99. likumu, 15.04.99. likumu un 30.06.2005. likumu)

 

 

 

 

 

8.pants. Latvijas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu)

 

14

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants.

Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī pilsoņi, kuri ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi un mežaudzi par privatizācijas sertifikātiem vai latiem, saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 15

 

 

 

15

Atbildīgā komisija

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi un uz tās esošo mežaudzi par privatizācijas sertifikātiem vai latiem, saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.”.

Atbalstīts

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi un uz tās esošo mežaudzi par privatizācijas sertifikātiem vai latiem saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.”

9.pants. (1) Latvijas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.

 

 

16

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 9. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi un mežaudzi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 17

 

(2) Zemi, kas Latvijas pilsoņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šie pilsoņi var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles.

(3 ) Zemes izpirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, piemērojot normatīvajos aktos noteikto samaksas samazinājumu, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtēšanas kārtību.

(1999.gada 15.aprīļa likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu)

 

 

(2) Zemi un mežaudzi, kas Latvijas Republikas pilsoņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šie pilsoņi var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles. Ar zemi “lauksaimniecības vajadzībām” šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis atbilstoši lietošanas mērķa grupai „lauksaimniecības zeme”. Ar zemi „lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai” šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis “lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve.”.

 

 

 

 

17

Atbildīgā komisija

Izteikt 9. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi un uz tās esošo mežaudzi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.

Atbalstīts

8. Izteikt 9.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi un uz tās esošo mežaudzi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.

 

 

 

 (2) Zemi, kas Latvijas Republikas pilsoņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šie pilsoņi var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc savas izvēles, bet uz tās esošo mežaudzi — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem pēc savas izvēles. Ar zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis atbilstoši lietošanas mērķa grupai — lauksaimniecības zeme. Ar zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis — lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve.”

 

(2) Zemi, kas Latvijas Republikas pilsoņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šie pilsoņi var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc savas izvēles, bet uz tās esošo mežaudzi — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem pēc savas izvēles. Ar zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis atbilstoši lietošanas mērķa grupai — lauksaimniecības zeme. Ar zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis — lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve.”

10.pants. (1) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto zemesgrāmatā ierakstīto zemi, noslēdzot zemes pirkuma līgumus, pārdod Latvijas Hipotēku un zemes banka šādā kārtībā:

1) fiziskajām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 8.pantā noteikto samaksas kārtību un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus;

 

 

18

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

„10.pants.

(1) Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu būvju uzturēšanai vai, ja viņi attiecīgās zemes lietošanas tiesības ieguvuši šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus:

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, kā arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, zemi pērk par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs;

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 19

 

2) fiziskajām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa, dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 9.pantā noteikto samaksas kārtību un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus;

3) juridiskajām personām, kuras minētas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa, zemi pārdod par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets.

 

 

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, zemi pērk, par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs;

(2) Juridiskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” šādā kārtībā:

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta pirmajā daļā minētajām juridiskajām personām līdz šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajam termiņam, zemi pērk par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets.

 

 

Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību. Zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šīs juridiskās personas var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles, ja uz šo zemi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības. Meža zemi un uz tās esošo mežaudzi, ja šī zeme līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un kuru ieņēmumi no pašražotās produkcijas realizācijas iepriekšējā pārskata periodā ir vismaz 60 procenti no kopējiem ieņēmumiem, attiecīgās juridiskās personas var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem. Pamatojums pašreizējā lauksaimniecības produkcijas ieņēmumu īpatsvara noteikšanai ir Lauku atbalsta dienesta izsniegta izziņa;

 

 

 

Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību. Zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šīs juridiskās personas var pirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles, ja uz šo zemi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības. Mežaudzi juridiskās personas var pirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem, ja šī zeme, uz kuras atrodas mežaudze, piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz 1996.gada 1.novembrim juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un kuru ieņēmumi no pašražotās produkcijas realizācijas iepriekšējā pārskata periodā ir vismaz 60 procenti no kopējiem ieņēmumiem.

 

 

4) juridiskajām personām, kuras minētas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta otrajā daļā un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa, ēku un būvju uzturēšanai, zemi pārdod par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas un ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Pēc minētā termiņa zeme izpērkama par latiem. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

(2) Fiziskās personas, kuras pērk uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā zemesgrāmatā ierakstīto zemi, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.98. likumu, 15.04.99. likumu un 30.06.2005. likumu)

 

 

Pamatojums pašreizējā lauksaimniecības produkcijas ieņēmumu īpatsvara noteikšanai ir Lauku atbalsta dienesta izsniegta izziņa. Ar zemi „lauksaimniecības vajadzībām” un zemi „lauksaimniecības ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai” saprot šā likuma 9.pantā noteikto;

2) ja zeme piešķirta patstāvīgā lietošanā likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajā termiņā, būvju uzturēšanai, zemi pērk par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumu un ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai.”.

 

 
 

 

19

Atbildīgā komisija

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā

“10.pants. (1) Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, individuālu augļu dārzu, vasarnīcu, garāžu un citu būvju uzturēšanai vai kuri attiecīgās zemes lietošanas tiesības ieguvuši šo tiesību pārejas gadījumos, kā arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktos ierobežojumus, šādos gadījumos:

 

Atbalstīts

9. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, individuālu augļu dārzu, vasarnīcu, garāžu un citu būvju uzturēšanai vai kuri attiecīgās zemes lietošanas tiesības ieguvuši šo tiesību pārejas gadījumos, kā arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktos ierobežojumus, šādos gadījumos:
 

 

 

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs;

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs.

(2) Juridiskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un ievērojot šādus nosacījumus:

 

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs;

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs.

(2) Juridiskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un ievērojot šādus nosacījumus:
 

 

 

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmajā daļā līdz šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajam termiņam, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi, kas atrodas uz tās, — atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību;

 

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmajā daļā līdz šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajam termiņam, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi, kas atrodas uz tās, — atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību;
 

 

 

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc zemes pircēja izvēles, ja uz šo zemi saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības, bet mežaudzi — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem, ja zeme, uz kuras atrodas mežaudze, piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz 1996.gada 1.novembrim juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un kuru ieņēmumi no pašražotās produkcijas realizācijas iepriekšējā pārskata periodā ir vismaz 60 procenti no kopējiem ieņēmumiem. Pamatojums pašreizējā lauksaimniecības produkcijas ieņēmumu īpatsvara noteikšanai ir Lauku atbalsta dienesta izsniegta izziņa. Ar zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, un zemi, kas izmantojama lauksaimniecības ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, saprot šā likuma 9.pantā noteikto;

 

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc zemes pircēja izvēles, ja uz šo zemi saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības, bet mežaudzi — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem, ja zeme, uz kuras atrodas mežaudze, piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz 1996.gada 1.novembrim juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un kuru ieņēmumi no pašražotās produkcijas realizācijas iepriekšējā pārskata periodā ir vismaz 60 procenti no kopējiem ieņēmumiem. Pamatojums pašreizējā lauksaimniecības produkcijas ieņēmumu īpatsvara noteikšanai ir Lauku atbalsta dienesta izsniegta izziņa. Ar zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, un zemi, kas izmantojama lauksaimniecības ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, saprot šā likuma 9.pantā noteikto;
 

 

 

3) ja zeme būvju uzturēšanai piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajā termiņā, — par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumu un ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai.”

 

3) ja zeme būvju uzturēšanai piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajā termiņā, — par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumu un ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai.
11.pants. Maksājumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu uz valsts vārda zemesgrāmatā un zemes pirkuma līguma slēgšanu, kārtojami latos.

 

20

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants.

(1) Fiziskās personas, kuras īpašuma tiesības uz zemi zemesgrāmatā nostiprina šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir atbrīvotas no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksāšanas.

(2) Maksājumi, kas saistīti ar zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanu, zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, kārtojami latos.”.

Atbalstīts

11.pants.

(1) Fiziskās personas, kuras īpašuma tiesības uz zemi nostiprina zemesgrāmatā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir atbrīvotas no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksāšanas.

(2) Maksājumi, kas saistīti ar zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanu, zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, kārtojami latos.”

12.pants. Latvijas Hipotēku un zemes banka, kārtojot zemes pārdošanu šā likuma 10.pantā minētajām personām, piemēro likuma "Par pašvaldībām" 78.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības.

 

21

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izslēgt 12.pantu.

 

Atbalstīts

10. Izslēgt 12.pantu.

 

15.pants. Pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai zemes strīdi izskatāmi šādā kārtībā:

1) ar zemes lietojuma un īpašuma robežām saistītos strīdus izskata Valsts zemes dienesta attiecīgās reģionālās nodaļas izveidota komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā;

2) lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību aprobežojumiem, mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.98. likumu un 30.06.2005. likumu)

 

22

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants.

(1) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā.

(2) Tiesa izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, no kurām kaut viena ir ierakstīta zemesgrāmatā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā rodas strīds par robežzīmes izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, tad šo strīdu izskata Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija.

(4) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas komisijas lēmumu viena mēneša laikā var apstrīdēt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā.

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

 

11. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. (1) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā.

(2) Tiesa izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, no kurām kaut viena ir ierakstīta zemesgrāmatā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā rodas strīds par to, vai robežzīmju izvietojums apvidū atbilst zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, šo strīdu izskata Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija.

(4) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas komisijas lēmumu viena mēneša laikā var apstrīdēt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

(5) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijas izveidošanu, tās tiesības un pienākumus, pieteikumu iesniegšanas, lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijas izveidošanu, tās tiesības un pienākumus, pieteikumu iesniegšanas, lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(6) Attiecīgo institūciju lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību aprobežojumiem, viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās var pārsūdzēt tiesā.”.

 

(6) Attiecīgo institūciju lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību aprobežojumiem, viena mēneša laikā pēc to spēkā stāšanās var pārsūdzēt tiesā.

16.pants. Ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz zemes vai īpašuma kompensācijas pieprasījums un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija uz ieinteresēto personu iesnieguma pamata var piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim, un līdz 2008.gada 1.septembrim atjaunot bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes īpašuma tiesības uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto vai brīvo, valstij piekrītošo zemi. Centrālās zemes komisijas lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.

(30.06.2005. likuma redakcijā)

 

2. 16.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz zemes vai īpašuma kompensācijas pieprasījums un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija uz ieinteresēto personu iesnieguma pamata var piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim, un atjaunot bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes īpašuma tiesības uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto vai zemes reformas pabeigšanai paredzēto valstij piekrītošo zemi, ja rakstveida iesniegums par īpašuma tiesību atjaunošanu un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālajai zemes komisijai iesniegti līdz 2007.gada 28.decembrim.”;

papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā notiek zemes īpašuma tiesību atjaunošana uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto valstij piekrītošo zemi, nosaka Ministru kabinets.”

23

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants.

(1) Līdz 2007.gada 28.decembrim bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki, kuriem nav atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai par to nav piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti (tai skaitā personas, kuras zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā atstātos vācu izceļotāju lauku nekustamus īpašumus, vai to mantinieki), iesniedz iesniegumu Centrālajā zemes komisijā par īpašuma tiesību atjaunošanu un dokumentus, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības.

(2) Centrālā zemes komisija uz ieinteresēto personu iesnieguma un dokumentu, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības (personu, kuras zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā atstātos vācu izceļotāju lauku nekustamus īpašumus, vai to mantinieku zemes īpašuma tiesības var apliecināt valsts arhīva izziņa ar norādītu zemes pircēju un bankā iemaksāto summu), pamata:

1) piešķir īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim;

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 24

 

 

 

 

2) atjauno zemes īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izņemot šā likuma 2.panta sestajā daļā minētos gadījumus, vai uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, vai uz zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un kuru viņi nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

3) atjauno zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāvīgā lietošanā piešķirtā mantojamā zemes platība ir mazāka nekā platība, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības vai mantojamās zemes vietā piešķirtās līdzvērtīgās zemes vērtība uz 1940.gada 21.jūliju ir mazāka par mantojamās zemes vērtību.

(3) Centrālā zemes komisija īpašuma tiesības uz reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim.”.

 

 

nomainīt trešajam lasījumam lappuses 42,43,47,48

 

24

Atbildīgā komisija

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Līdz 2007.gada 28.decembrim bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuriem nav atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai par to nav piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti [tai skaitā personas, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantinieki], iesniedz iesniegumu Centrālajai zemes komisijai par īpašuma tiesību atjaunošanu. Dokumentus, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības, var iesniegt līdz 2008.gada 1.septembrim.

(2) Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegumu un dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības [personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa]:

Atbalstīts

16.pants. (1) Līdz 2007.gada 28.decembrim bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuriem nav atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai par to nav piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti [tai skaitā personas, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantinieki], iesniedz iesniegumu Centrālajai zemes komisijai par īpašuma tiesību atjaunošanu. Dokumentus, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības, var iesniegt līdz 2008.gada 1.septembrim.

(2) Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegumu un dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības [personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa]:

nomainīt trešajam lasījumam lappuses 42,43,47,48

 

 

1) piešķir īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim;

2) atjauno zemes īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izņemot šā likuma 2.panta sestajā daļā minētos gadījumus, vai uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, vai uz zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un ko tās nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

3) atjauno zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāvīgā lietošanā piešķirtā mantojamā zemes platība ir mazāka nekā platība, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības vai mantojamās zemes vietā piešķirtās līdzvērtīgās zemes vērtība 1940.gada 21.jūlijā bija mazāka par mantojamās zemes vērtību.

(3) Centrālā zemes komisija īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim.”

 

1) piešķir īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim;

2) atjauno zemes īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izņemot šā likuma 2.panta sestajā daļā minētos gadījumus, vai uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, vai uz zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un ko tās nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

3) atjauno zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāvīgā lietošanā piešķirtā mantojamā zemes platība ir mazāka nekā platība, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības vai mantojamās zemes vietā piešķirtās līdzvērtīgās zemes vērtība 1940.gada 21.jūlijā bija mazāka par mantojamās zemes vērtību.

(3) Centrālā zemes komisija īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim.”

 

3. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

“16.1 pants. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes platība ir mazāka nekā platība, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, kompensējot nepietiekamo platību, Centrālā zemes komisija var īpašuma tiesības atjaunot uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto valstij piekrītošo zemi šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā.”

25

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izslēgt 16.1pantu.

Atbalstīts

 

 

 

26

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants.

(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem atjauno īpašuma tiesības šādā secībā: 

1) uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi;

2) bet ja tādas nav, tad uz zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un kuru viņi nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

3) bet ja tādas nav, tad uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

(2) Uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi Centrālā zemes komisija atjauno īpašuma tiesības šādā secībā:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tā pagasta teritorijā, kurā atradās bijušais zemes īpašums;

2) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tā rajona teritorijā, kurā atradās bijušais zemes īpašums.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā  Nr. 27

 

 

 

 

(3) Centrālā zemes komisija īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno, ievērojot šādas prioritātes:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem, kuri iesniegumu, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus ir iesnieguši likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” noteiktajos termiņos ;

2) bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem, kuri iesniegumu, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus nav iesnieguši likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” noteiktajos termiņos.

(4) Ja iesniegumu, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi ir iesnieguši vienas prioritāšu grupas vairāku īpašumu bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki, priekšrocība ir zemes bijušajam īpašniekam vai mantiniekam Civillikuma noteiktajā kārtībā.

 (5) Centrālajā zemes komisijā saņemto iesniegumu izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

 

 

nomainīt trešajam lasījumam lappuses 42,43,47,48

 

27

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. (1) Centrālā zemes komisija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno īpašuma tiesības:

1) uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi;

2) ja zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās, — uz zemi, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā un kuru viņi nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

3) uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

(2) Uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi Centrālā zemes komisija atjauno zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem šādā secībā:

1) tās vietējās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;

2) tā rajona teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;

3) citu pašvaldību teritorijā.

(3) Centrālā zemes komisija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ievērojot šādas prioritātes:

1) pieprasījums, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošie dokumenti iesniegti likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” noteiktajos termiņos;

Atbalstīts

 

 

 

& nbsp;

2) pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegts likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” noteiktajos termiņos, bet īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošie dokumenti iesniegti pēc likumā noteiktā termiņa;

3) pieprasījums, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošie dokumenti iesniegti pēc likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” noteiktajiem termiņiem.

(4) Ja uz vienu zemes gabalu ir iesniegti vairāki vienas prioritātes bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi par īpašuma tiesību atjaunošanu, īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocību, ievērojot Civillikumā noteikto mantošanas kārtību, nosaka šādā secībā:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem pieprasītais zemes gabals vai tā daļa bija īpašumā 1940.gada 21.jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

2) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas pieprasījuši līdzvērtīgu zemi tai zemei, uz kuru viņiem likumā paredzēto ierobežojumu dēļ netiek atjaunotas īpašuma tiesības;

3) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas pieprasījuši zemi tās pašvaldības teritorijā, kuras budžetā tiek ieskaitītas viņu iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas;

4) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas pieprasījuši zemi tās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas viņiem īpašumā esošā zeme.

(5) Pastāvot vienādiem nosacījumiem, šā panta ceturtajā daļā minēto īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocību nosaka lozējot.

(6) Centrālajā zemes komisijā saņemto iesniegumu izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

28

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt likumu ar 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants.

(1) Pašvaldība izvērtē tai zemes reformas laikā pastāvīgā lietošanā piešķirto un zemesgrāmatā neierakstīto zemi un līdz 2008.gada 30.septembrim  iesniedz Valsts zemes dienestam pašvaldības lēmumus par tās piederību, piekritību pašvaldībai vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai.

(2) Finanšu ministrija sadarbībā ar citām valsts institūcijām izvērtē valstij piekrītošo zemesgrāmatā neierakstīto zemi. Līdz 2008.gada 30.septembrim Ministru kabinets pieņem rīkojumu par zemes piekritību valstij, norādot, kuras valsts institūcijas personā zeme ierakstāma zemesgrāmatā vai tā izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

 (3) Valsts zemes dienests līdz 2008.gada 30.decembrim iesniedz Centrālajai zemes komisijai kadastra datus par zemes reformas pabeigšanai paredzētajiem zemes gabaliem.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 29

 

 

 

29

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. (1) Pašvaldība izvērtē zemes reformas laikā pastāvīgā lietošanā tai piešķirto un zemesgrāmatā neierakstīto zemi un līdz 2008.gada 30.septembrim iesniedz Valsts zemes dienestam savus lēmumus par tās piederību, piekritību pašvaldībai vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai.

(2) Ministru kabinets nosaka atbildīgo ministriju, kura sadarbībā ar citām valsts institūcijām izvērtē valstij piekrītošo zemesgrāmatā neierakstīto zemi. Līdz 2008.gada 30.septembrim Ministru kabinets izdod rīkojumu par zemes piekritību valstij, norādot, kuras valsts institūcijas personā zeme ierakstāma zemesgrāmatā, vai to, ka zeme izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

(3) Valsts zemes dienests līdz 2008.gada 30.decembrim iesniedz Centrālajai zemes komisijai kadastra datus par zemes reformas pabeigšanai paredzētajiem zemes gabaliem.”

Atbalstīts

18.pants. (1) Pašvaldība izvērtē zemes reformas laikā pastāvīgā lietošanā tai piešķirto un zemesgrāmatā neierakstīto zemi un līdz 2008.gada 30.septembrim iesniedz Valsts zemes dienestam savus lēmumus par tās piederību, piekritību pašvaldībai vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai.

(2) Ministru kabinets nosaka atbildīgo ministriju, kura sadarbībā ar citām valsts institūcijām izvērtē valstij piekrītošo zemesgrāmatā neierakstīto zemi. Līdz 2008.gada 30.septembrim Ministru kabinets izdod rīkojumu par zemes piekritību valstij, norādot, kuras valsts institūcijas personā zeme ierakstāma zemesgrāmatā, vai to, ka zeme izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

(3) Valsts zemes dienests līdz 2008.gada 30.decembrim iesniedz Centrālajai zemes komisijai kadastra datus par zemes reformas pabeigšanai paredzētajiem zemes gabaliem.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 271 "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 18.nr.).

 

 

 

 

 

 

 

30

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

 “2. Latvijas Valsts vēstures arhīvs viena mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” to personu sarakstu, kuras zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamus īpašumus.”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 31

 

 

 

31

Atbildīgā komisija

Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”; uzskatīt līdzšinējo tekstu par pārejas noteikumu pirmo punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Latvijas Valsts vēstures arhīvs viena mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to personu sarakstu, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas.”

Atbalstīts

13. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”; uzskatīt līdzšinējo tekstu par pārejas noteikumu pirmo punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Latvijas Valsts vēstures arhīvs viena mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to personu sarakstu, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas.”

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28 “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).

32

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28 “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.).”

Atbalstīts

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28 “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.).

 

 

33

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.