ANOTĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

2007.gada 8.janvārī                        Noteikumi Nr.25

Rīgā                        (prot. Nr.2   1.§)

 

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"

 

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

 

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 22.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 3.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) spēkā esošajā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgi zemes gabali paredzēti jaunu objektu celtniecībai un pašvaldību funkciju īstenošanai. Zemes gabalu nepieciešamības pamatojums un to platības saskaņojamas ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju;";

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemes­grāmatās ierakstāma lauku apvidu zeme, uz kuru fiziskajām vai juridiskajām personām izbeidzas zemes pastāvīgās lietošanas tiesības saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmo daļu.

(6) Pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemes­grāmatās ierakstāma pilsētas zeme, par kuru ir pieņemts pilsētas zemes komisijas atzinums par attiecīgā zemes lietotāja tiesībām iegūt šo zemi īpašumā par samaksu un attiecībā uz kuru izbeidzas zemes lietošanas tiesības saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.panta pirmo daļu."

2. Papildināt 6.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Lauku apvidu zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un saskaņā ar spēkā esošu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota un nav izmantojama valsts pārvaldes funkciju veikšanai, piekrīt valstij un turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai un kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, izņemot zemi, kas saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo daļu ierakstāma zemesgrāmatās uz pašvaldības vārda.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās valstij piekrītošās zemes noteikšanu un tās lauku apvidu zemes nepieciešamības pamatojumu, kura zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un ir nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai, izvērtē, kā arī minēto zemju platības saskaņo ar pašvaldībām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

 

3. Aizstāt 10.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus un skaitļus "3.panta otrā un trešā daļa" ar vārdiem un skaitļiem "3.panta otrā, trešā, piektā un sestā daļa".

 

 

 

Ministru prezidents                        A.Kalvītis

 

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs                        A.Štokenbergs


Anotācija

Ministru kabineta noteikumu projektam

"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Normatīvā akta projektu nepieciešams virzīt Satversmes 81.panta kārtībā, lai

1) nodrošinātu zemes reformas nepārtrauktību un noteiktu tiesisko pamatu attiecīgajām pašvaldībām ar zemes lietotājiem, kuriem saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmo daļu un 26.panta pirmo daļu zemes lietošanas tiesības izbeidzas ar 2006.gada 1.septembri un kuri iegūst zemes nomas pirmtiesības uz lietošanā bijušo lauku un pilsētu zemi, zemes nomas līgumu slēgšanu;

2) lai nodrošinātu ar zemi bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz brīvo, valstij piekrītošo zemi vai līdzvērtīgu zemi un radītu tam tiesisko pamatu. 

Normatīvā akta projekts izskatāms kopā ar šādiem Satversmes 81.panta kārtībā izskatāmajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem:

1) Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā;

2) Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos";

3) Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību";

4) Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos";

5) Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas pilsētās";

6) Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem".

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmā daļa un 26.panta otrā daļa nosaka gadījumus, kad zemes pastāvīgajiem lietotājiem – fiziskajām un juridiskajām personām – attiecībā uz lauku apvidu zemi izbeidzās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības un dzīvojamās ēkas īpašniekiem un augļu dārzu lietotājiem, kuriem zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, attiecībā uz pilsētu zemi izbeidzas zemes lietošanas tiesības.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otro daļu zemes pastāvīgais lietotājs, kuram zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas pirmtiesības uz viņa lietošanā bijušo zemi. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.panta otro daļu zemes lietotājs, kuram zemes lietošanas tiesības izbeidzās šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas tiesību uz viņa lietošanā bijušo zemi.

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā 2006.gada 29.augustā izdeva noteikumus Nr.696 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kuros noteica, ka zeme, uz kuru saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmo daļu uz 26.panta pirmo daļu izbeidzas fizisko un juridisko personu zemes lietošanas tiesības, piekrīt attiecīgajām pašvaldībām. Tas deva pašvaldībām tiesisku pamatu zemes nomas līgumu slēgšanai. Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu (publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 16.11.2006. Nr.184) šie Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 83.panta devītajai daļai ar 2006.gada 7.novembri zaudējuši spēku.

Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts, kam piekrīt zeme, uz kuru saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmo daļu uz 26.panta pirmo daļu izbeidzas fizisko un juridisko personu zemes lietošanas tiesības, un kas ar šīm personām slēdz zemes nomas līgumus par lietošanā bijušo zemi.

Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka zemes reformas laikā pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, ja apstiprinātajā pagasta vai pilsētas ģenerālplānā vai zemes ierīcības projektā saskaņā ar zemes reformas laikā iesniegtajiem pašvaldību institūciju pieprasījumiem paredzēti attiecīgi zemes gabali jaunu objektu celtniecībai un pašvaldību funkciju īstenošanai. Ja šādi ģenerālplāni vai zemes ierīcības projekti vēl nav izstrādāti un apstiprināti, pašvaldību institūciju pieprasīto zemes gabalu nepieciešamības pamatojums un to platības saskaņojamas ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 5.panta 4.punktu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. To, vai zemes gabals izmantojams jaunu objektu celtniecībai un pašvaldību funkciju īstenošanai, nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums.

Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 16.pants nosaka, – ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz zemes vai īpašuma kompensācijas pieprasījums un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija uz ieinteresēto personu iesnieguma pamata var piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim, un līdz 2008.gada 1.septembrim atjaunot bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes īpašuma tiesības uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto vai brīvo, valstij piekrītošo zemi.

Šobrīd nav pietiekami daudz brīvās, valstij piekrītošā zemes, kura būtu izmantojama bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumu apmierināšanai.

Darba grupa (izveidota ar Ministru prezidenta 2006.gada 11.decembra rīkojumu Nr.589 "Par darba grupu") secināja, ka nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", nosakot, ka pašvaldībām piekrīt zeme, uz kuru, sākot jau 2006.gada 1.septembri, saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmo daļu un 26.panta pirmo daļu zemes lietotājiem izbeidzās zemes lietošanas tiesības.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz, ka zeme, uz kuru, sākot jau ar 2006.gada 1.septembri, saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta pirmo daļu un 26.panta pirmo daļu izbeigsies fizisko un juridisko personu zemes lietošanas tiesības, piekrīt tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais zemes gabals. Normatīvā akta projekts atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam precizē likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta otrās daļas 2.punktā noteikto tiesisko pamatojumu zemes piekritībai pašvaldībai un tās ierakstīšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Zemes gabalu nepieciešamības pamatojums un to platības saskaņojamas ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Normatīvā akta projekts paredz, ka lauku apvidus zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām, un kura saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu  netiek izmantota un nav izmantojama valsts pārvaldes funkciju veikšanai, piekrīt valstij. Turpmāk šī zeme izmantojama zemes reformas pabeigšanai, tajā skaitā bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumu apmierināšanai, kā arī kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Valstij piekrītošo zemi, kā arī zemi, kas pašvaldībām nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noteiks un ar pašvaldībām saskaņos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

 

 3. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2007.

2008.

2009.

2010.

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozē­jamie kompen­sējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

  

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

 

 Citas informācijas nav.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās brīža jāpieņem noteikumi par valstij piekrītošās zemes noteikšanu un lauku apvidus zemes, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un kura ir nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai, nepieciešamības pamatojuma un platības saskaņošanu. 

 

2. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī nav nepieciešams izveidot esošo institūciju funkcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts izdevumos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta ir piemērojams vispārējais administratīvais process.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

 

Ministru prezidents                        A.Kalvītis

Ministru prezidents

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

A.Kalvītis

G.Veismane

E.Ektermane

Dz.Galvenieks

J.Dzanuškāns

 

 

 

Artis Stucka

1742

tel.7770463

artis.stucka@raplm.gov.lv