1. 3.pantā:

„papildināt pantu aiz vārdiem "dienesta stāvokļa" ar vārdiem "ģimenes un citiem apstākļiem”.”

Izteikt grozījumus likuma 3.pantā (likumprojekta 1. panta teksta pirmo daļu) šādā redakcijā:

1. Aizstāt 3.pantā vārdus “mantiskā vai dienesta stāvokļa” ar vārdiem “mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem.”

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, ja tam ir doktora zinātniskais grāds vai augstākās izglītības kvalifikācija, kura ļauj piedalīties doktorantūras programmās, var piedalīties Latvijā reģistrētu zinātnisko institūciju īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos. Šādā gadījumā zinātniskā institūcija slēdz darba līgumu, kurā attiecīgā persona apņemas īstenot zinātnisko projektu, savukārt zinātniskā institūcija apņemas šajā nolūkā uzņemt personu un tās ģimenes locekļus, kā arī nodrošināt personai atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs tam atalgojumam, ko attiecīgā zinātniskā institūcija nodrošina saviem darbiniekiem. Zinātniskā institūcija sedz personas ceļa izdevumus. Darba līgumu paraksta zinātniskās institūcijas pilnvarotas personas un attiecīgā persona. Ministru kabinets paredz nosacījumus, ar kādiem un kārtību, kādā tiek noslēgts un izbeigts darba līgums. Līgums zaudē spēku, ja personai Latvijā tiek atteikts atjaunot uzturēšanās atļauju vai arī tā tiek anulēta.”;

“37.² pants. Ārvalstu pētnieku piedalīšanās zinātnisko institūtu īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos

(1) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija ir tiesīga uzaicināt piedalīties tās īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos ārzemnieku, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, ja tam ir doktora zinātniskais grāds vai doktora zinātniskā grāda ieguvei nepieciešamais augstākās izglītības maģistra grāds (turpmāk šajā pantā – ārvalsts pētnieks). Šādā gadījumā zinātniskā institūcija slēdz ar ārvalsts pētnieku darba līgumu, kurā tiek paredzēti pētījuma projekta īstenošanas nosacījumi. Darba līgumu paraksta zinātniskās institūcijas pilnvarota persona un ārvalsts pētnieks. Darba līgums tiek slēgts uz zinātniskā pētījuma projekta īstenošanas termiņu un tas nevar pārsniegt ārvalsts pētniekam izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu. Darba līgums izbeidzams, ja ārvalsts pētniekam Latvijā tiek atteikts atjaunot uzturēšanās atļauju vai arī tā tiek anulēta. Noteikumus, kurus zinātniskās institūcijas ievēro, noslēdzot un izbeidzot darba līgumus ar ārvalstu pētniekiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārvalsts pētnieka ceļa izdevumus sedz zinātniskā institūcija, kuras īstenotajā zinātniskajā projektā ārvalsts pētnieks piedalās.

(3) Ārvalsts pētnieka ģimenes locekļu tiesības uzturēties Latvijā nosaka Imigrācijas likums.”

Papildināt likuma 3.panta otro daļu ar teikumu:

„Darba līgumā tiek norādīti pētījumu projekta īstenošanas darba apstākļi”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 3. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu iestādes nodrošina tajā strādājošiem, kuri vienlaikus ir zinātnieki vai doktoranti, tiesības uz bezalgas atvaļinājumu, saglabājot darba vai amata vietu, ārvalstu pieredzes iegūšanai zinātniskajā darbībā.””

Likumprojekta 1.pantā paredzēto likuma 3. panta otro daļu izteikt kā likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā:

“18. Papildināt likumu ar 37.² pantu šādā redakcijā:

“37.² pants. Ārvalstu pētnieku piedalīšanās zinātnisko institūciju īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos

(1) Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija ir tiesīga uzaicināt piedalīties tās īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos ārzemnieku, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, ja tam ir doktora zinātniskais grāds vai doktora zinātniskā grāda ieguvei nepieciešamais augstākās izglītības grāds (turpmāk šajā pantā – ārvalsts pētnieks). Šādā gadījumā zinātniskā institūcija slēdz ar ārvalsts pētnieku darba līgumu, kurā tiek paredzēti pētījuma projekta īstenošanas nosacījumi. Darba līgumu paraksta zinātniskās institūcijas pilnvarota persona un ārvalsts pētnieks. Darba līgums tiek slēgts uz zinātniskā pētījuma projekta īstenošanas termiņu un nevar pārsniegt ārvalsts pētniekam izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu. Darba līgums izbeidzams, ja ārvalsts pētniekam Latvijā tiek atteikts atjaunot uzturēšanās atļauju vai arī tā tiek anulēta. Noteikumus, kurus zinātniskās institūcijas ievēro, noslēdzot un izbeidzot darba līgumus ar ārvalstu pētniekiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārvalsts pētnieka ceļa izdevumus sedz zinātniskā institūcija, kuras īstenotajā zinātniskajā projektā ārvalsts pētnieks piedalās.

„Papildināt likuma 8. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātai personai ar doktora zinātnisko grādu ik gadus pienākas apmaksāts ikgadējais sešu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem – apmaksāts ikgadējais divpadsmit kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus iestādes.””

„Papildināt likuma 8. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

(1) Zinātnisko kvalifikāciju apliecina doktora zinātniskais grāds, kuru piešķir Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padome (Promocijas padome). Ārvalstīs iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšana notiek saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Persona iegūst zinātnieka statusu, kad attiecībā uz šo personu stājas spēkā lēmums par zinātniskā grāda piešķiršanu vai ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas pielīdzināšanu.

(3) Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to minēt oficiālā sarakstē.

3.  10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

“Papildināt likuma 10. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(5) Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā iegūtā zinātnisko grādu pielīdzināšanai doktora zinātniskajam grādam nepieciešams, lai:

1) grādu pielīdzina aizstāvot attiecīgā promocijas padomē atklātā sēdē;

2) promocijas darbu rakstveidā recenzē divi recenzenti;

3) promocijas darbu valsts valodā, recenzijas un informāciju par pielīdzināšanu vismaz divus mēnešus pirms pielīdzināšanas sēdes publicē attiecīgās augstskolas interneta lapā pilnā apjomā;

4) promocijas darbs attiecīgajā vēsturiskajā periodā bija nozīmīgs, oriģināls ieguldījums attiecīgās zinātnes nozares attīstībā.””

Ierosinām likumprojekta 3. pantu izteikt šādā redakcijā:

“3. 10. pantā:

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Latvijas pilsoņiem, kā arī nepilsoņiem laikā līdz 1990. gada 4.maijam iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.  Persona iegūst zinātnieka statusu, kad attiecībā uz šo personu stājas spēkā lēmums par PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanu.””

“3. 10. pantā:

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 10. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(6) Nav atļauts doktora zinātniskajam grādam pielīdzināt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā iegūto zinātnisko grādu, kas iegūts pamatojoties uz darbu marksismā-ļeņinismā, zinātniskajā komunismā, Padomju Savienības Komunistiskās (boļševiku) partijas vēsturē, zinātniskajā ateismā, padomju tiesībās, padomju ideoloģisko organizāciju apoloģētikā, kā arī darbu, kurā slavināta totalitāra ideoloģija vai kurā noniecināts vai noliegts Latvijas Republikas valstiskums.””

“Papildināt likuma 10. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(7) Latvijas zinātņu nozaru un apakšnozaru klasifikāciju apstiprina Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma saņemšanas.””

“Papildināt likuma 10. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(8) Latvijā iegūstamo zinātnisko grādu nomenklatūru un to oficiālos saīsinājumus apstiprina Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma saņemšanas.””

Papildināt likuma 10.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 4.  13.pantā:

4.  13.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

papildināt trešo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) var slēgt deleģēšanas līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā;

5) koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un Ministru kabineta noteiktā kārtībā nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās.”;

trešajā daļā paredzēto 4. un 5. punktu izteikt kā 3. un 4. punktu, bet spēkā esošo 3. punktu izteikt attiecīgi kā 5. punktu.

Aizstāt 13. panta trešās daļas 4.punktā (likumprojekta 4.pants) vārdus “deleģēšanas līgumus” ar vārdiem “deleģēšanas un līdzdarbības līgumus”.

papildināt trešo daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā;

4) koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās.”;

uzskatīt līdzšinējo trešās daļas 3.punktu par 5.punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ekonomikas ministrija:

1) izstrādā inovācijas politiku;

ceturtās daļas 2. punktā aizstāt vārdu “deleģējuma” ar vārdu “deleģēšanas”.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ekonomikas ministrija:

1) izstrādā inovācijas politiku;

“Papildināt likumu ar jaunu 13.¹ pantu šādā redakcijā:

„13.¹ pants. Zinātniskās darbības veicināšana valsts pārvaldē

(1) Valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu iestādes piešķir tajās strādājošiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri vienlaikus ir zinātnieki vai doktoranti, apmaksātu papildu atvaļinājumu 20 darba dienu apmērā reizi gadā zinātniskās darbības veikšanai.

(2) Valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu iestādes nodrošina tajās strādājošiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri vienlaikus ir zinātnieki vai doktoranti, tādu papildus atpūtas laiku akadēmiskai darbībai vai arī tādu darba laiku, kas atļauj docēt vismaz vienas ceturtās daļas slodzes apjomā, ja attiecīgais ierēdnis vai darbinieks papildus vēlas strādāt augstākās izglītības institūcijā.””

5. Papildināt 14.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

5. Papildināt 14.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

21.pants. Zinātniskais institūts (1) Valsts vai pašvaldības, valsts vai pašvaldības augstskolas, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātie zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras. To tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka šis likums un Publisko aģentūru likums, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(2) Lēmumu par valsts zinātniskā institūta dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma un Latvijas Zinātnes padomes sniegtā atzinuma. Valsts zinātniskais institūts atrodas attiecīgās nozares ministrijas pārraudzībā, un tā nosaukumā ietver vārdu “valsts”.

(3) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītu darbību dibinātāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē.

(4) Zinātniskā institūta darbības materiālo pamatu veido tā valdījumā vai lietošanā nodota mantas daļa. Rīcību ar zinātniskajam institūtam nošķirto mantu nosaka Publisko aģentūru likums, citi normatīvie akti un attiecīgā institūta nolikums.

(5) Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja ietekmes. Zinātniskais institūts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši savam nolikumam rīkojas ar tā rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem, izsludina konkursus, slēdz līgumus, nosaka maksu par sniegtajiem pakalpojumiem pētniecības un kvalifikācijas pilnveidošanas jomā.

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Zinātniskais institūts

(1) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības tā dibinātāja vai izveidotāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja vai izveidotāja ietekmes.

(2) Zinātniskais institūts var būt:

1) publiska aģentūra;

2) atvasināta publiska persona;

3) valsts augstskolas struktūrvienība;

4) privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība.

(3) Valsts zinātnisko institūtu izveidošanai, reorganizēšanai un likvidēšanai ir nepieciešams Latvijas Zinātnes padomes atzinums.

(4) Valsts zinātnisko institūtu var izveidot kā valsts aģentūru vai atvasinātu publisku personu. Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā. Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

(5) Šā panta otrās daļas 1.punktā minētais zinātniskais institūts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši savam nolikumam rīkojas ar tā rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem, izsludina konkursus, slēdz līgumus, nosaka maksu par sniegtajiem pakalpojumiem pētniecības un kvalifikācijas pilnveidošanas jomā.”

Likumprojekta 6. pantā, kas paredz grozījumus likuma 21.pantā ierosinām:

- izteikt trešo daļu kā ceturto daļu, bet ceturto daļu kā trešo daļu un tajā pēdējo teikumu izteikt kā likuma 21.² panta ceturto daļu.

Likumprojekta 6. pantā, kas paredz grozījumus likuma 21.pantā ierosinām:

- izteikt piekto daļu kā 21.¹panta trešo daļu un tajā aizstāt vārdus “Šā panta otrās daļas 1.punktā minētais zinātniskais institūts” ar vārdiem “Zinātniskais institūts – publiska aģentūra”.

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Zinātniskais institūts

(1) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības tā dibinātāja vai izveidotāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja vai izveidotāja ietekmes.

(2) Zinātniskais institūts var būt:

1) publiska aģentūra;

2) atvasināta publiska persona;

3) valsts augstskolas struktūrvienība;

4) privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība.

(3) Valsts zinātnisko institūtu var izveidot kā valsts aģentūru vai atvasinātu publisku personu. Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā.

(4) Valsts zinātnisko institūtu izveidošanai, reorganizēšanai un likvidēšanai ir nepieciešams Latvijas Zinātnes padomes atzinums.”

“21.¹ pants. Zinātniskais institūts — publiska aģentūra

(1) Zinātnisko institūtu — publisku aģentūru — izveido ar attiecīgās publiskās personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Zinātniskā institūta — publiskas aģentūras — darbību nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un citi normatīvie akti.

“21.¹ pants. Zinātniskais institūts — publiska aģentūra

(1) Zinātnisko institūtu — publisku aģentūru — izveido ar attiecīgās publiskās personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Zinātniskā institūta — publiskas aģentūras — darbību nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un citi normatīvie akti.

21.² pants. Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona

(1) Zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu — izveido ar Ministru kabineta lēmumu. Ministru kabinets lēmumā nosaka kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta valdījumā vai lietošanā.

(2) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

Ierosinām papildināt likumprojektā paredzēto likuma 21.² pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Pārveidojot izvērtējami šādi nosacījumi:

1) zinātniskā institūta sadarbība ar komersantiem,

2) piesaistītā privātā sektora finansējuma apjoms,

3)tautsaimniecības ekspertu atzinumi par ..... .”

Papildināt likumprojekta 7.pantā paredzēto likuma 21.² pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru — ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Pārveidojot tiek izvērtēti šādi zinātniskā institūta darbības aspekti:

1) piesaistītā privātā sektora finansējuma apjoms;

2) līdzšinējā zinātniskā institūta sadarbībā ar komersantiem gūtie rezultāti un tautsaimniecības ekspertu atzinumi par tiem.”

(2) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — lēmējinstitūcija ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(3) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — zinātniskā padome papildus citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei apstiprina zinātniskā institūta nolikumu un budžetu, kā arī var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un dibināt, reorganizēt un likvidēt kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

(4) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — nav tiesīgs veidot citu zinātnisko institūtu.

(5) Valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru — ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Pārveidojot tiek izvērtēti šādi zinātniskā institūta darbības aspekti:

1) piesaistītā privātā sektora finansējuma apjoms;

2) līdzšinējā zinātniskā institūta sadarbībā ar komersantiem gūtie rezultāti un tautsaimniecības ekspertu atzinumi par tiem.

“(5) Valsts zinātniskie institūti "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts" un "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" ir valsts zinātniskie institūti – atvasinātas publiskās personas.”

(2) Zinātnisko institūtu — privāto tiesību juridisko personu — var nodibināt arī kā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību.”

9.  23.pantā:

9.  23.pantā:

(2) Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Valsts zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs.

(3) Konkursu uz direktora amatu zinātniskais institūts izsludina vismaz divus mēnešus pirms līdzšinējā direktora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai direktora pienākumus pilda līdzšinējais direktors.

(4) Dibinot valsts zinātnisko institūtu, izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ieceļ direktora pienākumu izpildītāju, kas pilda direktora pienākumus līdz zinātniskās padomes ievēlētā direktora apstiprināšanai.

(5) Direktors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas amatā. Ja direktors netiek apstiprināts vai ievēlēts, valsts zinātniskais institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē direktora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ieceļ direktora pienākumu izpildītāju.

(6) Valsts zinātniskā institūta direktoru atceļ no amata izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs pēc savas vai zinātniskā institūta zinātniskās padomes iniciatīvas. Rīkojumam par direktora atcelšanu ministrs pievieno atcelšanas pamatojumu un ieceļ direktora pienākumu izpildītāju uz laiku līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai.

(7) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt valsts zinātniskā institūta direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus.

(8) Direktora kompetencē ietilpst:

1) zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu;

3) zinātniskā institūta zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

4) zinātniskā institūta attīstības programmu apstiprināšana.

(9) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

10.  24.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

 "(2¹) Valsts zinātniskā institūta – valsts aģentūras – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.

(2²) Valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – direktoru ievēlē zinātniskā padome.

(2³) Zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas aģentūras – zinā tniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas vadītājs – augstskolas rektors vai pašvaldības izpilddirektors. Zinātniskā institūta – valsts augstskolas struktūrvienības – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina valsts augstskolas rektors.

(2⁴) Zinātniskā institūta – privāto tiesību juridiskās personas vai tās struktūrvienības – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās privāto tiesību juridiskās personas izpildinstitūcija.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc zinātniskā institūta — valsts aģentūras — izveidošanas ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, ieceļ direktora pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr amatā nav stājies zinātniskās padomes ievēlētais direktors. Pārējos gadījumos direktora pienākumu izpildītāju ieceļ zinātniskā institūta izveidotājs.”;

izteikt piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

  "Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai valsts zinātniskā institūta direktora pienākumu izpildītāju ieceļ ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, bet citos gadījumos – attiecīgā zinātniskā institūta izveidotājs.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“10. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Zinātniskā institūta direktors

(1) Zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu.

(2) Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2¹) Valsts zinātniskā institūta — valsts aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.

(2²) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas
aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas vadītājs — augstskolas rektors vai pašvaldības izpilddirektors. Zinātniskā institūta — valsts augstskolas struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina valsts augstskolas rektors.

(2³) Zinātniskā institūta — privāto tiesību juridiskās personas vai tās struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās privāto tiesību juridiskās personas izpildinstitūcija.

(2⁴) Valsts zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — direktoru ievēlē zinātniskā padome.

(3) Konkursu uz direktora amatu zinātniskais institūts izsludina vismaz divus mēnešus pirms līdzšinējā direktora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai direktora pienākumus pilda līdzšinējais direktors.

(4) Pēc zinātniskā institūta — valsts aģentūras — izveidošanas ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, ieceļ direktora pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr amatā nav stājies zinātniskās padomes ievēlētais direktors. Pārējos gadījumos direktora pienākumu izpildītāju ieceļ zinātniskā institūta izveidotājs.

(5) Direktors amata pienākumus sāk pildīt pēc ievēlēšanas, bet gadījumos, kad ievēlētais direktors apstiprināms amatā, – pēc viņa apstiprināšanas amatā. Ja direktors netiek apstiprināts vai ievēlēts, valsts zinātniskais institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē direktora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai valsts zinātniskā institūta direktora pienākumu izpildītāju ieceļ ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, bet citos gadījumos – attiecīgā zinātniskā institūta izveidotājs. 

(6) Šā panta 2.¹, 2.² vai 2.³ daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, pēc savas vai zinātniskās padomes iniciatīvas no amata atbrīvo tā amatpersona, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem zinātniskā institūta direktoru apstiprina amatā. Šā panta 2.⁴ daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, no amata atbrīvo zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(7) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt valsts zinātniskā institūta direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus.

(8) Direktora kompetencē ietilpst:

1) zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu;

3) zinātniskā institūta zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

4) zinātniskā institūta attīstības programmu apstiprināšana.

(9) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.””

10. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Zinātniskā institūta direktors

(1) Zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu.

(2) Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2¹) Valsts zinātniskā institūta — valsts aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.

(2²) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas
aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas vadītājs — augstskolas rektors vai pašvaldības izpilddirektors. Zinātniskā institūta — valsts augstskolas struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina valsts augstskolas rektors.

(2³) Zinātniskā institūta — privāto tiesību juridiskās personas vai tās struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās privāto tiesību juridiskās personas izpildinstitūcija.

(2⁴) Valsts zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — direktoru ievēlē zinātniskā padome.

(3) Konkursu uz direktora amatu zinātniskais institūts izsludina vismaz divus mēnešus pirms līdzšinējā direktora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai direktora pienākumus pilda līdzšinējais direktors.

(4) Pēc zinātniskā institūta — valsts aģentūras — izveidošanas ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, ieceļ direktora pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr amatā nav stājies zinātniskās padomes ievēlētais direktors. Pārējos gadījumos direktora pienākumu izpildītāju ieceļ zinātniskā institūta izveidotājs.

(5) Direktors amata pienākumus sāk pildīt pēc ievēlēšanas, bet gadījumos, kad ievēlētais direktors apstiprināms amatā, – pēc viņa apstiprināšanas amatā. Ja direktors netiek apstiprināts vai ievēlēts, valsts zinātniskais institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē direktora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai valsts zinātniskā institūta direktora pienākumu izpildītāju ieceļ ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, bet citos gadījumos – attiecīgā zinātniskā institūta izveidotājs. 

(6) Šā panta 2.¹, 2.² vai 2.³ daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, pēc savas vai zinātniskās padomes iniciatīvas no amata atbrīvo tā amatpersona, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem zinātniskā institūta direktoru apstiprina amatā. Šā panta 2.⁴ daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, no amata atbrīvo zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(7) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt valsts zinātniskā institūta direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus.

(8) Direktora kompetencē ietilpst:

1) zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu;

3) zinātniskā institūta zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

4) zinātniskā institūta attīstības programmu apstiprināšana.

(9) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.”

1) vadošais pētnieks;

2) pētnieks;

11. 26. pantā:

(3) Vadošā pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora zinātnisko grādu. Pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

(4) Akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātniskā institūta direktoru vai komercsabiedrības valdi.

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

11. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

12. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

8) ziņas par zinātniskās institūcijas telpu nodrošinājumu un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

- papildināt grozījumus otrās daļas 4. punktā aiz vārdiem “patentē izgudrojumus” ar vārdiem “vai izstrādā tehnoloģijas”.

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, tam jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem veic zinātnisko darbību, piedalās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā;

2) biedrībā vai nodibinājumā d arbojas zinātniskā padome;

3) biedrības vai nodibinājuma akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu;

4) biedrība vai nodibinājums veic zinātnisko darbību — īsteno projektus vai pasūtījumus vai izdod zinātniskus rakstus, vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas.

(6) Gadu pēc reģistrācijas zinātniskā institūcija iesniedz reģistra amatpersonai šādas ziņas:

1) personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) īstenojamo zinātnisko projektu saraksts, to finansējuma apmērs un avots;

3) iepriekšējā gada finanšu pārskats (komercsabiedrībām).

(7) No reģistrācijas brīža zinātniskā institūcija ik pēc sešiem gadiem reģistram iesniedz šādas ziņas:

1) personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) pēdējo sešu gadu laikā īstenoto projektu saraksts, patentu, starptautisko sadarbības projektu un publicēto zinātnisko rakstu saraksts;

“(5) Lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, tam jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem veic zinātnisko darbību — īsteno projektus vai pasūtījumus vai izdod zinātniskus rakstus, vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas;

2) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem piedalās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā;

3) biedrībā vai nodibinājumā darbojas zinātniskā padome;

4) biedrības vai nodibinājuma akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu.”

Aizstāt 28. panta septītās daļas 1.punktā (likumprojekta 11.pants) vārdu “personas” ar vārdiem “ievēlētās personas”.

Papildināt 28. panta septīto daļu (likumprojekta 11.pants) ar punktu šādā redakcijā:

“4) darbības starptautisko vērtējumu saskaņā ar šā likuma 38.panta trešajā daļā noteikto.”

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, tam jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem veic zinātnisko darbību — īsteno projektus vai pasūtījumus vai izdod zinātniskus rakstus, vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas;

2) biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem piedalās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā;

3) biedrībā vai nodibinājumā darbojas zinātniskā padome;

4) biedrības vai nodibinājuma akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu.

(6) Gadu pēc reģistrācijas zinātniskā institūcija iesniedz reģistra amatpersonai šādas ziņas:

1) personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) īstenojamo zinātnisko projektu sarakstu, to finansējuma apmēru un avotu;

3) iepriekšējā gada finanšu pārskatu (komercsabiedrībām).

(7) No reģistrācijas brīža zinātniskā institūcija ik pēc sešiem gadiem reģistram iesniedz šādas ziņas:

1) ievēlētās personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums;

2) pēdējo sešu gadu laikā īstenoto projektu sarakstu, patentu, starptautisko sadarbības projektu un publicēto zinātnisko rakstu sarakstu;

3) ziņas par zinātniskās institūcijas telpu nodrošinājumu un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām;

14. 32.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

15. 32.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

15.  33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

16.  33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 33. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Valsts piešķirtajam finansējumam zinātniskajai darbībai un augstākajai izglītībai kopā sākot ar 2010. gadu jāsasniedz vismaz trīs procentus no iekšzemes kopprodukta.””

“Papildināt likuma 33. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

(2) Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte.

“17. Izslēgt 34. panta ceturtajā daļā vārdus “stratēģijai un”;

16. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

18. Papildināt likumu ar 37.¹ un 37.² pantu šādā redakcijā:

 “37.¹pants. Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas vai valsts augstskolas zinātniskā institūta zinātnisko darbinieku atalgojums

1) atalgojums, kas darbiniekam tiek piešķirts un aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību;

1) atalgojums, kurš darbiniekam tiek piešķirts un aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību;

2) atalgojums, kurš saskaņā ar šo likumu tiek maksāts no valsts vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem un kura apmēru nosaka atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas politikai, kā arī pamatojoties uz zinātniskā institūta noslēgtajiem līgumiem.

(2) Ārvalsts pētnieka ceļa izdevumus sedz zinātniskā institūcija, kuras īstenotajā zinātniskajā projektā ārvalsts pētnieks piedalās.

39.pants. Zinātniskā institūta — publiskās aģentūras grāmatvedības uzskaite un konti (1) Zinātniskais institūts — publiskā aģentūra Valsts kasē atver kontu, kurā ieskaita institūta bāzes finansējuma līdzekļus, un kredītiestādē kontu, kurā ieskaita konkursa kārtībā iegūto zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu un pārējos līdzekļus.

18. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. Zinātniskā institūta grāmatvedības uzskaite un konti

(1) Zinātniskais institūts veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita zinātniskā institūta bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta. Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta. Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksu tas veic no šā konta.

“20. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Zinātniskās institūcijas grāmatvedības uzskaite un konti

(1) Zinātniskā institūcija veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

(3) Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksa tiek veikta no šā konta.

(4) Gada beigās zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — vai valsts augstskolas, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā. Šis noteikums neattiecas uz minēto institūciju bāzes finansējumu.

20. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Zinātniskās institūcijas grāmatvedības uzskaite un konti

(1) Zinātniskā institūcija veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā attiecīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.

(3) Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksa tiek veikta no šā konta.

(4) Gada beigās zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — vai valsts augstskolas, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā. Šis noteikums neattiecas uz minēto institūciju bāzes finansējumu.

(5) Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts vai valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta.”

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 21.² panta ceturtajā daļā minētie valsts zinātniskie institūti ir valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts" un "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" tiesību un pienākumu pārņēmēji.”

Izteikt likumprojekta 19.pantu kā 21.pantu un tajā paredzēto pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 21.² panta sestajā daļā minētie valsts zinātniskie institūti ir valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts" un "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" tiesību un pienākumu pārņēmēji.”

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“9. Šā likuma 21.² panta ceturtajā daļā minēto zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu lēmējinstitūcijas ir attiecīgu pārveidoto zinātnisko institūtu – valsts aģentūru zinātniskās padomes, kas ievēlētas laikā līdz 2007. gada 6. janvārim un darbojas līdz tām noteiktā pilnvaru termiņa beigām.”

Izteikt likumprojekta 19.pantā paredzētajos pārejas noteikumos 10. punktu kā 9. punktu šādā redakcijā:

11. Lai veicinātu uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību, valsts zinātnisko institūtu — valsts aģentūru, ņemot vērā zinātniskā institūta līdzšinējo sadarbību ar komersantiem, piesaistītā privātā sektora finansējuma apjomu un balstoties uz tautsaimniecības ekspertu atzinumiem, līdz 2010.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona — ir zinātniskā institūta — valsts aģentūras — tiesību un saistību pārņēmējs.

10. Šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktais neattiecas uz personām, kurām piešķirts Goda doktora grāds un kuras ieguvušas habilitētā doktora tiesības, pamatojoties uz 1991.gada 4.oktobra Ministru padomes lēmumu Nr. 262 “Par Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu”.

„13. Personas, kas ievēlētas vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā bez termiņa nosacījumiem pirms 2007. gada 1. jūnija, tiek uzskatītas par ievēlētām līdz 2013. gada 31. maijam.”

Papildināt likumprojekta 19.pantā paredzētos pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“11. Personas, kas līdz 2007.gada 19.jūlijam ievēlētas vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amatā bez termiņa nosacījumiem, tiek uzskatītas par ievēlētām uz sešiem gadiem, skaitot no 2007.gada 20.jūlija.”

„Papildināt Likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

20. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

22. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

“Likums stājas spēkā 2007.gada 20.jūlijā.”