Likumprojekts

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 5., 13.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas vai Kultūras ministrijas pārraudzībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas – attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā."

2. Papildināt 10.¹ panta pirmo daļu aiz vārdiem "Izglītības un zinātnes ministrija" ar vārdiem "vai Kultūras ministrija".

Kultūras ministre

H.Demakova

Normatīvā akta projekta

”Grozījumi Augstskolu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Kopš 2002.gada Latvijas Kultūras koledža darbojas uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināta nolikuma pamata, taču Augstskolu likuma 7.pantā ir noteikts, ka koledžu darbību reglamentē pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma Ministru kabineta apstiprināts nolikums, savukārt Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 19.punktā paredzēts, ka koledžām līdz 2007.gada 1.martam jānodrošina nolikumu atbilstība Augstskolu likuma prasībām. Ievērojot to, ka kultūrizglītībā gadu gaitā ir nostiprinājušās labas tradīcijas, tā ir izveidojusies par izglītības sistēmu, kura ir vienota ar kultūras nozari, Kultūras ministrija uzskata, ka nebūtu lietderīgi Latvijas Kultūras koledžu nodot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. Statistikas dati un lietišķie pētījumi apliecina kultūrizglītības iestāžu absolventu augstus nodarbinātības rādītājus salīdzinājumā ar citām nozarēm. Šo iestāžu absolventi tradicionāli ir konkurētspējīgi arī starptautiskajā darba tirgū. Tā pamatā ir ciešā sadarbība ar kultūras nozares darba tirgu kā kultūras politikas plānošanā un īstenošanā, tā arī izglītības procesā, ko nodrošina kultūrizglītības sistēmas integrācija kultūras nozares struktūrās. Kultūrizglītības sasaisti un pat integrāciju profesionālajā vidē raksturo arī tas, ka skolu audzēkņi jau mācību laikā nereti kļūst par atzītiem savas nozares profesionāļiem (piemēram, B.Skride, V.Šimkus u.c. paralēli mācībām ir regulāri koncertējoši mākslinieki). Kultūrizglītības stratēģiskā attīstība tika skatīta jau 2001.gadā, kad Ministru kabinets akceptēja Nacionālās programmas „Kultūra” apakšprogrammu „Kultūrizglītība”, kas nosaka galvenos veicamos pasākumus laika periodā līdz 2010.gadam. Nacionālā programma paredz saglabāt kultūrizglītības integrāciju nozares stratēģijā un Kultūras ministrijas atbildību par tās attīstību attiecīgajā laika periodā. Profesionālās kultūrizglītības sistēma Latvijā ir veidojusies kopš 20.gadsimta sākuma, kad veidojās mūzikas un mākslas augstskolas un vidusskolas. Latvijas Kultūras koledžā studē ap 500 studentu. Tajā īsteno kultūras studiju programmas – Mākslas institūciju pārvaldība (kvalifikācija-kultūras menedžeris) ar specializācijām reklāmā un sabiedriskajās attiecībās, kultūras tūrismā, amatierteātra režijā, svētku režijā, mūzikas menedžmentā un deju kolektīvu vadībā, kā arī izglītības programmas Bibliotēkzinātne un informācija (kvalifikācija-bibliotēku informācijas speciālists), Tūrisma un atpūtas organizācija (kvalifikācija-tūrisma organizators) un Deja (kvalifikācija- deju kolektīva vadītājs). Koledža un visas programmas ir akreditētas. Latvijas Kultūras koledža ieņem loģisku un pamatotu vietu kopējā kultūrizglītības sistēmā valstī, nodrošinot kvalitatīvu un kultūrpolitiski aktuālu izglītību, kādu šobrīd nepiedāvā neviena cita kultūrizglītības iestāde. Ir svarīgi nodrošināt kultūras menedžmenta izglītības saistību ar kultūras jomu, lai nepieļautu tās komercializāciju un kvalitātes zudumu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai saglabātu Latvijas Kultūras koledžas padotību Kultūras ministrijai, ir izstrādāts normatīvā akta projekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Iepriekš atrunātais projekts paredz grozījuma izdarīšanu 7.panta otrajā daļā, paredzot, ka arī Kultūras ministrijas padotībā var atrasties koledža. Līdz ar to jāizdara grozījums arī 10.^1pantā, paredzot, ka koledžas direktoru pieņem darbā un no tā atbrīvo kultūras ministrs. Ievērojot to, ka līdz 2007.gada 1.martam Ministru kabinetā jāapstiprina Latvijas Kultūras koledžas nolikums, ir nepieciešams steidzamības kārtā izdarīt iepriekš atrunātos grozījumus Augstskolu likumā, lai nerastos situācija, ka nav normatīvais akts koledžas darbības reglamentācijai.
3. Cita informācija	Nav.

	II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
	1. Ietekme uz makroekonomisko vidi  2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu 3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
	4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
	5. Cita informācija		Nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
3.Finansiālā ietekme		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
6.Cita informācija		Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību  2. Saistības pret citām starptautiskām organizācijām 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Nav.
5. Cita informācija	Nav.		Nav.	Nav.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Nav notikusi saskaņošana.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Nav veiktas
5. Cita informācija			Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Ar šo likumprojektu netiek radītas jaunas valsts institūcijas un netiek paplašinātas funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Šis normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Kultūras ministre H.Demakova

Valsts sekretāre	Juridiskā dienesta vadītājas p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
___.11.2006.	___.11.2006.	___.11.2006.	___.11.2006.
S.Zvidriņa	J.Šumeiko	I.Bērziņa	S.Plota

17.11.2006. 11:10

1020

S.Plota, 7276575 sandra.plota@km.gov.lv