06. 12. 2007. 9/7 - 2 -

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Ministru kabineta iekārtas likums" (Nr. 143/Lp9).

Pielikumā: priekšlikumu apkopojums uz 45 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Staņislavs Šķesters

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

mainīta likumprojekta struktūra

Ministru kabineta iekārtas likums

(nr. 143/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 64 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

2.pants. Ministru kabinets

Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru Latvijas Republikā, ja Saeima nav lēmusi citādi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Ministru kabinets

(1) Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru Latvijas Republikā.

(2) Saeima ar likumu var nodot izpildvaras īstenošanu atsevišķās jomās arī citām institūcijām, kuras nav padotas Ministru kabinetam, bet kuru darbības uzraudzībai likumā ir noteikti efektīvi mehānismi.”

Atbalstīts

2.pants. Ministru kabinets

(1) Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru Latvijas Republikā.

3.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabineta kompetencē izpildvaras īstenošanas ietvaros ietilpst:

1) visu to jautājumu apspriešana vai izlemšana, kuri ietilpst Ministru kabineta kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem;

2) Latvijas Republikas Satversmes, likumu un Latvijas Republikai saistošu starptautisko tiesību normu ieviešana un piemērošana;

3) rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana, tai skaitā valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana;

4) lietderīgas un efektīvas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana;

5) sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā;

6) dalība Eiropas Savienības politikas veidošanā un šīs politikas īstenošana Latvijas Republikā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst Ministru kabineta kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem."

Atbalstīts

3.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst Ministru kabineta kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem.

4.pants. Atbildība

(1) Ministru kabinets ir solidāri atbildīgs par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir individuāli atbildīgs par savas rīcības tiesiskumu un lietderību (politiskā atbildība).

(2) Par Ministru kabineta darbu kopumā politiski atbildīgs ir Ministru prezidents.

(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības katrs atsevišķs Ministru kabineta loceklis par savu darbību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Deputāti A. Golubovs,

O. Deņisovs

Papildināt likumprojekta 4. panta pirmo teikumu ar vārdiem “Saeimas priekšā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets ir kopumā atbildīgs par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību.

(2) Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības Ministru kabineta loceklis par savu rīcību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

4.pants. Atbildība

(1) Ministru kabinets ir kopumā atbildīgs par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību.

(2) Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

II nodaļa

Ministru kabineta sastāvs

5.pants. Ministru kabineta locekļi

(1) Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas ministrijas:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) bērnu un ģimenes lietu ministrs;

4) ekonomikas ministrs;

5) finanšu ministrs;

6) iekšlietu ministrs;

7) izglītības un zinātnes ministrs;

8) kultūras ministrs;

9) labklājības ministrs;

10) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

11) satiksmes ministrs;

12) tieslietu ministrs;

13) veselības ministrs;

14) vides ministrs;

15) zemkopības ministrs.

(2) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas:

1) Ministru prezidenta biedrs;

2) īpašu uzdevumu ministrs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdu “locekļi” ar vārdu “ministri”.

Atbalstīts

II nodaļa

Ministru kabineta sastāvs

5.pants. Ministru kabineta locekļi

(1) Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas ministrijas:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) bērnu un ģimenes lietu ministrs;

4) ekonomikas ministrs;

5) finanšu ministrs;

6) iekšlietu ministrs;

7) izglītības un zinātnes ministrs;

8) kultūras ministrs;

9) labklājības ministrs;

10) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

11) satiksmes ministrs;

12) tieslietu ministrs;

13) veselības ministrs;

14) vides ministrs;

15) zemkopības ministrs.

(2) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki ministri, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas:

1) Ministru prezidenta biedrs;

2) īpašu uzdevumu ministrs.

6.pants. Ministru prezidents

(1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plānam tās īstenošanai (šā likuma 18.pants).

(2) Ministru prezidents:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu un vada Ministru kabineta sēdes;

2) var pieprasīt no Ministru kabineta locekļiem informāciju un paskaidrojumus;

3) var uzņemties vienas ministrijas vadību;

4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Ministru prezidents

(1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, ņemot vērā Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk arī – Deklarācija) un rīcības plānu tās īstenošanai.

(2) Ministru prezidents bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu, var uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu, kā arī veic citas darbības, kas izriet no viņa amata pienākumiem vai normatīvajiem aktiem.”

Atbalstīts

6.pants. Ministru prezidents

7.pants. Ministru prezidenta biedrs

(1) Ministru prezidenta biedrs var patstāvīgi vadīt ministrijas darbu, kā arī Ministru kabineta vai Ministru prezidenta uzdevumā pildīt citas funkcijas un uzdevumus.

(2) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam deleģētās kompetences ir viena balss Ministru kabineta sēdēs.

(3) Ministru prezidents var uzaicināt Ministru prezidenta biedra amatā vienu vai vairākus Ministru kabineta locekļus.

Deputāti A. Golubovs, O. Deņisovs

Izteikt likumprojekta 7. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru prezidents var uzaicināt Ministru prezidenta biedra amatā vienu Ministru kabineta locekli.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Ministru prezidenta biedrs

(1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri.

(2) Ministru prezidenta biedra kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidenta biedra veicamos uzdevumus nosaka Ministru kabinets vai Ministru prezidents.

(3) Ministru prezidenta biedrs ir ministrs, kas minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 2. punktā, vai ministrs, kuram pašam nav padota ministrija vai kāda cita tiešās pārvaldes iestāde, bet kurš var aizvietot kādu Ministru kabineta locekli un pildīt citus viņam noteiktos uzdevumus.

(4) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam noteiktās kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sēdēs ir viena balss.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

7.pants. Ministru prezidenta biedrs

(1) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki Ministru prezidenta biedri.

(2) Ministru prezidenta biedra kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidenta biedra veicamos uzdevumus nosaka Ministru kabinets vai Ministru prezidents.

(4) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam noteiktās kompetences un veicamajiem uzdevumiem Ministru kabineta sēdēs ir viena balss.

8.pants. Ministrs, kuram pakļauta ministrija

Ministrs, kuram pakļauta ministrija, piedalās Ministru kabineta darbā un patstāvīgi vada viņam pakļautās ministrijas darbu, ievērojot Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ietvertās politiskās vadlīnijas un saskaņā ar attiecīgās ministrijas nolikumā noteikto kompetenci.

10.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Papildināt likumprojekta 8. pantu pēc vārdiem “politiskās vadlīnijas” ar vārdiem “rīcības plānu” un tālāk pēc esošā teksta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Ministrs, kuram padota ministrija

Ministrs, kuram padota ministrija, piedalās Ministru kabineta darbā un patstāvīgi vada viņam padoto ministriju, ņemot vērā Deklarāciju, rīcības plānu tās īstenošanai un Ministru prezidenta noteiktās galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī attiecīgajai ministrijai normatīvajos aktos noteikto kompetenci.”

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts priekšlikumā

nr. 10

Atbalstīts

8.pants. Ministrs, kuram padota ministrija

9.pants. Īpašu uzdevumu ministrs

(1) Īpašu uzdevumu ministrs piedalās Ministru kabineta darbā un veic uzdevumus, ko Ministru kabinets nodevis tā kompetencē.

(2) Īpašu uzdevumu ministra funkciju un uzdevumu veikšanas nodrošināšanai izveido atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi – īpašu uzdevumu ministra sekretariātu. Īpašu uzdevumu ministrs patstāvīgi vada sekretariāta darbu, ievērojot Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ietvertās politiskās vadlīnijas un saskaņā ar sekretariāta nolikumā noteikto kompetenci.

(3) Īpašu uzdevumu ministram ar Ministru kabineta rīkojumu var nodot padotībā atsevišķas kādas augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienības. Tādā gadījumā īpašu uzdevumu ministrs tās vada saziņā ar attiecīgo ministru.

11.

12.

Deputāti A. Golubovs, S. Dolgopolovs

Papildināt likumprojekta 9. panta otro daļu pēc vārdiem “politiskās vadlīnijas” ar vārdiem “rīcības plānu” un tālāk pēc esošā teksta.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Īpašu uzdevumu ministrs

(1) Lai nodrošinātu īpašu uzdevumu ministra funkciju un uzdevumu veikšanu, izveido īpašu uzdevumu ministra sekretariātu (turpmāk – sekretariāts) vai ar Ministru kabineta rīkojumu nodod īpašu uzdevumu ministra padotībā vienu vai vairākas augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienības.

(2) Īpašu uzdevumu ministrs piedalās Ministru kabineta darbā, vada sekretariāta vai viņam padoto struktūrvienību darbu, ņemot vērā Deklarāciju, rīcības plānu tās īstenošanai un Ministru prezidenta noteiktās galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī attiecīgajam sekretariātam vai minētajām struktūrvienībām normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

(3) Augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienības, kas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu nodotas īpašu uzdevumu ministra padotībā, attiecīgais īpašu uzdevumu ministrs vada saziņā ar ministru, kuram ir padota attiecīgā augstākās valsts tiešās pārvaldes iestāde.”

Daļēji

atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

nr. 12

Atbalstīts

9.pants. Īpašu uzdevumu ministrs

10.pants. Ministru prezidenta aizvietošana

(1) Ministru prezidenta biedrs Ministru prezidenta prombūtnes laikā pilda Ministru prezidenta pienākumus, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(2) Ja Ministru kabinetā ir vairāki Ministru prezidenta biedri vai ja Ministru kabinetā nav Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidents nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību vai aizvietošanas kārtību konkrētam gadījumam.

(3) Ministru kabineta loceklim, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību:

1) noteikt politiskās vadlīnijas pārējiem Ministru kabineta locekļiem;

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos;

3) pieprasīt Ministru kabineta locekļa atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem Ministru kabineta locekļiem;

6) Ministru prezidenta vietā pieņemt citus lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.

13.

14.

Deputāti A. Golubovs,

O. Deņisovs

Izteikt likumprojekta 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja Ministru kabinetā nav Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidents nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību vai aizvietošanas kārtību konkrētam gadījumam.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Ministru prezidenta aizvietošana

(1) Ministru prezidents, stājoties amatā, nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību. Nosakot ministru, kas Ministru prezidenta prombūtnes laikā pilda Ministru prezidenta pienākumus, var atkāpties no noteiktās aizvietošanas kārtības.

(2) Ministram, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību:

1) noteikt politiskās vadlīnijas pārējiem ministriem;

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos ;

3) pieprasīt ministra atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem ministriem.

(3) Ministram, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību Ministru prezidenta vietā pieņemt lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

nr. 14

Atbalstīts

10.pants. Ministru prezidenta aizvietošana

(2) Ministram, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību:

1) noteikt politiskās vadlīnijas pārējiem ministriem;

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos ;

3) pieprasīt ministra atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem ministriem.

(3) Ministram, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību Ministru prezidenta vietā pieņemt lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.

11.pants. Ministru kabineta locekļa aizvietošana

Ministru kabineta locekļa prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Ministru prezidenta iecelts pienākumu izpildītājs no Ministru kabineta locekļu vidus.

15.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Ministra aizvietošana

Ministra prombūtnes laikā kā arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 21.panta otro daļu ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, šā ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.

Atbalstīts

11.pants. Ministra aizvietošana

Ministra prombūtnes laikā, kā arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 21.panta otro daļu ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, šā ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.

III nodaļa

Ministru kabineta darbības atbalsts

16.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo III nodaļu kā VI nodaļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts,

skatīt 2. las. 24., 25. un 26. pantu

12.pants. Parlamentārais sekretārs

(1) Katram Ministru kabineta loceklim tiek iecelts parlamentārais sekretārs. Uz parlamentārā sekretāra amatu var pretendēt persona, kura atbilst prasībām, kas izvirzītas Saeimas deputātiem.

(2) Parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem piedalās likumu un citu normatīvo aktu projektu sagatavošanā un, ja nepieciešams, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā.

(3) Parlamentārais sekretārs veic arī citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Saeimas kārtības rullī un citos valsts pārvaldes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpilda atsevišķus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus. Parlamentārais sekretārs var piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

(4) Parlamentāro sekretāru uz attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvaru laiku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa ierosinājuma. Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru uz Ministru prezidenta pilnvaru laiku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas. Rīkojums par parlamentārā sekretāra atbrīvošanu no amata ir politisks lēmums, un tas izdodams rakstiski.

(5) Ja no amata atkāpies attiecīgais Ministru kabineta loceklis, uzskatāms, ka no amata atkāpies arī attiecīgais parlamentārais sekretārs. Parlamentārajam sekretāram ir tiesības atkāpt

(6) Parlamentārais sekretārs pēc atkāpšanās vai atbrīvošanas no amata turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Ministru prezidents iecēlis amatā jaunu parlamentāro sekretāru, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(7) Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju, tiek organizētas parlamentāro sekretāru sanāksmes. Šīs sanāksmes sasauc un vada Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs.

17.

18.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Izslēgt no likumprojekta 12. panta ceturtās daļas vārdus “ir politisks lēmums un tas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 12.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ministru prezidents uz savu pilnvaru laiku ieceļ Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru. Ministru prezidents, pamatojoties uz attiecīgā ministra ierosinājumu, katram ministram uz viņa pilnvaru laiku ieceļ parlamentāro sekretāru.

(2) Par parlamentāro sekretāru nevar iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

(3) Parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(4) Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs pilda šā panta trešajā daļā minētos parlamentārā sekretāra kompetencē ietilpstošos pienākumus, kā arī sasauc un vada parlamentāro sekretāru sanāksmes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju.

(5) Ja amatu zaudē Ministru kabineta loceklis, amatu zaudē arī attiecīgais parlamentārais sekretārs.

(6) Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Ministru prezidents atbrīvo no amata pēc savas iniciatīvas vai pēc parlamentārā sekretāra paša vēlēšanās. Ministru prezidents ministra parlamentāro sekretāru atbrīvo no amata pēc ministra priekšlikuma vai parlamentārā sekretāra paša vēlēšanās.

(7) Parlamentārais sekretārs pēc amata zaudēšanas turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Ministru prezidents iecēlis amatā jaunu parlamentāro sekretāru, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi."

Neatbalstīts

Atbalstīts

skatīt 2. las. 24. pantu

26.lpp.

13.pants. Ministru kabineta locekļa birojs

(1) Ministru kabineta loceklis savas darbības nodrošināšanai uz savas darbības laiku var izveidot biroju.

(2) Ministru kabineta locekļa birojs veic politisku analīzi jautājumos, kas skar attiecīgo nozari, identificē problēmas, sagatavo priekšlikumus to risinājumam un informē sabiedrību par attiecīgā Ministru kabineta locekļa darbību un viņa vadīto nozari. Ministru kabineta locekļa birojs var veikt citus uzdevumus saskaņā ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem.

(3) Ministru kabineta locekļa biroja darbiniekus un konsultatīvās amatpersonas pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgais Ministru kabineta loceklis.

(4) Ja Ministru kabineta locekļa biroja darbinieks vai konsultatīvā amatpersona pirms darba uzsākšanas Ministru kabineta locekļa birojā ir strādājusi no valsts vai pašvaldības budžeta finansētā iestādē, tad pēc atbrīvošanas no darba Ministru kabineta locekļa birojā viņai tiek nodrošināta iespēja ieņemt iepriekšējo amatu vai tam līdzvērtīgu amatu.

(5) Izdevumi Ministru kabineta locekļa biroja darba nodrošināšanai ir attiecīgi Valsts kancelejas, ministrijas vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta budžeta sastāvdaļa.

19.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 13.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Ministru kabineta locekļa birojs

(1) Ministru kabineta locekļa birojs veic politisku analīzi jautājumos, kas skar attiecīgo nozari, identificē problēmas, sagatavo priekšlikumus to risināšanai un informē sabiedrību par attiecīgā Ministru kabineta locekļa darbību un viņa vadīto nozari, kā arī veic citus uzdevumus saskaņā ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem.

(2) Ministru kabineta locekļa biroja izveidošanu un statusu, kā arī konsultatīvo amatpersonu un darbinieku statusu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums un citi normatīvie akti.

(3) Izdevumus Ministru prezidenta biroja darba nodrošināšanai, kā arī tāda Ministru prezidenta biedra biroja darba nodrošināšanai, kurš vienlaikus nav šā likuma 5.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 2.punktā minētais ministrs, sedz no Ministru kabinetam gadskārtējā valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Izdevumus ministra biroja darba nodrošināšanai sedz no ministrijai vai sekretariātam gadskārtējā valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.”

Atbalstīts

skatīt 2. las. 25. pantu

27. lpp.

14.pants. Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas

(1) Ministru kabinets vai Ministru prezidents no Ministru kabineta locekļiem var izveidot vienu vai vairākas koleģiālas institūcijas (piemēram, komisija, padome) atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(2) Ministru kabineta locekļu koleģiālo institūciju pieņemtajiem lēmumiem ārpus valsts pārvaldes ir konsultatīvs raksturs. Ministru kabineta locekļu koleģiālā institūcija atbilstoši kompetencei var pieņemt šajā institūcijā pārstāvētajām valsts tiešās pārvaldes iestādēm saistošus lēmumus, ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atbalsta šāda lēmuma pieņemšanu.

(3) Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas darbu nodrošina tā nozares ministrija piešķirtā budžeta ietvaros, kuras darbības jomā izveidota attiecīgā koleģiālā institūcija. Starpnozaru koleģiālo institūciju darbu nodrošina Ministru kabineta vai Ministru prezidenta noteikta institūcija.

20.

21.

22.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Izslēgt no likumprojekta 14. panta pirmās daļas vārdu “piemēram”.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Izslēgt likumprojekta 14. panta otrās daļas otro teikumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt līdzšinējā 14.panta otro daļu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

skatīt 2. las. 26. pantu

Atbalstīts skatīt 2. las. 26. pantu

28. lpp.

IV nodaļa

Ministru kabineta izveidošana

23.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo IV nodaļu kā III nodaļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts skatīt 2. las. 12. – 18. pantu

III nodaļa

Ministru kabineta izveidošana

15.pants. Ministru kabineta loceklim izvirzāmās prasības

Uz Ministru kabineta locekļa amatu var pretendēt persona, kura atbilst prasībām, kas izvirzītas Saeimas deputātiem.

24.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 15.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Ministru kabineta loceklim izvirzāmās prasības

Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.”

Atbalstīts

12.pants. Ministru kabineta loceklim izvirzāmās prasības

Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

16.pants. Ministru prezidenta amata kandidāts

(1) Ministru prezidenta amata kandidāts ir persona, kuru Valsts prezidents saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi rakstiski aicinājis sastādīt Ministru kabinetu.

(2) Ministru prezidenta amata kandidāts šo statusu iegūst ar brīdi, kad viņš saņēmis Valsts prezidenta rakstisku aicinājumu, un zaudē brīdī, kad Saeima balsojusi par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta amata kandidāta sastādītajam Ministru kabinetam.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr viņš atrodas šajā statusā, darbavietā var izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

(4) Ministru prezidenta amata kandidāta darbu materiāltehniski nodrošina Valsts kanceleja.

25.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 16.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Ministru prezidenta amata kandidāts

(1) Persona, kuru Valsts prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu, aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, uzskatāma par Ministru prezidenta amata kandidātu.

(2) Valsts kanceleja Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā apmērā un kārtībā nodrošina Ministru prezidenta amata kandidāta darbu līdz brīdim, kad viņš šo statusu zaudē.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts šo statusu zaudē brīdī, kad Saeima balsojusi par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta amata kandidāta sastādītajam Ministru kabinetam. Ja Ministru prezidenta amata kandidāts savu statusu zaudējis tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar Saeimas balsojumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Valsts prezidenta kanceleja informē Valsts kanceleju, kad Ministru prezidenta amata kandidāts zaudē savu statusu.

(4) Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr viņš atrodas šajā statusā, darbavietā ir tiesīgs izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.”

Atbalstīts

13.pants. Ministru prezidenta amata kandidāts

(1) Persona, kuru Valsts prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu, aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, uzskatāma par Ministru prezidenta amata kandidātu.

(2) Valsts kanceleja Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā apmērā un kārtībā nodrošina Ministru prezidenta amata kandidāta darbu līdz brīdim, kad viņš šo statusu zaudē.

(4) Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr viņš atrodas šajā statusā, darbavietā ir tiesīgs izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

17.pants. Ministru kabineta sastādīšana

(1) Ministru prezidenta amata kandidāts sastāda Ministru kabineta locekļu amata kandidātu sarakstu, iepriekš saņemot piekrišanu no iespējamiem Ministru kabineta locekļu amata kandidātiem.

(2) Ministru kabinets uzskatāms par sastādītu, ja ir aizpildītas vismaz trīs ceturtdaļas no to ministru vietām, kuriem pakļautas ministrijas. Ministru kabineta locekļu amata kandidātu sarakstā norāda ministrus, kas pagaidām pildīs to ministru pienākumus, kuri sarakstā vēl nav nosaukti.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts kopīgi ar Ministru kabineta locekļu amata kandidātiem sagatavo Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam un minētos dokumentus kopā ar Ministru kabineta locekļu amata kandidātu sarakstu iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs to iekļauj tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā.

(4) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam pēc tam, kad ir noklausījusies Ministru prezidenta amata kandidāta ziņojumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību saturu.

26.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 17.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Ministru kabineta sastādīšana un uzticības izteikšana

(1) Ministru prezidenta amata kandidāts sagatavo Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, norādot tajā Ministru kabineta locekļa amata kandidātus, iepriekš no viņiem saņemot piekrišanu.

(2) Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam Deklarāciju, kuru parakstījis Ministru prezidenta amata kandidāts un viņa aicinātie ministri, kā arī Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

(3) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(4) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam pēc tam, kad Ministru prezidenta amata kandidāts ir sniedzis ziņojumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un Deklarāciju.

(5) Ministru kabinets uzskatāms par sastādītu, ja Saeima, balsojot par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, izteikusi uzticību visiem šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem ministriem kopumā. Pie tam vienai personai var izteikt uzticību tikai vienā ministra amatā, izņemot Ministru prezidentu, kurš var uzņemties viena ministra pienākumu pildīšanu pastāvīgi vai uz laiku.”

Atbalstīts

14.pants. Ministru kabineta sastādīšana un uzticības izteikšana

(3) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(4) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam pēc tam, kad Ministru prezidenta amata kandidāts ir sniedzis ziņojumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un Deklarāciju.

18.pants. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību

(1) Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru sastāda visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus.

(2) Izstrādājot Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Ministru prezidenta amata kandidāts kopīgi ar Ministru kabineta locekļu amata kandidātiem izvērtē un, ja iespējams, ņem vērā šā likuma 26. un 27.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.

(3) Pamatojoties uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, apstiprina rīcības plānu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Rīcības plānā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzīto mērķu sasniegšanai, termiņu katra uzdevuma īstenošanai un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes.

(4) Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna izpildes kontroli Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā veic Ministru prezidents.

27.

28.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Papildināt likumprojekta 18. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna izpildi Ministru prezidents sniedz ikgadēju ziņojumu Saeimas plenārsēdē”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 18.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību

(1) Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus.

(2) Ministru prezidents nodrošina, ka Deklarācija tiek izstrādāta pēc iespējas ņemot vērā šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.

(3) Pamatojoties uz Deklarāciju, Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, apstiprina rīcības plānu Deklarācijas īstenošanai. Rīcības plānā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, termiņu katra uzdevuma īstenošanai un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes.

(4) Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā kontrolē Ministru prezidents.

(5) Par Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru prezidents vismaz reizi gadā, skaitot no Ministru kabineta apstiprināšanas dienas, sniedz ikgadēju ziņojumu Saeimas sēdē”.

Atbalstīts,

iekļauts priekšlikumā

nr.28

Atbalstīts

15.pants. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību

(4) Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā kontrolē Ministru prezidents.

(5) Par Deklarācijas un rīcības plāna izpildi Ministru prezidents vismaz reizi gadā, skaitot no Ministru kabineta apstiprināšanas dienas, sniedz ikgadēju ziņojumu Saeimas sēdē.

19.pants. Uzticības izteikšana atsevišķam Ministru kabineta loceklim

(1) Ministru kabineta loceklim, kuru Ministru prezidents aicina amatā pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nepieciešama atsevišķa Saeimas uzticības izteikšana.

(2) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs to iekļauj tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā.

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabineta loceklim pēc tam, kad ir noklausījusies Ministru prezidenta ziņojumu par Ministru kabineta locekļa aicināšanu amatā.

29.

30.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Papildināt likumprojekta 19. panta pirmo daļu pirms vārdiem “Ministru kabineta loceklim” ar vārdu “katram”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 19.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Uzticības izteikšana

atsevišķam ministram

(1) Personai, kuru Ministru prezidents aicina ministra amatā pēc tam, kad Saeima pieņēmusi lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nepieciešama atsevišķa Saeimas uzticības izteikšana.

(2) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu attiecīgajam ministra amata kandidātam, iepriekš no viņa saņemot piekrišanu, Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu ministram Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu ministra amata kandidātam pēc tam, kad Ministru prezidents ir sniedzis ziņojumu par ministra aicināšanu amatā.”

Daļēji

atbalstīts

Atbalstīts

16.pants. Uzticības izteikšana

atsevišķam ministram

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu ministra amata kandidātam pēc tam, kad Ministru prezidents ir sniedzis ziņojumu par ministra aicināšanu amatā.

20.pants. Ministru kabineta locekļu stāšanās amatā

Ministru kabinets un atsevišķi tā locekļi stājas amatā brīdī, kad Saeima izteikusi tiem savu uzticību.

31.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 20.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ministru kabineta locekļi stājas pie amata pienākumu pildīšanas brīdī, kad Saeima tiem izteikusi savu uzticību.”

Atbalstīts

17.pants. Ministru kabineta locekļu stāšanās amatā

Ministru kabineta locekļi stājas pie amata pienākumu pildīšanas brīdī, kad Saeima tiem izteikusi savu uzticību.

21.pants. Atkārtota uzticības izteikšana

(1) Ministru prezidents jebkurā brīdī var lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam.

(2) Lūgumu par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs to iekļauj tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā.

32.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 21.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Atkārtota uzticības izteikšana

(1) Ministru prezidents var lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam.

(2) Lēmuma projektu par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj un par uzticību Ministru kabinetam balso saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(3) Ministru prezidents var iesniegt Saeimas Prezidijam iesniegumu, kurā lūdz Saeimas uzticību Ministru kabinetam saistīt ar kādu Saeimas sēdē balsojamu lietu (piemēram, Saeimas lēmumu, likumprojektu, otrajam vai trešajam lasījumam iesniegtu priekšlikumu). Iesniegums rakstveidā iesniedzams pirms attiecīgā balsojuma, un tajā norāda, kādu balsojuma iznākumu Ministru prezidents uzskata par atkārtotas uzticības izteikšanu un kādu par atkārtotas uzticības neizteikšanu Ministru kabinetam. Saeimas sēdes vadītājs pirms attiecīgā balsojuma nolasa Ministru prezidenta iesniegumu. Ja Ministru kabinetam nav izteikta atkārtota uzticība, tad Saeimas sēdes vadītājs par to paziņo pēc attiecīgā balsojuma rezultātu paziņošanas.

(4) Atkārtotas uzticības neizteikšana saskaņā ar šā panta otro vai trešo daļu uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.”

Atbalstīts

18.pants. Atkārtota uzticības izteikšana

(1) Ministru prezidents var lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam.

(2) Lēmuma projektu par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj un par uzticību Ministru kabinetam balso saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

(4) Atkārtotas uzticības neizteikšana saskaņā ar šā panta otro vai trešo daļu uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

V nodaļa

Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atbrīvošana un
atkāpšanās no amata

33.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo V nodaļu kā IV nodaļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts

IV nodaļa

Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata

22.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās

(1) Ministru kabinets var atkāpties, pieņemot par to attiecīgu lēmumu. Par šāda lēmuma pieņemšanu nekavējoties paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs tuvākajā Saeimas sēdē par to paziņo Saeimai.

(2) Ministru kabinetam jāatkāpjas šādos gadījumos:

1) ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;

2) ja atkāpjas Ministru prezidents;

3) ja Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

4) ja Saeima, pamatojoties uz Ministru prezidenta lūgumu par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nobalsojusi pret;

5) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;

6) Ministru prezidenta nāves gadījumā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos atsevišķs lēmums par Ministru kabineta atkāpšanos nav nepieciešams. Ministru kabinets atkāpjas, iesniedzot attiecīgu rakstisku paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs tuvākajā Saeimas sēdē par to paziņo Saeimai.

34.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 22.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās

(1) Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai arī jebkurā no šā panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(2) Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

(3) Uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies šādos gadījumos:

1) ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;

2) ja Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

3) ja Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, nav izteikusi prasīto uzticību;

4) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;

5) Ministru prezidenta nāves gadījumā.”

Atbalstīts

19.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās

(1) Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai arī jebkurā no šā panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(3) Uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies šādos gadījumos:

1) ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;

2) ja Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

3) ja Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, nav izteikusi prasīto uzticību;

4) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;

5) Ministru prezidenta nāves gadījumā.

23.pants. Ministru kabineta locekļa atkāpšanās

(1) Ministru kabineta loceklis var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu. Ministru prezidents atkāpšanos pieņem, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim jāatkāpjas, ja to pieprasa Ministru prezidents. Ministru prezidents var pieprasīt Ministru kabineta locekļa atkāpšanos, ja tas ir zaudējis uzticību. Rīkojums par Ministru kabineta locekļa atbrīvošanu no amata ir politisks lēmums, un tas izdodams rakstiski.

(3) Par Ministru kabineta locekļa atkāpšanos nekavējoties paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs tuvākajā Saeimas sēdē par to paziņo Saeimai.

35.

36.

Deputāti A. Golubovs,

O. Deņisovs

Izteikt likumprojekta 23. panta otro daļu šāda redakcijā:

“(2) Ministru kabineta loceklim jāatkāpjas, ja Saeima ir izteikusi tam neuzticību vai to pieprasa Ministru prezidents. Ministru prezidents var pieprasīt Ministru kabineta locekļa atkāpšanos, ja tas ir zaudējis uzticību. Rīkojums par Ministru kabineta locekļa atbrīvošanu no amata ir politisks lēmums, un tas izdodams rakstiski.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 23.pantu šādā redakcijā:

20.pants. Ministra atkāpšanās un atbrīvošana no amata

(1) Ministrs var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu. Saeima ministram var izteikt neuzticību, kā arī Ministru prezidents pats var atbrīvot ministru no amata.

(2) Ja ministrs iesniedzis iesniegumu par atkāpšanos no amata, Ministru prezidents atkāpšanos pieņem, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu.

(3) Saeima neuzticību ministram izsaka Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(4) Ministru prezidents atbrīvo ministru no amata, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu.

(5) Par ministra atkāpšanos vai atbrīvošanu no amata Ministru prezidents nekavējoties paziņo ministriem, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.”

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts priekšlikumā

nr.36

Atbalstīts

20.pants. Ministra atkāpšanās un atbrīvošana no amata

(1) Ministrs var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu. Saeima ministram var izteikt neuzticību, kā arī Ministru prezidents pats var atbrīvot ministru no amata.

(2) Ja ministrs iesniedzis iesniegumu par atkāpšanos no amata, Ministru prezidents atkāpšanos pieņem, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu.

(3) Saeima neuzticību ministram izsaka Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(4) Ministru prezidents atbrīvo ministru no amata, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu.

(5) Par ministra atkāpšanos vai atbrīvošanu no amata Ministru prezidents nekavējoties paziņo ministriem, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

24.pants. Amata pienākumu pagaidu pildīšana

(1) Ministru kabinets pēc atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(2) Ja Ministru prezidents nav noteicis citādi, Ministru kabineta loceklis pēc atkāpšanās vai atbrīvošanas no amata turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabineta loceklim.

37.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 24.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Amata pienākumu pagaidu pildīšana

(1) Ministru kabineta locekļi pēc Ministru kabineta atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(2) Gadījumā, kad ministrs atkāpies, atbrīvots no amata vai Saeima ministram izteikusi neuzticību, Ministru prezidents un ministrs var vienoties, ka ministrs noteiktu laiku turpinās pildīt savus amata pienākumus, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto jautājumu izlemj vienlaikus ar jautājumu par ministra atbrīvošanu no amata. Ministru prezidenta un ministra vienošanos apstiprina ministra piekrišana attiecīgam Ministru prezidenta rakstveida rīkojumam.”

Atbalstīts

21.pants. Amata pienākumu pagaidu pildīšana

VI nodaļa

Lietu pārņemšana un nepārtrauktība

38.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo VI nodaļu kā V nodaļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts

V nodaļa

Lietu pārņemšana un nepārtrauktība

25.pants. Lietu pārņemšana

(1) Uzņemoties savu pienākumu pildīšanu, Ministru kabineta loceklis saņem no attiecīgā līdzšinējā Ministru kabineta locekļa informāciju par Ministru kabineta locekļa kompetencē esošo jautājumu virzību un pārņem lietas.

(2) Līdzšinējā Ministru prezidenta informācijas un lietu pārņemšanu un nodošanu nodrošina Valsts kancelejas direktors. Citu Ministru kabineta locekļu informācijas un lietu pārņemšanu nodrošina ministrijas valsts sekretārs vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs.

(3) Līdzšinējam Ministru kabineta loceklim ir pienākums informāciju un lietas nodot šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai.

(4) Ja Ministru kabinets atkāpies, informāciju sagatavo nekavējoties pēc tam, kad Valsts prezidents aicinājis Ministru prezidenta amata kandidātu. Informāciju iesniedz Valsts kancelejā. Valsts kanceleja to apkopo un nodod Ministru prezidenta amata kandidātam, savukārt Ministru prezidenta amata kandidāts par to informē pārējos Ministru kabineta locekļu amata kandidātus.

(5) Pārņemamās informācijas saturu, apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto formu nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

39.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt līdzšinējā 25.panta ceturtajā daļā vārdus " savukārt Ministru prezidenta amata kandidāts par to informē pārējos Ministru kabineta locekļu amata kandidātus. "

Atbalstīts

redakcionāli

precizēts

22.pants. Lietu pārņemšana

(2) Līdzšinējā Ministru prezidenta informācijas un lietu pārņemšanu un nodošanu nodrošina Valsts kancelejas direktors. Citu Ministru kabineta locekļu informācijas un lietu pārņemšanu un nodošanu nodrošina ministrijas valsts sekretārs vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs.

(3) Līdzšinējam Ministru kabineta loceklim ir pienākums informāciju un lietas nodot šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai.

(5) Pārņemamās un nododamās informācijas saturu, apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto formu nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

26.pants. Ministru kabineta locekļa informēšana

Papildus šā likuma 25.pantā minētajam pēc Ministru kabineta locekļa pieprasījuma attiecīgās augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs informē Ministru kabineta locekli par Ministru kabineta locekļa kompetencē nodoto valsts pārvaldes nozari, tās galvenajām problēmām un līdzšinējiem šo problēmu risinājumiem.

40.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt līdzšinējo 26.pantu.

Atbalstīts

27.pants. Lietu nepārtrauktība

(1) Ministru kabineta vai Ministru kabineta locekļa maiņa nepārtrauc iesākto lietu virzību.

(2) Ja uz Ministru kabineta vispārējo kompetenci (šā likuma 3.pants) un atsevišķa Ministru kabineta locekļa kompetencē nodoto valsts pārvaldes jomu (šā likuma 5.pants) attiecināmie plānošanas dokumenti ir pretrunā ar jaunā Ministru kabineta politiskajām vadlīnijām, Ministru kabinets lemj par attiecīgo plānošanas dokumentu atcelšanu.

41.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 27.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Lietu nepārtrauktība

Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa maiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē politikas plānošanas dokumentu spēkā esamību.”

Atbalstīts

23.pants. Lietu nepārtrauktība

skatīt 10.lpp. priekšlik.

nr. 16

VI nodaļa

Ministru kabineta darbības atbalsts

skatīt 10.lpp. priekšlik.

nr. 18

24.pants. Parlamentārais sekretārs

(1) Ministru prezidents uz savu pilnvaru laiku ieceļ Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru. Ministru prezidents, pamatojoties uz attiecīgā ministra ierosinājumu, katram ministram uz viņa pilnvaru laiku ieceļ parlamentāro sekretāru.

(2) Par parlamentāro sekretāru nevar iecelt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā.

(5) Ja amatu zaudē Ministru kabineta loceklis, amatu zaudē arī attiecīgais parlamentārais sekretārs.

skatīt 12.lpp. priekšlik.

nr. 19

25.pants. Ministru kabineta locekļa birojs

(2) Ministru kabineta locekļa biroja izveidošanu un statusu, kā arī konsultatīvo amatpersonu un darbinieku statusu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums un citi normatīvie akti.

skatīt 13.lpp. priekšlik.

nr. 22

26.pants. Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas

(1) Ministru kabinets vai Ministru prezidents no Ministru kabineta locekļiem var izveidot vienu vai vairākas koleģiālas institūcijas (piemēram, komisiju, padomi) atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(2) Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas darbu piešķirtā budžeta ietvaros nodrošina tā nozares ministrija, kuras darbības jautājumu apspriešanai izveidota attiecīgā koleģiālā institūcija. Starpnozaru koleģiālo institūciju darbu nodrošina Ministru kabineta vai Ministru prezidenta noteikta institūcija.

42.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo VIII nodaļu "Ministru kabineta darbība" kā VII nodaļu šādā redakcijā: " VII nodaļa

Lietu izskatīšana Ministru kabinetā" attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts

skatīt 35. -39. lpp. priekšlik.

nr. 50. - 55.

VII nodaļa

Lietu izskatīšana Ministru kabinetā

27.pants. Lietu virzība Ministru kabinetā

(1) Jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā var iesniegt Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, virzību, Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu, kā arī valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību un citus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta kārtības rullis.

28.pants. Ministru kabineta sēdes

(1) Ministru kabinets jautājumus izskata kārtējā vai ārkārtas sēdē. Ministru kabineta kārtējās sēdes sasauc un sēdes darba kārtību nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un tās darba kārtību noteikt Valsts prezidents vai Ministru prezidents.

(2) Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents. Ja ārkārtas sēdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents.

(3) Ministru kabineta sēdē katram Ministru kabineta loceklim ir tiesības izteikties par jebkuru sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

(4) Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties personas, kurām šādas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos.

(5) Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa ierosinājuma var uzaicināt izteikt viedokli Ministru kabineta sēdē atbildīgās valsts amatpersonas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus vai citus lietpratējus, kuru viedoklis var būt nozīmīgs attiecīgā jautājuma izlemšanā.

(6) Ministru kabineta sēdes protokolē un to atklāto daļu ieraksta audioformātā. Ministru kabinets nosaka šo audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību.

29.pants. Ministru kabineta darbības atklātums

(1) Ministru kabinets un tam padotās valsts pārvaldes iestādes informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām.

(3) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos dokumentus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājaslapā internetā.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz jautājumiem, kas izskatāmi vai izskatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

30.pants. Lēmumu pieņemšana

(1)Ministru kabineta sēdes var notikt un lēmumu tajās var pieņemt, ja Ministru kabineta sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja kāds no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem iebilst un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairākums klātesošo Ministru kabineta locekļu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss.

(3) Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Ministru kabineta locekļi, kas balso “par”, “pret” vai “atturas”. Ja Ministru kabineta loceklis sakarā ar normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties balsošanā, viņš to motivē. Pamatojumu atspoguļo protokolā.

(4) Ministru kabineta locekļi balso atklāti. Katra Ministru kabineta locekļa balsojumu protokolē.

(5) Ministru kabineta loceklim, kurš izpilda arī cita Ministru kabineta locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.

VII nodaļa

Ministru kabineta tiesību akti

43.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo VII nodaļu kā VIII nodaļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts

VIII nodaļa

Ministru kabineta tiesību akti

28.pants. Ārēji normatīvie akti

(1) Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:

1) Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

2) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis, norādot pilnvarojuma saturu;

3) ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanai. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

(2) Noteikumos norāda, uz kāda likuma normas pamata tie izdoti, un noteikumu projektam pievieno informāciju par izstrādātā projekta nepieciešamību un ietekmes izvērtējumu. Pievienojamās informācijas saturu un ietekmes izvērtējuma objektu nosaka Ministru kabinets.

44.

45.

46.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Izslēgt likumprojekta 28. panta pirmās daļas 1. punktu, attiecīgi mainot sekojošo punktu numerāciju.

Deputāts V. Buzajevs

Izslēgt 28. panta pirmās daļas 1. punktu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 28.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Ārēji normatīvie akti

(1) Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:

1) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus.

2) ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un attiecīgais jautājums nav regulēts ar likumu. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

Atbalstīts

31.pants. Ārēji normatīvie akti

(1) Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:

1) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus.

2) ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un attiecīgais jautājums nav regulēts ar likumu. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

29.pants. Iekšēji normatīvie akti

Ministru kabinets vai atsevišķs Ministru kabineta loceklis var izdot tam padotajām iestādēm un amatpersonām saistošus iekšējus normatīvos aktus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

47.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 29.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Iekšēji normatīvie akti

(1) Ministru kabinets vai atsevišķs Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu ārējo normatīvo aktu noteikumus, var izdot tam padotajām iestādēm un amatpersonām saistošus iekšējus normatīvos aktus.

(2) Ministru kabineta loceklim šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības izdot iekšējus normatīvos aktus var izmantot arī tā iestāde, struktūrvienība vai amatpersona, ar kuras starpniecību Ministru kabineta loceklis īsteno attiecīgās iestādes vai amatpersonas padotību. Šādā gadījumā iekšējais normatīvais akts saskaņojams ar Ministru kabineta locekli.

(3) Ministru kabineta loceklis, izmantojot pilnvaru pārņemšanas tiesības, izņēmuma gadījumos var izdot iekšējos normatīvos aktus arī kā iestādes administratīvais vadītājs.”

Atbalstīts

32.pants. Iekšēji normatīvie akti

(3) Ministru kabineta loceklis, izmantojot pilnvaru pārņemšanas tiesības, izņēmuma gadījumos var izdot iekšējos normatīvos aktus arī kā iestādes administratīvais vadītājs.

30.pants. Citi tiesību akti

Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus un pārvaldes lēmumus.

48.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 30.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citus tiesību aktus.

(2) Papildus citiem politiskajiem lēmumiem, kurus pieņem Ministru prezidents vai ministrs, par politiskiem lēmumiem uzskatāmi arī lēmumi par ministra atbrīvošanu no amata, parlamentārā sekretāra iecelšanu vai atbrīvošanu no amata, kā arī par Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvo amatpersonu iecelšanu vai atbrīvošanu no amata.”

Atbalstīts

33.pants. Citi tiesību akti

(1) Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citus tiesību aktus.

VIII nodaļa

Ministru kabineta darbība

49.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Mainīt likumprojekta struktūru un izteikt līdzšinējo VIII nodaļu kā VII nodaļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju

Atbalstīts

skatīt 2. las.

27. – 30. pantu

29. - 32.lpp.

31.pants. Lietu virzība Ministru kabinetā

(1) Jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā var iesniegt Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, to iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, virzību, Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu, kā arī Valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību un citus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta kārtības rullis.

32.pants. Ministru kabineta sēdes

(1) Ministru kabineta kārtējo sēdi sasauc un sēdes darba kārtību nosaka Ministru prezidents saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli.

(2) Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents, bet viņa prombūtnes laikā – Ministru kabineta loceklis, kurš šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā aizvieto Ministru prezidentu.

(3) Katram Ministru kabineta loceklim, kas piedalās Ministru kabineta sēdē, ir tiesības izteikties par jebkuru Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

(4) Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties personas, kurām šādas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos.

(6) Ministru kabineta sēdes protokolē un to atklāto daļu ieraksta audioformātā. Ministru kabinets nosaka šo audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību.

50.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 32.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets jautājumus izskata kārtējā vai ārkārtas sēdē. Ministru kabineta kārtējās sēdes sasauc un sēdes darba kārtību nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta ārkārtas sēdi jebkurā laikā un vietā var sasaukt un darba kārtību tai noteikt Valsts prezidents vai Ministru prezidents.

(2) Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents. Ja ārkārtas sēdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents.

(3) Ministru kabineta sēdē katram Ministru kabineta loceklim ir tiesības izteikties par jebkuru Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu.”

Atbalstīts

skatīt 2. las.

28. pantu

29.lpp.

33.pants. Ministru kabineta darbības atklātums

(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām.

51.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt līdzšinējo 33. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos dokumentus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājas lapā internetā.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz jautājumiem, kas izskatāmi vai izskatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

Atbalstīts

skatīt 2. las.

29. pantu

30.lpp.

34.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu, ja Ministru kabineta sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja vismaz viens Ministru kabineta loceklis iebilst, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ministru kabineta locekļi balso atklāti, un katra Ministru kabineta locekļa balsojumu protokolē. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

(3) Ministru kabineta loceklim, kurš izpilda arī cita Ministru kabineta locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.

52.

53.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Papildināt likumprojekta 34. panta otro daļu ar piekto teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabineta loceklis balsojumā nedrīkst atturēties”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 34.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Ministru kabineta sēdes var notikt un lēmumu tajās var pieņemt, ja Ministru kabineta sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(4) Ministru kabineta locekļi balso atklāti. Katra Ministru kabineta locekļa balsojumu protokolē.

(5) Ministru kabineta loceklim, kurš izpilda arī cita Ministru kabineta locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

skatīt 2. las.

30. pantu

31.lpp.

35.pants. Ārkārtas sēde

(1) Ministru kabineta ārkārtas sēdi var sasaukt Valsts prezidents vai Ministru prezidents, vienlaikus nosakot tās darba kārtību. Ārkārtas sēdi sasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ārkārtas sēdi var sasaukt jebkurā laikā un vietā. Ārkārtas sēdi vada Ministru prezidents. Ja ārkārtas sēdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents.

54.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta līdzšinējo 35.pantu.

Atbalstīts

36.pants. Sēdes materiālu pieejamība

(1) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos dokumentus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājas lapā internetā.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz jautājumiem, kas izskatāmi vai izskatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā (šā likuma 33.panta otrā daļa).

55.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta līdzšinējo 36.pantu izteikt kā 2. lasījuma 29. panta trešo un ceturto daļu .

Atbalstīts

skatīt 2. las.

29. pantu

31.lpp.

IX nodaļa

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru tiesības un ierobežojumi

37.pants. Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalga

(1) Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalgu piesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, piemēro šādus koeficientus:

1) Ministru prezidents – 8,9;

2) Ministru prezidenta biedrs – 8,5;

3) ministrs, īpašu uzdevumu ministrs – 8,0;

4) parlamentārais sekretārs – 5,4.

(2) Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu pārrēķina katru gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā. Pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar kārtējā gada 1.aprīli.

(3) Ministru kabineta loceklis pēc amata pienākumu pildīšanas beigām saņem kompensāciju triju mēnešalgu apmērā. Ja Ministru kabineta loceklis turpina darbu jaunā Ministru kabineta sastāvā, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem.

(4) Parlamentārais sekretārs saņem kompensāciju saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja viņš mēneša laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nav atsācis pildīt tā paša vai cita Ministru kabineta locekļa parlamentārā sekretāra pienākumus.

(5) Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

56.

57.

58.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Aizstāt likumprojekta 37. panta otrajā daļā vārdu “pārrēķina” ar vārdiem “var pārrēķināt”.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Papildināt likumprojekta 37. panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja Ministru kabineta loceklis atkāpies pēc paša iniciatīvas ar veselības stāvokli nesaistītu iemeslu dēļ vai pēc ministru prezidenta pieprasījuma, vai sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem”.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Izslēgt likumprojekta 37. panta piekto daļu.

Neatbalstīts

IX nodaļa

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru tiesības un ierobežojumi

34.pants. Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalga

1) Ministru prezidents – 8,9;

2) Ministru prezidenta biedrs – 8,5;

3) ministrs, īpašu uzdevumu ministrs – 8,0;

4) parlamentārais sekretārs – 5,4.

(5) Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu Deklarācijas īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

38.pants. Komandējums

(1) Komandējumā Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru nosūta Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta locekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem.

35.pants. Komandējums

(1) Komandējumā Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru nosūta Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta locekļiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem.

39.pants. Atvaļinājums

(1) Atvaļinājumu Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram piešķir Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram ir tiesības uz ikgadēju četras nedēļas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.

(3) Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā. Atvaļinājuma pabalstu izmaksā proporcionāli piešķirtā atvaļinājuma lielumam.

(4) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram, atstājot amatu, piemēro Darba likuma normas, kas regulē neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā vai ieturējumus par izmantotajām atvaļinājuma dienām.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs ir ieņēmis šo amatu vismaz sešus mēnešus.

(6) Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

59.

Deputāti A. Golubovs,

S. Dolgopolovs

Izslēgt likumprojekta 39. panta ceturto daļu.

Neatbalstīts

36.pants. Atvaļinājums

(1) Atvaļinājumu Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram piešķir Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram ir tiesības uz ikgadēju četras nedēļas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs ir ieņēmis šo amatu vismaz sešus mēnešus.

(6) Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

40.pants. Atgriešanās dienestā vai amatā

Ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs pirms stāšanās amatā ir strādājis no valsts vai pašvaldības budžeta finansētā iestādē, tad pēc atbrīvošanas no amata viņam ir tiesības atgriezties iepriekšējā amatā vai tam līdzvērtīgā amatā.

60.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta līdzšinējo 40.pantu.

Atbalstīts

41.pants. Ierobežojumi Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

61.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 41.pantā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”.

Atbalstīts

37.pants. Ierobežojumi Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

62.

Deputāti A. Golubovs,

O. Deņisovs

Papildināt likumprojektu ar 42. pantu šādā redakcijā:

“42. Valsts kanceleja

(1) Pie Ministru kabineta pastāv Valsts kanceleja.

(2) Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina Ministru prezidenta biedra, īpašu uzdevumu ministru lietvedību un tās personas lietvedību, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu, un veic citas likumos, Ministru prezidenta vai Ministru kabineta izdotajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Valsts kancelejas direktoru un pārējos ierēdņus ieceļ uz Valsts civildienesta likuma pamata.

(4) Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu.”

Neatbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta iekārtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1994, 13.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 6.nr.; 2002, 10.nr.; 2003, 9., 14.nr.; 2004, 11.nr.).

Pārejas noteikumi

63.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"2. Šā likuma 34. panta otrā daļa stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī."

Atbalstīts

2. Šā likuma 34. panta otrā daļa stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimā 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Šajā termiņā, ja nepieciešams, Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par grozījumiem spēkā esošajos likumos, iekļaujot pilnvarojumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, un no jauna izdod attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimā 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Šajā termiņā, ja nepieciešams, Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem spēkā esošajos likumos, iekļaujot pilnvarojumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, un no jauna izdod attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 28.panta otrajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" un saskaņā ar tiem izdotās Ministru kabineta instrukcijas, ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.

redakcionāli precizēts

4. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 27.panta otrajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" un saskaņā ar tiem izdotās Ministru kabineta instrukcijas, ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 32.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

redakcionāli precizēts

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 28.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

64.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku.

Atbalstīts