Likums

Likumprojekts

Ministru kabineta iekārtas likums

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

2.pants. Ministru kabinets

Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru Latvijas Republikā, ja Saeima nav lēmusi citādi.

3.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabineta kompetencē izpildvaras īstenošanas ietvaros ietilpst:

1) visu to jautājumu apspriešana vai izlemšana, kuri ietilpst Ministru kabineta kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem;

2) Latvijas Republikas Satversmes, likumu un Latvijas Republikai saistošu starptautisko tiesību normu ieviešana un piemērošana;

3) rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana, tai skaitā valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana;

4) lietderīgas un efektīvas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana;

5) sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā;

6) dalība Eiropas Savienības politikas veidošanā un šīs politikas īstenošana Latvijas Republikā.

4.pants. Atbildība

(1) Ministru kabinets ir solidāri atbildīgs par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir individuāli atbildīgs par savas rīcības tiesiskumu un lietderību (politiskā atbildība).

(2) Par Ministru kabineta darbu kopumā politiski atbildīgs ir Ministru prezidents.

(3) Neatkarīgi no politiskās atbildības katrs atsevišķs Ministru kabineta loceklis par savu darbību ir atbildīgs arī saskaņā ar krimināltiesisko, administratīvo vai civiltiesisko atbildību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

II nodaļa

Ministru kabineta sastāvs

5.pants. Ministru kabineta locekļi

(1) Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas ministrijas:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) bērnu un ģimenes lietu ministrs;

4) ekonomikas ministrs;

5) finanšu ministrs;

6) iekšlietu ministrs;

7) izglītības un zinātnes ministrs;

8) kultūras ministrs;

9) labklājības ministrs;

10) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

11) satiksmes ministrs;

12) tieslietu ministrs;

13) veselības ministrs;

14) vides ministrs;

15) zemkopības ministrs.

(2) Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas:

1) Ministru prezidenta biedrs;

2) īpašu uzdevumu ministrs.

6.pants. Ministru prezidents

(1) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plānam tās īstenošanai (šā likuma 18.pants).

(2) Ministru prezidents:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu un vada Ministru kabineta sēdes;

2) var pieprasīt no Ministru kabineta locekļiem informāciju un paskaidrojumus;

3) var uzņemties vienas ministrijas vadību;

4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

7.pants. Ministru prezidenta biedrs

(1) Ministru prezidenta biedrs var patstāvīgi vadīt ministrijas darbu, kā arī Ministru kabineta vai Ministru prezidenta uzdevumā pildīt citas funkcijas un uzdevumus.

(2) Ministru prezidenta biedram neatkarīgi no viņam deleģētās kompetences ir viena balss Ministru kabineta sēdēs.

(3) Ministru prezidents var uzaicināt Ministru prezidenta biedra amatā vienu vai vairākus Ministru kabineta locekļus.

8.pants. Ministrs, kuram pakļauta ministrija

Ministrs, kuram pakļauta ministrija, piedalās Ministru kabineta darbā un patstāvīgi vada viņam pakļautās ministrijas darbu, ievērojot Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ietvertās politiskās vadlīnijas un saskaņā ar attiecīgās ministrijas nolikumā noteikto kompetenci.

9.pants. Īpašu uzdevumu ministrs

(1) Īpašu uzdevumu ministrs piedalās Ministru kabineta darbā un veic uzdevumus, ko Ministru kabinets nodevis tā kompetencē.

(2) Īpašu uzdevumu ministra funkciju un uzdevumu veikšanas nodrošināšanai izveido atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi – īpašu uzdevumu ministra sekretariātu. Īpašu uzdevumu ministrs patstāvīgi vada sekretariāta darbu, ievērojot Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ietvertās politiskās vadlīnijas un saskaņā ar sekretariāta nolikumā noteikto kompetenci.

(3) Īpašu uzdevumu ministram ar Ministru kabineta rīkojumu var nodot padotībā atsevišķas kādas augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienības. Tādā gadījumā īpašu uzdevumu ministrs tās vada saziņā ar attiecīgo ministru.

10.pants. Ministru prezidenta aizvietošana

(1) Ministru prezidenta biedrs Ministru prezidenta prombūtnes laikā pilda Ministru prezidenta pienākumus, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(2) Ja Ministru kabinetā ir vairāki Ministru prezidenta biedri vai ja Ministru kabinetā nav Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidents nosaka pastāvīgu Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību vai aizvietošanas kārtību konkrētam gadījumam.

(3) Ministru kabineta loceklim, pildot Ministru prezidenta pienākumus, nav tiesību:

1) noteikt politiskās vadlīnijas pārējiem Ministru kabineta locekļiem;

2) atkāpties no amata vai paziņot par Ministru kabineta atkāpšanos;

3) pieprasīt Ministru kabineta locekļa atkāpšanos;

4) lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam;

5) lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem Ministru kabineta locekļiem;

6) Ministru prezidenta vietā pieņemt citus lēmumus, kuri nav steidzami un var būtiski ietekmēt valsts attīstību.

11.pants. Ministru kabineta locekļa aizvietošana

Ministru kabineta locekļa prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Ministru prezidenta iecelts pienākumu izpildītājs no Ministru kabineta locekļu vidus.

III nodaļa

Ministru kabineta darbības atbalsts

12.pants. Parlamentārais sekretārs

(1) Katram Ministru kabineta loceklim tiek iecelts parlamentārais sekretārs. Uz parlamentārā sekretāra amatu var pretendēt persona, kura atbilst prasībām, kas izvirzītas Saeimas deputātiem.

(2) Parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem piedalās likumu un citu normatīvo aktu projektu sagatavošanā un, ja nepieciešams, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā.

(3) Parlamentārais sekretārs veic arī citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Saeimas kārtības rullī un citos valsts pārvaldes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpilda atsevišķus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus. Parlamentārais sekretārs var piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

(4) Parlamentāro sekretāru uz attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvaru laiku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa ierosinājuma. Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru uz Ministru prezidenta pilnvaru laiku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas. Rīkojums par parlamentārā sekretāra atbrīvošanu no amata ir politisks lēmums, un tas izdodams rakstiski.

(5) Ja no amata atkāpies attiecīgais Ministru kabineta loceklis, uzskatāms, ka no amata atkāpies arī attiecīgais parlamentārais sekretārs. Parlamentārajam sekretāram ir tiesības atkāpties no amata pēc paša vēlēšanās.

(6) Parlamentārais sekretārs pēc atkāpšanās vai atbrīvošanas no amata turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Ministru prezidents iecēlis amatā jaunu parlamentāro sekretāru, ja Ministru prezidents nav noteicis citādi.

(7) Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju, tiek organizētas parlamentāro sekretāru sanāksmes. Šīs sanāksmes sasauc un vada Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs.

13.pants. Ministru kabineta locekļa birojs

(1) Ministru kabineta loceklis savas darbības nodrošināšanai uz savas darbības laiku var izveidot biroju.

(2) Ministru kabineta locekļa birojs veic politisku analīzi jautājumos, kas skar attiecīgo nozari, identificē problēmas, sagatavo priekšlikumus to risinājumam un informē sabiedrību par attiecīgā Ministru kabineta locekļa darbību un viņa vadīto nozari. Ministru kabineta locekļa birojs var veikt citus uzdevumus saskaņā ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa norādījumiem.

(3) Ministru kabineta locekļa biroja darbiniekus un konsultatīvās amatpersonas pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgais Ministru kabineta loceklis.

(4) Ja Ministru kabineta locekļa biroja darbinieks vai konsultatīvā amatpersona pirms darba uzsākšanas Ministru kabineta locekļa birojā ir strādājusi no valsts vai pašvaldības budžeta finansētā iestādē, tad pēc atbrīvošanas no darba Ministru kabineta locekļa birojā viņai tiek nodrošināta iespēja ieņemt iepriekšējo amatu vai tam līdzvērtīgu amatu.

(5) Izdevumi Ministru kabineta locekļa biroja darba nodrošināšanai ir attiecīgi Valsts kancelejas, ministrijas vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta budžeta sastāvdaļa.

14.pants. Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas

(1) Ministru kabinets vai Ministru prezidents no Ministru kabineta locekļiem var izveidot vienu vai vairākas koleģiālas institūcijas (piemēram, komisija, padome) atsevišķu jautājumu apspriešanai.

(2) Ministru kabineta locekļu koleģiālo institūciju pieņemtajiem lēmumiem ārpus valsts pārvaldes ir konsultatīvs raksturs. Ministru kabineta locekļu koleģiālā institūcija atbilstoši kompetencei var pieņemt šajā institūcijā pārstāvētajām valsts tiešās pārvaldes iestādēm saistošus lēmumus, ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atbalsta šāda lēmuma pieņemšanu.

(3) Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas darbu nodrošina tā nozares ministrija piešķirtā budžeta ietvaros, kuras darbības jomā izveidota attiecīgā koleģiālā institūcija. Starpnozaru koleģiālo institūciju darbu nodrošina Ministru kabineta vai Ministru prezidenta noteikta institūcija.

IV nodaļa

Ministru kabineta izveidošana

15.pants. Ministru kabineta loceklim izvirzāmās prasības

Uz Ministru kabineta locekļa amatu var pretendēt persona, kura atbilst prasībām, kas izvirzītas Saeimas deputātiem.

16.pants. Ministru prezidenta amata kandidāts

(1) Ministru prezidenta amata kandidāts ir persona, kuru Valsts prezidents saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi rakstiski aicinājis sastādīt Ministru kabinetu.

(2) Ministru prezidenta amata kandidāts šo statusu iegūst ar brīdi, kad viņš saņēmis Valsts prezidenta rakstisku aicinājumu, un zaudē brīdī, kad Saeima balsojusi par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta amata kandidāta sastādītajam Ministru kabinetam.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts uz laiku, kamēr viņš atrodas šajā statusā, darbavietā var izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

(4) Ministru prezidenta amata kandidāta darbu materiāltehniski nodrošina Valsts kanceleja.

17.pants. Ministru kabineta sastādīšana

(1) Ministru prezidenta amata kandidāts sastāda Ministru kabineta locekļu amata kandidātu sarakstu, iepriekš saņemot piekrišanu no iespējamiem Ministru kabineta locekļu amata kandidātiem.

(2) Ministru kabinets uzskatāms par sastādītu, ja ir aizpildītas vismaz trīs ceturtdaļas no to ministru vietām, kuriem pakļautas ministrijas. Ministru kabineta locekļu amata kandidātu sarakstā norāda ministrus, kas pagaidām pildīs to ministru pienākumus, kuri sarakstā vēl nav nosaukti.

(3) Ministru prezidenta amata kandidāts kopīgi ar Ministru kabineta locekļu amata kandidātiem sagatavo Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam un minētos dokumentus kopā ar Ministru kabineta locekļu amata kandidātu sarakstu iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs to iekļauj tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā.

(4) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam pēc tam, kad ir noklausījusies Ministru prezidenta amata kandidāta ziņojumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību saturu.

18.pants. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību

(1) Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru sastāda visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus.

(2) Izstrādājot Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Ministru prezidenta amata kandidāts kopīgi ar Ministru kabineta locekļu amata kandidātiem izvērtē un, ja iespējams, ņem vērā šā likuma 26. un 27.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.

(3) Pamatojoties uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeima tam izteikusi uzticību, apstiprina rīcības plānu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Rīcības plānā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzīto mērķu sasniegšanai, termiņu katra uzdevuma īstenošanai un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes.

(4) Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna izpildes kontroli Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā veic Ministru prezidents.

19.pants. Uzticības izteikšana atsevišķam Ministru kabineta loceklim

(1) Ministru kabineta loceklim, kuru Ministru prezidents aicina amatā pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi lēmumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nepieciešama atsevišķa Saeimas uzticības izteikšana.

(2) Lēmuma projektu par uzticības izteikšanu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs to iekļauj tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā.

(3) Saeima balso par uzticības izteikšanu Ministru kabineta loceklim pēc tam, kad ir noklausījusies Ministru prezidenta ziņojumu par Ministru kabineta locekļa aicināšanu amatā.

20.pants. Ministru kabineta locekļu stāšanās amatā

Ministru kabinets un atsevišķi tā locekļi stājas amatā brīdī, kad Saeima izteikusi tiem savu uzticību.

21.pants. Atkārtota uzticības izteikšana

(1) Ministru prezidents jebkurā brīdī var lūgt Saeimu atkārtoti izteikt uzticību Ministru kabinetam.

(2) Lūgumu par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam Ministru prezidents iesniedz Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs to iekļauj tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā.

V nodaļa

Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atbrīvošana un
atkāpšanās no amata

22.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās

(1) Ministru kabinets var atkāpties, pieņemot par to attiecīgu lēmumu. Par šāda lēmuma pieņemšanu nekavējoties paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs tuvākajā Saeimas sēdē par to paziņo Saeimai.

(2) Ministru kabinetam jāatkāpjas šādos gadījumos:

1) ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi;

2) ja atkāpjas Ministru prezidents;

3) ja Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;

4) ja Saeima, pamatojoties uz Ministru prezidenta lūgumu par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ir nobalsojusi pret;

5) ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;

6) Ministru prezidenta nāves gadījumā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos atsevišķs lēmums par Ministru kabineta atkāpšanos nav nepieciešams. Ministru kabinets atkāpjas, iesniedzot attiecīgu rakstisku paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs tuvākajā Saeimas sēdē par to paziņo Saeimai.

23.pants. Ministru kabineta locekļa atkāpšanās

(1) Ministru kabineta loceklis var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu. Ministru prezidents atkāpšanos pieņem, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim jāatkāpjas, ja to pieprasa Ministru prezidents. Ministru prezidents var pieprasīt Ministru kabineta locekļa atkāpšanos, ja tas ir zaudējis uzticību. Rīkojums par Ministru kabineta locekļa atbrīvošanu no amata ir politisks lēmums, un tas izdodams rakstiski.

(3) Par Ministru kabineta locekļa atkāpšanos nekavējoties paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, un Saeimas priekšsēdētājs tuvākajā Saeimas sēdē par to paziņo Saeimai.

24.pants. Amata pienākumu pagaidu pildīšana

(1) Ministru kabinets pēc atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi.

(2) Ja Ministru prezidents nav noteicis citādi, Ministru kabineta loceklis pēc atkāpšanās vai atbrīvošanas no amata turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabineta loceklim.

VI nodaļa

Lietu pārņemšana un nepārtrauktība

25.pants. Lietu pārņemšana

(1) Uzņemoties savu pienākumu pildīšanu, Ministru kabineta loceklis saņem no attiecīgā līdzšinējā Ministru kabineta locekļa informāciju par Ministru kabineta locekļa kompetencē esošo jautājumu virzību un pārņem lietas.

(2) Līdzšinējā Ministru prezidenta informācijas un lietu pārņemšanu un nodošanu nodrošina Valsts kancelejas direktors. Citu Ministru kabineta locekļu informācijas un lietu pārņemšanu nodrošina ministrijas valsts sekretārs vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs.

(3) Līdzšinējam Ministru kabineta loceklim ir pienākums informāciju un lietas nodot šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai.

(4) Ja Ministru kabinets atkāpies, informāciju sagatavo nekavējoties pēc tam, kad Valsts prezidents aicinājis Ministru prezidenta amata kandidātu. Informāciju iesniedz Valsts kancelejā. Valsts kanceleja to apkopo un nodod Ministru prezidenta amata kandidātam, savukārt Ministru prezidenta amata kandidāts par to informē pārējos Ministru kabineta locekļu amata kandidātus.

(5) Pārņemamās informācijas saturu, apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto formu nosaka Ministru kabineta kārtības rullis.

26.pants. Ministru kabineta locekļa informēšana

Papildus šā likuma 25.pantā minētajam pēc Ministru kabineta locekļa pieprasījuma attiecīgās augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs informē Ministru kabineta locekli par Ministru kabineta locekļa kompetencē nodoto valsts pārvaldes nozari, tās galvenajām problēmām un līdzšinējiem šo problēmu risinājumiem.

27.pants. Lietu nepārtrauktība

(1) Ministru kabineta vai Ministru kabineta locekļa maiņa nepārtrauc iesākto lietu virzību.

(2) Ja uz Ministru kabineta vispārējo kompetenci (šā likuma 3.pants) un atsevišķa Ministru kabineta locekļa kompetencē nodoto valsts pārvaldes jomu (šā likuma 5.pants) attiecināmie plānošanas dokumenti ir pretrunā ar jaunā Ministru kabineta politiskajām vadlīnijām, Ministru kabinets lemj par attiecīgo plānošanas dokumentu atcelšanu.

VII nodaļa

Ministru kabineta tiesību akti

28.pants. Ārēji normatīvie akti

(1) Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai šādos gadījumos:

1) Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

2) ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis, norādot pilnvarojuma saturu;

3) ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanai. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

(2) Noteikumos norāda, uz kāda likuma normas pamata tie izdoti, un noteikumu projektam pievieno informāciju par izstrādātā projekta nepieciešamību un ietekmes izvērtējumu. Pievienojamās informācijas saturu un ietekmes izvērtējuma objektu nosaka Ministru kabinets.

29.pants. Iekšēji normatīvie akti

Ministru kabinets vai atsevišķs Ministru kabineta loceklis var izdot tam padotajām iestādēm un amatpersonām saistošus iekšējus normatīvos aktus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

30.pants. Citi tiesību akti

Ministru kabinets un Ministru kabineta loceklis Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus un pārvaldes lēmumus.

VIII nodaļa

Ministru kabineta darbība

31.pants. Lietu virzība Ministru kabinetā

(1) Jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā var iesniegt Ministru kabineta loceklis.

(2) Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, to iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, virzību, Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju sēžu, kā arī Valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību un citus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta kārtības rullis.

32.pants. Ministru kabineta sēdes

(1) Ministru kabineta kārtējo sēdi sasauc un sēdes darba kārtību nosaka Ministru prezidents saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli.

(2) Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents, bet viņa prombūtnes laikā – Ministru kabineta loceklis, kurš šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā aizvieto Ministru prezidentu.

(3) Katram Ministru kabineta loceklim, kas piedalās Ministru kabineta sēdē, ir tiesības izteikties par jebkuru Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

(4) Ministru kabineta sēdē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties personas, kurām šādas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos.

(5) Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa ierosinājuma var uzaicināt izteikt viedokli Ministru kabineta sēdē atbildīgās valsts amatpersonas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus vai citus lietpratējus, kuru viedoklis var būt nozīmīgs attiecīgā jautājuma izlemšanā.

(6) Ministru kabineta sēdes protokolē un to atklāto daļu ieraksta audioformātā. Ministru kabinets nosaka šo audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību.

33.pants. Ministru kabineta darbības atklātums

(1) Ministru kabinets un tam padotās valsts pārvaldes iestādes informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Informācijas izsniegšanu ierobežo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Ministru prezidents var pasludināt atsevišķas Ministru kabineta sēdes vai to daļas par slēgtām.

34.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu, ja Ministru kabineta sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja vismaz viens Ministru kabineta loceklis iebilst, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ministru kabineta locekļi balso atklāti, un katra Ministru kabineta locekļa balsojumu protokolē. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

(3) Ministru kabineta loceklim, kurš izpilda arī cita Ministru kabineta locekļa pienākumus, ir tikai viena balss.

35.pants. Ārkārtas sēde

(1) Ministru kabineta ārkārtas sēdi var sasaukt Valsts prezidents vai Ministru prezidents, vienlaikus nosakot tās darba kārtību. Ārkārtas sēdi sasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa no Ministru kabineta locekļiem.

(2) Ārkārtas sēdi var sasaukt jebkurā laikā un vietā. Ārkārtas sēdi vada Ministru prezidents. Ja ārkārtas sēdi sasaucis Valsts prezidents, to vada Valsts prezidents.

36.pants. Sēdes materiālu pieejamība

(1) Ministru kabineta sēdes darba kārtību, tai pievienotos publiski pieejamos dokumentus un sēdes protokolu publicē Ministru kabineta mājas lapā internetā< /span>.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz jautājumiem, kas izskatāmi vai izskatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā (šā likuma 33.panta otrā daļa).

IX nodaļa

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru
tiesības un ierobežojumi

37.pants. Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalga

(1) Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalgu piesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, piemēro šādus koeficientus:

1) Ministru prezidents – 8,9;

2) Ministru prezidenta biedrs – 8,5;

3) ministrs, īpašu uzdevumu ministrs – 8,0;

4) parlamentārais sekretārs – 5,4.

(2) Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgu pārrēķina katru gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēnešalgas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā. Pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar kārtējā gada 1.aprīli.

(3) Ministru kabineta loceklis pēc amata pienākumu pildīšanas beigām saņem kompensāciju triju mēnešalgu apmērā. Ja Ministru kabineta loceklis turpina darbu jaunā Ministru kabineta sastāvā, viņš kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nesaņem.

(4) Parlamentārais sekretārs saņem kompensāciju saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja viņš mēneša laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nav atsācis pildīt tā paša vai cita Ministru kabineta locekļa parlamentārā sekretāra pienākumus.

(5) Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

38.pants. Komandējums

(1) Komandējumā Ministru kabineta locekli un parlamentāro sekretāru nosūta Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta locekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem.

39.pants. Atvaļinājums

(1) Atvaļinājumu Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram piešķir Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(2) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram ir tiesības uz ikgadēju četras nedēļas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.

(3) Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā. Atvaļinājuma pabalstu izmaksā proporcionāli piešķirtā atvaļinājuma lielumam.

(4) Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram, atstājot amatu, piemēro Darba likuma normas, kas regulē neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā vai ieturējumus par izmantotajām atvaļinājuma dienām.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs ir ieņēmis šo amatu vismaz sešus mēnešus.

(6) Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

40.pants. Atgriešanās dienestā vai amatā

Ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs pirms stāšanās amatā ir strādājis no valsts vai pašvaldības budžeta finansētā iestādē, tad pēc atbrīvošanas no amata viņam ir tiesības atgriezties iepriekšējā amatā vai tam līdzvērtīgā amatā.

41.pants. Ierobežojumi Ministru kabineta loceklim un parlamentārajam sekretāram

Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta iekārtas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1994, 13.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 6.nr.; 2002, 10.nr.; 2003, 9., 14.nr.; 2004, 11.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimā 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Šajā termiņā, ja nepieciešams, Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par grozījumiem spēkā esošajos likumos, iekļaujot pilnvarojumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, un no jauna izdod attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 28.panta otrajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" un saskaņā ar tiem izdotās Ministru kabineta instrukcijas, ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 32.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta "Ministru kabineta iekārtas likums"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2006.gada 2.maijā Ministru kabinetā tika akceptēta Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcija. Šī koncepcija paredz jauna Ministru kabineta iekārtas likuma izstrādi, jo Ministru kabineta iekārtu un darbību šobrīd regulē 1993.gada 15.jūlijā Saeimā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kas pamatā ir atjaunots 1925.gada 1.aprīļa likums "Ministru kabineta iekārta". Pēc šī likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījusies Latvijas Republikas tiesību sistēma un tiesiskā doma, un ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki fundamentāli normatīvie tiesību akti valsts pārvaldes jomā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums. Tā rezultātā atsevišķas spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma normas vairs neatbilst Latvijas tiesību normu sistēmai, ir nepieciešams tās papildināt un precizēt, un novērst praksē izkristalizējušās neskaidrības, nepilnības un konstatētos trūkumus. Jau 2000.gadā, uzsākot darbu pie Valsts pārvaldes iekārtas likumprojekta izstrādes, vienlaikus tika domāts arī par Ministru kabineta iekārtas uzlabošanu, izstrādājot likumprojektu "Par Ministru kabinetu un valsts pārvaldes iekārtu". Vairāku objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ šī iecere neīstenojās. 2002.gada 6.jūnijā Saeimā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, savukārt Valsts kanceleja turpināja darbu pie Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijas izstrādes, lai vēlāk izstrādātu jaunu, atsevišķu Ministru kabineta iekārtas likuma projektu. Ņemot vērā Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijā (turpmāk – Koncepcija) ietvertos risinājumus, kā arī balstoties uz šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta iekārtu un darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Valsts kanceleja ir izstrādājusi Ministru kabineta iekārtas likuma projektu. Izstrādājot likumprojektu, tika veikta izpēte par Ministru kabineta sastāvu un tā izmaiņām, kas parādīja, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta sastāvā valsts ministrs pēdējo reizi ir bijis 1998.–1999.gadā (mežu valsts ministrs). Ievērojot minēto, kā arī to, ka pēc šī perioda ir izveidots īpašu uzdevumu ministra postenis, regulējums attiecībā uz valsts ministru izstrādātajā likumprojektā nav iekļauts
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ministru kabineta darbība Likumprojektā saskaņā ar Koncepcijā ietverto risinājumu precizēta Ministru kabineta kompetence, formulējot un paskaidrojot atsevišķus izpildvaras īstenošanas aspektus. Piemēram, noteikts, ka izpildvaras realizācijā ietilpst rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana, tai skaitā valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana, racionālas un lietderīgas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana un sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā. Kā unikāls jauninājums visas Eiropas līmenī vērtējamas normas, kas nosaka, ka Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Papildus tam atklātības un sabiedrības līdzdalības princips nostiprināts likumprojekta 41.pantā, kur paredzēts, ka Ministru kabineta sēžu darba kārtība un tajās izskatāmo dokumentu projekti un sēžu protokoli ievietojami internetā un ir publiski pieejami, ievērojot Informācijas atklātības likuma, Fizisko personu datu aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības. Līdz šim nereglamentēts un tādēļ problemātisks ir jautājums par Ministru kabineta koleģiālajām institūcijām, kuru sastāvā ir Ministru kabineta locekļi. Likumprojektā piedāvātais risinājums paredz, ka šādu koleģiālo institūciju pieņemtajiem lēmumiem ārpus valsts pārvaldes ir konsultatīvs raksturs, taču tās var pieņemt tajās pārstāvētajām valsts tiešās pārvaldes institūcijām saistošus lēmumus. Ministru prezidenta amata kandidāts Izstrādātais likumprojekts paredz Ministru prezidenta amata kandidāta statusa ieviešanu personai, kuru Valsts prezidents rakstiski aicinājis sastādīt Ministru kabinetu. Regulējums nepieciešams, lai personai, kura saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi pilnvarota veidot Ministru kabineta sastāvu, tiktu nodrošināts nepieciešamais tehniskais atbalsts šī nozīmīgā uzdevuma veikšanai. Ministru prezidenta amata kandidāts kopā ar pārējiem iespējamajiem Ministru kabineta locekļiem izstrādā Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Deklarācija ir politisko vadlīniju dokuments, kuru sastāda uz visu Ministru kabineta pilnvaru laiku un kurš ietver valdības prioritātes, sasniedzamos mērķus un vēlamos rezultātus. Lai nodrošinātu pēctecību, Deklarācijas sastādīšanas procesā būtiska loma ir informācijai par līdzšinējo Ministru kabineta darbu, kas tiek nodota Ministru prezidenta amata kandidātam zināšanai. Šo informāciju lietu pārņemšanas procesā sagatavo ministriju valsts sekretāri, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji un Valsts kancelejas direktors, un tā ietver nozīmīgākos ar attiecīgās institūcijas līdzšinējo darbību saistītos aspektus – līdzšinējo plānoto un īstenoto politiku, izstrādāto normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, tiesvedībā esošās lietas u.c. Ministru prezidenta ekskluzīvā kompetence Likumprojekts paredz precīzāk regulēt Ministru prezidenta aizvietošanas kārtību, nosakot jautājumu loku, kuri ietilpst Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē, t.i., kuri Ministru prezidenta aizvietošanas gadījumā nepāriet viņa vietas izpildītājam. Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē ietilpst politikas vadlīniju noteikšana pārējiem Ministru kabineta locekļiem, atkāpšanās no amata vai paziņojums par Ministru kabineta atkāpšanos, tiesības pieprasīt Ministru kabineta locekļa atkāpšanos un tiesības lūgt Saeimu izteikt uzticību jauniem Ministru kabineta locekļiem. Ministru prezidenta vietas izpildītājs arī nedrīkst vienpersoniski pieņemt citus lēmumus, kuri nav steidzami un kuri var būtiski un neatgriezeniski ietekmēt valsts attīstību nākotnē. Ministru prezidentu vispārīgā gadījumā aizvieto Ministru prezidenta biedrs, ja Ministru prezidents ar rīkojumu nav noteicis citādi. Ja Ministru kabinetā nav Ministru prezidenta biedra vai tādi ir vairāki, Ministru prezidents pastāvīgi vai katrā konkrētā gadījumā atsevišķi nosaka savas aizvietošanas kārtību. Ministru kabineta ārējie normatīvie akti Konceptuālas izmaiņas skar pašreiz spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.pantu, kas nosaka Ministru kabineta tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. Likumprojektā, pamatojoties uz Koncepciju, paredzēts, ka Ministru kabinets turpmāk nevarēs izdot noteikumus, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Tā vietā likumprojekta 32.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanai. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības. Likumprojekts paredz Ministru prezidentam tiesības jebkurā brīdī lūgt Saeimu izteikt atkārtotu uzticību Ministru kabinetam. Šādas Ministru prezidenta tiesības atzītas ar Satversmes tiesas 1998.gada 13.jūlija spriedumu lietā Nr.03-04(98), taču līdz šim nebija nostiprinātas likumā. Attiecībā uz Ministru kabinetā apstiprināmajiem starptautiskajiem līgumiem, Koncepcija paredz grozījumu izdarīšanu likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem", iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt noteiktus starptautiskos līgumus
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Tiesību akta projekts skaidrāk nosaka pašreizējo Ministru kabineta iekārtu un darbību, kā arī atrisina atsevišķus līdz šim neskaidrus jautājumus, kas veicina tiesisko stabilitāti un noteiktību, tāpēc pozitīvi ietekmē makroekonomisko vidi
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiesību akta projekts skaidrāk nosaka pašreizējo Ministru kabineta iekārtu un darbību, kā arī atrisina atsevišķus līdz šim neskaidrus jautājumus, kas veicina tiesisko stabilitāti un noteiktību, tāpēc pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Tiesību akta projekts neparedz administratīvo procedūru vienkāršošanu
3. Sociālo seku izvērtējums		Tiesību akta projekts skaidrāk nosaka pašreizējo Ministru kabineta iekārtu un darbību, kā arī atrisina atsevišķus līdz šim neskaidrus jautājumus, kas veicina tiesisko stabilitāti un noteiktību, tāpēc pozitīvi ietekmē sabiedrību kopumā
4. Ietekme uz vidi		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

34,4

29,0

29,7

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

-34,4

-29,0

-29,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Valdības maiņas gadījumā Ministru prezidenta amata kandidāta darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi:

Darba vietas iekārtošana: (vienreizējie izdevumi)

kabineta iekārta (mēbeles) Ls 800

datortehnika un programmatūra Ls 1100

Kopā: Ls 1900

Kārtējie uzturēšanas izdevumi (mēnesī):

kancelejas preces, mazvērtīgais inventārs Ls 30

sakaru pakalpojumi Ls 45

tehniskie un saimnieciskie izdevumi Ls 30

transports Ls 740

Kopā (mēnesī): Ls 845

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amata ieviešanai nepieciešamie līdzekļi:

Darba vietas iekārtošana:

kabineta iekārta (mēbeles) Ls 800

datortehnika un programmatūra Ls 1100

Kopā: Ls 1900

Atalgojums Ls 855,80 mēnesī

855,80 x 6 = Ls 5135

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09 %) mēnesī Ls 206

206 x 6 = Ls 1236

Kopā 2007.gadā: Ls 6371

Kopā turpmāk: Ls 12741

Kārtējie uzturēšanas izdevumi (kancelejas preces, mazvērtīgais inventārs, sakaru pakalpojumi, tehniskie un saimnieciskie izdevumi, veselības apdrošināšana, komandējumi, ēkas uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi) Ls 190 mēnesī

Kopā 2007.gadā: Ls 1140

Kopā turpmāk: Ls 2280

1,9

6,4

1,1

12,7

2,3

12,7

2,3

0,4

11,4

2,0

Sakarā ar iespējamām Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra atalgojuma izmaiņām papildus nepieciešams Ls 8049

Ministru kabineta sēžu ieraksta nodrošināšanai papildus nepieciešams:

dators Ls 2000

datorprogramma Ls 10000

1 šata vienība, darba samaksa Ls 300 mēnesī x 12 mēneši = Ls 3600

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09 %) mēnesī Ls 72,27 x 12 = Ls 867,24

Kārtējie uzturēšanas izdevumi (kancelejas preces, mazvērtīgais inventārs, sakaru pakalpojumi, tehniskie un saimnieciskie izdevumi, veselības apdrošināšana, ēkas uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi) Ls 100 mēnesī

CDRW matricas (vidēji 77 Ministru kabineta sēdes gadā, vidēji 3 stundas katra) 231 x Ls 1,50 = Ls 346,50 gadā

Kopā 2007.gadā: Ls 15006

Kopā turpmāk: Ls 6013

8,0

15,0

8,0

6,0

8,0

6,0

8,0

7,8

6. Cita informācija

Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likuma normu ieviešanai 2007. un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta projektu

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijā paredzēto papildus izstrādājami šādi normatīvo aktu projekti:

1. Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem", iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam noteiktos gadījumos ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināt starptautiskos līgumus.

2. Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis", iekļaujot Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatu.

3. Jauns Ministru kabineta kārtības rullis. Pieņemot jaunu Ministru kabineta iekārtas likumu, no jauna jāizdod Ministru kabineta kārtības rullis, ietverot tajā ar likumprojektu deleģētos jautājumus.

4. Jāpārskata Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību