Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"

Izdarīt likumā "Par apdrošināšanas līgumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18) labuma guvējs – persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam;";

papildināt pantu ar 23.punktu šādā redakcijā:

"23) apdrošinātāja piedāvājums – apdrošinātāja piedāvājums noslēgt vai grozīt apdrošināšanas līgumu."

2.  2.pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Dzīvības apdrošināšanas līgumiem piemēro tās valsts likumu, kurā notiks apdrošinātāja saistību izpilde saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līguma noteikumiem.

(5²) Ja dzīvības apdrošināšanas līgumā apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona un viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kuras pilsonis (pavalstnieks) viņš nav, puses var izvēlēties tās valsts likumu, kuras pilsonis (pavalstnieks) ir apdrošinājuma ņēmējs.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Šajā likumā apdrošinātājam izvirzītās prasības ir attiecināmas arī uz tiem dalībvalstu apdrošinātājiem, kuri sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli."

3.  6.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "vispārīgie un sevišķie";

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem.

(2) Apdrošināšanas līgumā norāda līguma noslēgšanas vietu un datumu, līguma spēkā stāšanās datumu un darbības termiņu, apdrošinātāja juridisko formu, nosaukumu un juridisko adresi (ja apdrošinātājs ir ārvalsts apdrošinātāja filiāle, norāda arī ārvalsts apdrošinātāja juridisko adresi), apdrošināto (ja tas vienlaikus nav arī apdrošinājuma ņēmējs) un apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto risku, apdrošināšanas objektu, apdrošināšanas summu, apdrošināšanas prēmiju, tās maksājuma termiņus un kārtību, apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt, līguma izbeigšanas noteikumus, pušu pienākumus un atbildību par līguma noteikumu neievērošanu un strīdu izšķiršanas kārtību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Apdrošinātājs apdrošināšanas līguma darbības laikā nekavējoties informē apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto (ja viņš vienlaikus nav arī apdrošinājuma ņēmējs) par izmaiņām šā panta otrajā daļā un šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajā informācijā."

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un spēkā stāšanās kārtība

(1) Apdrošināšanas līgums uzskatāms par noslēgtu tikai tad, ja apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs vienojušies par šā likuma 6.panta otrajā daļā un 55.panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas līguma noteikumiem.

(2) Ja apdrošināšanas līgumu noslēdz, izmantojot distances saziņas līdzekli, apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas rakstveidā vai ar cita apdrošinājuma ņēmējam pieejama pastāvīga informācijas nesēja starpniecību paziņo apdrošināšanas līguma noteikumus.

(3) Ja apdrošināšanas līgums noslēgts pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, izmantojot distances saziņas līdzekli, ar kuru nebija iespējams nosūtīt apdrošināšanas līguma noteikumus rakstveidā, vai ar cita apdrošinājuma ņēmējam pieejama pastāvīga informācijas nesēja starpniecību, apdrošinātājs apdrošināšanas līguma noteikumus nosūta apdrošinājuma ņēmējam ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas.

(4) Apdrošinājuma ņēmējs izsaka savu piekrišanu apdrošināšanas līguma noslēgšanai atbilstoši apdrošinātāja piedāvājumam, veicot apdrošināšanas prēmijas samaksu apdrošinātāja piedāvājumā noteiktajā veidā, termiņā un apmērā vai arī citā apdrošinātāja piedāvājumā noteiktajā kārtībā. Strīda gadījumā apdrošinātājam ir pienākums pierādīt apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai nenoslēgšanas faktu.

(5) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas samaksāšanas apdrošināšanas līgumā noteiktajā veidā, termiņā un apmērā. Apdrošināšanas līgumā var paredzēt citu apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtību."

5. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas

(1) Ja puses vienojas, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās, tad pēc apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā apdrošināšanas līgums ir spēkā ar apdrošināšanas līgumā norādīto spēkā stāšanās dienu. Ja apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa nav samaksāta līdz apdrošināšanas līgumā noteiktajam termiņam, uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa ir samaksāta pēc apdrošināšanas līgumā noteiktā termiņa, apdrošinātājam ir tiesības atmaksāt apdrošinājuma ņēmējam iemaksāto apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu. Ja apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas atmaksu, apdrošinātājam ir pienākums 10 darbdienu laikā no nokavētās apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas dienas atmaksāt apdrošinājuma ņēmējam samaksāto apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu vai nosūtīt apdrošinājuma ņēmējam lūgumu paziņot apdrošinātājam, kādā veidā apdrošinājuma ņēmējs vēlas saņemt apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas atmaksu, ja apdrošinātājam nav zināms veids, kādā apdrošinājuma ņēmējs var saņemt apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas atmaksu.

(3) Ja apdrošinātājs šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā neatmaksā apdrošinājuma ņēmējam samaksāto apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu vai nenosūta apdrošinājuma ņēmējam lūgumu paziņot apdrošinātājam, kādā veidā apdrošinājuma ņēmējs vēlas saņemt apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas atmaksu, ir uzskatāms, ka apdrošinātājs ir piekritis apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas nokavētai samaksai un apdrošināšanas līgums ir spēkā ar apdrošināšanas līgumā norādīto spēkā stāšanās dienu.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa ir samaksāta pēc apdrošināšanas līgumā noteiktā prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas termiņa un līdz apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas dienai ir iestājies apdrošinātais risks, ir uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā un apdrošinātājam ir pienākums paziņot apdrošinājuma ņēmējam par apdrošināšanas līguma spēkā neesību un atmaksāt samaksāto apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu. Šajā gadījumā apdrošinātājam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc nokavētās apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas nosūtīt apdrošinājuma ņēmējam paziņojumu par apdrošināšanas līguma spēkā neesību un atmaksāt apdrošinājuma ņēmējam samaksāto apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu vai nosūtīt apdrošinājuma ņēmējam paziņojumu par apdrošināšanas līguma spēkā neesību ar lūgumu paziņot apdrošinātājam, kādā veidā apdrošinājuma ņēmējs vēlas saņemt apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas atmaksu, ja apdrošinātājam nav zināms veids, kādā apdrošinājuma ņēmējs var saņemt apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas atmaksu."

6. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Apdrošināšanas polise

(1) Apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošinājuma ņēmējam rakstveida apdrošināšanas polisi uzreiz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Ja apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli, rakstveida apdrošināšanas polises neesība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esību.

(2) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona un apdrošināšanas līgums noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli, apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinātājs izsniedz apdrošinājuma ņēmējam rakstveida apdrošināšanas polisi piecu darbdienu laikā pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma saņemšanas. Pārējiem apdrošinājuma ņēmējiem apdrošinātājs izsniedz rakstveida apdrošināšanas polisi piecu darbdienu laikā pēc apdrošinājuma ņēmēja rakstveida pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pušu parakstu neesība uz apdrošināšanas polises neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esību."

7. Papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja attaisnojošo iemeslu dēļ 15 dienu termiņu nav iespējams ievērot, apdrošinātājs var to pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 dienām, sākot ar dienu, kad iesniegts apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja rakstveida pieprasījums par apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanu sakarā ar apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanos. Apdrošinātājs 15 dienu laikā, sākot ar dienu, kad iesniegts apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja rakstveida pieprasījums par apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanu sakarā ar apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanos, nosūta apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam motivētu rakstveida paziņojumu par termiņa pagarināšanu."

8. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā skaitli "15" ar skaitli "30".

9. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Apdrošināšanas prēmijas nepilnīga samaksa

(1) Ja apdrošināšanas līgumā noteiktā apdrošināšanas prēmija nav samaksāta pilnībā, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma darbības izbeigšanas apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam rakstveida brīdinājumu par nepilnīgu apdrošināšanas prēmijas samaksu, uzaicinot samaksāt apdrošināšanas prēmiju atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem un norādot apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņu un nesamaksāšanas iespējamās sekas.

(3) Apdrošinātāja nosūtītajā brīdinājumā noteiktais apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par sešiem mēnešiem no brīdinājuma nosūtīšanas dienas.

(4) Ja brīdinājumā noteiktajā apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņā iestājas apdrošināšanas gadījums, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošināšanas prēmija ir samaksāta brīdinājumā noteiktajā apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņā un apmērā.

(5) Ja apdrošinājuma ņēmējs brīdinājumā noteiktajā apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņā un apmērā nesamaksā apdrošināšanas prēmiju, apdrošināšanas līgums ir uzskatāms par izbeigtu, ja vien apdrošinātājs brīdinājumā nav noteicis citādi. Dzīvības apdrošināšanas līguma izbeigšana šajā pantā noteiktajā kārtībā neietekmē apdrošinājuma ņēmēja tiesības saņemt atpirkuma summu."

10. Izslēgt 20.pantu.

11.  24.pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja apdrošinātājs pieņēmis lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, tas 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam motivētu rakstveida paziņojumu.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 15 dienu laikā pēc lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas, ja vien apdrošināšanas atlīdzības izmaksa nav paredzēta periodisku maksājumu vai nodrošināmo pakalpojumu veidā vai apdrošinātājs un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs pēc lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas nav vienojušies par citu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtību."

12. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošināšanas līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties, un tas nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Šis termiņa ierobežojums neattiecas uz secīgi noslēgto apdrošināšanas līgumu kopējo termiņu, ieskaitot gadījumus, ja visu šo apdrošināšanas līgumu noteikumi paliek nemainīgi."

13. Izteikt 26.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) puses par to ir vienojušās apdrošināšanas līguma darbības laikā;".

14. Papildināt 27.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja apdrošinājuma ņēmējs – fiziskā persona – ir noslēdzis tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam naudas summu, kas tiek aprēķināta no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas, ņemot vērā apdrošinājuma ņēmēja izvēlēto ieguldījuma fondu daļu vērtību dienā, kad apdrošinātājs ir saņēmis paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu."

15. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja apdrošināšanas līgumā ir paredzētas tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, jebkura no līgumslēdzējām pusēm var izbeigt apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu. Ja apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka nekā starpība starp iemaksāto apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no samaksātās apdrošināšanas prēmijas apdrošināšanas atlīdzību, apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu un pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 % no apdrošināšanas prēmijas."

16. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Prasības noilgums

(1) Tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību par dzīvības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tās neizmanto desmit gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas. Pārējos apdrošināšanas veidos tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja tās nav izmantotas triju gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas.

(2) Pārējās saistību tiesības, kas izriet no apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja persona tās neizlieto divu gadu laikā.

(3) Ja apdrošinātājs izpilda noilgušu prasību, viņam nav tiesību no personas prasīt atpakaļ izpildīto.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumos, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts, ievērojot šā likuma 46.panta noteikumus."

17. Papildināt 40.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Apdrošinātājs ir tiesīgs izmantot savas tiesības uz regresa prasību pret apdrošināto triju gadu laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas dienas."

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Likuma 7.¹ pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī."

Pārejas noteikums

Likuma 9.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu""

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Spēkā esošais likuma "Par apdrošināšanas līgumu" regulējums ļoti vispārēji nosaka apdrošināšanas līguma noslēgšanas un spēkā stāšanas kārtību, neparedzot citādu apdrošināšanas līguma noslēgšanas formu kā tikai rakstveida vienošanos. Tādējādi pašlaik ir izslēgta iespēja noslēgt apdrošināšanas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli. Likums neregulē praksē plaši izplatītos gadījumus, kad puses vienojas, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās, bet prēmijas vai tās pirmās daļās maksājums tiek veikts novēloti, pēc līgumā noteiktā termiņa. No vienas puses, prēmijas novēlota samaksa iznīcina līguma saistošo spēku, bet, ja apdrošinātājs klusē un neatmaksā prēmiju, apdrošinājuma ņēmējs var uzskatīt, ka līgums turpina darboties. Normatīvā regulējuma trūkums rada pamatu šādām situācijām: 1) ja iestājas apdrošināšanas gadījums un tiek iesniegts paziņojums par apdrošināšanas atlīdzību, apdrošināšanas sabiedrība paziņo, ka līgums zaudēja spēku novēlotā maksājuma dēļ, savukārt, 2) ja līguma darbības laikā apdrošināšanas gadījums neiestājas, apdrošināšanas sabiedrība ieskaita apdrošināšanas prēmiju sev. Likums neparedz saīsināto noilguma periodu apdrošinātāja regresa prasījumu izlietošanai, kas tādējādi nostāda to nevienlīdzīgā (negodīgā) situācijā ar personu, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību. Šādai personai ir noteikti saīsināti noilguma periodi savu prasījumu pret apdrošinātāju izlietošanai, turklāt tieši persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, ir apdrošināšanas darījuma vājākā puse. Latvijas Apdrošinātāju asociācija iebilst pret saīsināta noilguma perioda ieviešanu apdrošinātāju regresa prasībām. Uzskatām, ka pašreizējais vispārējais noilguma periods (10 gadi) apdrošinātāju regresa prasībām ir neadekvāti ilgs termiņš, kas neveicina apdrošinātāju darbības mobilitāti un strīda galīgo izšķiršanu saprātīgā laika periodā, jo apdrošinātājs var vērsties ar regresa prasību kaut vai pēc deviņiem gadiem, kad būs aizmirsti lietas faktiskie apstākļi. Vienlaikus uzskatām, ka plānotais saīsinātais noilguma periods (trīs gadi) ir pietiekams termiņš, lai apdrošinātājs pilnvērtīgi varētu izmantot savas regresa tiesības, jo šajā laikā tiks izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi regresa prasībai, t.i., tiks pabeigti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietu saistītie administratīvie un kriminālprocesi. Vērtējot Latvijas Apdrošinātāju asociācijas iebildumus pret saīsināto noilgumu regresa prasības celšanai, uzskatām, ka apdrošināšanas sabiedrībai kā profesionālajai un stingrākajai darījuma pusei, kurai ir juridiskā dienesta palīdzība, nav nepieciešams tāds pats noilguma termiņš, kāds ir noteikts apdrošinātajām personām, kuras bieži vien ir patērētāji un tādējādi prasa īpašu valstisko aizsardzību. Turklāt nevaram piekrist Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viedoklim par to, ka, ja apdrošinātājs pārņem no apdrošinātā prasījuma tiesības, nevis izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, bet pēc cesijas, tad prasības noilgums atkal būs 10 gadi, jo likums "Par apdrošināšanas līgumu" paredz tikai vienu veidu, kādā apdrošinātājs var pārņemt apdrošinātā prasības tiesības, t.i., regresa prasības ietvaros (sk. likuma 40. pantu). Likuma regulējums ir imperatīvs un šajā gadījumā neparedz cesijas līguma noslēgšanas iespēju. Likums neparedz kolīziju normas gadījumiem, kad noslēgtajā dzīvības apdrošināšanas līgumā nav norādīts likums, kuru puses piemēros no dzīvības apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai. Šādas prasības ieviešana izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Izstrādātais likumprojekts: 1) paredz kārtību, kādā tiek noslēgts apdrošināšanas līgums, izmantojot distances saziņas līdzekli; 2) nosaka regulējumu gadījumam, kad puses vienojas, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās un prēmijas maksājums tiek veikts novēloti. Apdrošināšanas sabiedrībām tiek uzlikts pienākums reaģēt uz maksājuma veikšanu pēc līgumā noteiktā termiņa, 10 dienu laikā veicot apdrošināšanas prēmijas atmaksu vai nosūtot apdrošinājuma ņēmējam lūgumu paziņot apdrošinātājam, kādā veidā apdrošinājuma ņēmējs vēlas saņemt apdrošināšanas prēmijas atmaksu, ja apdrošinātājam nav zināms veids, kādā apdrošinājuma ņēmējs var saņemt apdrošināšanas prēmijas atmaksu. Apdrošinātāja klusēšana tiks uzskatīta par apstiprinājumu līguma spēkā esamībai; 3) nosaka, ka pušu parakstu neesamība uz apdrošināšanas polises neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību; 4) ievieš apdrošinātāja brīdinājuma sistēmu pirms apdrošināšanas līguma izbeigšanās gadījumos, kad pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem apdrošināšanas prēmijas samaksa nav bijusi pilnīga; 5) nosaka, ka, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 15 dienu laikā no lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas dienas; 6) < /span>pagarina apdrošināšanas līguma maksimālo termiņu (izņemot dzīvības un veselības apdrošināšanas līgumus) no trim līdz pieciem gadiem; 7) maina prasījumu noilguma sistēmu personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, paredzot, ka tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja tās nav izmantotas triju gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas. Pārējās saistību tiesības, kas izriet no apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja persona tās neizlieto divu gadu laikā; 8) ievieš saīsināto noilgumu apdrošinātāja regresa prasījuma izlietošanai; 9) precizē likumu "Par apdrošināšanas līgumu" atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu prasībām; 10) izdara citus grozījumus likumā "Par apdrošināšanas līgumu", kas uzlabos apdrošināšanas līgumu noslēgšanas un darbības praksi, sevišķu uzmanību pievēršot apdrošināšanas līguma vājākajai pusei – apdrošinājuma ņēmējam fiziskai personai.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ir vērsts uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu apdrošināšanas jomā, jo grozījumi sniedz detalizētāku apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtības un atsevišķu līguma noteikumu regulējumu, kas aizsargās uzņēmuma kā apdrošinājuma ņēmēja intereses.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav papildus jāizdod likumi un Ministru kabineta noteikumi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekta 2. pants (likuma 2. panta (5¹) un (5²) daļa) Likumprojekta 3. pants (likuma 6. panta otrā un trešā daļa)

Direktīvas 2002/83/EK 32. pants Direktīvas 2002/83/EK 36. pants

atbilst atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija, Latvijas Komercbanku asociācija

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Saistītās nevalstiskās organizācijas atbalsta projekta tālāko virzību, konsultāciju laikā tika iestrādāti vairāki Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas ierosinājumi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija iebilst pret likumprojekta 16. panta redakciju, kas ievieš saīsināto noilgumu apdrošinātāja regresa tiesību realizēšanai. Latvijas Apdrošinātāju asociācija norāda, ka pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošinātājs pārņem prasījuma tiesības pret zaudējumus nodarījušo personu. Prasījuma tiesību rašanās brīdī jau ir spēkā Civillikuma noteiktais vispārējais noilgums – 10 gadi no zaudējumu nodarīšanas brīža. Šīs prasījuma tiesības pieder personai, kuras zaudējumus apdrošinātājs sedz. Tātad, ja pati persona ceļ prasību, tad prasības noilgums ir 10 gadi, bet, ja apdrošinātājs pārņem, izmaksājot atlīdzību, – tad t ikai trīs gadi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija uzskata, ka šāda situācija nav taisnīga, un uzskata, ka apdrošinātājam būtu jānodrošina iespēja izmantot savas tiesības uz regresa prasību pret klientu 10 gadu laikā. Turklāt Latvijas Apdrošinātāju asociācija atzīmē, ka, ja apdrošinātājs pārņems no klienta prasījuma tiesības, nevis izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, bet pēc cesijas, tad prasības noilgums atkal būs 10 gadi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Noteikumu projekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc normatīvā akta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī likuma teksts ar visiem grozījumiem tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāres vietā – Valsts sekretāres vietnieks	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
D. Tauriņš	E. Strazdiņa	M. Radeiko	E. Lisenoka

12.09.2006

8:25

1641

E. Lisenoka 777 4824

eleonora.lisenoka@fktk.lv