2007

2007. gada ____. janvārī

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nosūta izskatīšanai š.g. 25. janvāra Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (nr. 138/Lp9) 2. lasījumam (steidzams). Minēto likumprojektu komisija 2. lasījumam izskatīja savā š.g. 24. janvāra sēdē.

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                Likumprojekts 2. lasījumam (steidzams)     

 

“Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 138/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(1)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš saņēmis vīzu, pamatojoties uz šā likuma 11.panta otro daļu, vai uzturēšanās atļauju.

 

(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc šīs atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

 

(3) Ārzemniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

1. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, līdz beidzies vai pārtraukts noteiktais nogaidīšanas periods vai stājies spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu."

 

 

 

1. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, līdz beidzies vai pārtraukts noteiktais nogaidīšanas periods vai stājies spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu.”

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

 

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei;

 

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

 

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir persona, kura komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

 

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

 

5) (izslēgts ar 24.11.2005. likumu);

 

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

 

7) (izslēgts ar 06.04.2006. likumu);

 

8) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;

 

9) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

 

10) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

 

11) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

 

12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

 

13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

 

14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika;

 

15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

 

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

 

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība;

 

18) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

 

19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanu;

 

20) uz laiku līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

 

21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

 

22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;

 

23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu.

 

(2) Ministru kabinets, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

 

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

 

(5) Pēc šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20. un 21.punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja šajos punktos minētais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats joprojām pastāv.

2. Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem."

 

 

 

2. Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Procesa virzītājam ir tiesības piepr asīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.”

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

 

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

 

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

 

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

 

4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv;

 

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu valsts valodā;

 

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

 

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas;

 

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

 

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, un viņa ģimenes loceklim;

 

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

 

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu spēkā stāšanās.

 

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets.

 

(51) Par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

3. Papildināt 24.panta trešo daļu aiz skaitļiem un vārdiem "23.panta pirmās daļas 10.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu".

 

 

 

3. Papildināt 24.panta trešo daļu pēc skaitļiem un vārdiem “23.panta pirmās daļas 10.punktu” ar vārdiem un skaitli “kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu”.

35.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

 

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

 

3) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

 

4) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

 

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

 

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

 

8) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

 

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

 

10) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

 

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

 

12) (izslēgts ar 24.11.2005. likumu);

 

13) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk par sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

 

14) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

 

15) ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;

 

16) ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

 

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

 

18) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

 

19) ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

 

20) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;

 

21) atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju.

 

(2)  Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.

 

(3) Ārzemniekam, kuram ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 11., 14., 15., 16., 17., 18., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks uzturējies bez pārtraukuma ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus, kā arī tad, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

4. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar 22.punktu šādā redakcijā:

"22) procesa virzītājs rakstveidā informē iestādi, kura izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju, ka ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī viņa pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, kurš uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu, vairs nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā cilvēku tirdzniecības upura statusā."

 

 

 

4. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar 22.punktu šādā redakcijā:

“22) procesa virzītājs rakstveidā informē iestādi, kura izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju, ka ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, kurš uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta sesto daļu, vairs nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā cilvēku tirdzniecības upura statusā.”

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

 

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

 

3) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

 

4) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

 

5) ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;

 

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks ir zaudējis vai viņam atņemts bēgļa statuss;

 

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

 

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

 

10) ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;

 

11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”;

 

12) ārzemniekam piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā;

 

13) ārzemnieks ir ieguvis Latvijas pilsonību.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10.punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.

 

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 11., 12. un 13.punktā minētajos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

izteikt likuma 36. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 5., 12. un 13. punktā minētajos gadījumos. Šā panta 1., 2., 4., 11. punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā desmit gadi no tās izsniegšanas dienas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1964.gada 25.februāra direktīvas 64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

 

2) Padomes 1968.gada 15.oktobra direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā;

 

3) Padomes 1972.gada 18.maija direktīvas 72/194/EEK, ar ko paplašina darbības sfēru attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri izmanto tiesības palikt dalībvalstī pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada 25.februāra direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojama, ņemot par pamatu sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai veselības aizsardzību;

 

4) Padomes 1973.gada 21.maija direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;

 

5) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/34/EEK par dalībvalstu pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

 

6) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/35/EEK, ar ko paplašina darbības jomu direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

 

7) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/364/EEK par tiesībām uz dzīvesvietu;

 

8) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/365/EEK par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

 

9) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

 

10) Padomes 2001.gada 28.jūnija direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu;

 

11) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

 

12) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.

5. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm."

 

 

 

5. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.”