Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                  tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2006. gada 15. decembris

Nr.9/2 – 2.1-26-(9/06)

 

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 116/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

 (Nr. 116/Lp9 )

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(13)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 1., 24.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 1., 24.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

 

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

 

 

 

 

 

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

 

(19) Sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kā arī sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) ir minētas šā likuma 1.pielikumā;

2) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu.

 

1

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 1.panta deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(19) Sabiedrība – kapitālsabiedrība, kas ir:

1) Latvijas Republikas rezidents;

2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir minētas šā likuma 1.pielikumā,

b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts,

c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu;

3) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidents, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.”

 

Atbalstīts

izteikt deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(19) Sabiedrība – kapitālsabiedrība, kas ir:

1) Latvijas Republikas rezidents;

2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir minētas šā likuma 1.pielikumā,

b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts,

c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu;

3) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidents, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.”

 

papildināt pantu ar divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

“(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

“(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.”

2.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1) visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk — rezidenti):

a) iekšzemes uzņēmumi,

b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumi,

c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumi;

2) ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);

3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības).

2. 2.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta “b” un “c” apakšpunktā vārdus “trešās un ceturtās”;

 

 

 

 

 

2. 2.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta “b” un “c” apakšpunktā vārdus “trešās un ceturtās”;

 

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā:

2) individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” nav jāiesniedz gada pārskats;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „likumam „Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem „Gada pārskatu likumam”;

 

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „likumam „Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem „Gada pārskatu likumam”;

 

 

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”;  

 

 

 

 

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”;  

(4) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

(5) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, termiņa pēdējais taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas perioda ieņēmumiem jābūt mazākiem par summu, kas iegūta, reizinot vienu divpadsmito daļu no 45 000 latu ar mēnešu skaitu (ieskaitot nepilnos mēnešus) nepilnajā taksācijas periodā.

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

 

 

 

 

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

3.pants. Ar  nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) dividendēm — 10 procenti no dividenžu summas, izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

3. 3.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam — akciju turētājam vai starpniekam — izmaksātajām publisku akciju sabiedrību dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.”;

 

2

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

3.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārdiem „— citas Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem „vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”;

 

Atbalstīts

3. 3.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārdiem ”— citas Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem ”vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts” un papildināt ar teikumu šādā redakcijā:

“Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam — akciju turētājam vai starpniekam — izmaksātajām publisku akciju sabiedrību dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.”;

 

(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

(42) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā dalībvalstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

papildināt 4.2 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.”;

 

3

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt 4.² daļu šādā redakcijā:

“(42) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī valstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus, vai attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir pakļauti aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli. Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta - pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.”

 

Atbalstīts

izteikt 4.² daļu šādā redakcijā:

 “(42) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī valstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus, vai attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir pakļauti aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli. Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.”

(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu.

aizstāt septītajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

 

 

 

 

 

aizstāt septītajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

 

4.pants. Rezidenta   un  pastāvīgās  pārstāvniecības  apliekamais ienākums

(1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī - maksātājs) - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu,  vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

4. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likuma”;

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “maksātājam piederošo” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošo”;

 

 

 

 

 

4. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likuma”;

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “maksātājam piederošo” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošo”;

 

(11) Citiem nodokļa maksātājiem, uz kuriem nav attiecināms likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai Kredītiestāžu likums, vai Krājaizdevu sabiedrību likums, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, vai Finanšu instrumentu tirgus likums, kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu.

aizstāt 1.1 daļā vārdus “likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likums”;

 

 

 

 

aizstāt 1.1 daļā vārdus “likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likums”;

(5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) - uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam - ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

aizstāt piektajā daļā vārdus “likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”.

 

 

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus “likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”.

 

 5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi

 (3) Maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību.

5. Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārda “piederošie” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošie”.

 

 

 

 

 

5. Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārda “piederošie” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošie”.

 

 


 

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par:

2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;

 

4

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 6.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu” ar vārdiem „kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu”;

 

Atbalstīts

6. 6.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus ”arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu” ar vārdiem ”kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu”;

7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu tirgus likumu;

6. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā; ”;

 

 

 

 

 

izteikt pirmās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā; ”;

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 8.1 pantā minētos gadījumus), par savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu.

 

5

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt 6.panta trešajā daļā vārdus „kā arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu” ar vārdiem „kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu”.

 

Atbalstīts

aizstāt trešajā daļā vārdus „kā arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu” ar vārdiem „kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu”;

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina:

9) ieņēmumiem no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu tirgus likumu;

izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas;”;

 

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas;”;

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot ak tīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi.

   papildināt piekto daļu pēc vārda “bilances” ar vārdiem “un ārpusbilances”;

 

 

 

 

 

   papildināt piekto daļu pēc vārda “bilances” ar vārdiem “un ārpusbilances”;

 

(53) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus, kuri ir ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību.

papildināt 5.3daļu pēc vārdiem “pārvērtēšanas rezultātus” ar vārdiem “(arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)”.

 

 

 

 

 

papildināt 5.3daļu pēc vārdiem “pārvērtēšanas rezultātus” ar vārdiem “(arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)”.

 

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

 

 

 

 

 

 

(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, Latvijas Republikas Valsts kases, Ziemeļu investīciju bankas vai no Pasaules Bankas grupas.

 

6

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 6.4 panta ceturto daļu pēc vārda “kredītiem” ar vārdiem “līzinga pakalpojumiem” un pēc vārdiem „no Pasaules Bankas grupas” ar vārdiem „kā arī no Latvijas Republikas rezidentiem”.

 

Atbalstīts

7. Papildināt 6.4 panta ceturto daļu pēc vārda “kredītiem” ar vārdiem “līzinga pakalpojumiem” un pēc vārdiem „no Pasaules Bankas grupas” ar vārdiem „kā arī no Latvijas Republikas rezidentiem”.

(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma juridiskās formas.

 

 

 

 

 

 

9. pants. Zaudētie parādi

(11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.

7. 9. pantā:

papildināt 1.1daļu pēc vārda „nosacījumi” ar vārdiem „un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības”;

 

 

 

 

 

8. 9. pantā:

papildināt 1.1daļu pēc vārda „nosacījumi” ar vārdiem „un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības”;

 

(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.

papildināt ceturto daļu pēc vārda “zaudētā” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā” un pēc vārda “zaudēto” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto”.

 

 

 

 

 

papildināt ceturto daļu pēc vārda “zaudētā” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā” un pēc vārda “zaudēto” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto”.

 

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

(2) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par:

1) dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās dividendes;

8. 11.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus „un piektajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”;

 

7

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

11.pantā:

izslēgt grozījumu 11.panta otrajā daļā.

 

Atbalstīts

9. 11.pantā:

 

(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes uzņēmumam - dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes.

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “ja dividenžu saņēmējam — iekšzemes uzņēmumam — dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes”;

8

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

”(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta.”

 

Atbalstīts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

”(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta.”;

(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā).

izslēgt piektajā daļā vārdus “un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā)”;

 

9

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

”(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē.”

 

Atbalstīts

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

”(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē.”.

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no kapitālsabiedrības — Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, rezidenta, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar šajā likumā noteiktu analogu ienākuma nodokli un kas rezidences valstī neizmanto ienākuma nodokļa atvieglojumus, kuri būtiski samazina vai rada iespēju nemaksāt ienākuma nodokli.”

10

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izslēgt sesto daļu (izslēgt likumprojekta 8.pantā attiecībā uz likuma 11.panta papildinājumu ar sesto daļu).

 

Atbalstīts

 

12.pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem

 (2) Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido:

11) pamatlīdzekļu vērtību starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir augtākas par tirgus cenām, tiek pirkti no ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai no komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu;

9. 12.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.1 punktā vārdu „augtākas” ar vārdu ”augstākas”;

 

 

 

 

10. 12.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.1 punktā vārdu „augtākas” ar vārdu ”augstākas”;

(3) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis tiek ieturēts, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes un saskaņā ar 3. un 24.panta noteikumiem.

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “tiek ieturēts” ar vārdiem “(ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis)”.

 

 

 

 

 

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “tiek ieturēts” ar vārdiem “(ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis)”.

 

13.pants. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

(1) Aprēķinot  apliekamo  ienākumu,  saimnieciskajā  darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka šādā kārtībā:

9) ja nodokļa maksātājs reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļiem, kurus šāds nodokļa maksātājs iegādājies laika posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus tas izmanto savā saimnieciskajā darbībā šajā teritorijā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

a) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,5,

b) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,3,

c) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,8,

d) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2.

10. 13.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pirms vārdiem “laika posmā” ar vārdiem “sākot ar to taksācijas periodu, kurā Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai, un”; 

 

 

 

 

 

11. 13.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pirms vārdiem “laika posmā” ar vārdiem “sākot ar to taksācijas periodu, kurā Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai, un”; 

 

(2) Kapitālās izmaksas ir pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.”;

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.”;

(4) Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

(5) Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(51) Par samaksu iegūtus un pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu.”;  

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(51) Par samaksu iegūtus un pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu.”;  

 

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc tā sākotnējās uzskaites izmaksās turpina novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījuma īpašumu pielīdzina pamatlīdzeklim, lai noteiktu nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām, un šim ieguldījuma īpašumam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem aprēķina nolietojumu.”

11

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Ierosinām izteikt papildinājumu ar jaunu divpadsmito daļu, šādā redakcijā:

“(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās turpina to novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījumu īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu  nodokļu nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījumu īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem rēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās turpina to novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījumu īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu  nodokļu nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījumu īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem rēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

 (12) Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība ir izveidota Latvijas Republikā pēc minētās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas no Latvijas un Latvijas Republikā šai sabiedrībai saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts iepriekšējos taksācijas periodos ir bijuši zaudējumi, tad minētā pastāvīgā pārstāvniecība zaudējumus, kas radušies attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā, var segt hronoloģiskā secībā no pastāvīgās pārstāvniecības nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Minētos zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā ne vairāk kā piecus taksācijas periodus, skaitot no taksācijas perioda, kad zaudējumi attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai aprēķināti saskaņā ar šo likumu.

 

11. 14.pantā:

papildināt pantu ar 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:

“(13) Kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu;

3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku.

(14) Aprēķinot nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju — nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.”;

 

 

 

 

12. 14.pantā:

papildināt pantu ar 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:

“(13) Kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu;

3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku.

(14) Aprēķinot nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju — nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.”;

(8) Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru (izņemot vērtspapīrus, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” vai Finanšu instrumentu tirgus likumu) pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Taksācijas perioda zaudējumus no to pārējo vērtspapīru pārdošanas, kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.”

 

 

 

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Taksācijas perioda zaudējumus no to pārējo vērtspapīru pārdošanas, kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.”

14.1 pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

 (2) Galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu.

12. 14.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.”;

 

 

 

 

13. 14.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.”;

(3) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums, kurš ir tāds citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:”;

 

 

 

 

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:”;

(6) Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un saskaņā ar šo likumu veiktās šā uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu.

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas dalībnieks — Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita šīs uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.”;

 

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas dalībnieks — Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita šīs uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.”;

 

papildināt pantu ar 6.daļu šādā redakcijā:

“(61) Ja uzņēmumu grupas dalībnieka — tādas valsts rezidenta, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais taksācijas perioda ienākums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam tā rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summu.”;

 

 

 

 

papildināt pantu ar 6.daļu šādā redakcijā:

“(61) Ja uzņēmumu grupas dalībnieka — tādas valsts rezidenta, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais taksācijas perioda ienākums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam tā rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summu.”;

 (7) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) abi uzņēmumi ir statūtsabiedrības, kas ir La tvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

2) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

3) abu uzņēmumu taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

4) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme (izņemot šā likuma III nodaļā minētos atvieglojumus);

5) neviens no uzņēmumiem nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamajiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

6) abi uzņēmumi līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu.

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieku — Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) — tikai tad, ja tiek izpildīti pirmie pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai astotais turpmāk minētais nosacījums:

1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieku pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas dalībnieku pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;

5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieku pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieku pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu;

6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts rezidents, un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;

8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā.”;

 

 

 

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieku — Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) — tikai tad, ja tiek izpildīti pirmie pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai astotais turpmāk minētais nosacījums:

1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieku pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas dalībnieku pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;

5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieku pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieku pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu;

6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts rezidents, un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;

8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā.”;

 

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

“(71) Šā panta 6.daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks — kapitālsabiedrība — Latvijas Republikā, vai uz cita šā panta 6.daļā minētā tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2. un 5.punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi:

1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu vai ar tādas valsts normatīvo aktu, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai ar Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc būtības līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

2) neviens no uzņēmumiem (vai to pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valstī maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai attiecīgās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.”;

 

 

 

 

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

“(71) Šā panta 6.daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks — kapitālsabiedrība — Latvijas Republikā, vai uz cita šā panta 6.daļā minētā tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2. un 5.punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi:

1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu vai ar tādas valsts normatīvo aktu, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai ar Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc būtības līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

2) neviens no uzņēmumiem (vai to pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valstī maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai attiecīgās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.”;

(8) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu, pirmais minētais uzņēmums nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu, nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums ir pārnesis uz citu uzņēmumu, pārsniedz summu, kādu uzņēmumam bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja uzņēmuma apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita uzņēmuma, abiem uzņēmumiem līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz pielikums atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātai formai, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.

 

izteikt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.”;

 

 

 

 

izteikt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.”;

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.1 daļai, tad nodokļu maksātājs — zaudējumu pārņēmējs — līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts saskaņā ar šo likumu; 

2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas attiecīgajā taksācijas periodā ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu maksātāji;

3) uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka:

a) uzņēmums ir konkrētās uzņēmumu grupas dalībnieks,

b) uzņēmuma zaudējumi radušies konkrētajā taksācijas periodā,

c) atbilstoši rezidences valsts normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt tos uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesību pārņemt citiem nodokļu maksātājiem tā rezidences valstī.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.1 daļai, tad nodokļu maksātājs — zaudējumu pārņēmējs — līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts saskaņā ar šo likumu; 

2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas attiecīgajā taksācijas periodā ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu maksātāji;

3) uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka:

a) uzņēmums ir konkrētās uzņēmumu grupas dalībnieks,

b) uzņēmuma zaudējumi radušies konkrētajā taksācijas periodā,

c) atbilstoši rezidences valsts normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt tos uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesību pārņemt citiem nodokļu maksātājiem tā rezidences valstī.”

 

 

12

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt likumu ar 16.1, 16.2 un 16.3 pantu šādā redakcijā:

“161.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

 (1) Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) bilances kopsumma – 1 000 000 latu;

2) neto apgrozījums – 2 400 000 latu;

3) gada vidējais darbinieku skaits – 250.

(2) Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(3) Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam, piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Ja mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību, likvidācijas gadā nodokļa atlaidi nepiemēro.

(5) Nosakot bilances kopsummu šā panta vajadzībām, jāņem vērā 13.panta trešās daļas nosacījumi.

16.2 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus

Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus, ir 30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

1) uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas periodā sastāda vairāk nekā 75 procentus;

2) uzņēmums ir sertificēts pēc ISO 9001 vai pēc ISO 14001 standarta, vai arī zāļu ražošanas uzņēmums saskaņā ar normatīviem aktiem ir sertificēts atbilstoši Labas ražošanas prakses prasībām.

16.3 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā

(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, ir aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērā, ja ne mazāk kā puse uzņēmuma darbinieku deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā īpaši atbalstāmajā teritorijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā atlaide piemērojama trīs gadus pēc uzņēmuma reģistrācijas.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis.

13. Izteikt 20.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, vai

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.”

 

 

 

 

14. Izteikt 20.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, vai

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.”

22.pants. Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, bet nodokļa maksātājs — krājaizdevu sabiedrība — ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc taksācijas gada beigām.

14. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

 

 

 

 

 

15. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

 

(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa maksātājam pēc tā pieprasījuma 10 dienu laikā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.1 un 4.2 daļā nav noteikts citādi.”;

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.1 un 4.2 daļā nav noteikts citādi.”;

 

 

 

papildināt pantu ar 4.1, 4.2 un 4.3 daļu šādā redakcijā:

“(41) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību.

(42) Ja nodokļa maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai.

(43) Šā panta 4.2 daļu nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar 4.1, 4.2 un 4.3 daļu šādā redakcijā:

“(41) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību.

(42) Ja nodokļa maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai.

(43) Šā panta 4.2 daļu nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.”

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Nodokļa maksātāji taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa avansa maksājumus:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš, nepiemērojot šā likuma 20.pantā noteikto atlaidi, ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

15. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus ”likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

 

 

 

 

 

16. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus ”likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

 

(6) Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

 

 

13

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 23.pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

“(61) Nodokļa maksātājs, kas ir mazais uzņēmums šā likuma izpratnē, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

26.pants. Atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētā atbildība.

16. 26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”; 

 

 

 

 

 

 

17. 26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”; 

 

 

(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

papildināt otro daļu pēc vārdiem “tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”.

 

 

 

 

papildināt otro daļu pēc vārdiem “tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”.

 Pārejas noteikumi

52. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes uzņēmumam - sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, to izmaksas brīdī pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1) 20 procentu apmērā - laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2) 15 procentu apmērā - laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

53. Šā likuma 11.panta piektā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidenta, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrībasšā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1) 20 procentu apmērā - laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2) 15 procentu apmērā - laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

17. Pārejas noteikumos:

izslēgt 52. un 53.punktu;

 

 

 

 

 

 

18. Pārejas noteikumos:

izslēgt 52. un 53.punktu;

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74., 75. un 76.punktu šādā redakcijā:

“73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

75. Grozījumi 11.panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

76. Grozījumi 14.1 panta otrajā, trešajā, sestajā, 6.1, septītajā, 7.1, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.”  

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74., 75. un 76.punktu šādā redakcijā:

“73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

75. Grozījumi 11.panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

76. Grozījumi 14.1 panta otrajā, trešajā, sestajā, 6.1, septītajā, 7.1, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.”  

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.