LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2006. gada 15. decembris

Nr.9/2 – 2.1-24-(9/06)

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 113/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

(Nr.113/Lp9 )

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (14)	Ministru kabineta atzinums		Komisijas atzinums		Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 166.nr.) šādus grozījumus:							Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 166.nr.) šādus grozījumus:
2.pants. Nodokļa maksātāji Nodokli maksā: 1) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs; 2) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk - arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā; 3) fiziskās personas - individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.	1. 2.pantā: papildināt ievaddaļu ar vārdiem “fiziskās personas (turpmāk — maksātāji)”; izslēgt 1. un 2.punktā vārdus “fiziskās personas”; izslēgt 3.punktā vārdus un domu zīmi “fiziskās personas —”.							1. 2.pantā: papildināt ievaddaļu ar vārdiem “fiziskās personas (turpmāk — maksātāji)”; izslēgt 1. un 2.punktā vārdus “fiziskās personas”; izslēgt 3.punktā vārdus un domu zīmi “fiziskās personas —”.
3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts< o:p> 1. Ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja (turpmāk - maksātājs) taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.	2. 3.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk — maksātājs)”;							2. 3.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk — maksātājs)”;
3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:	aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;							aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;
1) ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts Latvijas Republikā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas Latvijas Republikas darba devēja labā; 2) ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās; 3) ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona;
4) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības vai no citas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;	papildināt trešās daļas 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas.”							papildināt trešās daļas 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas.”
4.pants. Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids 1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā: 5) tāda maksātāja algas nodokli, kura darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, - darba devējs vai pats maksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.	3. Papildināt 4.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “piešķirtajiem ārvalstu” ar vārdiem “finanšu vai”.							3. Papildināt 4.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “piešķirtajiem ārvalstu” ar vārdiem “finanšu vai”.
7.pants. Maksātāja gada ienākums Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.	4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā: “7.pants. Maksātāja gada ienākums Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) ienākumu kopums neatkarīgi no to formas (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā).”	1	Ministru kabinets Izslēgt likumprojekta 4.pantu (neizdarīt grozījumus likuma 7.pantā).	Atbalstīts		Atbalstīts
8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti 2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.	5. 8.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no” ar vārdiem “komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas Ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita”;							4. 8.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no” ar vārdiem “komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas Ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita”;
	papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā: “2.¹ Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezi dents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes vai padomes) lēmumu.”;							papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā: “2.¹ Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes vai padomes) lēmumu.”;
5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem; 2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām; 4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu).	aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus “izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” un skaitli “180” — ar skaitli “300”.							aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus “izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” un skaitli “180” — ar skaitli “300”.
9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi 1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: 1) ienākumi no maksātāja personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk — saimniecība) lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā, ņemot vērā šā panta 3.¹ un 3.² daļas nosacījumus;	6. 9.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk — saimniecība)”;							5. 9.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk — saimniecība)”;
2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;	izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;							izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;
3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;	papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”;							papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”;
4) apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;	izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa”;							izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa”;
6) ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;	papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda “Latvijas” ar vārdiem “vai citas Eiropas Savienības dalībv alsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu”;							papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda “Latvijas” ar vārdiem “vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu”;
10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija;	papildināt 10.punktu ar vārdiem “un Ministru kabineta balva”;							papildināt 10.punktu ar vārdiem “un Ministru kabineta balva”;
19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no: a) pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, c) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, d) personāla akciju atpirkšanas;	izteikt pirmās daļas 19.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā: “a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,”;							izteikt pirmās daļas 19.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā: “a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,”;
21) kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu);	izslēgt pirmās daļas 21.punktu;							izslēgt pirmās daļas 21.punktu;
22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;	izslēgt pirmās daļas 22.punktā vārdus “subsīdiju veidā”;							izslēgt pirmās daļas 22.punktā vārdus “subsīdiju veidā”;
23) nodibinājuma “Sorosa fonds — Latvija” projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību ”Sorosa fonds — Latvija”;		2	Ministru kabinets izslēgt likuma 9.panta pirmās daļas 23.punktu.	Atbalstīts		Atbalstīts		izslēgt pirmās daļas 23.punktu;
3. Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz Latvijā gūto nerezidenta ienākumu.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk par 75 procentiem no saviem kopējiem ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās daļas 14. un 17.punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16.punktā minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.”;							izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk par 75 procentiem no saviem kopējiem ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās daļas 14. un 17.punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16.punktā minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.”;
	papildināt pantu ar 3.³daļu šādā redakcijā: “3.³Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos, kad dividendes ir saņemtas no kapitālsabiedrības, kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar citiem likumiem (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”), tās ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot likumos (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.”							papildināt pantu ar 3.³daļu šādā redakcijā: “3.³Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos, kad dividendes ir saņemtas no kapitālsabiedrības, kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar citiem likumiem (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”), tās ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai , kura, piemērojot likumos (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.”
10.pants. Attaisnotie izdevumi 1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi: 5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);	7. 10.pantā: papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”;							6. 10.pantā: papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”;
6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.	papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī”;							papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī”;
		3	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi par maksātāja pirmā mājokļa iegādi. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 8) maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šī norma piemērojama attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 9) maksātāja maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai koledžā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.”	Neatbalstīts		Neatbalstīts
4. Nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu.	papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.							papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.
11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana 3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti: 4) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu;	8. 11.pantā: papildināt trešās daļas 4.punktu pēc vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 11.⁵ pantu un”;							7. 11.pantā: papildināt trešās daļas 4.punktu pēc vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 11.⁵ pantu un”;
5. Maksātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.	izslēgt piekto daļu;							izslēgt piekto daļu;
6. Zemnieku un zvejnieku saimniecību apliekamajā ienākumā netiek ietverti produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis saimniecības īpašnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar saimniecības īpašnieku ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.	izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “6. Apliekamajā ienākumā netiek ietverti lauksaimniecības produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis maksātājs un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar maksātāju ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.”;							izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “6. Apliekamajā ienākumā netiek ietverti lauksaimniecības produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis maksātājs un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar maksātāju ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.”;
11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, fiziskajai personai nav tiesību piemērot šā panta devītās un desmitās daļas noteikumus.	izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, tiek izslēgtas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un minēto summu izslēgšanas rezultātā rodas zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta devīto un desmito daļu.”;							izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, tiek izslēgtas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un minēto summu izslēgšanas rezultātā rodas zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta devīto un desmito daļu.”;
	papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā: “12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. 13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.”							papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā: “12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. 13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.”
11.¹ pants. Individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana 1. Individuālais komersants, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.pantu vai saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu, ja viņš grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējies divkāršā ieraksta sistēmu.	9. Izteikt 11.¹ pantu šādā redakcijā: “11.¹ pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā 1. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā — rezultāts).							8. Izteikt 11.¹ pantu šādā redakcijā: “11.¹ pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā 1. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā — rezultāts).
2. Individuālais komersants, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā ir pārsnieguši 45 000 latu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” II nodaļu.	2. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu.	4	Ministru kabinets izteikt likuma 11.¹panta otro daļu šādā redakcijā: „2. Maksātājs, kas atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu.”	Atbalstīts		Atbalstīts		2. Maksātājs, kas atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu.
3. Individuālais komersants piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” II nodaļas noteikumus apliekamā ienākuma noteikšanai piecus gadus pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai kādā šā perioda gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu. Ja piecu gadu perioda pēdējā gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, individuālais komersants nākamajā taksācijas gadā var uzsākt apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. 4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā uzsāk individuālā komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina, piemērojot šā panta pirmo vai otro daļu atbilstoši savai prognozei attiecībā uz taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās darbības. 5. Fiziskā persona, kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības taksācijas gada ienākumu aprēķina saskaņā ar: 1) šā panta pirmo daļu, ja minētā persona pirmstaksācijas gadā ir bijusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par tās īpašumā esoša piederošā individuālā uzņēmuma ienākumu; 2) šā panta otro daļu, ja minētajai personai īpašumā esošs individuālais uzņēmums pirmstaksācijas gadā ir bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs.	3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pantu. 4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par: 1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem; 2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām: a) kas pārsniedz 100 latus, ja par notikušo nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu, vai b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu faktiskajiem zudumiem; 3) procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz procentu maksājumu summas daļu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, kas reizināta ar koeficientu 1,2, ja procentu maksājums tiek veikts starp maksātāju un uzņēmumu, ja maksātājs ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas izpratnē; 4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst šā likuma 11.³ pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.³ pantā noteiktajos gadījumos; 5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu; 6) dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu; 7) darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto daļu, ja maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi; 8) maksātāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem), ja tā samaksa veikta no saimnieciskajai darbībai nodalītajiem līdzekļiem; 9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 10) darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 11) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. 5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.⁵ panta un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu. 6. Maksātājs rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) par summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. 7. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos. 8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. 9. Ja, koriģējot rezultātu saskaņā ar šā panta sesto daļu, ir radušies saimnieciskās darbības zaudējumi (vai zaudējumu palielinājums), šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta septīto daļu. 10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.”							3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pantu. 4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par: 1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem; 2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām: a) kas pārsniedz 100 latus, ja par notikušo nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu, vai b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu faktiskajiem zudumiem; 3) procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz procentu maksājumu summas daļu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, kas reizināta ar koeficientu 1,2, ja procentu maksājums tiek veikts starp maksātāju un uzņēmumu, ja maksātājs ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas izpratnē; 4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst šā likuma 11.³ pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.³ pantā noteiktajos gadījumos; 5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu; 6) dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu; 7) darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto daļu, ja maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi; 8) maksātāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem), ja tā samaksa veikta no saimnieciskajai darbībai nodalītajiem līdzekļiem; 9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 10) darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 11) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. 5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.⁵ panta un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu. 6. Maksātājs rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) par summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. 7. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos. 8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. 9. Ja, koriģējot rezultātu saskaņā ar šā panta sesto daļu, ir radušies saimnieciskās darbības zaudējumi (vai zaudējumu palielinājums), šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta septīto daļu. 10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.”
11.² pants. Īpaši noteikumi fiziskās personas — individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) īpašnieka — saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai Fiziskā persona, kuras īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, bet kura sava uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā pašā kārtībā kā individuālais komersants, kas atbilst tādiem pašiem nosacījumiem, saskaņā ar šā likuma 11.¹ panta otro, trešo un ceturto daļu.	10. Izslēgt 11.² pantu.							9. Izslēgt 11.² pantu.
	11. Papildināt likumu ar 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ pantu šādā redakcijā: “11.³ pants. Zaudētie parādi 1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā; 2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents; 3) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitors ir izslēgta no Komercreģistra; 5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka katra atsevišķā debitora parāda summa nepārsniedz 100 latus. 2. Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Atlikušo zaudētā parāda summu drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu). 3. Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas konta turētāja bankrota brīdī, tad piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta otro un trešo daļu. 4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. 11.⁴ pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās darbības zaudējumi 1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi. 2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām. 3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, —- atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli. 11.⁵ pants. Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai 1. Pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. 2. Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma. 3. Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā. 4. Aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem. 5. Ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem. 6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. 7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.”							10. Papildināt likumu ar 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ pantu šādā redakcijā: “11.³ pants. Zaudētie parādi 1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā; 2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents; 3) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitors ir izslēgta no Komercreģistra; 5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka katra atsevišķā debitora parāda summa nepārsniedz 100 latus. 2. Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Atlikušo zaudētā parāda summu drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu). 3. Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās nauda s summas konta turētāja bankrota brīdī, tad piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta otro un trešo daļu. 4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. 11.⁴ pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās darbības zaudējumi 1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi. 2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām. 3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, —- atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli. 11.⁵ pants. Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai 1. Pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. 2. Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma. 3. Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā. 4. Aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem. 5. Ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem. 6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. 7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.”
12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.		5	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 12.panta pirmo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju).”	Neatbalstīts		Neatbalstīts
2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.	12. Papildināt 12.panta otro daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.							11. Papildināt 12.panta otro daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.
13.pants. Atvieglojumi maksātājam 1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: 1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem: a) par nepilngadīgu bērnu, b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, c) par nestrādājošu laulāto, d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku, g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem, h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti), i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu; 2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā; 3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā; 4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.		6	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 13.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “vienam no apgādniekiem” ar vārdiem “bet ne mazāk par 75 procentiem no neapliekamā minimuma”.	Neatbalstīts		Neatbalstīts
4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija, un tos nerezidentus, kuri, būdami citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, taksācijas gadā Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.	13. Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.							12. Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.
15.pants. Nodokļa likmes 1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm. 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. 3. (Izslēgta ar 19.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.97.). 4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.¹ punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.		7	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Aizstāt 15.panta otrajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”.	Neatbalstīts		Neatbalstīts
17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām 10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder: 1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem; 2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem; 3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju; 4) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa; 5) pensijas; 6) metāllūžņu pārdošanas ienākumi; 7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas; 8) dāvinājumi naudā un citās lietās; 9) slimības pabalsti; 10) izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus; 11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); 12) dividendes, izņemot dividendes, par kurām nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu; 13) procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu; 14) stipendijas, izņemot stipendijas, kuras saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 8.punktu nav apliekamas ar nodokli; 15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem. 11. Komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas izsniedz personām - nodokļa maksātājām - paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas: 1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli - ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam; 2) par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām - Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus.	14. 17.pantā: papildināt desmito un vienpadsmito daļu pēc vārda “komersanti” ar vārdiem “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)”;							13. 17.pantā: papildināt desmito un vienpadsmito daļu pēc vārda “komersanti” ar vārdiem “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)”;
11.² Fiziskā persona — nodokļa maksātājs kā apliecinājumu tam, ka tās personisko lietu pārdošana komersantam, kooperatīvajai sabiedrībai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam un fiziskajai personai, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz ienākuma izmaksātājam attiecīgu izziņu.	papildināt 11.² daļu pēc vārda “komersantam” ar vārdiem “individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai)”;							papildināt 11.² daļu pēc vārda “komersantam” ar vārdiem “individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai)”;
12.¹ Komersants, kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un nodibinājums, kas izmaksājis fiziskajai personai — nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.	papildināt 12.¹ daļu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība)”.							papildināt 12.¹ daļu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība)”.
17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces. 19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi.		8	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Aizstāt 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”.	Neatbalstīts		Neatbalstīts
18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā 1. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā panta trešajā daļā paredzēto termiņu.	15. 18.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Līdz taksācijas gada 1.februārim” ar vārdiem “Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim”;							14. 18.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Līdz taksācijas gada 1.februārim” ar vārdiem “Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim”;
3. Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī - ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi.	aizstāt trešajā daļā vārdus “ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi” ar teikumu “Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.”;							aizstāt trešajā daļā vārdus “ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi” ar teikumu “Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.”;
4.¹ Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.¹panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.² pantā minētais nodokļa maksātājs taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu. Avansa maksājumi izdarāmi katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam.	aizstāt 4.¹ daļā vārdus un skaitļus “Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.¹panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.² pantā minētais nodokļa maksātājs” ar vārdiem “maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”.							aizstāt 4.¹ daļā vārdus un skaitļus “Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.¹panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.² pantā minētais nodokļa maksātājs” ar vārdiem “maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”.
19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība 3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu, vai kurš ieturēts no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.	16. 19.pantā: papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem “15 dienu laikā no” ar vārdiem “šajā likumā noteiktās”;							15. 19.pantā: papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem “15 dienu laikā no” ar vārdiem “šajā likumā noteiktās”;
5.¹ Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma gūšanu, un nav paredzama viņa atgriešanās Latvijā pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju, pirms viņš izbrauc no Latvijas. 5.² Ārvalstu nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.	aizstāt 5.¹ un 5.²daļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;							aizstāt 5.¹ un 5.²daļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;
6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina: 1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem; 2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus; 3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli; 4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētajiem ienākumiem; 5) ārvalstīs samaksāto nodokli; 6) ka persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.	papildināt sestās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts” un aizstāt vārdus “nav izmantojusi” ar vārdiem “vai tās laulātais nav izmantojuši”.							papildināt sestās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts” un aizstāt vārdus “nav izmantojusi” ar vārdiem “vai tās laulātais nav izmantojuši”.
20.pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi 3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents: 1) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents; 2) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.¹ punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas šā likuma 17.panta 12.² daļā. 3) būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu.	17. 20.pantā: aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”; papildināt trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.							16. 20.pantā: aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”; papildināt trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.
22.pants. Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata 3.¹ Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personiski ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, — citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā.	18. Aizstāt 22.panta 3.¹ daļā skaitli “15” ar skaitli “30”.							17. Aizstāt 22.panta 3.¹ daļā skaitli “15” ar skaitli “30”.
26.pants. Nodokļa sadalīšana 1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā[1] daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā: 1) 75 procenti — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā; 2) 25 procenti — valsts pamatbudžetā.	19. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli “75” ar skaitli “79” un skaitli “25” — ar skaitli “21”.	9 10	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija 26.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “1. Nodokļa summas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.” Frakcija „Jaunais laiks” Izteikt likuma 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.”	Neatbalstīts Neatbalstīts		Neatbalstīts Neatbalstīts		18. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli “75” ar skaitli “79” un skaitli “25” — ar skaitli “21”.
2. Kārtību, kādā nodokļa summas un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajā sadalījumā tiek ieskaitītas budžetā, nosaka Ministru kabinets.		11	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija 26.pantā: izslēgt otro daļu;	Neatbalstīts		Neatbalstīts
3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.		12	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija 26.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.”	Neatbalstīts		Neatbalstīts
4. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, Ministru kabinets izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un, ja nepieciešams, paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.
27.pants. Pašvaldību pienākumi 1. Pašvaldībām ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu grāmatiņu izsniegšanu savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī citus nodokļa iekasēšanai nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar to nodokļa maksātāju reģistrāciju, kuri gūst ienākumus no īpašuma vai uzņēmējdarbības, kā arī jautājumiem par šo nodokļa maksātāju ienākumu no īpašuma vai uzņēmējdarbības novērtēšanu.	20. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”.							19. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”.
28.pants. Maksātāja pienākumi Maksātāja pienākums ir: 1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas deklarāciju vai paziņojumu;	21. 28.pantā: izslēgt 1.punktā vārdus “vai paziņojumu”;						20. 28.pantā: izslēgt 1.punktā vārdus “vai paziņojumu”;
	papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) piecu darbadienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai.”						papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) piecu darbadienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai.”
29.pants. Darba devēja pienākumi 2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka, ir aizliegts, izņemot nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par nodokļu likumu pārkāpumiem, kā arī veicot nodokļa aprēķina precizējumus gadījumos, kad aprēķinātās nodokļa summas nav iespējams ieturēt no darbinieka vai ienākuma saņēmēja.	22. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus “nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un”.						21. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus “nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un”.
31.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli 1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) ieturēto nodokli šā likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iemaksājis budžetā, viņš budžetā iemaksā nesamaksātā nodokļa (pamatparāds) summu, nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā panta trešās daļas noteikumiem.	23. 31.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem”;						22. 31.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem”;
2. Termiņā ieturētās, bet šā likuma 17.panta piektajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksātās nodokļa summas (pamatparāds) tiek palielinātas atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei visā kavējuma periodā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.	izslēgt otro daļu.						izslēgt otro daļu.
31.¹ pants. Maksātāja atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli 1. Ja maksātājs šā likuma 18.panta trešajā daļā noteiktajos termiņos neveic nodokļa avansa maksājumus, viņš papildus nokavētajam nodokļa maksājumam iemaksā budžetā nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.	24. 31.¹ pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli “nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un”;						23. 31.¹ pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli “nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un”;
2. Ja maksātājs šā likuma 19.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma nauda atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.	aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un” ar vārdu “aprēķināma”.						aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un” ar vārdu “aprēķināma”.
31.²pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu 2. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nav laikā ieturējis no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) nodokli, kā arī ieturēto nodokļa summu nav iemaksājis budžetā, nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un nokavējuma nauda tiek aprēķināta par laika periodu, sākot ar nākamo dienu pēc dienas, kad nodoklis bija jāietur un jāiemaksā budžetā atbilstoši šā likuma 17.panta piektās, desmitās un divpadsmitās daļas noteikumiem.	25. 31.² pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un”;						24. 31.² pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un”;
4. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.	aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu “aprēķināta”.						aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu “aprēķināta”.
31.³ pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu 2. Maksātājs nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.	26. Aizstāt 31.³panta otrajā daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu “aprēķināta”.						25. Aizstāt 31.³panta otrajā daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu “aprēķināta”.
32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem 1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes veikšanai) pats ir labojis savu kļūdu un pēc likumā noteiktā termiņa ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei likumā paredzētos paziņojumus, tiek uzlikta soda nauda viena lata apmērā par katru termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). 2. (Izslēgta ar 30.11.2000. likumu). 3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) uzliek soda naudu 100 latu apmērā. Par katru personu, kurai kalendārā mēnesī tika izmaksāts ienākums un kura nav uzrādīta iesniegtajā pārskatā, darba devējam (ienākumu izmaksātājam) uzliek soda naudu piecu latu apmērā. 4. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) šā likuma 29.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis pārskatu par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajiem ienākumiem, no kuriem ienākuma izmaksas vietā tas bija jāietur, viņam tiek uzlikta soda nauda 100 latu apmērā par katru neiesniegto pārskatu.	27. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: “32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem 1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.¹daļā un 29.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pārskatu — neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība. 2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma 28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tad tiek uzskatīts, ka maksātājs veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā atbildība.”						26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: “32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem 1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.¹daļā un 29.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pārskatu — neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība. 2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma 28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tad tiek uzskatīts, ka maksātājs veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā atbildība.”
32.¹ pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem 1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam piemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto atbildību. Ja maksātājs nav iesniedzis deklarāciju gadījumos, kad viņa šā likuma 9.pantā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa taksācijas gadā ir pārsniegusi četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, viņam piemēro soda naudu 20 latu apmērā."	28. 32.¹ pantā: izslēgt pirmo daļu;						27. 32.¹ pantā: izslēgt pirmo daļu;
2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, pirms grāmatiņas dublikāta izsniegšanas jāsamaksā soda nauda 10 latu apmērā. Soda nauda nav jāmaksā, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, maksa par atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 latu. Atkārtoti grāmatiņu izsniedz bez maksas, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.”;						izteikt otro daļu šādā redakcijā: “2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, maksa par atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 latu. Atkārtoti grāmatiņu izsniedz bez maksas, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.”;
	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “3. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17.panta 9.¹, vienpadsmitajā un 11.¹daļā, 18.panta sestajā daļā un 28.panta 7.punktā noteikto paziņojumu — neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, maksātājam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība.”						papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “3. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17.panta 9.¹, vienpadsmitajā un 11.¹daļā, 18.panta sestajā daļā un 28.panta 7.punktā noteikto paziņojumu — neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, maksātājam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība.”
38.pants. Dokumentārais nodrošinājums 1. (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu). 2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai deklarācijas, pārskatu paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapas formu un to aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	29. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā: “2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”						28. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā: “2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
Pārejas noteikumi 27. Grozījums šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī. Šajā punktā minētajām personām 2006.gadā gada neapliekamo minimumu nosaka kā summu no 1/12 no gada neapliekamā minimuma apmēra, kas bija spēkā no 2006.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, reizināta ar 9, un no 1/12 no gada neapliekamā minimuma, kas ir spēkā no 2006.gada 1.oktobra, reizināta ar 3. Ja personai pensija piešķirta pēc 2006.gada 1.janvāra, neapliekamo minimumu nosaka proporcionāli laikposmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām, ņemot vērā 2006.gada janvārim — septembrim noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru un no 2006.gada 1.oktobra noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru. 28. Ministru kabinets izvērtē grozījuma šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2006.gadā un, ja tas nepieciešams, sagatavo grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”, lai segtu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu.	30. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33. un 34.punktu šādā redakcijā: “29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu, individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuālā uzņēmuma (zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos likumā noteiktajā kārtībā. 30. Atmaksājamai pensijas daļai, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas izmaksas vietā piemēro šādi: 1) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu, neapliekamais minimums ir atmaksājamās pensijas daļas apmērā; 2) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, atmaksājamai pensijas daļai piemēro neapliekamā minimuma daļu, ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un 2002.taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu. 31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), atmaksātajai pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002. taksācijas gadam noteiktajā apmērā. 32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadu, kas nav deklarēta attiecīgajā gadā. 33. Līdz likuma “Par grāmatvedību” 9.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.						29. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā: “29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu, individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuālā uzņēmuma (zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos likumā noteiktajā kārtībā. 30. Atmaksājamai pensijas daļai, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas izmaksas vietā piemēro šādi: 1) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu, neapliekamais minimums ir atmaksājamās pensijas daļas apmērā; 2) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, atmaksājamai pensijas daļai piemēro neapliekamā minimuma daļu, ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un 2002.taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu. 31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), atmaksātajai pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002. taksācijas gadam noteiktajā apmērā. 32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadu, kas nav deklarēta attiecīgajā gadā. 33. Līdz likuma “Par grāmatvedību” 9.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		13	Ministru kabinets Papildināt pārejas noteikumus ar 34.punktu šādā redakcijā (attiecīgi mainot sekojošo punktu numerāciju): „34. Grozījums likuma 9.panta pirmajā daļā par 23.punkta izslēgšanu netiek piemērots attiecībā uz nodibinājuma „Sorosa fonda — Latvija" līdz 2006.gada 31.decembrim apstiprināto projektu ietvaros izmaksājamo stipendiju un atlīdzību, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu "Sorosa fonds — Latvija", bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.”	Atbalstīts	Atbalstīts		34. Grozījums likuma 9.panta pirmajā daļā par 23.punkta izslēgšanu netiek piemērots attiecībā uz nodibinājuma „Sorosa fonda — Latvija" līdz 2006.gada 31.decembrim apstiprināto projektu ietvaros izmaksājamo stipendiju un atlīdzību, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu "Sorosa fonds — Latvija", bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.
	34. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtības apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir līdzšinējās, uz šā likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to izpildīšanas kārtība.”						35. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtības apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir līdzšinējās, uz šā likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to izpildīšanas kārtība.”
		14	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt pārejas noteikumus ar 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā: “35. Grozījums 12.panta pirmajā daļā attiecībā uz mēneša neapliekamā minimuma noteikšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par: a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 50 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju); b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 75 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju). 36. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2009.gada 1.janvārim nodokļu likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, algas nodokļa maksātājam no mēneša apliekamā ienākuma (15.pants), kā arī piemērojot šā likuma 17.panta septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu, ir šāda: 1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 22 procenti; 2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 19 procenti. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem attiecībā uz fiziskajām personām - individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, individuālajiem komersantiem un personām, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 37. Grozījumi 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā attiecībā uz visu nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojams šāds nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu: a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 83 procenti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 453,3 milj.latu) un 17 procenti valsts pamatbudžetā; b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 91 procents maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 499,8 milj.latu) un 9 procenti valsts pamatbudžetā. Nodokļa papildsumma, kas paredzēta šā punkta a) un b) apakšpunktā, tiek ieskaitīta attiecīgās pašvaldības budžetā proporcionāli faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
	Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.						Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

[1] 19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību.