Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

 

Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  3.panta pirmās daļas 2.punktā:

papildināt "a" apakšpunktu aiz vārdiem "(arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu)" ar vārdiem "vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles)";

 

papildināt punktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"d) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;".

 

2. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

 

"3.1 pants. Nodokļa iekļaušana komercdarbības izmaksās

Nodokļa maksātājs komercdarbības izmaksās iekļauj nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos, par vides piesārņojumu limitos noteiktajos apjomos, par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, par videi kaitīgu preču, iepakojuma un ogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) realizāciju vai izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, par radioaktīvo vielu izmantošanu un par transport­līdzekļiem. Nodokļa maksājumus, kas aprēķināti atbilstoši šā likuma 21.pantam un 31.panta trešajai daļai, visas šā likuma 31.pantā minētās soda naudas un nokavējuma naudas nodokļa maksātājs nedrīkst iekļaut komercdarbības izmaksās."

 

3. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) ogles, koksu un lignītu (brūnogles) atbilstoši šā likuma 9.pielikumam."

 

4.  8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "izlietotā iepakojuma vai" ar vārdiem "izlietotā iepakojuma un";

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) dokumentus, ar kuriem apliecina, ka iepakojums, kurš bijis saskarē ar bīstamajām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, pēc iepakoto vielu izlietošanas attīrīts līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un šo dokumentu iesniegšanas kārtību;";

 

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem piemēro tādas pašas pārstrādes un reģenerācijas normas (pa gadiem) kā iepakojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepakojuma apsaimniekošanu. Izlietoto iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus var apsaimniekot, piemērojot vienotu apsaimniekošanas sistēmu.

(6) Ja apsaimniekošanas līgumu ar Vides ministriju noslēdz apsaim­niekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides ministra tā lēmuma datumu un numuru, kas pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiālu veidiem piemēro atbrīvojumu, un laikposmu, uz kādu piešķirts atbrīvojums.

(7) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas iepakojumam, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, piemēro šādos gadījumos:

1) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas attīra līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un var to dokumentāri pierādīt, un iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar šā panta prasībām;

2) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas nav iespējams attīrīt līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, šo iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un var to dokumentāri pierādīt."

 

5. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja apsaimniekošanas līgumu ar Vides ministriju noslēdz apsaim­niekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides ministra tā lēmuma datumu un numuru, kas pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem videi kaitīgo preču veidiem piemērojams atbrīvojums, un laikposmu, uz kādu piešķirts atbrīvojums.

(5) Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātājvalstij."

 

6. Papildināt 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Nodoklis par dabas resursiem, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, jāmaksā neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu ir vai nav jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Ja dabas resursi netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, bet personiskām vajadzībām sava zemes īpašuma robežās, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu dabas resursu lietošanas atļauja nav nepieciešama, nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem aprēķina kā par dabas resursu ieguvi limita ietvaros."

 

7. Papildināt 15.panta trešo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja nodokļa maksātājs iekārtā veic vairākas C kategorijas piesārņojošas darbības, bet ir saņēmis vienu C kategorijas piesārņojošas darbības apliecināju­mu, tad nodokli 50 latu apmērā maksā par visām iekārtā veiktajām C kategorijas piesārņojošām darbībām. Ja nodokļa maksātājs ir saņēmis vairākus C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājumus, tad par katru darbību, kurai izsniegts apliecinājums, maksā 50 latu."

 

8. Izteikt 19.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Nodokli par virszemes un pazemes ūdeņu (izņemot minerālūdeņus) ieguvi maksā, ja ūdeņu ieguve pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī."

 

9. Papildināt IV nodaļas nosaukumu aiz vārdiem "par iepakojumu" ar vārdiem "par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)".

 

10. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā vai par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību.";

 

izslēgt trešo un ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Videi kaitīgu preču svaru vai skaitu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus."

 

11. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

 

"23.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

(1) Nodokli par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svara vienību atkarībā no to siltumspējas.

(2) Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svaru un siltumspēju pamato ar uzskaites dokumentiem. Lai pamatotu nodokļa aprēķinus, nodokļa maksātājs nodrošina akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) uzskaiti atbilstoši to siltumspējai.

(3) Ja uzskaites dokumentos akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) siltumspēja ir norādīta noteiktā intervālā, nodokļa aprēķināšanai izmanto intervāla augstāko robežu.

(4) Akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), kuras izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0 % nodokļa likmi."

 

12.  27.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu aiz vārda "aizpildīšanas" ar vārdiem "un iesniegšanas";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk – pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim. Pārskatu elektroniskā veidā vai papīra formā iesniedz arī Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam vai šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos – līdz 20.janvārim.";

 

papildināt septīto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 8. vai 9.pantam, pārskatu attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē nesniedz par periodu, kurā ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Par šo periodu nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pakļautībā esošā iestādē normatīvajos aktos par kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodokļa samaksas par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un videi kaitīgām precēm, noteiktu pārskatu par aprēķināto nodokli.";

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(12) Persona, kuras saimnieciskajai darbībai ir sezonas raksturs un kura maksā nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vidē emitēto piesārņojumu, pārskatu attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniedz par attiecīgo taksācijas periodu, kad jāmaksā nodoklis."

 

13.  28.pantā:

papildināt ceturto daļu aiz vārda "iepakojumu" ar vārdiem "akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)";

aizstāt sestajā daļā vārdus "kas piedzīta par šā likuma pārkāpumiem" ar vārdiem "par nodokļa maksājumiem".

 

14. Papildināt 30.panta pirmo daļu aiz vārdiem "videi kaitīgu preču" ar vārdiem "akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu)".

 

15.  31.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu aiz vārda "iepakojuma" ar vārdiem "akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu)";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja nodokļa maksātājs ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, bet nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides ministriju ietvertās saistības, Vides ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka līgumsaistības netiek ievērotas, pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstveidā par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu, lēmumā norādot aprēķināto nodokļa summu. Vides ministrija lēmumā norāda pilnu iekasējamo summu, ko veido nesamaksātais nodoklis trīskāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā, un samaksas termiņu, pēc kura Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīdus kārtībā. Lai turpinātu saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam nepieciešams Vides ministrijas lēmums par to, ka tiek piemērota atbilstošā apsaimniekošanas sistēma."

 

16. Pārejas noteikumos:

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normām, papildus aprēķinātajam un samaksātajam nodoklim aprēķina un maksā soda naudu trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Soda naudu par neapstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei vai Vides pārraudzības valsts birojam. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nav samaksājis, lēmumu par budžetā papildus iemaksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, norādot papildus aprēķinātās summas samaksas termiņu. Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši lēmumam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar lēmumu. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nesamaksā norādītajā termiņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīdus kārtībā.";

 

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Līdz 2007.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība"."

 

17. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;

2) Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju."

 

18.  4.pielikumā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi)

tonna

0,30*

4,00

4,00"

 

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

 

"7.

Stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā**

tonna

40 EUR ekvivalents latos

100 EUR ekvivalents latos***

100 EUR ekvivalents latos***"

 

izteikt piezīmes šādā redakcijā:

 

"* Likme laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.de­cembrim ir četri lati.

** Aprēķinot nodokļa maksājumu, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.

*** Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas emitēts laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, piemēro likmi – 40 EUR ekvivalents latos."

 

19.  6.pielikumā:

papildināt pielikumu ar tabulas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"1. Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm no 2006.gada";

 

svītrot tabulas 2.punktu;

papildināt pielikumu ar jaunu tabulu šādā redakcijā:

 

"2. Nodokļa likmes par elektriskajiem akumulatoriem un

galvaniskās strāvas avotiem

 

Nr.
p.k.

Preces veids

Mērvienība

Likme laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.martam (Ls)

Likme laikposmā no 2007.gada 1.aprīļa (Ls)

1.

Elektriskie akumulatori, svina

kg

0,20

0,20

2.

Elektriskie akumulatori, Ni-Cd un Fe-Ni

kg

1,20

1,20

3.

Galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas

kg

3,25

3,25

4.

Citi elektriskie akumulatori

kg

5,10

5,10"

 

20. Papildināt likumu ar 9.pielikumu šādā redakcijā:

 

"Dabas resursu nodokļa likuma

9.pielikums

 

Nodokļa likmes par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

 

Nr.

p.k.

Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) klasifikācija

Mērvienība

Likme laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim (Ls)

Likme laikposmā no 2010.gada 1.janvāra (Ls)

1.

Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t)

GJ/t

0,11

0,21

2.

Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja

t

3

6"

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

Anotācija

par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā“

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra sēdes protokola Nr. 54, § 27 „Par nodokļa ieviešanu energoproduktiem un elektroenerģijai atbilstoši direktīvās 2004/74/EK un 2003/96/EK noteiktajam (TA-2282)” 3.punktu Finanšu ministrijai kopīgi ar Vides ministriju jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabineta 2007.gada budžeta likumprojektu paketē grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot, ka akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) tiek piemērots dabas resursu nodoklis.

Spēkā esošajā Dabas resursu nodokļa likumā noteikti nodokļa subjekti, ar nodokli apliekamie objekti, nodokļa likmes, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, atbrīvojumi no nodokļa samaksas, ieņēmumu no dabas resursu nodokļa maksājumiem sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem. Praksē konstatēti vairāki jautājumi, kuri likumā ir jāprecizē, lai uzlabotu un pilnveidotu nodokļa piemērošanu un tā administrēšanu.

Dabas resursu nodokļa likums nereglamentē to, vai tas, ka persona ir atbrīvota no nodokļa maksāšanas, atbrīvo personu arī no pienākuma iesniegt pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei par aprēķināto nodokli, kas nav jāmaksā, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar Vides ministriju.

No likuma 31.panta izriet, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiek piešķirta iespēja izvēlēties, no kā veikt nesamaksātā nodokļa piedziņu trīskāršā apmērā. Tādējādi nepieciešams precizēt minētās normas piemērošanas kārtību, norādot, kādos gadījumos piedziņa ir uzsākama no nodokļa maksātājiem un kādos gadījumos piedziņa ir uzsākama no apsaimniekotāja.

Likumā noteiktas nodokļa likmes par elektriskajiem akumulatoriem un galvaniskajiem strāvas avotiem procentos no preces cenas. Šāda nodokļa likme neatbilst dabas resursu nodokļa mērķim un jēgai un nostāda dažādus nodokļa maksātājus nevienādā situācijā, jo nodokli aprēķina atkarībā no tā, vai prece tiek realizēta vai ievesta savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šāda nodokļa likme rada arī problēmas, piemērojot atbrīvojumus no nodokļa  samaksas saskaņā ar dabas resursu nodokļa likuma 9.pantu.Vienlaikus jāatzīmē, ka 2006. gada 6. septembrī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK, kas nosaka jaunas prasības bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanai.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabinetā akceptēto Informatīvo ziņojumu par nodokļa ieviešanu energoproduktiem un elektroenerģijai atbilstoši direktīvās 2004/74/EK un 2003/96/EK noteiktajam un pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra sēdes protokola Nr. 54, § 27 2.punktu. Likumprojekts paredz, ka no 2007.gada 1.janvāra dabas resursu nodoklis tiks piemērots akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm).

Nodokļa likme akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) tiek noteikta atkarībā no šo produktu siltumspējas. Gadījumos, kad siltumspēja nav uzrādīta, nodokļa likme par tonnu ir noteikta, ņemot vērā vidējo statistisko ogļu siltumspējas rādītāju. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā patērēto ogļo vidējā siltumspēja 2004.gadā bija 26,2 GJ/t.

Daļa no likumprojekta normām precizē atsevišķus jautājumus par dabas resursu nodokļa piemērošanu. Likumprojektā:

1. precizēta pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniegšana, tajā skaitā nosakot, ka nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem atbilstoši likuma 8. vai 9.pantam, pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē nesniedz par periodu, kurā ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Par šo periodu nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam jāsniedz noteiktas formas pārskats par aprēķināto nodokli Vides ministrijā vai tās pakļautībā esošā iestādē;

2. noteikts, kuri no nodokļa maksājumiem iekļaujami komercdarbības izmaksās un kuri nav;

3. precizēts, ka persona, kura ieved un izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas lietoto elektrisko un elektronisko iekārtu pēc tā lietošanas nosūtīšanai atpakaļ piegādātājvalstij;

4. precizēts, kā maksājams nodoklis par piesārņojumu, kas emitēts vidē C kategorijas piesārņojošas darbības rezultātā nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu;

5. precizēts likuma 31.pants, atsevišķi norādot kādos gadījumos un uz kādu dokumentu pamata Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piedzen nesamaksāto nodokli trīskāršā apmērā no nodokļa maksātājiem un kādos no apsaimniekotājiem par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgo preču apjomu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā;

6. noteikts, ka no 2007.gada 1.janvāra nodokļa likme par cieto daļiņu emisiju gaisā būs tāda pati, kāda tā bija līdz 2005.gada 31.decembrim, jo 2006.gadā noteiktā zemākā nodokļa likme tomēr nebija pietiekami efektīva un neveicināja gaisa piesārņošanas ar cietajām daļiņām samazināšanu;

7. likuma 4.pielikumā precizēts, ka patreizējā nodokļa likme 40 EUR piemērojama par nenodoto emisijas apjomu, kas emitēts 2005.-2007.gadā (gada pārskats par 2007.gada emisijām operatoram jāsagatavo līdz 2008.gada 31.martam; operatoram tiek dots laiks līdz 2008.gada 30.aprīlim nodot tik daudz emisijas kvotas, cik tonnu CO2 emisiju minēts apstiprinātajā gada pārskatā; ja viņš nav šo nosacījumu izpildījis, viņam jāpiemēro soda nauda 40 EUR apmērā, ne 100 EUR, kā patreiz iznāk saskaņā ar likuma nosacījumiem);

8. noteiktas jaunas nodokļa likmes par elektriskajiem akumulatoriem un galvaniskajiem strāvas avotiem no 2007.gada 1.janvāra. Likumprojektā nodokļa likmes šai objektu grupai noteiktas par katru preces svara vienību nevis procentos no preces cenas, kā tas ir šobrīd. Jaunās nodokļa likmes preču cenu nesadārdzinās, jo ir līdzvērtīgas spēkā esošajām. Vienlaikus visiem nodokļa maksātajiem būs noteikta vienāda pieeja, aprēķinot nodokli, neatkarīgi no tā vai elektriskie akumulatori un galvaniskiem strāvas avoti tiks realizēti vai izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šāda pieeja vienkāršos nodokļa piemērošanu un administrēšanu. Likmes izstrādātas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK.

3. Cita informācija

Nav.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme  uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku.

Likumprojekts veicinās dabas resursu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu.

Likumprojekts veicinās tādu enerģijas ražotāju attīstību, kuri būs orientēti uz vietējo energoresursu izmantošanu, tādejādi samazinot importa apjomu, un efektīvi izmantos energoresursus, ieviešot jaunas energoefektīvas un vidi saudzējošas tehnoloģijas.

 

Vienlaikus jārēķinās, ka pieaugs cenas par oglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm).

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Realizējot likumprojekta prasības, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, administrējot dabas resursu nodokli.

Likumprojekts būtiski neietekmēs uzņēmējdarbības vidi, bet realizējot likumprojektu  juridiskām personām būs skaidri noteikts, kur, kad un kā maksāt nodokli, kā arī, pie kādiem nosacījumiem nodoklis nav jāmaksā.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Samazinot gaisa piesārņojumu ar gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un uzlabojot vides kvalitāti, tiks samazināta iedzīvotāju saslimstība ar elpošanas ceļu slimībām, līdz ar to palielinot arī cilvēku darbaspēju.

Prognozējams, ka pieaugs cenas par oglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm).

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekta normu ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot likumprojektā noteiktās prasības, tiks veicināta emisiju vidē samazināšana un vides kvalitātes uzlabošana, izmantojot videi “draudzīgākus” reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), energoresursus, un palielināta energoresursu izmantošanas efektivitāte.

Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo to īstenojot, ievērojami samazināsies arī dažādu atkritumu apjoms, kas atrodas tam nepiemērotās vietās un rada būtisku vides piesārņojumu, un tādejādi ietekmē arī cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību.

 

5. Cita informācija

 

Nav.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2006.)

 

Nākamie trīs gadi

(2007. – 2009.)

 

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar nodokļa piemērošanu oglēm, koksam, lignītam (brūnoglēm).

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

 

 

 

 

 

 

 

+ 414,0

 

 

 

 

 

 

 

+ 422,3

 

 

 

 

 

 

 

 

+ 430,7

 

 

 

 

 

 

 

+ 608,4

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

 

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts neskar šo jomu.

414,0

 

422,3

430,7

608,4

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Likumprojekts neskar šo jomu.

Nav paredzēti

Nav paredzēti

Nav paredzēti

Nav paredzēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

6. Cita informācija

Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par oglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm).

Jaunās nodokļa likmes par elektriskajiem akumulatoriem un galvaniskajiem strāvas avotiem no 2007.gada 1.janvāra noteiktas par katru preces svara vienību nevis procentos no preces cenas, kā tas ir šobrīd. Jaunās nodokļa likmes preču cenu nesadārdzinās, jo ir līdzvērtīgas spēkā esošajām.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatav oti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Līdz 2007.gada 1.jūlijam atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā veiktajiem grozījumiem būs jāsagatavo un jāpieņem grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr. 504 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība.”

 

2.      Cita informācija

 

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1.Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekta normas atbilst ES sekundāro tiesību aktu prasībām.

Likumprojekts atbilst Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts neskar šo jomu.

 

 

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

1.pants

2.pants 1.punkts b) apakšpunkts

Atbilst

 

3.pants

9.pants 1.punkts

I pielikums C tabula

Atbilst

 

11.panta pirmā daļa

9.pants 1.punkts

I pielikums C tabula

Atbilst

 

11.panta ceturtā daļa

14.pants 1.punkts a) apakšpunkts

15.pants 1.punkts c) apakšpunkts

Atbilst

 

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīva 2004/74/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

20.pants

2.pants

Atbilst

 

5. Cita informācija

Pārējās direktīvu 2003/96/EK un 2004/74 normas, kas attiecas uz nodokļa piemērošanu energoproduktiem, ir pārņemtas ar likumu „Par akcīzes nodokli”. Direktīvu 2003/96/EK un 2004/74 normas attiecībā uz nodokļa piemērošanu elektroenerģijai tiks pārņemtas ar likumu „Par elektroenerģijas nodokli”, kurš stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Pārējās direktīvas 2003/87/EK normas pārņemtas likumā „Par piesārņojumu” un tiem pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

 

Likumprojektā iekļauta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK. Direktīvas 16.panta 3. un 4.daļas normas jau ir pārņemtas ar spēkā esošā Dabas resursu nodokļa likumu, kur tās ir iekļautas 4.pielikuma 7.ailē, bet likumā nebija iekļauta informatīvā atsauce uz šo direktīvu.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts nosūtīts atzinumu un komentāru sniegšanai:

Vides konsultatīvajai padomei,

Latvijas Tirgotāju asociācijai,

Latvijas Iepakojuma asociācijai,

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai,

Latvijas Datortehnoloģiju asociācijai,

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai,

Latvijas Sadzīves preču ražotāju asociācijai,

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijai,

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai,

Izlietotā Iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādātāju asociācijai,

Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijai,

Latvijas Siltumražošanas uzņēmēju asociācijai,

Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atzinumi un komentāri par likumprojektu saņemti no Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Iepakojuma asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas.

 

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas un Latvijas Iepakojuma asociācijas izteiktie priekšlikumi nav pilnībā ņemti vērā, jo daļa no tiem ir pretrunā ar Valsts ieņēmumu dienesta ierosinātajiem dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem, bet daļa ir redakcionālas dabas.

 

Latvijas Tirgotāju asociācija ir izskatījusi likumprojektu ‘’Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā’’ no tirdzniecības nozares attīstības viedokļa un uzskata, ka ar jaunajām normām paredzēta uzņēmējiem atvieglotāka pārskatu iesniegšanas kārtība valsts iestādēs, precizēts nodokļa maksāšanas režīms ievedamajām elektrotehniskajām iekārtām, ieviesta lielāka skaidrība par nodokļa maksājumu iekļaušanu komercdarbības izmaksās. Šajā daļā Asociācija atbalsta likuma grozījumu pieņemšanu. Vienlaikus Asociācija atturas no atzinuma sniegšanas par kurināmā resursu aplikšanu ar dabas resursu nodokli.

 

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis

Sabiedrība par izmaiņām dabas resursu nodokļa piemērošanā tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Speciālas konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem, izstrādājot likumprojektu, nav notikušas.

 

Likumprojektu sagatavojot, ir ņemti vērā Eiropas Savienības valstu normatīvie dokumenti un Eiropas valstu pieredze, piemērojot vides nodokļus un maksājumus.

 

5. Cita informācija

Nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta ieviešanas rezultātā netiks radītas jaunas valsts iestādes. Esošo iestāžu funkcijas netiks mainītas.

 

Likumprojekta prasību izpildi no valsts puses nodrošinās Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 

Par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar informatīvo semināru un plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var pārsūdzēt lēmumu vispārējā administratīvi procesuālajā kārtībā. Administratīvo aktu var apstrīdēt Vides ministrijā.

 

4. Cita informācija

Nav.

 

 

 

Vides ministrs                                                   R.Vējonis

 

 

05.12.2006 19:19                            

2 210

Rudīte Vesere,

7026464, 29488161

rudite.vesere@vidm.gov.lv

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

G.Puķītis

A.Stašāne

V.Puriņš

R.Vesere