Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2006. gada 15. decembris

Nr.9/2 – 2.1-21-(9/06)

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 105/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 33 lpp.

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

(Nr. 105 /Lp9 )

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

 (16)

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "fiskālais deficīts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "finansiālais deficīts" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "fiskālais deficīts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "finansiālais deficīts" (attiecīgā locījumā).

Aizdevumi - juridiskajām personām nodoti budžeta līdzekļi, ar kuriem šīm personām ir tiesības rīkoties un kurus ir pienākums atdot, kā arī aizdevumi pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij vai pašvaldībai.

 

 

 

2. I nodaļā:

papildināt termina "Aizdevumi" skaidrojumu pirms vārdiem "juridiskajām personām" ar vārdiem "pašvaldībām un citām";

 

 

 

 

 

2. I nodaļā:

papildināt termina "Aizdevumi" skaidrojumu pirms vārdiem "juridiskajām personām" ar vārdiem "pašvaldībām un citām";

 

 

papildināt nodaļu pēc termina “Apropriācija” ar terminu “Apropriācijas rezerve” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Apropriācijas rezerve – gadskārtējā valsts budžeta likumā plānota apropriācijas daļa, ko sadala Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.";

1

 

 

 

 

 

2

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Apropriācijas rezerve’’ skaidrojumā vārdu ‘’plānota’’ ar vārdu ‘’noteikta’’.

 

Juridiskais birojs  

Ierosinām aizstāt termina ‘’Apropriācijas rezerve’’ skaidrojumā vārdus ‘’ko sadala Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos’’ ar vārdiem ‘’ko sadala Ministru kabinets atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem’’.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

papildināt nodaļu pēc termina “Apropriācija” ar terminu “Apropriācijas rezerve” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Apropriācijas rezerve – gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko sadala Ministru kabinets atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.";

Ieņēmumi - saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).

papildināt termina "Ieņēmumi" skaidrojumu pēc vārdiem "(ar uzskaiti naudā)" ar vārdiem "kā arī ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem";

 

 

 

 

 

papildināt termina "Ieņēmumi" skaidrojumu pēc vārdiem "(ar uzskaiti naudā)" ar vārdiem "kā arī ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem";

 

Investīcijas - ieguldījumi pamatkapitālā, akcijās, obligācijās un naudas aizdevumi.

 

izteikt terminu "Investīcijas" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Investīcijas – ieguldījumi, kuru mērķis ir sekmēt tautsaimniecības attīstību, sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanu, infrastruktūras uzlabošanu un apkārtējās vides sakārtošanu.";

 

 

 

 

izteikt terminu "Investīcijas" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Investīcijas – ieguldījumi, kuru mērķis ir sekmēt tautsaimniecības attīstību, sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanu, infrastruktūras uzlabošanu un apkārtējās vides sakārtošanu.";

Konsolidētais kopbudžets - valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti - tiešie savstarpējie naudas līdzekļu pārskaitījumi dažādiem budžetiem.

izteikt terminu "Konsolidētais kopbudžets" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Konsolidētais kopbudžets – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.";

 

 

 

 

izteikt terminu "Konsolidētais kopbudžets" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Konsolidētais kopbudžets – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.";

 

papildināt nodaļu pēc termina “Konsolidētais kopbudžets” ar terminu “Maksas pakalpojums” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Maksas pakalpojums – pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu.";

3

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Maksas pakalpojums’’ skaidrojumā vārdus ‘’normatīvajos aktos’’ ar vārdiem ‘’ ārējos normatīvajos aktos’’.

 

Atbalstīts

Atbalstīts

 

papildināt nodaļu pēc termina “Konsolidētais kopbudžets” ar terminu “Maksas pakalpojums” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Maksas pakalpojums – pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu.";

Pamatbudžets - budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.

papildināt termina "Pamatbudžets" skaidrojumu pēc vārdiem "un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti";

 

 

 

 

 

papildināt termina "Pamatbudžets" skaidrojumu pēc vārdiem "un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti";

 

Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.

papildināt termina "Speciālais budžets" skaidrojumu pēc vārdiem "un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti";

 

 

 

 

 

papildināt termina "Speciālais budžets" skaidrojumu pēc vārdiem "un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti";

 

Subsīdijas - budžeta līdzekļi, kurus komersantiem piešķir ar noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītu izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai.

Tīrais aizdevums - kopējie aizdevumi, kurus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.

 

izslēgt terminus "Subsīdijas" un "Tīrais aizdevums" un to skaidrojumus;

 

 

 

 

 

izslēgt terminus "Subsīdijas" un "Tīrais aizdevums" un to skaidrojumus;

 

 

papildināt nodaļu pēc termina “Tieši no budžeta finansētie komersanti” ar terminu “Transferts” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Transferts – īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta – ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.";

4

 

 

 

 

 

Ministru kabinets

Ierosinām izteikt termina „transferts” skaidrojumu šādā redakcijā:

„Transferts – gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta – ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.”

Atbalstīts

 

Atbalstīts

 

papildināt nodaļu pēc termina “Tieši no budžeta finansētie komersanti” ar terminu “Transferts” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Transferts – gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta – ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.";

Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana - process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.

aizstāt termina "Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana" skaidrojumā vārdus "pieciem gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam";

 

 

 

 

 

aizstāt termina "Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana" skaidrojumā vārdus "pieciem gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam";

 

 

papildināt nodaļu pēc termina “Vidēja termina valsts budžeta plānošana” ar terminu “Vidējs termiņš” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Vidējs termiņš – trīs nākamie saimnieciskie gadi."

5

 

 

 

 

 

Ministru kabinets

Ierosinām izteikt termina „vidējs termiņš” skaidrojumu” šādā redakcijā:

„Vidējs termiņš – triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi.”

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

papildināt nodaļu pēc termina “Vidēja termina valsts budžeta plānošana” ar terminu “Vidējs termiņš” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Vidējs termiņš – triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi."

5.pants. Valsts budžets

 (5) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

3.  5.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts budžeta finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.";

 

 

 

 

3.  5.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts budžeta finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.";

(8) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālā bilance).

izslēgt astoto daļu;

 

 

 

 

 

izslēgt astoto daļu;

 

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi."

 

 

 

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi."

8.pants. Speciālais budžets

(3) Pārskaitījumi no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju.

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Transferti no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju."

 

 

 

 

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Transferti no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju."

9.pants. Apropriācijas

 (5) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādiem mērķiem:

1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;

5.  9.pantā:

papildināt piektās daļas 1.punktu pēc vārdiem "ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu";

 

 

 

 

 

5.  9.pantā:

papildināt piektās daļas 1.punktu pēc vārdiem "ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu";

 

7) Eiropas Savienības politiku instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansētos intervences pasākumus, eksporta kompensācijas un tirgus pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem.

 

 

 

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Savienības politiku instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem.";

 

 

 

 

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Savienības politiku instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem.";

(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem mērķiem finanšu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

papildināt sesto daļu pēc vārda "mērķiem" ar vārdiem "izņemot šā likuma 12.pantā paredzētos gadījumus";

 

6

 

 

Ministru kabinets

Ierosinām aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus "izņemot šā likuma 12.pantā paredzētos gadījumus" ar vārdiem "izņemot tos valsts budžeta izpildes procesā veiktos transfertus, kas saistīti ar līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu".

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

papildināt sesto daļu pēc vārda "mērķiem" ar vārdiem "izņemot tos valsts budžeta izpildes procesā veiktos transfertus, kas saistīti ar līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu";

 

 

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriācijas starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

(8) Šā panta septītajā daļā paredzētajā gadījumā apropriācijas pārdales apjoms nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto līmeni.

(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai."

7

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

9

 

 

 

Frakcija „Jaunais laiks”

Likumprojekta 5.pantā izslēgt piedāvātās 9.panta septīto, astoto un devīto daļu.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 9.panta septītajā daļā vārdus ‘’pārdalīt apropriācijas’’ ar vārdiem ‘’pārdalīt apropriāciju’’.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 9.panta astoto daļu šādā redakcijā:

‘’(8) Gadskārtējais valsts budžeta likums ietver nosacījumus, ko Ministru kabinets ievēro, lemjot par šā panta septītajā daļā paredzēto apropriācijas pārdali, kā arī apropriācijas pārdales apjomu.’’

Neatbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

(8) Gadskārtējais valsts budžeta likums ietver nosacījumus, ko Ministru kabinets ievēro, lemjot par šā panta septītajā daļā paredzēto apropriācijas pārdali, kā arī apropriācijas pārdales apjomu.

(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai."

 

6. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Apropriācijas rezerve

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

6. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Apropriācijas rezerve

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 (2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā apropriācijas rezervi plāno kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.

 

10

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 9.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezerves izmantošanas galvenos noteikumus un to paredz kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

 (2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezerves izmantošanas galvenos noteikumus un to paredz kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.

 

 

(3) Apropriācijas rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(4) Ministru kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada beigās.

(5) Ministru kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem."

 

 

 

 

(3) Apropriācijas rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(4) Ministru kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada beigās.

(5) Ministru kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem."

16.pants. Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un tam pievienojamo paskaidrojumu sagatavošanu.

 

7. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes), tam pievienojamo paskaidrojumu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu."

 

 

 

 

7. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes), tam pievienojamo paskaidrojumu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu."

 

8. Papildināt likumu ar 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā:

"16.1 pants. Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni

(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju katru gadu līdz 28.februārim aktualizē normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam.

 

11

 

 

 

Ministru kabinets

Ierosinām izteikt 16.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādā nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 28.februārim iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Minētais normatīvais akts tiek izstrādāts aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.”

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

8. Papildināt likumu ar 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā:

"16.1 pants. Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni

(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādā nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 28.februārim iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Minētais normatīvais akts tiek izstrādāts aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

 

(2) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 15.martam apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto normatīvo aktu.

 

 

 

 

(2) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 15.martam apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto normatīvo aktu.

 

16.2 pants. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana

(1) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru gadu līdz 15.aprīlim aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam.

(2) Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norāda:

1) vidēja termiņa valsts makroekonomiskās situācijas prognozi;

2) valdības fiskālās politikas mērķus vidējam termiņam;

3) valsts budžeta ieņēmumu prognozes vidējam termiņam;

4) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam;

5) valsts budžetā plānojamo apropriācijas rezervi vidējam termiņam;

6) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam.

(3) Maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajai metodikai, ievērojot šā likuma 19.panta piektās daļas nosacījumus.

(4) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1.maijam apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(5) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 5.maijam informē Saeimu par Ministru kabineta apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru."

 

 

 

 

16.2 pants. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana

(1) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru gadu līdz 15.aprīlim aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam.

(2) Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norāda:

1) vidēja termiņa valsts makroekonomiskās situācijas prognozi;

2) valdības fiskālās politikas mērķus vidējam termiņam;

3) valsts budžeta ieņēmumu prognozes vidējam termiņam;

4) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam;

5) valsts budžetā plānojamo apropriācijas rezervi vidējam termiņam;

6) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam.

(3) Maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajai metodikai, ievērojot šā likuma 19.panta piektās daļas nosacījumus.

(4) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1.maijam apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(5) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 5.maijam informē Saeimu par Ministru kabineta apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru."

17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana

Finanšu ministrs informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem, vidējā termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidējā termiņa ekonomiskās situācijas prognozi, kā arī par finanšu ierobežojumiem, kas jāievēro, sagatavojot budžeta aprēķinus.

9. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi

(1) Finanšu ministrs iesniedz un Ministru kabinets līdz kārtējā gada 5.maijam apstiprina instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

 

 

 

 

9. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi

(1) Finanšu ministrs iesniedz un Ministru kabinets līdz kārtējā gada 5.maijam apstiprina instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

 

(2) Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem ietver:

1) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam;

2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro budžeta aprēķinos;

3) kopsavilkumu par valsts makroekonomisko attīstību un fiskālo politiku vidējā termiņā atbilstīgi vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram un normatīvajam aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

 

 

 

 

(2) Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem ietver:

1) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam;

2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro budžeta aprēķinos;

3) kopsavilkumu par valsts makroekonomisko attīstību un fiskālo politiku vidējā termiņā atbilstīgi vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram un normatīvajam aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

 

4) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību un laika grafiku;

 

12

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 17.panta otrās daļas 4.punktā vārdus ‘’laika grafiku’’ ar vārdu ‘’termiņu’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

4) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību un termiņu;

 

 

5) norādījumus par rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu;

6) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus;

7) budžeta pieprasījumu veidlapas;

8) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju."

 

 

 

 

5) norādījumus par rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu;

6) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus;

7) budžeta pieprasījumu veidlapas;

8) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju.

 

 

13

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šadā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets, nosakot atbilstoši šā panta otrajai daļai budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipus, ievēro nosacījumu, ka instrukcijā noteiktie finanšu ierobežojumi, nedrīkst samazināt šā likuma 19.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto budžeta finansēto institūciju patstāvību to budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas procesā.”

 

Atbalstīts

(3) Ministru kabinets, nosakot atbilstoši šā panta otrajai daļai budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipus, ievēro nosacījumu, ka instrukcijā noteiktie finanšu ierobežojumi, nedrīkst samazināt šā likuma 19.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto budžeta finansēto institūciju patstāvību to budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas procesā.”

18.pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs

 

10. 18.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“18.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana

 

 

 

 

10. 18.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“18.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana

 (1) Budžeta pieprasījumos:

1) norāda noteiktiem mērķiem faktiski izlietoto naudas līdzekļu daudzumu pagājušajā gadā, paredzēto naudas līdzekļu daudzumu kārtējam gadam un vidējam termiņam saskaņā ar finanšu ministra noteikto klasifikāciju;

2) dod kopsavilkumu par štata vienībām, pedagogu likmēm;

3) norāda kapitālajiem izdevumiem - kapitālremontam, pamatlīdzekļu iegādēm - plānojamo naudas līdzekļu apjomu;

4) norāda investīcijām plānojamo naudas līdzekļu apjomu un plānojamos ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas turpmākajos piecos gados;

5) plāno valsts ilgtermiņa saistības;

6) norāda valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) darbības rezultatīvos rādītājus;

7) plāno izdevumus vidējā termiņā;

8) iesniedz ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu plānotos apjomus pa projektiem un programmām;

9) iesniedz citus valsts budžeta finansētas institūcijas finanšu darbības rādītājus saskaņā ar budžeta pieprasījuma izstrādāšanas pamatprincipiem.

(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz kārtējā gada 1.jūlijam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.”;

 

 

 

 

 

(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz kārtējā gada 1.jūlijam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.”;

 

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros."

 

 

 

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros."

19.pants. Valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze

 

11.  19.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"19.pants. Valsts budžeta pieprasījumu analīze";

 

 

 

 

11.  19.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"19.pants. Valsts budžeta pieprasījumu analīze";

(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finanšu stratēģiju, kas izmantojama vidēja termiņa valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finanšu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot vidējā termiņā, valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

 

 

izslēgt pirmo daļu;

 

(2) Finanšu ministrs sastāda gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta noteikumiem.

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministrs izstrādā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta noteikumiem.";

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministrs izstrādā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta noteikumiem.";

(3) Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes un, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajai izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem un sniegto informāciju, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam. Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus.

aizstāt trešajā daļā vārdus “jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt” ar vārdu “izvērtē” un vārdu “pieprasīt” — ar vārdu “pieprasa”;

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus “jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt” ar vārdu “izvērtē” un vārdu “pieprasīt” — ar vārdu “pieprasa”;

 

(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

aizstāt piektajā daļā vārdus "un Valsts kontroles" ar vārdiem "Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja";

 

 

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus "un Valsts kontroles" ar vārdiem "Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja";

 

(7) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

izslēgt septītās daļas pirmo teikumu.

 

 

 

 

 

izslēgt septītās daļas pirmo teikumu.

 

20.pants. Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšana Ministru kabinetā

 (3) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu.

12.  20.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.";

 

 

 

 

12.  20.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.";

(6) Ministru kabinets akceptē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes un iesniedz tās Saeimai.

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets akceptē precizēto vidēja termiņa makro­ekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un iesniedz to Saeimai."

 

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets akceptē precizēto vidēja termiņa makro­ekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un iesniedz to Saeimai."

21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžet a likumprojektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana

(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai pieņemšanai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumus, kā arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes.

13.  21.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pamatnostādnes" ar vārdu "ietvaru";

 

 

 

 

 

13.  21.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pamatnostādnes" ar vārdu "ietvaru";

 

(2) Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumi ietver:

6) pieprasījumu attiecībā uz valsts investīciju programmas projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un sīkāku izklāstu par finansēšanas avotiem;

 

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kopsavilkumu par Valsts investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem pēc projekta pabeigšanas, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;";

 

 

 

 

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kopsavilkumu par Valsts investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem pēc projekta pabeigšanas, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;";

7) pieprasījumu attiecībā uz investīciju projekta pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados, ja pieprasījums ir saistīts ar jaunu projektu, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas;

9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un aizņēmumiem iepriekšējā un kārtējā gadā, kā arī vidēja termiņa saistībām un aizņēmumiem;

izslēgt otrās daļas 7. un 9.punktu;

 

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 7. un 9.punktu;

 

12) valsts parādu un galvojumu finansiālo saistību kopsavilkumu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vismaz pieciem turpmākajiem gadiem, šajos aprēķinos norādot valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības;

aizstāt otrās daļas 12.punktā vārdus "vismaz pieciem turpmākajiem gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam";

 

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 12.punktā vārdus "vismaz pieciem turpmākajiem gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam";

 

(3) Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

papildināt trešo daļu pēc vārda "projekts" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";

 

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārda "projekts" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";

 

(5) Grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver:

1) informāciju par ieņēmumu izmaiņām un analīzi par tiem ieņēmumu veidiem, kuriem plānotas izmaiņas;

2) informāciju par izdevumu izmaiņām;

3) ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojumu;

4) informāciju par izmaiņām valsts investīciju programmā, norādot finansēšanas avotus;

5) informāciju par izmaiņām valsts aizņēmumos;

6) informāciju par izmaiņām valsts ilgtermiņa saistībās;

7) informāciju par izmaiņām ārvalstu finanšu palīdzības apjomos;

8) priekšlikumus par likumos izdarāmajiem grozījumiem, lai šie likumi atbilstu grozījumiem valsts budžeta likumā.

izslēgt piektās daļas 8.punktu;

 

 

 

 

 

izslēgt piektās daļas 8.punktu;

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts pirms grozījumu projekta izskatīšanas."

14

 

 

 

 

Ministru kabinets

Ierosinām papildināt 21.panta sesto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Minētais nosacījums attiecas uz grozījumu projekta izstrādāšanas kārtību Ministru kabinetā.”

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts pirms grozījumu projekta izskatīšanas. Minētais nosacījums attiecas uz grozījumu projekta izstrādāšanas kārtību Ministru kabinetā."

22.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšana

 (2) Valsts budžeta likums ietver:

1) valsts parāda un budžeta fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, fiskālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo summu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

14. Aizstāt 22.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "summu" ar vārdu "apjomu".

 

 

 

 

 

14. Aizstāt 22.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "summu" ar vārdu "apjomu".

 

24.pants. Izdevumi, kurus paredz likums

(1) Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar finanšu ministra pilnvaru.

15.  24.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ar finanšu ministra pilnvaru";

 

 

 

 

 

15.  24.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ar finanšu ministra pilnvaru";

 

(4) Finanšu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības pirmsstrukturālā finanšu instrumenta (Phare) un Eiropas Savienības politiku instrumentu (Kohēzijas fonda) līdzfinansēto projektu līdzekļu sadali projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī.

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "pasākumu un projektu līmenī".

 

 

 

 

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "pasākumu un projektu līmenī".

 

25.pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole

 (2) Finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finanšu ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā.

16. Papildināt 25.panta otro daļu pēc vārdiem "priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā".

 

 

 

 

 

16. Papildināt 25.panta otro daļu pēc vārdiem "priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā".

 

26.pants. Apropriāciju grozījumi

(1) Valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā un šā likuma 9.pantā noteiktajos gadījumos.

17. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "9.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "9. un 9.1 pantā".

 

 

 

 

 

17. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "9.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "9. un 9.1 pantā".

 

31.pants. Saimnieciskā gada pārskats

(1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) attiecīgajā saimnieciskajā gadā.

(2) Saimnieciskā gada pārskats ietver:

1) visu valsts budžeta norēķinu gada slēguma bilances salīdzinājumā ar iepriekšējā gada bilancēm;

2) pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem kopā ar pielikumu par ieņēmumu atlikumiem saskaņā ar 27.pantu;

3) pārskatu par izdevumiem sakarā ar neparedzētiem gadījumiem gada laikā (saskaņā ar 12.pantu);

4) salīdzinājuma tabulu, kas parāda:

a) neatmaksāto valsts parādu un maksājumus, kas saskaņā ar parāda saistībām veikti kārtējā gadā un pēdējos trijos gados,

b) ikgadējās parāda saistības attiecībā uz pieciem turpmākajiem gadiem;

5) neatmaksāto valsts parādu, valsts ņemto aizņēmumu un doto aizdevumu pilnīgu sarakstu;

6) pārskatu par valsts vārdā izsniegtajiem galvojumiem, kā arī darījumiem sakarā ar valsts galvojumu saistībām;

7) pārskatu par finanšu ministra veiktajām investīcijām šā likuma 34.panta kārtībā;

8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;

9) citus paskaidrojumus, kurus finanšu ministrs atzīst par nepieciešamiem.

(3) Finanšu ministrija līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.novembrim iesniedz Ministru kabinetam Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem, kā arī nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

18. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā."

 

 

 

 

 

18. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā."

 

34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz pašvaldību budžetu, speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par pašvaldību budžetu līdzekļu, speciālā budžeta, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.

19. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar budžeta finansētām institūcijām par naudas līdzekļu ieguldīšanu."

 

15

 

 

 

 

Ministru kabinets 

Ierosinām papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar budžeta finansētajām institūcijām par saimnieciskās darbības rezultātā iegūto naudas līdzekļu, kas nav plānoti valsts budžetā un kuri atrodas Valsts kases kontos, ieguldīšanu.”

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

19. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar budžeta finansētajām institūcijām par saimnieciskās darbības rezultātā iegūto naudas līdzekļu, kas nav plānoti valsts budžetā un kuri atrodas Valsts kases kontos, ieguldīšanu."

 

36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas, darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā arī citus darījumus valsts parāda vadības ietvaros saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ārvalstu finanšu institūciju aizdevuma līgumu nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām, kārto finanšu ministrs. Finanšu ministrs:

1) pārstāv valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos vai pilnvaro citu personu parakstīt šos līgumus;

2) pilnvaro atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā sniegto galvojumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus;

3) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

4) periodiski dara zināmus sabiedrībai valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū;

5) saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (2) Valsts budžeta finansētām institūcijām nav tiesību ņemt aizņēmumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finanšu ministru.

 

20.  36.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts budžeta iestādēm nav tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.";

16

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 36.panta otrajā daļā vārdus ‘’ ja citos likumos nav noteikts citādi’’ ar vārdiem ‘’ja šajā likumā nav noteikts citādi’’.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

20.  36.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts budžeta iestādēm nav tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.";

(3) Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finanšu vadības nolūkiem, nodrošinot aizņēmumu atmaksu tā saimnieciskā gada ietvaros, kurā ņemts aizņēmums.

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

47.pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas

(4) Valsts kasei atbilstoši likumam par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt no pašvaldības budžeta līdzekļiem naudas summas, ko attiecīgā pašvaldība nav savlaicīgi vai pilnā apmērā ieskaitījusi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, norakstot šīs summas no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(5) Par noteiktā termiņā neizdarītajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.

21. Papildināt 47.pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projekta īstenošanu, Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības apturēt asignējumus, pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, kura pārbauda un apstiprina Eiropas politiku instrumenta atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu.”

 

 

 

 

 

21. Papildināt 47.pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projekta īstenošanu, Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības apturēt asignējumus, pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, kura pārbauda un apstiprina Eiropas politiku instrumenta atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu.”

 

Pārejas noteikumi

16. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2006.gadu Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim.

22. Pārejas noteikumos:

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2007.gadu Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.aprīlim.";

 

 

 

 

22. Pārejas noteikumos:

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2007.gadu Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.aprīlim.";

 

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

"17. Šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.novembrim.

18. Šā likuma 9.panta devītajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

19. Šā likuma 9.1 panta pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

20. Šā likuma 16.2 panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.martam.

21. Šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam.

22. Šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūnijam.

23. Šā likuma 47.panta 4.1 daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam.

24. Šā likuma 9.panta septītā, astotā un devītā daļa stājas spēkā  2008.gada 1.janvārī.

25. Šā likuma 9.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

26. Līdz šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu."

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

"17. Šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.novembrim.

18. Šā likuma 9.panta devītajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

19. Šā likuma 9.1 panta pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

20. Šā likuma 16.2 panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.martam.

21. Šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam.

22. Šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūnijam.

23. Šā likuma 47.panta 4.1 daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam.

24. Šā likuma 9.panta septītā, astotā un devītā daļa stājas spēkā  2008.gada 1.janvārī.

25. Šā likuma 9.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

26. Līdz šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu."

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.