likumprojekts "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnesējas gadījumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"

 

Izdarīt likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

Aizstāt 5.panta pirmās daļas 6.punktā, 11.panta pirmajā daļā un 13.panta pirmajā daļā vārdu "trim" ar vārdu "četriem".

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

Eiropas Savienības līdzekļu

apguves lietās

N.Broks


 

Likumprojekta „Grozījumi likumā

“Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 5.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem tiek segta kaitējuma atlīdzība par visu nesamaksāto laika posmu un par trim gadiem uz priekšu. Šajos gadījumos valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) pēc lēmuma par naudas līdzekļu piešķiršanu pieņemšanas piešķirtos naudas līdzekļus pārskaita Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Valsts kases kontā (speciālajā budžetā), bet naudas līdzekļu izmaksu darbiniekiem veic VSAA saskaņā ar 2001.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.378 „Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība”. Tādējādi rodas situācija, ka maksātnespējīgo darba devēju darbinieki nesaņem kaitējuma atlīdzību par periodu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas brīža līdz piešķirto naudas līdzekļu pārskaitīšanai VSAA Valsts kases kontā.

Ņemot vērā radušos situāciju, ka darbiniekiem kaitējuma atlīdzība netiek izmaksāta nepārtraukti, t.i., maksātnespējīgo darba devēju darbinieki, kuriem ir radušās tiesības uz kaitējuma atlīdzību, nesaņem kaitējuma atlīdzību par laika periodu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas tiesā līdz piešķirto līdzekļu pārskaitīšanai VSAA Valsts kases kontā (speciālajā budžetā), ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas turpmāk noteiks, ka Maksātnespējas administrācija kaitējuma atlīdzību maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem segs par visu nesamaksāto laika periodu līdz darba devēja maksātnespējas pasludināšanai tiesā un četriem gadiem uz priekšu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas tiesā. Kaitējuma atlīdzības summa par četriem gadiem uz priekšu tiks pārskaitīta uz VSAA Valsts kases kontu (uz speciālo budžetu). Savukārt VSAA izmaksās kaitējuma atlīdzību par četriem gadiem uz priekšu, sākot no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas dienas tiesā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts noteiks, ka kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, segs par četriem gadiem uz priekšu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas tiesā, tādējādi nodrošinot kaitējuma atlīdzības izmaksu nepārtrauktību.

 

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu kaitējuma atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, izmaksāšanu maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

60,6

Likum- projekts šo jomu neskar

Likum- projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum- projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

1 350,0

+ 6,5

+ 6,5

+ 6,5

+ 6,5

3. Finansiālā ietekme

- 1 289,4

- 6,5

- 6,5

- 6,5

- 6,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir 6,5 tūkst. apmērā. Pasākuma īstenošanai nav nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, jo pasākumu ir iespējams finansēt no radušajiem uzkrājumiem darbinieku prasījumu garantiju fondā uz 2007.gada 1.janvāri.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Laika periodā no 2004.gada līdz 2005.gadam Maksātnespējas administrācija kopā ir apmierinājusi 29 darbinieku prasījumus par kaitējuma atlīdzības segšanu. No darbinieku prasījumu garantiju fonda divu gadu laikā kopumā tika izmaksāta summa 54511 latu (t.sk. kaitējuma atlīdzība par trim gadiem uz priekšu 37883 latu apmērā). Vidējā uz priekšu izmaksātā kaitējuma atlīdzības summa vienam darbiniekam bija 435 lati (435 = 37883 lati / trīs gadi / 29 darbinieki). Tabulā Nr.1 ir attēlotas izmaksātās kaitējuma atlīdzības maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem par laika periodu no 2004.gada līdz 2005.gadam.

Tabula Nr.1

Gads

Apmierināto darbinieku prasījumu skaits

Kaitējuma atlīdzība par visu nesamaksāto laika periodu (latos)

Kaitējuma atlīdzība par 3 gadiem uz priekšu (latos)

Vidējā uz priekšu izmaksātā kaitējuma atlīdzības summa vienam darbiniekam (latos)

2004.gads

12

11952

14718

409

2005.gads

17

4675

23166

454

Kopā:

29

16627

37884

435

 

Saskaņā ar iepriekš minēto Maksātnespējas administrācija plāno 2007.gadā segt kaitējuma atlīdzību 15 darbiniekiem (t.i., vidējais statistiskais rādītājs prasījumiem par kaitējuma atlīdzības segšanu laika periodā no 2004.gada līdz 2005.gadam). Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību tiek segta maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, plānots, ka apmierināmo darbinieku prasījumu par kaitējuma atlīdzības segšanu skaits ar katru gadu samazināsies.

Saskaņā ar iepriekšminēto, veicot grozījumus likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” rodas ietekme uz valsts budžetu 6,5 tūkst. latu apmērā 2007.gadā. Šī summa rodas, reizinot vidējo uz priekšu izmaksāto kaitējuma atlīdzības summu vienam darbiniekam ar plānoto darbinieku prasījumu skaitu 2007.gadā (6525=435*15).

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nepieciešams pieņemt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

 

Pēc likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemšanas nepieciešams pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumos Nr.830 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība””. Ministru kabineta noteikumu projekts paredzēs vienkāršot maksātnespējas procesu administratoriem iesniedzamo veidlapu Maksātnespējas administrācijā aizpildīšanas kārtību un turpmāk kaitējuma, kas iegūts arodslimību vai nelaimes gadījumu rezultātā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim, atlīdzības segšanu maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem par četriem gadiem uz priekšu skaitot no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas dienas. Ministru kabineta noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2006.gada 1.novembrim;

2) Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr.378 „Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība”” (Labklājības ministrijas kompetencē esošs normatīvais akts).

 

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav notikuši.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzēto normu izpildi nodrošinās Labklājības ministrija un Maksātnespējas administrācija, kas saskaņā ar likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ir Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Turklāt attiecīga informācija tiks ievietota Maksātnespējas administrācijas mājas lapā internetā www.mna.gov.lv.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā: vispārējā civilprocesuālajā kārtībā, iesniedzot sūdzību (prasību) tiesā, vai administratīvā procesa kārtībā, iesniedzot sūdzību par likumprojektā konkrēti noteiktajiem Maksātnespējas administrācijas pieņemtajiem lēmumiem Tieslietu ministrijā.

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Tieslietu ministrs                                                         G.Bērziņš

 

 

10.11.2006. 10:35

1375

I.Timofejeva

7099133, ieva.timofejeva@mna.gov.lv

 

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

A.Kveska