2007.gada .aprīlī nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Maksātnespējas likumā„ (nr.69/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: minētais likumprojekts uz .......lpp.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts „Maksātnespējas likums” (Nr. 69/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(327)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Likuma mērķis un būtiskie jēdzieni

I nodaļa

Likuma mērķis un būtiskie jēdzieni

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, citu juridisku personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu, kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai pastāv maksātnespējas pazīmes (turpmāk – parādnieks).

(2) Pret valsti un pašvaldību maksātnespēju nevar ierosināt.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti Finanšu nodrošinājuma likumā.

(6) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz individuālo komersantu un šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi, privāto pensiju fondu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdu “citu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 2. panta pirmajā daļā pēc vārdiem “fizisko personu” ar vārdiem iekavās “(turpmāk – maksātnespējas subjekti)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdus iekavās “(turpmāk – parādnieks)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 2. panta sesto daļu.

Atbalstīts

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu (turpmāk – maksātnespējas subjekti), kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai ir maksātnespējas pazīmes.

(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kuri norādīti Finanšu nodrošinājuma likumā.

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 3. pantā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesā”.

Atbalstīts

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

4.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības process

(1) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu parādnieka maksātspēju pilnā apjomā.

(2) Ierobežota maksātspēja ir parādnieka stāvoklis, kurā tam īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts no parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienas tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

10.

11.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta nosaukumā vārdus “Parādnieka tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem “Tiesiskās aizsardzības process”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdus “Parādnieka tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem “Tiesiskās aizsardzības process”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdus “parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu parādnieka maksātspēju” ar vārdiem “komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus “parādnieka stāvoklis, kurā tam” ar vārdiem “stāvoklis, kurā komercsabiedrībai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 4. panta trešajā daļā vārdu “parādnieka”.

Atbalstīts

4.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.

(2) Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienu tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts no maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienas tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienu tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesība ir nodrošināta ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesība nav nodrošināta ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – administrators) un ir tiesīga pildīt šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos administratora tiesības un pienākumus pilda arī likvidators Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

12.

13.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta otrajā daļā vārdus “administratora tiesības un pienākumus pilda arī likvidators” ar vārdiem “administratora pienākumus pilda un administratora tiesības ir arī likvidatoram”.

Atbalstīts

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos administratora pienākumus pilda arī likvidators, un viņam ir administratora tiesības Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

10.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 10. pantā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa”.

Atbalstīts

10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

11.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību īsteno tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

15.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 11. pantā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa”.

Atbalstīts

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa publiskumu, Maksātnespējas administrācija ved maksātnespējas reģistru un iekļauj tajā šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

16.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesa”.

Atbalstīts

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa publiskumu, Maksātnespējas administrācija kārto maksātnespējas reģistru, kurā un iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

II nodaļa

Administrators

II nodaļa

Administrators

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikāts) var iegūt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju vai ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura pārzina valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratora eksāmenu.

(2) Sertifikātu nevar iegūt persona:

1) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kurai sodu noteicis prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu vai personu, ar kuru prokurors slēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu par Krimināllikumā paredzētajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šo vienošanos apstiprinājusi tiesa;

2) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

3) attiecībā pret kuru pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekle vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

17.

18.

19.

20.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura:”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojekta 13.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;”

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 13. panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikātu).”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta otrās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;”

Uzskatīt līdzšinējos panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu par 2., 3., 4. un 5. punktu.

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

Atbalstīts

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

Atbalstīts

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu;

6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikātu).

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kurai sodu noteicis prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, vai persona, ar kuru prokurors slēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu par Krimināllikumā paredzētajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šo vienošanos apstiprinājusi tiesa;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) attiecībā uz kuru pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts priekšnosacījums administratoru eksāmena kārtošanai.

(2) Personām, kuras ir noklausījušās pilnu administratoru mācību programmu, Maksātnespējas administrācija izsniedz atbilstošu apliecinājumu. Apliecinājums ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama administratoru apmācība, un apstiprina mācību programmu.

21.

22.

23.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus „Maksātnespējas administrācija” ar vārdiem „apmācības veicējs”.

Juridiskā komisija

Izteikt 14.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts atbilstošs apliecinājums.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ministru kabinets nosaka apmācības veicēju un kārtību, kādā veicama administratoru apmācība un apliecinājuma izsniegšana, kā arī apstiprina mācību programmu.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.22

Atbalstīts

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts priekšnosacījums administratoru eksāmena kārtošanai.

(2) Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums. Apliecinājums ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka apmācības veicēju un kārtību, kādā veicama administratoru apmācība un apliecinājuma izsniegšana, kā arī apstiprina mācību programmu.

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Ja administratoru eksāmens ir sekmīgi nokārtots, Maksātnespējas administrācija izsniedz sertifikātu.

(2) Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja pretendents neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām vai uz to attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Maksātnespējas administrācija pārbauda administratora darbību un kvalifikāciju reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas un atestācijas kārtību.

24.

25.

26.

27.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 15. panta otrajā daļā skaitli un vārdus “13. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem” ar skaitļiem un vārdiem “13. panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanai (eksaminācija) un par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu (atestācija) maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanu, par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.27

Atbalstīts

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Ja administratoru eksāmens ir sekmīgi nokārtots, Maksātnespējas administrācija izsniedz sertifikātu.

(2) Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja pretendents neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13. panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Maksātnespējas administrācija pārbauda administratora darbību un kvalifikāciju reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un sertifikāta izsniegšanu, par administratora kvalifikācijas pārbaudi un sertifikāta atjaunošanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Maksātnespējas administrācija sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta izsniegšanas kārtību.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja viņai šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos atņemts vai 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā anulēts sertifikāts un nav pagājuši pieci gadi pēc lēmuma par sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu pieņemšanas dienas.

28.

29.

30.

31.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdus “parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā” ar vārdiem “tiesiskās aizsardzības procesā”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 16.panta trešo daļu pēc vārda „izsniegšanas” ar vārdiem „un atjaunošanas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta ceturtajā daļā skaitli un vārdus “šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos atņemts” ar vārdiem “šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sertifikāta darbība izbeigta”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 16. panta ceturtajā daļā vārdus „pēc lēmuma par sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu pieņemšanas dienas” ar vārdiem „pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu”.

Atbalstīts

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Maksātnespējas administrācija sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sertifikāta darbība izbeigta vai 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā sertifikāts anulēts un nav pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.

17.pants. Sertifikāta atņemšana un anulēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta atņemšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) pret administratoru pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators noteiktajā kārtībā nav atestēts;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta atņemšanu šā likuma 196.pantā noteiktajos gadījumos.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atņem un anulē administratora sertifikātu.

32.

33.

34.

35.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta nosaukumā vārdu “atņemšana” ar vārdiem “darbības izbeigšana”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdu “atņemšanu” ar vārdiem “darbības izbeigšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdu “atņemšanu” ar vārdiem “darbības izbeigšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17. panta ceturtajā daļā vārdus “kādā atņem un anulē administratora sertifikātu” ar vārdiem “kādā maksātnespējas procesa administratora sertifikātu anulē un tā darbību izbeidz”.

Atbalstīts

17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) attiecībā uz administratoru pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators noteiktajā kārtībā nav atestēts;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu šā likuma 198.pantā noteiktajos gadījumos.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbību izbeidz un to anulē.

18.pants. Administratora darbības publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par administratoru:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora kontaktinformācija;

6) sertifikāta atņemšanas vai anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

36.

37.

38.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 18. panta ievaddaļā vārdus “šādas ziņas par administratoru” ar vārdiem “par administratoru šādas ziņas”.

Juridiskā komisija

Izteikt 18. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) administratora tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 18. panta 6. punktā vārdu “atņemšanas” ar vārdiem “darbības izbeigšanas”.

Atbalstīts

18.pants. Administratora darbības publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksta saņemšanas dienas nosūta tiesai priekšlikumu par administratora kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora kandidātu, ja tās rīcībā ir pierādījumi par šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par administratora kandidātu, ja administratora kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora kandidātu neieceļ, ja administratoram pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija triju darbdienu laikā tiesai iesaka citu administratora kandidātu.

39.

40.

41.

42.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 19. panta otrajā daļā vārdu “parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 19. panta ceturtajā daļā vārdu “parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 19. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem „piecu dienu”.

Atbalstīts

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par administratora amata kandidātu, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz šo kandidātu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas ir saistīts ar administratora rīcību konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;

4) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku, ja administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tās;

6) administrators ir personīgi ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem, administrators nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

43.

44.

45.

46.

47.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 20. panta pirmās daļas ievaddaļā un 1. punktā vārdu “parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 2., 3. un 4. punktā vārdu “parādnieku” ar vārdiem “maksātnespējas subjektu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 5. punktā vārdu “parādniekam ir” ar vārdiem “maksātnespējas subjektam ir”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 5. punktā vārdu “pret parādnieku” ar vārdiem “pret maksātnespējas subjektu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 20. panta pirmās 5. punktā vārdu “vai parādnieks” ar vārdiem “vai maksātnespējas subjekts”.

Atbalstīts

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru;

4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) maksātnespējas subjektam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret maksātnespējas subjektu, ja administrators vai maksātnespējas subjekts nav noteikti atteicies no tām;

6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

Administrators atrodas interešu konfliktā, ja viņam konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā jāpilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administratoram jāpilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir administrators vai tā radinieks.

48.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 21. pantā vārdus “ja viņam konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā jāpilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administratoram jāpilda” ar vārdiem “ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administrators pilda”.

Atbalstīts

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa radinieks.

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) administrators neatbilst šā likumā 13.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) administrators neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) administrators nepilda tiesas nolēmumu;

4) administrators nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) administrators objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) administratoram atņemts vai anulēts sertifikāts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi neuzticību administratoram.

49.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta otrās daļas 7. punktā vārdu “administratoram atņemts” ar vārdiem “administratora sertifikāta darbība izbeigta”.

Atbalstīts

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) viņš neatbilst šā likumā 13.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.

23.pants. Administratora atkāpšanās

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kam pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no pienākumu pildīšanas, ja viņam pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, un vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja Administrators atkāpjas vai tiek atcelts, ieceļ citu administratoru šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc iecelšanas jaunais administrators nekavējoties iesniedz Uzņēmumu reģistrā tiesas lēmumu par viņa iecelšanu.

(3) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts, tiesas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par 30 darbdienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(4) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(5) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administratora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(6) Jaunajam administratoram, uzsākot pienākumu pildīšanu, ir pienākums noformēt nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

50.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 24. panta trešajā daļā skaitli un vārdu “30 darbdienām” ar skaitli un vārdu “30 dienām”.

Atbalstīts

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.

(2) Pēc iecelšanas jaunais administrators nekavējoties iesniedz Uzņēmumu reģistram tiesas lēmumu par viņa iecelšanu.

(3) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt garāks par 30 dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(6) Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts;

2) ja administrators atkāpjas;

3) ja tiek izbeigts parādnieka tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

51.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 25. panta 3. punktā vārdu “parādnieka”.

Atbalstīts

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja administrators atkāpjas no amata;

3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona;

2) Valsts ieņēmumu dienestā deklarē vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa norisi sniedz informāciju tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) sadarbojas ar pilnvarotajām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi. Šī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) izskata sūdzību par konkrētā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzības iesniedzējam;

6) sniedz tiesībsargājošās institūcijās ziņojumus un materiālus par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisē atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

52.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 26. pantā vārdu “parādnieka”.

Atbalstīts

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) sniedz par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi informāciju tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi. Šā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem;

6) sniedz tiesībsargājošajām institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisē atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisē;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo informāciju par parādnieku, kas nepieciešama parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) ja nepieciešams, pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem;

5) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 27. panta ievaddaļā vārdu “parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 27. panta 1. punktā vārdus “parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem “komercsabiedrības informāciju, kas nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 27. panta 1. punktā vārdus “parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem „maksātnespējas subjekta informāciju, kas nepieciešama”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 27. panta 2. punktā vārdus “parādnieku, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem “komercsabiedrību, kas nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 27. panta 2. punktā vārdus “parādnieku, kas nepieciešama parādnieka” ar vārdiem “maksātnespējas subjektu, kas nepieciešama”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 27. panta 3. punktā vārdu “parādnieka”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 27.panta 4.punktu.

Atbalstīts

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

priekšlik.

Nr.55

Atbalstīts

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

priekšlik.

Nr.57

Atbalstīts

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no maksātnespējas subjekta informāciju, kas nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisē;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai.

(2) Administrators neatbild par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti pirms viņa stāšanās pie pienākumu pildīšanas.

60.

Juridiskā komisija

Aizstāt 28.pantā vārdu „parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „maksātnespējas subjekts” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

29.pants. Prasības pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

61.

Juridiskā komisija

Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdu „parādniekam” ar vārdiem „maksātnespējas subjektam”.

Atbalstīts

29.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir jābūt šajā likumā paredzētajam nodrošinājumam tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai. Administratora nodrošinājums ir tā darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

62.

63.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 30. panta pirmajā daļā vārdus “ir jābūt šajā likumā paredzētajam nodrošinājumam” ar vārdiem “ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 30. panta pirmajā daļā vārdu “parādniekam” ar vārdiem “maksātnespējas subjektam”.

Atbalstīts

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

B sadaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process

64.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt B sadaļas nosaukumā vārdu “Parādnieka”.

Atbalstīts

B sadaļa

Tiesiskās aizsardzības process

V nodaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

65.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt V nodaļas nosaukumā vārdu “Parādnieka”.

Atbalstīts

V nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

31.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process (turpmāk – tiesiskās aizsardzības process) ir piemērojams komercsabiedrībām.

66.

67.

68.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 31. panta nosaukumā vārdu “Parādnieka”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 31. panta tekstā vārdu “Parādnieka” un vārdus iekavās “turpmāk – tiesiskās aizsardzības process).

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 31. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi, privāto pensiju fondu.”

Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

Atbalstīts

31.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām.

(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas priekšnosacījumi

(1) Parādniekam ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, ja parādniekam ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) parādnieka aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) parādnieks ne mazāk kā trīs gadus reģistrēts Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniedzis normatīvajos aktos paredzētos gada pārskatus par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesu nevar ierosināt, ja:

1) pret parādnieku ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai parādnieks pats ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) parādnieka dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme, biedram vai to ģimenes locekļiem ir kreditora prasījums pret parādnieku un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā parādniekam ir izšķiroša ietekme, ir pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5) parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja parādnieks ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tā pienākums ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu piecas darbdienas pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.

69.

70.

71.

72.

73.

74.

75.

76.

77.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta nosaukumā vārdu “ierosināšanas” ar vārdiem “lietas ierosināšanas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “parādniekam” ar vārdu “sabiedrībai”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 32. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “parādniekam” ar vārdu “Komercsabiedrībai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “ierosināšanu” ar vārdiem “lietas ierosināšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “tās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 32. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) tā ne mazāk kā trīs gadus reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.”

Juridis kā komisija

Aizstāt 32.panta otrās daļas ievaddaļā vārdu „procesu” ar vārdiem „procesa lietu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 32. panta otrajā un trešajā daļā vārdu “parādnieks”(attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32. panta trešajā daļā vārdus “piecas darbdienas” ar vārdiem “piecas dienas”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.71

Atbalstīts

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) tās aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) tā ne mazāk kā trīs gadus reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme, biedram vai viņu ģimenes locekļiem ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme, pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas.

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes ir šādas:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā to, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kur prasījumu izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu vai kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) parādnieka pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, termiņa atlikšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

78.

79.

80.

81.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 33. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 33. panta pirmās daļas 5. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 33. panta pirmās daļas 2. un 5. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “komercsabiedrības”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 33.panta trešajā daļā vārdus „pamatparāda palielinājuma naudas” un pēc vārdiem „nodokļu prasījumiem” papildināt ar vārdiem „nodokļu pamatparāda summas”.

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.80

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.80

Atbalstīts

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā saistību, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, termiņa atlikšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana

82.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt VI nodaļas nosaukumā vārdu “ierosināšana” ar vārdiem “lietas ierosināšana”.

Atbalstīts

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz parādnieks.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ viņš nav spējīgs veikt saistību izpildi;

6) visu neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš, kopējo summu;

7) visu saistību, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā, kopējo summu;

8) visu parādnieka aktīvu kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai.

(3) Pieteikumam parādnieks pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kas ietver informāciju par laikposmu no gada sākuma un sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstisku apliecinājumu, ka parādniekam pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

83.

84.

85.

86.

87.

88.

89.

90.

91.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrība”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 2. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 5. punktā vārdus “viņš nav spējīgs” ar vārdu “tā nav spējīga”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta otrās daļas 8. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 34. panta pirmajā daļā, otrās daļas 2., 3. un 8. punktā vārdu “parādnieka” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrības”( attiecīgā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 34. panta trešās daļas ievaddaļā vārdu “parādnieks”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. panta trešās daļas 4. punktā vārdus “rakstisku apliecinājumu, ka parādniekam” ar vārdiem “rakstveida apliecinājumu, ka sabiedrībai”.

Juridiskā komisija

Izteikt 34. panta trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

”4) rakstveida apliecinājumu, ka komercsabiedrībai pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.88

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.91

Atbalstīts

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai.

(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsar dzības procesa lietas ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas datums;

5) tiesiskās aizsardzības procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pasludināšanas datums;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanas datums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

92.

93.

94.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 35. panta ievaddaļā vārdus “ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa lietu” ar vārdiem “maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 35. panta 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“1) sabiedrības firmu;

2) sabiedrības reģistrācijas numuru;

3) sabiedrības juridisko adresi;”.

Juridiskā komisija

Izteikt 35. panta 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“1) komercsabiedrības firmu;

2) komercsabiedrības reģistrācijas numuru;

3) komercsabiedrības juridisko adresi;”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.94

Atbalstīts

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas:

1) komercsabiedrības firma;

2) komercsabiedrības reģistrācijas numurs;

3) komercsabiedrības juridiskā adrese;

4) lietas ierosināšanas datums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanas datums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret parādnieku, kur tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras parādnieks pilnībā iekļāvis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

95.

96.

97.

98.

99.

100.

Juridiskā komisija

Papildināt 36.panta nosaukumu pēc vārda „procesa” ar vārdu „lietas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 36. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “komercsabiedrības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta otrajā daļā vārdus “pret parādnieku” ar vārdu “pret sabiedrību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta otrajā daļā vārdus “kuras parādnieks pilnībā iekļāvis” ar vārdu “kuras sabiedrība pilnībā iekļāvusi”.

Juridiskā komisija

Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, kur tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.97

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.100

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.100

Atbalstīts

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina parādnieks.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas parādnieka saistības;

2) tās parādnieka saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to parādnieka saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) parādnieka pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) darījumu veidus un apmērus, kurus parādnieks var veikt, nesaskaņojot ar administratoru.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā bez attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstiskas piekrišanas ir aizliegts paredzēt ieķīlātās parādnieka mantas vai tās daļas atsavināšanu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā bez attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstiskas piekrišanas ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu.

101.

102.

103.

104.

105.

106.

107.

108.

109.

110.

111.

112.

113.

114.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieks” ar vārdu “sabiedrība”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 1. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 37. panta pirmajā daļā un otrās daļa 1.punktā vārdu “parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “parādnieka saistības” ar vārdiem “sabiedrības saistības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “parādnieka tiesiskās” ar vārdu “tiesiskās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 3. punktā vārdus “parādnieka saistību” ar vārdiem “sabiedrības saistību”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 37. panta otrās daļas 2., 3. punktā vārdus “parādnieka saistību” ar vārdiem “komercsabiedrības saistību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 3. punktā vārdus “parādnieka tiesiskās” ar vārdu “tiesiskās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “parādnieka tiesiskās” ar vārdu “tiesiskās”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 6. punktā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta otrās daļas 8. punktā vārdu “parādnieks” ar vārdu “sabiedrība”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 37. panta trešajā daļā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 37. panta otrās daļa 6., 8.punktā un trešajā daļā vārdu “parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 37.panta ceturtajā daļā vārdus „pamatparāda palielinājuma naudas”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.103

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.103

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.107

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.107

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.113

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.113

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.113

Atbalstīts

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas komercsabiedrības saistības;

2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt ieķīlātās komercsabiedrības mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Parādnieks nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešama divu trešdaļu to nenodrošināto kreditoru piekrišana pēc prasījumu kopsummas, kuru prasījumu izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(4) Ja kreditora prasījuma (pilnībā vai daļēji) izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, parādniekam nav nepieciešams saņemt attiecīgā kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Parādnieka dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanā.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu parādnieks nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem izdarot saskaņojuma atzīmi uz plāna.

115.

116.

117.

118.

119.

120.

121.

122.

123.

124.

125.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta pirmajā daļā vārdu “Parādnieks” ar vārdu “Sabiedrība”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta ceturtajā daļā vārdus “parādniekam nav nepieciešams saņemt” ar vārdiem “sabiedrībai nav nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta ceturtajā daļā vārdus “parādniekam nav nepieciešams saņemt” ar vārdiem “komercsabiedrībai nav nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 38. panta ceturtajā daļā vārdus „(pilnībā vai daļēji)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta piektajā daļā vārdu “Parādnieka” ar vārdu “Sabiedrības”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta pirmajā un piektajā daļā vārdu “Parādnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “Komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta sestās daļas 1. teikumā vārdus “parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā” ar vārdiem “sabiedrība to nekavējoties”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta sestās daļas 1. teikumā vārdus “parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā” ar vārdiem “komercsabiedrība to nākamajā dienā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta sestās daļas 2. teikumā vārdu “parādnieks” ar vārdu “sabiedrība”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 38. panta sestās daļas 2. teikumā vārdu “parādnieks” ar vārdu “komercsabiedrība”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 38. panta septītajā daļā vārdus “triju darba dienu” ar vārdiem “piecu dienu”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.120

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.117

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.120

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.122

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšlik.

Nr.124

Atbalstīts

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveidu atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešama to divu trešdaļu nenodrošināto kreditoru piekrišana pēc prasījumu summas, kuru prasījumu izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(4) Ja kreditora prasījuma izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, komercsabiedrībai nav nepieciešama attiecīgā kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā nosūta to administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem izdarot saskaņojuma atzīmi uz plāna.

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Parādniekam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā not eiktajā kārtībā;

2) tiesa, izvērtējot parādnieka, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes iespējām, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, nodrošinātais kreditors var lūgt tiesu, pieņemot nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

126.

127.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 39. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskā komisija

Aizstāt 39. panta pirmajā daļā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.127

Atbalstīts

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) tiesa, izvērtējot komercsabiedrības, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pieņemot nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to ir apstiprinājusi tiesa.

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kas ir virs likumiskajiem procentiem;

3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

(3) Ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, šā panta otrās daļas 2.punktā piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.

128.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 40.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „pamatparāda palielinājuma naudas” ar vārdiem „nokavējuma naudas”.

Atbalstīts

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kuri ir virs likumiskajiem procentiem;

3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

(3) Ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, šā panta otrās daļas 2.punktā piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Parādnieks iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, kam pievienoti ar kreditoriem saskaņoti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi un administratora atzinums, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā sekmēs parādnieka maksātspējas ātrāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar parādnieka kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, grozot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

(4) Administrators triju darbdienu laikā iesniedz apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozīšanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

129.

130.

131.

132.

133.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 41. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskā komisija

Aizstāt 41. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 41. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 41. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 41. panta ceturtajā daļā vārdu “parādnieka”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.130

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.132

Atbalstīts

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā sekmēs komercsabiedrības maksātspējas ātrāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot grozījumus tajā, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

(4) Administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas administrācijai apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozīšanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu spēkā stāšanās dienas.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

43.pants. Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā parādniekam ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt parādnieka finansiālo situāciju vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad tā ir parādnieka pamatdarbība un tas ir ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa plānā.

(2) Parādnieks, rakstiski saskaņojot ar administratoru un neveicot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstiski ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja parādnieks ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstiski sniegt administratoram visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt administratoram iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstiski saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

134.

135.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 43. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskā komisija

Aizstāt 43. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.135

Atbalstīts

43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo situāciju vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa plānā.

(2) Komercsabiedrība, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt komercsabiedrības saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesā (1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām. (2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators: 1) pieprasa no parādnieka ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu parādnieka aktīvu un saistību izvērtēšanu; 2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. (3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu: 1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajā publiskajā reģistrā pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu; 2) triju darbdienu laikā iesniedz apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā; 3) triju darbdienu laikā iesniedz tiesas sprieduma norakstu attiecīgajiem publiskajiem reģistriem par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un tiesas lēmuma norakstu par administratora iecelšanu; 4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 5) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi; 6) šajā likumā noteiktajos gadījumos nekavējoties iesniedz pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot pieteikumam nepieciešamās ziņas.	136. 137. 138. 139.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 44. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā). Juridiskā komisija Aizstāt 44. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā). Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 44. panta trešajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”. Juridiskā komisija Aizstāt 44. panta trešajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.137 Atbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.139 Atbalstīts	44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā (1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic komercsabiedrības darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām. (2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators: 1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas, tās aktīvu un saistību izvērtēšanai; 2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. (3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu: 1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajam publiskajam reģistram pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu; 2) piecu dienu laikā iesniedz apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesas spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā; 3) piecu dienu laikā iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu; 4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi; 5) pieprasa komercsabiedrībai un saņem no tās visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi; 6) šajā likumā noteiktajos gadījumos nekavējoties iesniedz pieteikumu tiesai par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.
45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana (1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai parādnieka pieteikumu. (2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja: 1) parādnieks ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu; 2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru; 3) ja pret parādnieku Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. (3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja: 1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas; 2) parādnieks nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus. (4) Parādnieks iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja parādnieks ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. (5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par parādnieka maksātspēju vai maksātnespēju. (6) Parādnieks pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstisku atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi. (7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai. (8) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi un to, ka parādniekam piemērojams maksātnespējas process. (9) Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu.	140. 141. 142. 143. 144. 145.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 45. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “sabiedrība” (attiecīgajā locījumā). Juridiskā komisija Aizstāt 45. pantā vārdu “parādnieks” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgajā locījumā). Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 45. pantā otrās daļas 1. punktā vārdus “parādnieks ir iesniedzis” ar vārdiem “sabiedrība ir iesniegusi”. Juridiskā komisija Aizstāt 45. pantā otrās daļas 1. punktā vārdus “parādnieks ir iesniedzis” ar vārdiem “komercsabiedrība ir iesniegusi”. Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 45. pantā ceturtajā daļā vārdus “ja parādnieks ir izpildījis” ar vārdiem “ja tā ir izpildījusi”. Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 45. panta devītajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.141 Atbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.143 Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana (1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu. (2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja: 1) komercsabiedrība ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu; 2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru; 3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. (3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja: 1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai sniegusi nepatiesas ziņas; 2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus. (4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. (5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par komercsabiedrības maksātspēju vai maksātnespēju. (6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi. (7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai. (8) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi un to, ka komercsabiedrībai piemērojams maksātnespējas process. (9) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.
46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izbeigšanai.	146. 147.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 46. pantā vārdu “parādnieka” ar vārdu “sabiedrības”. Juridiskā komisija Aizstāt 46. pantā vārdu “parādnieka” ar vārdu “komercsabiedrības”.	Daļēji atbalstīts Iekļauts priekšlik. Nr.147 Atbalstīts	46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.
				VIII nodaļa Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības
				47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespēja Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā sadaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tā tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.
				48.pants. Lauksaimniecības produktu ražotājs (1) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus maksātnespējas procesa ierosināšanas dienā, bet tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas gadījumā –parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes. (2) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteikto.
				49.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam (1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tad, ņemot vērā šā likuma 179.panta otrās daļas nosacījumus, šā procesa īstenošanas termiņš var būt garāks par gadu. Ar tiesas nolēmumu šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem. (2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kuri ietekmē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
				50.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšana (1) Bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimniecības ražošanas sezonālo raksturu un tās atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām. (2) Lai gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu ražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt garāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.
				51.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana (1) Bankrota procesā pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību. (2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu. (3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli. (4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā bankrota procedūras ietvaros.
				52.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi (1) Ja šā likuma 180.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu bankrota procesā var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā. (2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam, kas atrodas nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvajā teritorijā. (3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.
C sadaļa Juridiskās personas maksātnespējas process				C sadaļa Juridiskās personas maksātnespējas process
VIII nodaļa Maksātnespējas procesa pieteikums	148.	Saeimas Juridiskais birojs Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “VIII nodaļa Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi”	Atbalstīts	IX nodaļa Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi
47.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākus parādus, kuri atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kuriem ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors (kreditori) ir nosūtījis uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena; 4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus; 5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā; 6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.	149. 150. 151. 152.	Saeimas Juridiskais birojs Izteikt 47. pantu šādā redakcijā: “47. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).” Saeimas Juridiskais birojs Izteikt 47. pantu kā 48. pantu. Saeimas Juridiskais birojs Izteikt līdzšinējā 47. panta ievaddaļu šādā redakcijā: “Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:” Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 47. panta 2. punktā vārdus “vairākus parādus, kuri” ar vārdiem “vairākas parādu saistības, kuras”.	Atbalstīts Atbalstīts (sk.46.lpp.) Atbalstīts Atbalstīts	53. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).
48.pants. Personas, kas var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu (1) Maksātnespējas procesa pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt: 1) kreditors vai kreditori; 2) parādnieks; 3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona. (2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas un šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kuri atbilst šā likuma 2.panta ceturtajai daļai.	153. 154.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt no VIII nodaļas 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54. pantu un izteikt tos kā IX nodaļas 50., 51., 52., 53., 54., 55 un 56. pantu. Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 48. panta otrajā daļā vārdus “izņemot gadījumus, kuri atbilst šā likuma 2. panta ceturtajai daļai” ar vārdiem “izņemot šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā”.	Atbalstīts /sk. 56-64.lpp/ Atbalstīts	54.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kurā ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena; 4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus; 5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā; 6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
	155.	Saeimas Juridiskais birojs Papildināt VIII nodaļu ar jaunu 49. pantu šādā redakcijā: “49. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte Maksātnespējas administrācija ieraksta Maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu: 1) parādnieka firma; 2) parādnieka reģistrācijas numurs; 3) parādnieka juridiskā adrese; 4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums; 5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs; 6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija; 7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums; 8) kreditoru pieteikšanās termiņš; 9) kreditoru sapulces datums, laiks un norises vieta; 10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums; 11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu); 12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta); 13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums; 14) ieraksta izdarīšanas datums.”	Atbalstīts	55. pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu: 1) parādnieka firma; 2) parādnieka reģistrācijas numurs; 3) parādnieka juridiskā adrese; 4) lietas ierosināšanas datums; 5) ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs; 6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija; 7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums; 8) kreditoru pieteikšanās termiņš; 9) kreditoru sapulces datums, laiks un vieta; 10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums; 11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu); 12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta); 13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums; 14) ieraksta izdarīšanas datums.
49.pants. Kreditora maksātnespējas procesa pieteikums (1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 47.panta 1., 2. un 3.punktā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā. (2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu. (3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru un tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu. (4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par tā izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus. (5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram pastāv vai ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un (vai) kaitējuma atlīdzība, un pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs to nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā. (6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. (7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus (ja tādi ir kreditora rīcībā) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai. (8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta maksātnespējas procesa pieteikuma kopiju Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.	156. 157.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 49. pantā piektajā daļā vārdus “un (vai)” ar saikli “un”. Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt līdzšinējā 49. pantā septītajā daļā iekavu zīmes.	Atbalstīts Atbalstīts	/sk. 57.lpp./
50.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums (1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona. (2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs; 4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 5) informāciju, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi. (3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 47.panta 3., 4. un 5.punktā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā. (4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno: 1) pārvaldes institūciju, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tos var identificēt un tie ir sasniedzami; 2) kreditoru sarakstu, kurā norādītas šādas ziņas: nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese, parāda summa, samaksas termiņš un saistību rašanās pamats; 3) likumā noteiktā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu; 4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, kurā norādītas šādas ziņas: nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese, parāda summa, samaksas termiņš un saistību rašanās pamats). Parādnieka bilancei un bilances pielikumiem jābūt sastādītiem ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma; 5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu; 6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei; 7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem; 8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām; 9) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu; 10) apliecinājumu tam, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi. (5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu. Apliecinājumā norāda: 1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai; 2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai; 3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.	158.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 50. panta ceturtās daļas 4. punktā vārdus “bilancei un bilances pielikumiem jābūt sastādītiem” ar vārdiem “bilance un bilances pielikumi sastādāmi”.	Atbalstīts	/sk.59.lpp./
51.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā (1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 47.panta 5.punktā norādītajai maksātnespējas procesa pazīmei. (2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmas šā likuma 50.panta otrās, trešās un ceturtās daļas normas.	159.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izslēgt likumprojekta 51.panta otrajā daļā pēc vārda „trešās” vārdu „un” un pēc vārda „ceturtās” papildināt teikumu ar vārdiem „un piektās”.	Atbalstīts	/sk.62.lpp./
52.pants. Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītās personas maksātnespējas procesa pieteikums (1) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. (2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu; 5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku; 6) informāciju, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – dalībvalstī) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra; 7) pagaidu administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi un citu kontaktinformāciju, ja tiesa, kas pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ir iecēlusi šādu pagaidu administratoru. (3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno: 1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku; 2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā; 3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē; 4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.	160. 161. 162.	Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 52.panta nosaukumu šādā redakcijā: „52.pants. Padomes regulā Nr.1346/2000 norādītās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saturs”. Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 52. panta nosaukumā vārdus “regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītās” ar vārdiem “regulā norādītās”. Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt līdzšinējā 52. panta otrās daļas 7. punktu.	Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	/sk.62.lpp./
53.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai (1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors. (2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā. (3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.				/sk.64.lpp./
54.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu (1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana. (2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu.				/sk.64.lpp./
IX nodaļa Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas sekas	163.	Saeimas Juridiskais birojs Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “IX nodaļa Juridisk ās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un sekas”	Atbalstīts	X nodaļa Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas
				56.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu (1) Maksātnespējas procesa pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt: 1) kreditors vai kreditori; 2) parādnieks; 3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona. (2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.
				57.pants. Kreditora maksātnespējas procesa pieteikums (1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 54.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā. (2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu. (3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu. (4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus. (5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 54.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs to nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā. (6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. (7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai. (8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā procesa pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.
				58.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums (1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona. (2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs; 4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi. (3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 54.panta 3., 4. un 5.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā. (4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno: 1) pārvaldes institūciju, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami; 2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu; 3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu; 4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot parādnieka nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma; 5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu; 6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei; 7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem; 8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām; 9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu; 10) apliecinājumu tam, ka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi. (5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu. Apliecinājumā norāda: 1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai; 2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai; 3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.
				59.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā (1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 54.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei. (2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 58.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.
				60.pants. Padomes regulā minētās personas maksātnespējas procesa pieteikums (1) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. (2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums; 2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu; 5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku; 6) informāciju par to, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – dalībvalsts) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. (3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno: 1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku; 2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā; 3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē; 4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.
				61.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai (1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors. (2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā. (3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.
				62.pants. Aizliegums grozīt maksātnes pējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu (1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana. (2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt šo pieteikumu.

55.pants. Kreditora un parādnieka rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

63.pants. Kreditora un parādnieka rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

56.pants. Administratora darbības līdz lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā administratora pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā tiesai par parādnieka stāvokli norāda šādu informāciju:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī sagatavo atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, un iesniedz minētos sarakstus un atzinumu tiesā;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošas mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esību, to atbilstību maksātnespējas pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz tā parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un nepieciešamas maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, norādot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

164.

165.

166.

167.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt līdzšinējā 56. panta otrās daļas ievaddaļā vārdu “tiesai”.

Juridiskā komisija

Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt līdzšinējā 56. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt līdzšinējā 56. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “un iesniedz minētos sarakstus un atzinumu tiesā”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.165

Atbalstīts

64.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī sagatavo atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esamību, to atbilstību maksātnespējas procesa pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz viņa parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst viņa pienākumu izpildes nodrošināšanai.

57.pants. Maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un citi saziņas līdzekļi;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un norises vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

168.

Juridiskā komisija

Aizstāt 57.panta 6.punktā vārdus „citi saziņas līdzekļi” ar vārdiem „cita kontaktinformācija”.

Atbalstīts

65.pants. Maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

X nodaļa

Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

169.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt X nodaļas nosaukumā vārdu “Parādnieka” ar vārdiem “Juridiskās personas”.

Atbalstīts

XI nodaļa

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

58.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas pieaugums arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods, un procentu pieaugums prasījumiem (nodokļu prasījumiem tiek pārtraukta arī pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšana).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts parādnieka maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

170.

171.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 58. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas process” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “maksātnespējas process” (attiecīgajā locījumā).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 58.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) (nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).”

Atbalstīts

66.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) (nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā.

59.pants. Administratora pilnvaras pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

172.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 59. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas procesa” ar vārdiem “maksātnespējas procesa”.

Atbalstīts

67.pants. Administratora pilnvaras pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tās 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

60.pants. Administratora darbības pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) triju darbdienu laikā pēc attiecīga tiesas sprieduma saņemšanas iesniedz ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiesas sprieduma norakstu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu;

2) triju darbdienu laikā pēc attiecīga tiesas nolēmuma saņemšanas iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas nolēmumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesas nolēmumu par administratora iecelšanu un nostiprina paraksta tiesības parādnieka pārstāvībai;

3) nekavējoties uzsāk parādnieka mantas un dokumentu pilnu revīziju;

4) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā;

7) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par parādnieka maksātnespējas procesa cēloņiem;

8) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

9) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par parādnieka maksātnespējas procesa iespējamiem finansēšanas avotiem;

10) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī nosūtot paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram;

12) triju darbdienu laikā no maksātnespējas stāvokļa risinājuma spēkā stāšanās brīža iesniedz maksātnespējas reģistrā ieraksta izdarīšanai pieteikumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu;

13) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personīgi atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par sabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, Padomes regulas Nr.1346/2000 22.panta 2.punktā norādītā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā norādītā persona triju darba dienu laikā no brīža, kad Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu. Pieteikumā norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru, kā arī paskaidrojumu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, un to, kādas dalībvalsts tiesību akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 1.punktā norādītajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators triju darbdienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem (kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī) paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar Padomes regulā Nr.1346/2000 noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu, administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru, pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu, dalībvalsti, kuras tiesību akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai, kā arī paskaidrojumu, ka kreditora pieteikumā jānorāda informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja Latvijā pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisei, kas uzsākta citā dalībvalstī pret parādnieku, un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

173.

174.

175.

176.

177.

178.

179.

180.

181.

182.

183.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas procesa” ar vārdiem “maksātnespējas procesa”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta pirmajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 60.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „mantas un dokumentu pilnu revīziju” ar vārdiem „dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta pirmās daļas 10. punktā vārdus “regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski informē” ar vārdiem “vismaz reizi gadā rakstveidā informē”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta pirmās daļas 10. punktā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta septītās daļas 1. teikumā vārdus “triju darba dienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 60. panta septītās daļas 1. teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“kurā norāda:

1) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) paskaidrojumu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.”;

Vienlaikus izslēgt 2. teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta devītās daļas 1. teikumā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 60. panta devītās daļas 1. teikumā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 60. panta devītās daļas 1. teikumā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 60. panta devītās daļas 1. teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru,

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3. panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) paskaidrojumu, ka kreditora pieteikumā norādāma informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.”;

Vienlaikus izslēgt 2. teikumu.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

68.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) piecu dienu laikā pēc attiecīgā tiesas sprieduma saņemšanas iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu;

2) piecu dienu laikā pēc attiecīgā tiesas nolēmuma saņemšanas iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas nolēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesas nolēmumu par administratora iecelšanu un nostiprina paraksta tiesības parādnieka pārstāvībai;

3) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju;

4) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

7) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem;

8) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

9) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par maksātnespējas procesa iespējamiem finansēšanas avotiem;

10) vismaz reizi gadā rakstveidā informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī nosūtot paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājum a un tās nodošanu administratoram;

12) piecu dienu laikā no maksātnespējas stāvokļa risinājuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu;

13) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku norakstu un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt Maksātnespējas administrācijai pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību, kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3. panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) uz to, ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

61.pants. Administratora tiesības pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādu saistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt kreditoram iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātu kreditora prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā.

184.

185.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 61. pantā vārdus “parādnieka maksātnespējas procesa” ar vārdiem “maksātnespējas procesa”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 61.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

„14) ja nepieciešams, pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.”

Atbalstīts

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

69.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar triju ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

14) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.

XI nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

XII nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

62.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Administrators parādnieka pārstāvi ieceļ atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūciju locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja šī persona var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un tā darbību un šajā pantā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā noteiktā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

70.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūciju locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā noteiktā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

63.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu;

4) pieprasīt administratoram sasaukt kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

71.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

64.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām tam ir paziņots, kā arī sniegt viņa rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvim ar pieņemšanas un nodošanas aktu ir jānodod administratoram visi parādnieka organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumenti, kā arī parādnieka zīmogs un spiedogs 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, tā pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

186.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 64. panta otrajā daļā vārdus “pārstāvim ar pieņemšanas un nodošanas aktu ir jānodod administratoram visi parādnieka organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumenti, kā arī parādnieka zīmogs un spiedogs 10 darbdienu laikā” ar vārdiem “pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā”.

Atbalstīts

72.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām viņam ir paziņots, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas . Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

65.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasītās ziņas, viņam nekavējoties par to ir jāziņo administratoram vai tiesai, norādot iemeslus, kāpēc šādas ziņas nav viņa rīcībā.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par nespēju rakstiski sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs tam ir zināms.

187.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 65. panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “10 darbdienu” ar skaitli un vārdu “10 dienu”.

Atbalstīts

73.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasītos ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

66.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrību biedru, pārvaldes institūciju locekļiem.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas.

74.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem.

XII nodaļa

Kreditoru prasījumi

XIII nodaļa

Kreditoru prasījumi

67.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram tiesas noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi un garāks par trim mēnešiem un kas skaitāms no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, viņš savu kreditora prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav garāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa notecējuma kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu kreditora prasījuma iesniegšanai, bet kreditora prasījumu iesniedzis gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un tā rašanās laiku, atsevišķi norādot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, kā arī tam piev ieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda Padomes regulas Nr.1346/2000 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, administrators pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstisku atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators nav informējis kreditoru, kreditoram ir tiesības atsaukt tā interesēs iesniegtos prasījumus, iesniedzot atsaukumu administratoram. Administratoram jāatsauc kreditoru prasījumi divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

188.

189.

< /span>

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 67. panta piektajā daļā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta (domicils)” ar vārdu “dzīvesvieta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 67. panta sestās daļas pēdējā teikumā vārdus “Administratoram jāatsauc” ar vārdiem “Administrators atsauc”.

Atbalstīts

75.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav garāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa beigām kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu prasījuma iesniegšanai, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un tā rašanās laiku, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, un pievieno tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

68.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators ved kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē.

190.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 68.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Maksātnespējas administrācijas prasījums par tās piešķirtajiem naudas līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai un maksātnespējas procesa administrēšanas izmaksu segšanai tiek reģistrēts kreditoru prasījumu reģistrā, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas nosūtītajiem apliecinošajiem dokumentiem par darbinieku prasījumu apmierināšanu, kā arī par maksātnespējas procesa administrēšanas izmaksu segšanu un administratora lēmumu par Maksātnespējas administrācijas prasījuma iekļaušanu kreditoru prasījumu reģistrā.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

76.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē.

(3) Maksātnespējas administrācijas prasījums par tās piešķirtajiem naudas līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai un maksātnespējas procesa administrēšanas izmaksu segšanai tiek ierakstīts kreditoru prasījumu reģistrā, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas nosūtītajiem apliecinošajiem dokumentiem par darbinieku prasījumu apmierināšanu, kā arī par maksātnespējas procesa administrēšanas izmaksu segšanu un administratora lēmumu par Maksātnespējas administrācijas prasījuma iekļaušanu kreditoru prasījumu reģistrā.

69.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš pieteicis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ne vēlāk kā septiņas darbdienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

191.

192.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 69. panta otrajā daļā vārdus “ne vēlāk kā septiņas darbdienas” ar vārdiem “ne vēlāk kā septiņas dienas”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 69. panta otrajā daļā vārdus “ne vēlāk kā septiņas darbdienas” ar vārdiem “septiņas dienas”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.192

Atbalstīts

77.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš pieteicis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim septiņas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

70.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

78.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

71.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Administrators pārbauda katra pieteiktā kreditora prasījuma pamatotību un pieņem pamatotu lēmumu par prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai atzīt daļēji tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Administrators neatzīst kreditora prasījumu, par kuru starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds vai par kura pastāvēšanu nav pierādījumu.

(5) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais kreditora prasījums pēc pārsūdzības termiņa notecēšanas tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja attiecīgais administratora lēmums ir ticis pārsūdzēts. Līdz brīdim, kamēr tiesa izskata attiecīgo sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet attiecīgajam kreditoram nepiešķir balsstiesības.

(6) Ja kreditors neceļ tiesā prasību tiesas noteiktajā termiņā, attiecīgais kreditora prasījums ir izslēdzams no kreditoru prasījumu reģistra.

(7) Ja tiesas noteiktajā termiņā attiecīgais kreditors ceļ prasību tiesā, attiecīgais kreditora prasījums ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet attiecīgajam kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības. Balsstiesības attiecīgajam kreditoram piešķiramas, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atzīta attiecīgā prasība.

(8) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu nosūtāms pa pastu attiecīgajam kreditoram, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā.

(9) Administratoram lēmums par kreditora prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu jāpieņem piecu darbdienu laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas. Ja kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, administratoram lēmums par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

79.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Administrators pārbauda katra pieteiktā kreditora prasījuma pamatotību un pieņem pamatotu lēmumu par prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Administrators neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru vai par kura pastāvēšanu nav pierādījumu.

(5) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums pēc pārsūdzības termiņa beigšanās tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja administratora lēmums ir pārsūdzēts. Līdz brīdim, kamēr tiesa izskata sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(6) Ja kreditors neceļ tiesā prasību tiesas noteiktajā termiņā, attiecīgais kreditora prasījums ir izslēdzams no kreditoru prasījumu reģistra.

(7) Ja tiesas noteiktajā termiņā kreditors ceļ prasību tiesā, viņa prasījums ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir. Balsstiesības viņam piešķiramas, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atzīta attiecīgā prasība.

(8) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu nosūtāms attiecīgajam kreditoram pa pastu, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā.

(9) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu administrators pieņem piecu darbdienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu vai noraidīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

72.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

(1) Administrators grupē pieteiktos kreditoru prasījumus divās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

(2) Ja, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo ķīlu, nodrošināto kreditoru prasījumi nav apmierināti pilnā apmērā, prasījuma nesegtajā daļā attiecīgie kreditori iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

80.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

(1) Administrators sadala pieteiktos kreditoru prasījumus šādās divās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

(2) Ja, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo ķīlu, nodrošināto kreditoru prasījumi netiek apmierināti pilnā apmērā, prasījumu nesegtajā daļā attiecīgie kreditori iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

73.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu

(1) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu divu nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava kreditora prasījuma neatzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža.

(2) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža.

(4) Sūdzības un prasības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu var iesniegt tiesā, kurā pasludināts maksātnespējas process.

(5) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.

81.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu

(1) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu divu nedēļu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava kreditora prasījuma neatzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(4) Sūdzības un prasības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu var iesniegt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

XIII nodaļa

Kreditoru sapulce

XIV nodaļa

Kreditoru sapulce

74.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, kurā kreditori pieņem lēmumus.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personiski vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums kreditoru sapulces vadītājam uzrādīt pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(4) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma pienācīgi apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu.

(5) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(6) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simts kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(7) Administrators sniedz kreditoriem, kuru kreditoru prasījumi ir mazāki par vienu procentu, nepieciešamās ziņas, kā arī sniedz atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot to vārdā.

(8) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ierakstīts Maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kas ir norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi (izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu). Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc paša iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(10) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no kreditoru sapulces dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(11) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas piecu darbdienu laikā izsniedz atbilstoši apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(12) Parakstīto protokolu administrators piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz Maksātnespējas administrācijā. Ja notikusi noslēguma kreditoru sapulce, parakstīto protokolu un pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz arī tiesā.

(13) Kreditoru sapulci ar tās pamatotu lēmumu var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces turpinājumu attiecīga ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

193.

194.

195.

196.

197.

198.

199.

200.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 74. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

”Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 74. panta astotās daļas 3. teikumā vārdus „.vai Maksātnespējas administrācijas”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 74. panta devītās daļas 1. teikuma iekavu zīmes.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 74. panta desmitajā daļā vārdus ”desmit darba dienu” ar vārdiem ”desmit dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 74. panta vienpadsmitajā daļā vārdus ”piecu darbdienu” ar vārdiem ”piecu dienu laikā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 74. panta divpadsmitās daļas 1. teikumā vārdus ”piecu darbdienu” ar vārdiem ”piecu dienu laikā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 74. panta divpadsmitās daļas 2. teikumā vārdus ”Ja notikusi noslēguma kreditoru sapulce, parakstīto protokolu” ar vārdiem ”Noslēguma kreditoru sapulces protokolu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 74. panta trīspadsmitajā daļā vārdus ”ar tās pamatotu lēmumu”

Atbalstīts

82.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, kurā kreditori pieņem lēmumus. Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personiski vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(4) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma pienācīgi apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu.

(5) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(7) Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(8) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(10) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(11) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(12) Parakstīto protokolu administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīša nas iesniedz Maksātnespējas administrācijai. Noslēguma kreditoru sapulces protokolu un pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz arī tiesā.

(13) Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces turpinājumu Maksātnespējas administrācijai attiecīga ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

75.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcēs

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas nenodrošinātajam kreditoram, kura prasījums ir pieteikts tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai prasījuma summai.

(3) Balsu skaits kreditoru sapulcē tiek noteikts, mazāko atzīto kreditora prasījumu nosakot par vienu balsi; pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katru atzīto kreditora prasījumu ar mazāko atzīto kreditora prasījumu.

(4) Ja ir mainījies kreditoru prasījumu apjoms, katrā kreditoru sapulcē kreditoru balsu skaits aprēķināms no jauna.

(5) Balsis kreditoram piešķiramas atbilstoši pamatparāda summai.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators pieteicis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības pieteikto kreditoru prasījumu apmērā Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

201.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 75. panta sestajā daļā vārdu ”Latvijas”.

Atbalstīts

83.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcēs

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko atzīto kreditora prasījumu uzskatot par vienu balsi; pārējo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katru atzīto kreditora prasījumu ar mazāko atzīto kreditora prasījumu.

(4) Ja ir mainījies kreditoru prasījumu apjoms, katrā kreditoru sapulcē kreditoru balsu skaits aprēķināms no jauna.

(5) Balsis kreditoram piešķiramas atbilstoši pamatparāda summai.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators pieteicis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības pieteikto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

76.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Kreditoru sapulces kompetencē ietilpst:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma pasākumu – sanācijas plāna vai izlīguma – apstiprināšana;

3) sanācijas vai bankrota procedūras grozīšana;

4) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma atcelšana;

5) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana;

6) parādu segšanas kārtības noteikšana;

7) neieķīlātās mantas izsoles noteikumu apstiprināšana;

8) neuzticības izteikšana administratoram;

9) parādnieka ārkārtas bilances un gada pārskatu apstiprināšana;

10) administratora atlīdzības noteikšana;

11) administratora nodrošinājuma noteikšana un grozīšana;

12) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

13) speciālistu pieaicināšana un to atlīdzības noteikšana;

14) cesijas līguma noteikumu apstiprināšana;

15) pienākuma noteikšana administratoram pirms atsevišķu darījumu noslēgšanas saņemt kreditoru sapulces piekrišanu;

16) pārskatu par administratora darbību pieprasīšana;

17) maksātnespējas procesa finansēšanas avota noteikšana;

18) lēmuma pieņemšana par administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības segšanu.

202.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 76. panta 16. punktu ar vārdiem "un izskatīšana”.

Atbalstīts

84.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Kreditoru sapulces kompetencē ietilpst:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma pasākumu – sanācijas plāna vai izlīguma – apstiprināšana;

3) sanācijas vai bankrota procedūras grozīšana;

4) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma atcelšana;

5) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana;

6) parādu segšanas kārtības noteikšana;

7) neieķīlātās mantas izsoles noteikumu apstiprināšana;

8) neuzticības izteikšana administratoram;

9) parādnieka ārkārtas bilances un gada pārskatu apstiprināšana;

10) administratora atlīdzības noteikšana;

11) administratora nodrošinājuma noteikšana un grozīšana;

12) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

13) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana;

14) cesijas līguma noteikumu apstiprināšana;

15) pienākuma noteikšana administratoram pirms atsevišķu darījumu noslēgšanas saņemt kreditoru sapulces piekrišanu;

16) administratora darbības pārskatu pieprasīšana un izskatīšana;

17) maksātnespējas procesa finansēšanas avota noteikšana;

18) lēmuma par administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības segšanu pieņemšana.

77.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc ne agrāk kā mēneša laikā un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām.

(2) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu par pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(3) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu un uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, lai tie apvienotos un pilnvarotu vienu pārstāvi.

(4) Paziņojumā ir tiesības norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

203.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 77. panta ceturtajā daļā vārdus “ir tiesības ” ar vārdu “var”.

Atbalstīts

85.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc ne agrāk kā mēneša laikā un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām.

(2) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz Maksātnespējas administrācijai pieteikumu par pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4) Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

78.pants. Pirmajā kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) administratora atlīdzības un nodrošinājuma noteikšana;

3) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu;

4) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

5) parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana;

6) speciālistu pieaicināšana un administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana;

7) iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana.

(2) Administrators ir tiesīgs pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaut arī citus jautājumus.

(3) Ja pirmajā kreditoru sapulcē tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas vai nav iespējams to atgūt, un nav iespējams noslēgt izlīgumu vai piemērot sanāciju, šajā kreditoru sapulcē var pieņemt lēmumu gan par bankrota procedūras uzsākšanu, gan par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirmā kreditoru sapulce lemj par iespēju atcelt bankrota procedūru un piemērot citu maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu.

204.

205.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 78. panta pirmās daļas 6. punktā vārdus “administratora pieaicināto speciālistu” ar vārdu “to”.

Juridiskā komisija

Papildināt 78.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

„7) administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana;

Uzskatīt attiecīgi 7.punktu par 8.punktu.

Atbalstīts

86.pants. Pirmajā kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) administratora atlīdzības un nodrošinājuma noteikšana;

3) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu;

4) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

5) parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana;

6) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana;

7) administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana;

8) iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana.

(2) Administrators ir tiesīgs pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaut arī citus jautājumus.

(3) Ja pirmajā kreditoru sapulcē tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas vai nav iespējams to atgūt, kā arī nav iespējams noslēgt izlīgumu vai piemērot sanāciju, šajā kreditoru sapulcē var pieņemt lēmumu gan par bankrota procedūras uzsākšanu, gan par bankrota procedūras pabeigšanu.

79.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšana

(1) Kārtējo kreditoru sapulci sasauc, ja nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā, lai izlemtu jautājumus, kas ir kreditoru sapulces kompetencē.

(2) Administrators ir tiesīgs sasaukt kārtējās kreditoru sapulces pēc savas iniciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedzot pieteikumu ieraksta ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(3) Pieteikumā par kārtējo kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, vietu, darba kārtību.

(4) Ja nav pamats sasaukt noslēguma kreditoru sapulci, administratoram ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce, lai izlemtu jautājumu par maksātnespējas procesā turpmāk veicamajām darbībām.

(5) Administratoram ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa:

1) kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no parādnieka kopējās atzītās parādu summas;

2) parādnieka pārstāvis;

3) Maksātnespējas administrācija;

4) citā dalībvalstī pret parādnieka uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(6) Šā panta piektajā daļā norādītajā pieprasījumā jāietver pieprasītāju saraksts, viņu prasījumu apjoms, darba kārtība, sapulces sasaukšanas iemesli.

206.

207.

208.

209.

&nb sp;

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 79. panta otrajā daļā vārdus “ieraksta ierakstīšanai” ar vārdiem “ieraksta izdarīšanai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 79. panta ceturtajā daļā vārdus “administratoram ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce” ar vārdiem “administrators ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa sasauc kārtējo kreditoru sapulci”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 79. panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “Administratoram ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce” ar vārdiem “Administrators sasauc kārtējo kreditoru sapulci”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 79. panta sestajā daļā vārdus “pieprasījumā jāietver” ar vārdiem “pieprasījumā ietver”.

Atbalstīts

87.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšana

(1) Kārtējo kreditoru sapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā, lai izlemtu jautājumus, kas ir kreditoru sapulces kompetencē.

(2) Administrators ir tiesīgs sasaukt kārtējās kreditoru sapulces pēc savas iniciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedzot Maksātnespējas aģentūrai pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

(3) Pieteikumā par kārtējo kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību.

(4) Ja nav pamata sasaukt noslēguma kreditoru sapulci, administrators ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa sasauc kārtējo kreditoru sapulci, lai izlemtu jautājumu par maksātnespējas procesā turpmāk veicamajām darbībām.

(5) Administrators sasauc kārtējo kreditoru sapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa:

1) kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no parādnieka kopējās atzītās prasījumu summas;

2) parādnieka pārstāvis;

3) Maksātnespējas administrācija;

4) citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus.

80.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru sapulces noteiktā izlīguma vai sanācijas termiņa beigām.

(2) Ja kreditoru sapulces noteiktais maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums ir bankrots, noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Ja bankrota procedūras pasākumu izpilde nav iespējama, noslēguma kreditoru sapulci sasauc mēneša laikā no brīža, kad tika konstatēta attiecīgo pasākumu izpildes neiespējamība.

(3) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās noslēguma kreditoru sapulces iesniedz attiecīgu pieteikumu ieraksta ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4) Pieteikumā par noslēguma kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, vietu, darba kārtību.

(5) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Ja saistībā ar pilnīgu kreditoru prasījumu apmierināšanu attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt, lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(6) Apstiprinot kreditoru sapulces vai administratora lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

210.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 80. panta trešajā daļā vārdus “ieraksta ierakstīšanai” ar vārdiem “ieraksta izdarīšanai”.

Atbalstīts

88.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru sapulces noteiktā izlīguma vai sanācijas termiņa beigām.

(2) Ja kreditoru sapulces noteiktais maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums ir bankrots, noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Ja bankrota procedūras pasākumu izpilde nav iespējama, noslēguma kreditoru sapulci sasauc mēneša laikā no dienas, kad tika konstatēta attiecīgo pasākumu izpildes neiespējamība.

(3) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās noslēguma kreditoru sapulces iesniedz Maksātnespējas administrācijai attiecīgu pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4) Pieteikumā par noslēguma kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību.

(5) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Ja saistībā ar kreditoru prasījumu pilnīgu apmierināšanu attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt, lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(6) Apstiprinot kreditoru sapulces vai administratora lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

81.pants. Noslēguma kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Noslēguma kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana, izņemot šā likuma 78.panta trešajā daļā norādīto gadījumu;

2) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu.

(2) Noslēguma kreditoru sapulce ir tiesīga izskatīt arī citus jautājumus, izņemot jautājumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(3) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un kreditoru sapulce pieņem lēmumu par uzsāktās procedūras atcelšanu un cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma piemērošanu, pirms minētā lēmuma apstiprināšanas jāsaņem Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstiska piekrišana.

211.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 81. panta trešajā daļā vārdus “jāsaņem Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstiska piekrišana” ar vārdiem “saņemama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana”.

Atbalstīts

89.pants. Noslēguma kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Noslēguma kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana, izņemot šā likuma 86. panta trešajā daļā norādīto gadījumu;

2) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu.

(2) Noslēguma kreditoru sapulce ir tiesīga izskatīt arī citus jautājumus, izņemot jautājumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(3) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un kreditoru sapulce pieņem lēmumu par uzsāktās procedūras atcelšanu un cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma piemērošanu, pirms minētā lēmuma apstiprināšanas saņemama šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana.

82.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(2) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretējs kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt triju nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces dienas.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

212.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 82. panta otrās daļas 2. teikumā vārdu “dienas”.

Atbalstīts

90.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

XIV nodaļa

Parādnieka manta un tās pārvalde

XV nodaļa

Parādnieka manta un tās pārvaldīšana

83.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamā manta, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) saskaņā ar šā likuma 84.pantu atgūtā manta;

3) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā;

4) cita maksātnespējas procesa laikā tiesiski iegūtā manta;

5) manta, kas atrodas arī citā valstī, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, vai manta, kas atrodas tikai Latvijā, ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

213.

214.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 83. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “nekustamā manta” ar vārdiem “nekustamais īpašums”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 83. panta pirmās 5. punktā vārdus “manta, kas atrodas arī citā valstī, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, vai”.

Atbalstīts

91.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) saskaņā ar šā likuma 92.pantu atgūtā manta;

3) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā;

4) maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta;

5) manta, kas atrodas tikai Latvijā, ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

84.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, arī cita manta, kas:

1) iekļāvusies parādnieka mantā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (92.pants).

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personīgi atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

3) naudas līdzekļi, kas iegūti no parādnieka kapitāla daļu turētājiem un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma bankrota gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos;

4) naudas līdzekļi, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, izņemot naudas līdzekļus, kas iegūti par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas atsavināšanas rezultātā.

92.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas:

1) iekļāvusies parādnieka mantā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (100.pants).

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

85.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Tām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar viņu mantas uzturēšanu, ja viņi pēc administratora uzaicinājuma nepārņem šo mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.

93.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.

86.pants. Nodrošinātā kreditora tiesības prasīt mantas nošķiršanu

Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt mantas nošķiršanu no kopējās parādnieka mantas masas, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

215.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 86. pantā vārdu “masas”.

Atbalstīts

94.pants. Nodrošinātā kreditora tiesības prasīt mantas nošķiršanu

Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt mantas nošķiršanu no kopējās parādnieka mantas, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

87.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar to šajā likumā noteikto pilnvaru apjomā.

(3) Administratoram manta jāpārvalda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādē parādnieka kontā.

216.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 87.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

Atbalstīts

95.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.

(3) Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādē parādnieka kontā.

88.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti

Administratoram ir pienākums organizēt mantas un grāmatvedības uzskaiti visa maksātnespējas procesa laikā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

96.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti

Administratoram ir pienākums organizēt mantas un grāmatvedības uzskaiti visa maksātnespējas proce sa laikā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

XV nodaļa

Darījumu apstrīdēšana

XVI nodaļa

Darījumu apstrīdēšana

89.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šī darījuma veida, ja:

1) tas noslēgts pēc maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas un parādniekam ar to ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) tas noslēgts piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, parādniekam ar to nodarīti zaudējumi un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, noslēgts pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, tas atzīstams par spēkā neesošu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt atzīt administratora noslēgtu darījumu par spēkā neesošu, ja darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

217.

218.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 89. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “pēc maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas” ar vārdiem “pēc maksātnespējas iestāšanās dienas”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 89. panta pirmās daļas 2.punktā un trešajā daļā vārdus „maksātnespējas iestāšanās dienas” ar vārdiem „maksātnespējas procesa iestāšanās dienas”.

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

Atbalstīts

97.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un tādejādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) piecu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un tādejādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(3) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, noslēgts pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, tas atzīstams par spēkā neesošu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

90.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par parādnieka mantas dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, un šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas brīža slēgtiem darījumiem.

(3) Darījumam, kas noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja šis ziedojums ir bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

219.

Juridiskā komisija

Aizstāt 90. panta trešajā daļā vārdus „maksātnespējas iestāšanās dienas” ar vārdiem „maksātnespējas procesa iestāšanās dienas”.

Atbalstīts

98.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par parādnieka mantas dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas slēgtajiem darījumiem.

(3) Darījumam, kurš noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

91.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

99.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

92.pants. Segto parādu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, kā arī pēc maksātnespējas iestāšanās dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators maksātnespējas procesa norisē), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku, un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš ir iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.

(2) Šā panta noteikumi attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (tajā skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

220.

221.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 92. panta nosaukumā vārdus “Segto parādu” ar vārdiem “Parādu segšanai samaksāto summu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 90. panta pirmajā daļā vārdus „maksātnespējas iestāšanās dienas” ar vārdiem „maksātnespējas procesa iestāšanās dienas”.

Atbalstīts

100.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, kā arī pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators maksātnespējas procesa norisē), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.

(2) Šā panta noteikumi attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

93.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

101.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

94.pants. Darījumu apstrīdēšanas prasījumu noilgums

Prasījumi par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem noilgst divu gadu laikā no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas.

222.

Juridiskā komisija

Papildināt 94. pantu pēc vārdiem „Prasījumi par” ar vārdu „parādnieka”.

Atbalstīts

102.pants. Darījumu apstrīdēšanas prasījumu noilgums

Prasījumi par parādnieka darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem noilgst divu gadu laikā no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas.

XVI nodaļa

Līgumu izpilde un izbeigšana

XVII nodaļa

Līgumu izpilde un izbeigšana

95.pants. Administratora izvēles tiesības

(1) Ja parādnieka noslēgtais līgums maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja tas nesamazina parādnieka aktīvus.

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības pieteikt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus maksātnespējas procesa gaitā administrators noslēdzis parādnieka vārdā ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēja intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanu, izbeigšanu vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas nepieciešamās tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

103.pants. Administratora izvēles tiesības

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības pieteikt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus maksātnespējas procesa gaitā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

96.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (tajā skaitā komercpilnvarniekam, prokūristam), kas attiecas uz viņa mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (tajā skaitā komercpilnvarnieks, prokūrists) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam bijuši sakarā ar uzdevuma izpildi, pilnvarnieks var pieteikt savu kreditora prasījumu administratoram.

104.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam bijuši sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var pieteikt savu kreditora prasījumu administratoram.

97.pants. Ar ķīlu nodrošināta prasījuma izpildīšana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt viņa prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu (izlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Administrators ieķīlāto parādnieka mantu pārdod piespiedu izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Civilprocesa likumā par piespiedu izsoli paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(4) No ieķīlātās mantas pārdošanas saņemtās naudas vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja par ieķīlāto parādnieka mantu saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, pārpalikums ieskaitāms parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(6) Ja par ieķīlāto parādnieka mantu saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, nodrošinātais kreditors par nesegto daļu var pieteikt savu prasījumu administratoram.

223.

Juridiskā komisija

Izslēgt 97.panta trešajā daļā vārdu „piespiedu”.

Atbalstīts

105.pants. Ar ķīlu nodrošināta prasījuma izpildīšana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu (izlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Administrators ieķīlāto parādnieka mantu pārdod piespiedu izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Civilprocesa likumā par izsoli paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(4) No naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, to skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja par ieķīlāto parādnieka mantu to pārdodot, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, pārpalikums ieskaitāms parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(6) Ja par ieķīlāto parādnieka mantu, to pārdodot, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, nodrošinātais kreditors par nesegto daļu var pieteikt savu prasījumu administratoram.

98.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi, un administratoram šajā gadījumā ir tiesības nepiemērot darba koplīguma (ja tāds ar darbinieku noslēgts) normas par darba līguma uzteikumu.

(2) Ja darba līgums tiek izbeigts, atlaistais darbinieks iegūst kreditora statusu attiecībā uz maksājumiem, kas viņiem pienākas saskaņā ar Darba likumu.

(3) Maksātnespējas procesā netiek piemērotas Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

224.

225.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 98. panta 2. teikumā vārdus “un administratoram šajā gadījumā ir tiesības nepiemērot darba koplīguma (ja tāds ar darbinieku noslēgts) normas par darba līguma uzteikumu” un papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ja darbiniekam noslēgts darba koplīgums, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu.”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 98. panta trešajā daļā vārdus “netiek piemērotas” ar vārdu “nepiemēro”.

Atbalstīts

106.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu.

(2) Ja darba līgums tiek izbeigts, atlaistais darbinieks iegūst kreditora statusu attiecībā uz maksājumiem, kas viņam pienākas saskaņā ar Darba likumu.

(3) Maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

99.pants. Ieskaita ierobežojumi

Maksātnespējas procesā ieskaits nav pieļaujams, izņemot šajā likumā un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās noteiktajos gadījumos.

107.pants. Ieskaita ierobežojumi

Maksātnespējas procesā ieskaits nav pieļaujams, izņemot šajā likumā un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošās speciālajās tiesību normās noteiktos gadījumus.

100.pants. Prasījumu cedēšana

Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša. Cesijas līgums slēdzams pēc šī līguma noteikumu apstiprināšanas kreditoru sapulcē.

108.pants. Prasījumu cedēšana

Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša. Cesijas līgums slēdzams pēc tam, kad šā līguma noteikumi ir apstiprināti kreditoru sapulcē.

XVII nodaļa

Izlīgums

XVIII nodaļa

Izlīgums

101.pants. Izlīguma jēdziens

Izlīgums ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par saistību izpildi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

109.pants. Izlīguma jēdziens

102.pants. Izlīguma pieļaujamība

(1) Izlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Izlīguma iespēju obligāti izskata pirmajā kreditoru sapulcē.

(3) Kārtējās kreditoru sapulcēs jautājums par izlīguma iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par izlīguma iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pirms kreditoru sapulces ir lūdzis iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(4) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par izlīguma iespēju.

110.pants. Izlīguma pieļaujamība

(1) Izlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Izlīguma iespēju obligāti izskata pirmajā kreditoru sapulcē.

(4) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par izlīguma iespēju.

103.pants. Izlīguma seku izskaidrošana

Pirms balsojuma par izlīguma iespēju administratora pienākums ir izskaidrot kreditoru sapulcei izlīguma sekas.

111.pants. Izlīguma seku izskaidrošana

Pirms balsojuma par izlīguma iespēju administratora pienākums ir izskaidrot kreditoru sapulcei izlīguma sekas.

104.pants. Balsojums par izlīguma iespēju

(1) Izlīguma iespēja ir pieņemta, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas.

(2) Ja kreditoru sapulce noraida izlīguma iespēju, tā lemj par sanācijas piemērošanu.

112.pants. Balsojums par izlīguma iespēju

(1) Izlīguma iespēja ir pieņemta, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas.

(2) Ja kreditoru sapulce noraida izlīguma iespēju, tā lemj par sanācijas piemērošanu.

105.pants. Izlīgumam piemērojamās metodes

(1) Izlīgums var izpausties kā:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem, vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana;

4) ieskaits.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodrošinātajiem kreditoriem pieļaujami tikai ar viņu rakstveida piekrišanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodokļu prasījumiem pieļaujami tikai ar nodokļu administrācijas (kreditora) rakstisku piekrišanu.

(4) Izlīgumam piemēro vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās metodes.

113.pants. Izlīgumam piemērojamās metodes

(1) Izlīgumam piemērojamās metodes ir:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana;

4) ieskaits.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodrošinātajiem kreditoriem pieļaujami tikai ar viņu rakstveida piekrišanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodokļu prasījumiem pieļaujami tikai ar nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišanu.

(4) Izlīgumam piemēro vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās metodes.

106.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīguma projektā piemērojamās metodes, katra kreditora prasījuma segšanas apmēru un termiņu nosaka kreditoru sapulce. Izlīguma projektā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces noteiktajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā administrators.

(3) Izlīguma projekta izstrādes termiņš ir atkarīgs no piemērojamo metožu rakstura, taču tas nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt izlīguma iespēju.

226.

227.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 106. panta pirmajā daļā vārdus “Izlīguma projektā piemērojamās metodes” ar vārdiem “Izlīgumā piemērojamās metodes”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 106. panta trešajā daļā vārdus “ir atkarīgs no piemērojamo metožu rakstura, taču tas”.

Atbalstīts

114.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīgumā piemērojamās metodes, katra kreditora prasījuma segšanas apmēru un termiņu nosaka kreditoru sapulce. Izlīguma projektā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces pieņemtajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā administrators.

(3) Izlīguma projekta izstrādes termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt izlīguma iespēju.

107.pants. Izlīguma noslēgšana

(1) Kreditoru sapulce izskata iesniegto izlīguma projektu un lemj par izlīguma noslēgšanu.

(2) Izlīgums ir noslēgts, ja par to balsojot nodotas vismaz:

1) trīs ceturtdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt mazāk par pusi no prasījumu kopsummas;

2) divas trešdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt pusi vai vairāk par pusi no prasījumu kopsummas.

(3) Izlīgums slēdzams rakstveidā.

(4) Noslēgto izlīgumu paraksta parādnieka pārstāvis un vismaz viens kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis.

(5) Ja izlīgums netiek noslēgts, kreditoru sapulcei ir jālemj par sanācijas piemērošanu.

228.

229.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 107. pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

”(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad noslēgto izlīgumu rakstveidā apstiprina Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina noslēgto izlīgumu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā noslēgtais izlīgums kaitē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās procedūras kreditoru finanšu interesēm.

(6) Ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad kopā ar izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis, kā arī apstiprinājis Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma noraksts par izlīguma noslēgšanu.”

Vienlaikus uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par septīto daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 107. panta piektajā daļā vārdus “sapulcei ir jālemj” ar vārdiem “sapulce lemj”.

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

Atbalstīts

115.pants. Izlīguma noslēgšana

(1) Kreditoru sapulce izskata iesniegto izlīguma projektu un lemj par izlīguma noslēgšanu.

(2) Izlīgums ir noslēgts, ja, par to balsojot, nodotas vismaz:

1) trīs ceturtdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt mazāk par pusi no prasījumu kopsummas;

2) divas trešdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt pusi vai vairāk par pusi no prasījumu kopsummas.

(3) Izlīgums slēdzams rakstveidā.

(4) Noslēgto izlīgumu paraksta parādnieka pārstāvis un vismaz viens kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad noslēgto izlīgumu rakstveidā apstiprina šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina noslēgto izlīgumu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā noslēgtais izlīgums kaitē minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā procedūrā iesaistīto kreditoru finansiālajām interesēm.

(6) Ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad kopā ar izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis un apstiprinājis šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma par izlīguma noslēgšanu noraksts.

(7) Ja izlīgums netiek noslēgts, kreditoru sapulce lemj par sanācijas piemērošanu.

108.pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad noslēgto izlīgumu vispirms rakstiski apstiprina Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina noslēgto izlīgumu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā noslēgtais mierizlīgums kaitē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās procedūras kreditoru finanšu interesēm.

(3) Kopā ar izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis, kā arī apstiprinājis Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators (ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru), tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma noraksts par izlīguma noslēgšanu.

(4) Noslēgto izlīgumu neapstiprina, ja:

1) izlīgumu noslēdzot, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) ja pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums, un ar to ir skartas kreditora intereses.

(5) Administrators šajā likumā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanai, ja izlīgums nav apstiprināts.

230.

231.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 108. pantā otro un trešo daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 108.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Noslēgto izlīgumu neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums, un ar to ir skartas kreditora intereses;

2) noslēdzot izlīgumu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.”

Atbalstīts

116.pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Noslēgto izlīgumu neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums, un tādejādi ir skartas kreditoru intereses;

2) noslēdzot izlīgumu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(3) Administrators šajā likumā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanai, ja izlīgums nav apstiprināts.

109.pants. Izlīguma reģistrēšana

Tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu un apstiprināto izlīgumu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

232.

233.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 109. pantā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “triju dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 109. pantā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

117.pants. Izlīguma reģistrēšana

Tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu un apstiprināto izlīgumu administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas aģentūrai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

110.pants. Kreditoru tiesību ierobežojumi izlīguma gadījumā

Izlīgums ir obligāti jāievēro arī kreditoriem, kuri balsojuši pret izlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā.

234.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 110. pantā vārdus “obligāti jāievēro arī kreditoriem” ar vārdiem “obligāts arī tiem kreditoriem”.

Atbalstīts

118.pants. Kreditoru tiesību ierobežojumi izlīguma gadījumā

Izlīgums ir obligāts arī tiem kreditoriem, kuri balsojuši pret izlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā.

111.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība izlīguma gadījumā

(1) Izlīguma gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(2) Izlīguma gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(3) Ja nodokļu administrācija (kreditors) nav devusi rakstisku piekrišanu par nodokļu prasījumu proporcionālu segšanu, nodokļu prasījumi iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un to no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāto līdzekļu segšanas, kuri izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(4) Pārējo kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli.

235.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 111.panta trešo un ceturto daļu.

Neatbalstīts

119.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība izlīguma gadījumā

(2) Izlīguma gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc tam, kad segtas maksātnespējas procesa izmaksas un atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

(3) Ja nodokļu administrācija (kreditors) nav devusi rakstveida piekrišanu nodokļu prasījumu proporcionālai segšanai, nodokļu prasījumi iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc tam, kad segtas maksātnespējas procesa izmaksas un atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, kā arī tie no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksātie līdzekļi, kuri izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(4) Pārējo kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli.

112.pants. Izlīguma noslēgšanas sekas

(1) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un pārvaldes institūciju darbība.

(2) Kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.

(3) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā administrators piecu darbdienu laikā parādniekam nodod valdījumā visu parādnieka mantu.

(4) Gadījumā, ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

236.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 112. panta trešajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “septiņu dienu”.

Atbalstīts

120.pants. Izlīguma noslēgšanas sekas

(1) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un viņa pārvaldes institūciju darbība.

(2) Kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.

(3) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

(4) Ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

XVIII nodaļa

Sanācija

XIX nodaļa

Sanācija

113.pants. Sanācijas jēdziens

(1) Sanācija ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai novērstu parādnieka iespējamo bankrotu un atjaunotu parādnieka maksātspēju.

(2) Sanācijā ir atļautas visas izlīguma metodes. Izlīguma metodes attiecībā uz nodokļu prasījumiem pieļaujamas tikai ar nodokļu administrācijas (kreditora) rakstisku piekrišanu. Par sanāciju nav atzīstami pasākumi, kas sastāv tikai no šajā likumā paredzētajām izlīguma metodēm.

237.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 113. panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus ”paredzētajām izlīguma metodēm” ar vārdiem ”izlīgumam piemērojamām metodēm”.

Atbalstīts

121.pants. Sanācijas jēdziens

(2) Sanācijā ir atļautas visas izlīguma metodes. Izlīguma metodes attiecībā uz nodokļu prasījumiem pieļaujamas tikai ar nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišanu. Par sanāciju nav atzīstami pasākumi, kas veicami, izmantojot tikai šajā likumā noteiktās izlīgumam piemērojamām metodēm.

114.pants. Sanācijas pieļaujamība

(1) Sanācijas iespēju obligāti izskata kreditoru sapulcē, ja pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) izlīguma iespēja ir noraidīta;

2) izlīgums nav noslēgts vai noslēgtais izlīgums nav apstiprināts.

(2) Kreditoru sapulce var lemt par sanācijas iespēju līdz bankrota procedūras pabeigšanai.

122.pants. Sanācijas pieļaujamība

(1) Sanācijas iespēju obligāti izskata kreditoru sapulcē, ja pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) izlīguma iespēja ir noraidīta;

2) izlīgums nav noslēgts vai noslēgtais izlīgums nav apstiprināts.

(2) Kreditoru sapulce var lemt par sanācijas iespēju līdz bankrota procedūras pabeigšanai.

115.pants. Sanācijas iespējas izskatīšana

(1) Priekšlikumu par sanācijas iespēju var iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē administrators, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kreditors (kreditoru grupa) vai trešā persona.

(2) Kārtējās kreditoru sapulcēs jautājums par sanācijas iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par sanācijas iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kā arī trešā persona ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kreditoru sapulces ir lūgusi iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(3) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par sanācijas iespēju.

(4) Kreditoru sapulce var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atbalstīt sanācijas iespēju;

2) noraidīt sanācijas iespēju.

(5) Lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu ir pieņemts, ja par to balsojot nodota vairāk nekā puse no klātesošo kreditoru balsīm.

(6) Ja lēmumu par sanācijas iespēju noraida, šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas atkārtoti iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē citu priekšlikumu par sanācijas iespēju. Ja lēmumu par sanācijas iespēju noraida atkārtoti, kreditoru sapulce pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu – bankrotu.

238.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 115. panta piektajā daļā vārdus ”ja par to balsojot nodota vairāk nekā puse no klātesošo kreditoru balsīm” ar vārdiem ”ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru”.

Atbalstīts

123.pants. Sanācijas iespējas izskatīšana

(1) Priekšlikumu par sanāciju var iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē administrators, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kreditors vai kreditoru grupa, vai trešā persona.

(2) Kārtējā kreditoru sapulcē jautājums par sanācijas iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par sanācijas iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kā arī trešā persona ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kreditoru sapulces ir lūgusi iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(3) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par sanācijas iespēju.

(4) Kreditoru sapulce var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atbalstīt sanācijas iespēju;

2) noraidīt sanācijas iespēju.

(5) Lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru.

(6) Ja lēmumu par sanācijas iespēju noraida, šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas atkārtoti iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē citu priekšlikumu par sanāciju. Ja lēmumu par sanācijas iespēju noraida atkārtoti, kreditoru sapulce pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu – bankrotu.

116.pants. Priekšlikuma par sanācijas iespēju atbalstīšanas sekas

Ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns tiek pieņemts, – līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, ja šī manta ir iekļauta sanācijas plānā.

239.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 116. panta nosaukumā vārdu ”Priekšlikuma” ar vārdu ”Lēmuma”.

Atbalstīts

124.pants. Lēmuma par sanācijas iespēju atbalstīšanas sekas

117.pants. Sanācijas plāna izstrādāšana

(1) Pieņemot lēmumu par sanācijas iespējas atbalstīšanu, kreditoru sapulce uzdod personai vai personu grupai izstrādāt sanācijas plānu un nosaka sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu.

(2) Sanācijas plānu var izstrādāt administrators, kreditors vai kreditoru grupa, parādnieka pārstāvis, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators vai trešā persona.

(3) Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš ir atkarīgs no iespējamo pasākumu rakstura, taču tas nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt priekšlikumu par sanācijas iespēju.

(4) Ja nepieciešams, kreditoru sapulce var pagarināt sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu par vienu mēnesi.

(5) Sanācijas plāna izstrādāšanu finansē persona, kura iesniegusi priekšlikumu par sanācijas iespēju. Ja priekšlikumu par sanācijas iespēju iesniedzis administrators, kreditoru sapulce lemj par sanācijas plāna izstrādāšanas finansēšanu.

240.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 117. panta trešajā daļā vārdus ”ir atkarīgs no iespējamo pasākumu rakstura, taču tas”.

Atbalstīts

125.pants. Sanācijas plāna izstrādāšana

(1) Pieņemot lēmumu par sanācijas iespējas atbalstīšanu, kreditoru sapulce uzdod personai vai personu grupai izstrādāt sanācijas plānu un nosaka sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu.

(3) Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš nedrīkst būt garāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt priekšlikumu par sanācijas iespēju.

(4) Ja nepieciešams, kreditoru sapulce var pagarināt sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu par vienu mēnesi.

(5) Sanācijas plāna izstrādāšanu finansē persona, kura iesniegusi priekšlikumu par sanāciju. Ja priekšlikumu par sanāciju iesniedzis administrators, kreditoru sapulce lemj par sanācijas plāna izstrādāšanas finansēšanu.

118.pants. Sanācijas plāna saturs

(1) Sanācijas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) konkrēti tiesiski pasākumi, kas tiks veikti parādnieka maksātspējas atjaunošanai, un to izpildes termiņi;

2) sanācijas plāna īstenošanai nepieciešamie līdzekļi;

3) tās parādnieka ieķīlātās mantas saraksts, kura ir nepieciešama sanācijas plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, ka nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņa prasījumiem, līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, bet, ja sanācijas plāns nav atbalstīts, – līdz tā noraidīšanai;

4) atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu sanācijas laikā un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi, kā arī šo atlīdzības veidu izmaksas kārtība;

5) maksātnespējas procesa izmaksu segšanas termiņš un apmērs;

6) termiņi un kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai;

7) sanācijas plāna īstenošanas termiņš.

(2) Sanācijas plānā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Sanācijas plānā var paredzēt maksātnespējas atzīmes dzēšanu, ja maksātnespējas atzīme ir šķērslis sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.

126.pants. Sanācijas plāna saturs

(1) Sanācijas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) konkrēti tiesiskie pasākumi, kas tiks veikti parādnieka maksātspējas atjaunošanai, un to izpildes termiņi;

2) sanācijas plāna īstenošanai nepieciešamie līdzekļi;

3) tās parādnieka ieķīlātās mantas saraksts, kura ir nepieciešama sanācijas plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņa prasījumiem, līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, bet, ja sanācijas plāns nav atbalstīts, – līdz tā noraidīšanai;

5) maksātnespējas procesa izmaksu segšanas termiņš un apmērs;

6) termiņi un kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai;

7) sanācijas plāna īstenošanas termiņš.

(2) Sanācijas plānā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Sanācijas plānā var paredzēt maksātnespējas atzīmes dzēšanu, ja šī atzīme ir šķērslis sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.

119.pants. Sanācijas plāna īstenošanas termiņš

(1) Sanācijas plāna īstenošanas termiņu nosaka kreditoru sapulce. Ja nepieciešams, kreditoru sapulce var termiņu pagarināt.

(2) Sanācijas plāna īstenošanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem no sanācijas plāna pieņemšanas kreditoru sapulcē. Kreditoru sapulce ir tiesīga sanācijas plāna īstenošanas termiņu pagarināt vēl par diviem gadiem, attiecīgi grozot sanācijas plānu.

241.

242.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 119. panta pirmajā daļā otro teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 119. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “sanācijas plāna īstenošanas termiņu pagarināt vēl par diviem gadiem, attiecīgi grozot sanācijas plānu” ar vārdiem "grozīt sanācijas plānu un pagarināt sanācijas plāna īstenošanas termiņu par diviem gadiem”.

Atbalstīts

127.pants. Sanācijas plāna īstenošanas termiņš

(1) Sanācijas plāna īstenošanas termiņu nosaka kreditoru sapulce.

(2) Sanācijas plāna īstenošanas termiņš nedrīkst būt garāks par pieciem gadiem no dienas, kad sanācijas plāns pieņemts kreditoru sapulcē. Kreditoru sapulce ir tiesīga grozīt sanācijas plānu un pagarināt tā īstenošanas termiņu par diviem gadiem.

120.pants. Sanācijas plāna izskatīšana kreditoru sapulcē

(1) Kreditoru sapulce par sanācijas plāna pieņemšanu sasaucama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad beidzies kreditoru sapulces noteiktais sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš.

(2) Lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu vai sanācijas plāna noraidīšanu kreditoru sapulce pieņem balsojot, ņemot vērā šā likuma 75.pantā noteikto balsu piešķiršanas kārtību.

(3) Sanācijas plāns ir pieņemts kreditoru sapulcē, ja par to balsojot ir atdotas vismaz divas trešdaļas no klātesošo kreditoru balsīm.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, lēmuma pieņemšanai kreditoru sapulcē par sanācijas plāna pieņemšanu nepieciešams saņemt Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstisku piekrišanu.

243.

244.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 120. panta pirmajā daļā vārdu “pieņemšanu” ar vārdu “izskatīšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 120. panta trešajā daļā vārdus “kreditoru sapulcē, ja par to balsojot ir atdotas vismaz divas trešdaļas no klātesošo kreditoru balsīm” ar vārdiem “ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo kreditoru”.

Atbalstīts

128.pants. Sanācijas plāna izskatīšana kreditoru sapulcē

(1) Kreditoru sapulce sanācijas plāna izskatīšanai sasaucama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad beidzies kreditoru sapulces noteiktais sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš.

(2) Lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu vai tā noraidīšanu kreditoru sapulce pieņem balsojot un ievērojot šā likuma 83.pantā noteikto balsu piešķiršanas kārtību.

(3) Sanācijas plāns ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo kreditoru.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu kreditoru sapulcē var pieņemt, ja ir saņemta minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana.

121.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība sanācijas laikā

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības pēc sanācijas plāna apstiprināšanas tiesā pieprasīt un saņemt atlīdzību par tā tiesību ierobežojumu, kas radies sakarā ar tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu, un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumus.

(2) Atlīdzības apmērs nodrošinātajam kreditoram par tā tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu tiek noteikts no attiecīgā nodrošinātā prasījuma vai tā nodrošinātās daļas seši procenti gadā vai Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā sanācijas plāna apstiprināšanas dienā atkarībā no tā, kura no šīm likmēm ir lielāka.

(3) Izdevumi, kas rodas, ja ieķīlātā un sanācijas plānā iekļautā manta sanācijas procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, ir maksātnespējas procesa izdevumi nodrošinātā kreditora prasījuma ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā.

(4) Izstrādājot sanācijas plānu, jāparedz nodrošinātā kreditora prasījuma, kura nodrošināšanai kalpojošā manta ir iekļauta sanācijas plānā, pilnīga segšana sanācijas plāna īstenošanas laikā vai arī nodrošinātā kreditora prasījuma segšana atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora starpā noslēgtajam līgumam (piemēram, aizdevuma, kredīta), ja tajā paredzētais galīgais atmaksas termiņš pārsniedz likuma 119.pantā noteikto sanācijas plāna īstenošanas termiņu un nodrošinātais kreditors atbilstoši līguma noteikumiem nav noteicis citu samaksas termiņu. Nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi ir vienādi visos prasījuma segšanas mēnešos.

(5) Atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par tā tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi tiek izmaksāti saskaņā ar sanācijas plānā iekļautajiem noteikumiem, bet ne retāk kā reizi mēnesī, un atlīdzības izmaksas kārtību ir iespējams mainīt tikai ar nodrošinātā kreditora rakstisku piekrišanu.

129.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība sanācijas laikā

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības pēc sanācijas plāna apstiprināšanas tiesā pieprasīt un saņemt atlīdzību par viņa tiesību ierobežojumu, kas radies sakarā ar tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu, un sava prasījuma segšanas maksājumus.

(2) Atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu tiek noteikta no attiecīgā nodrošinātā prasījuma vai tā nodrošinātās daļas sešu procentu apmērā gadā vai Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā sanācijas plāna apstiprināšanas dienā atkarībā no tā, kura no šīm likmēm ir lielāka.

(4) Izstrādājot sanācijas plānu, paredz, ka nodrošinātā kreditora prasījums, kura nodrošināšanai kalpojošā manta ir iekļauta sanācijas plānā, tiek pilnīgi segts sanācijas plāna īstenošanas laikā vai arī atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp parādnieku un nodrošināto kreditoru (piemēram, aizdevuma, kredīta līgums), ja tajā paredzētais galīgais atmaksas termiņš pārsniedz šā likuma 127.pantā noteikto sanācijas plāna īstenošanas termiņu un nodrošinātais kreditors atbilstoši līguma noteikumiem nav noteicis citu samaksas termiņu. Nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi ir vienādi visos prasījuma segšanas mēnešos.

(5) Atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi tiek izmaksāti saskaņā ar sanācijas plānā iekļautajiem noteikumiem, bet ne retāk kā reizi mēnesī, un atlīdzības izmaksas kārtību ir iespējams mainīt tikai ar nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišanu.

122.pants. Sanācijas plāna apstiprināšana

(1) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu neapstiprina, ja:

1) pieņemot sanācijas plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi kreditoru sapulces, kurā pieņemts sanācijas plāns, izziņošanā vai norisē.

(3) Lai nodrošinātu sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, tiesas apstiprināts kreditoru sapulces lēmums par sanācijas plāna pieņemšanu var būt par pamatu maksātnespējas atzīmes dzēšanai.

245.

246.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 122. panta otrās daļas 1. punktā vārdus “šā likuma noteikumi” ar vārdiem “citi šā likuma noteikumi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 122. panta otrās daļas 1. punktu kā 2. punktu un -2. punktu kā 1. punktu.

Atbalstīts

130.pants. Sanācijas plāna apstiprināšana

(1) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu tiesa neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces, izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts sanācijas plāns;

2) pieņemot sanācijas plānu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(3) Lai nodrošinātu sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, tiesas apstiprinātais kreditoru sapulces lēmums par sanācijas plāna pieņemšanu var būt par pamatu maksātnespējas atzīmes dzēšanai.

123.pants. Sanācijas plāna ierakstīšana Maksātnespējas reģistrā

Tiesas lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu un apstiprināto sanācijas plānu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

247.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 123. pantā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Atbalstīts

131.pants. Sanācijas plāna ierakstīšana maksātnespējas reģistrā

Tiesas lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu un apstiprināto sanācijas plānu administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas aģentūrai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

124.pants. Sanācijas plāna grozīšana

(1) Nepieciešamības gadījumā kreditoru sapulce ir tiesīga lemt par grozījumiem sanācijas plānā. Kreditoru sapulce lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(3) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju tiesa neapstiprina, ja:

1) grozot sanācijas plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā grozīts sanācijas plāns.

(4) Tiesas lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un apstiprināto sanācijas plāna jauno redakciju administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

248.

249.

250.

251.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 124. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “Nepieciešamības gadījumā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 124. panta trešās daļas 1. punktā vārdus “šā likuma noteikumi” ar vārdiem “citi šā likuma noteikumi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 124. panta trešās daļas 1. punktu kā 2. punktu un -2. punktu kā 1. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 124. panta ceturtajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Atbalstīts

132.pants. Sanācijas plāna grozīšana

(1) Kreditoru sapulce ir tiesīga lemt par grozījumiem sanācijas plānā. Kreditoru sapulce lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(3) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju tiesa neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā grozīts sanācijas plāns;

2) grozot sanācijas plānu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(4) Tiesas lēmumu par sanācijas plāna grozīšanas apstiprināšanu un apstiprināto sanācijas plāna jauno redakciju administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas aģentūrai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

125.pants. Sanācijas pabeigšana

(1) Par sanācijas pabeigšanu lēmumu pieņem kreditoru sapulce, bet gadījumos, kad visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai uz kreditoru sapulci nav ieradies neviens kreditors, lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(2) Lēmums par sanācijas pabeigšanu jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad beidzies sanācijas plānā noteiktais sanācijas plāna izpildes termiņš.

(3) Pēc sanācijas plāna izpildes administrators sagatavo pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem un iesniedz to izskatīšanai kreditoru sapulcē un tiesā.

(4) Kreditoru sapulce šajā nodaļā noteiktajā kārtībā balso par sanācijas plāna īstenošanu un pieņem lēmumu par sanācijas pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce neapstiprina sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tā lemj par izlīguma iespēju vai bankrota procedūras uzsākšanu.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu vispirms rakstiski apstiprina Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā kreditoru sapulces lēmums kaitē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu interesēm.

(6) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Lēmumam pievieno pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem.

(7) Administrators savā pārskatā par sanācijas gaitu un rezultātiem norāda šādu informāciju:

1) sanācijas plāna izpilde pa posmiem un termiņiem;

2) apmierināto kreditoru saraksts un tiem samaksātās summas;

3) neapmierināto kreditoru saraksts, ja tādi ir;

4) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apjoms;

5) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

6) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespēju;

8) citas uz parādnieku attiecināmās un maksātnespējas atjaunošanas izskatīšanai tiesā nepieciešamās ziņas.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators savam pārskatam tiesai par sanācijas gaitu un rezultātiem pievieno šā panta piektajā daļā norādīto Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora apstiprinājumu lēmumam par sanācijas pabeigšanu.

(9) Tiesai apstiprinot lēmumu par sanācijas pabeigšanu, vienlaicīgi tiek izbeigts maksātnespējas process.

(10) Tiesas lēmuma norakstu par sanācijas pabeigšanu un maksātspējas atjaunošanu administrators, ievērojot šā likuma 129.panta ceturtās daļas noteikumus, iesniedz reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā un Maksātnespējas administrācijā ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

252.

253.

254.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 125. panta otrajā daļā vārdus “Lēmums par sanācijas pabeigšanu jāpieņem” ar vārdiem “Lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 125. panta septītās daļas 3. punktā vārdus “ja tādi ir”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 125. panta astotajā daļā vārdu “tiesai”.

Atbalstīts

133.pants. Sanācijas pabeigšana

(1) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem kreditoru sapulce, bet gadījumos, kad visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai uz kreditoru sapulci nav ieradies neviens kreditors, šādu lēmumu pieņem administrators.

(2) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad beidzies sanācijas plānā noteiktais šā plāna izpildes termiņš.

(3) Pēc sanācijas plāna izpildes administrators sagatavo pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem un iesniedz to izskatīšanai kreditoru sapulcē un tiesā.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu vispirms rakstveidā apstiprina minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā kreditoru sapulces lēmums kaitē minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finansiālajām interesēm.

(6) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā, pievienojot tam pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem.

(7) Administrators savā pārskatā par sanācijas gaitu un rezultātiem sniedz šādu informāciju:

1) sanācijas plāna izpilde pa posmiem un termiņiem;

2) apmierināto kreditoru saraksts un viņiem samaksātās summas;

3) neapmierināto kreditoru saraksts;

4) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apjoms;

5) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

6) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finansiālo saistību izpildei;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespēju;

8) citas uz parādnieku attiecināmās un maksātspējas atjaunošanas izskatīšanai tiesā nepieciešamās ziņas.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators savam pārskatam par sanācijas gaitu un rezultātiem pievieno šā panta piektajā daļā norādīto minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora apstiprinājumu lēmumam par sanācijas pabeigšanu.

(9) Tiesai ir apstiprinot lēmumu par sanācijas pabeigšanu, tā vienlaicīgi izbeidz maksātnespējas procesu.

(10) Tiesas lēmuma par sanācijas pabeigšanu un maksātspējas atjaunošanu norakstu administrators, ievērojot šā likuma 137.panta ceturtās daļas noteikumus, iesniedz reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā un Maksātnespējas administrācijā ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

126.pants. Sanācijas apturēšana

Sanācija tiek pilnībā vai daļēji apturēta, ja saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punktā norādītās personas pieteikumu tiesa apturējusi pret parādnieku Latvijā uzsākto Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 33.pantu. Šajā gadījumā nodrošinātie kreditori turpina saņemt atlīdzību par viņu tiesību ierobežojumu sanācijas laikā līdz brīdim, kad tiek mainīts maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums.

134.pants. Sanācijas apturēšana

Sanācija tiek pilnībā vai daļēji apturēta, ja saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punktā norādītās personas pieteikumu tiesa apturējusi pret parādnieku Latvijā uzsākto minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru saskaņā ar šīs regulas 33.pantu. Šajā gadījumā nodrošinātie kreditori turpina saņemt atlīdzību par viņu tiesību ierobežojumu sanācijas laikā līdz brīdim, kad tiek mainīts maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums.

127.pants. Sanācijas atcelšana

(1) Kreditoru sapulce var atcelt sanāciju, ja:

1) sanācija netiek īstenota saskaņā ar sanācijas plānu;

2) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Jautājumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulcē var ierosināt:

1) kreditors vai kreditoru grupa, ja viņu prasījumi netiek apmierināti saskaņā ar sanācijas plānu;

2) administrators, ja sanācijas plāna izpildē iesaistītās personas nepilda sanācijas noteikumus vai tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms;

3) nodrošinātais kreditors, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas, ja viņam netiek laikus izmaksāta sanācijas plānā noteiktā atlīdzība.

(3) Kreditora vai kreditoru grupas pieteikums ar ierosinājumu atcelt sanāciju jāadresē administratoram, kurš sasauc kreditoru sapulci viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas brīža šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Sanācijas atcelšanas gadījumā kreditoru sapulce, pieņemot lēmumu par sanācijas atcelšanu, vienlaikus lemj par cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(5) Lēmumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulce pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna atcelšanu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(7) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna atcelšanu, ja:

1) atceļot sanācijas plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā atcelts sanācijas plāns.

(8) Tiesas lēmumu un kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

255.

256.

257.

258.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 127. panta trešajā daļā vārdu “jāadresē” ar vārdu “adresējams”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 127. panta septītās daļas 1. punktā vārdus “šā likuma noteikumi” ar vārdiem “citi šā likuma noteikumi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 127. panta septītās daļas 1. punktu kā 2. punktu un -2. punktu kā 1. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 127. panta astotajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdu “piecu dienu”.

Atbalstīts

135.pants. Sanācijas atcelšana

(1) Kreditoru sapulce var atcelt sanāciju, ja:

1) tā netiek īstenota saskaņā ar sanācijas plānu;

2) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Jautājumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulcē var ierosināt:

1) kreditors vai kreditoru grupa, ja viņu prasījumi netiek apmierināti saskaņā ar sanācijas plānu;

2) administrators, ja sanācijas plāna izpildē iesaistītās personas nepilda sanācijas noteikumus vai tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms;

3) nodrošinātais kreditors, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas, ja viņam netiek laikus izmaksāta sanācijas plānā noteiktā atlīdzība.

(3) Kreditora vai kreditoru grupas pieteikums ar ierosinājumu atcelt sanāciju adresējams administratoram, kurš sasauc kreditoru sapulci viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Sanācijas atcelšanas gadījumā kreditoru sapulce, pieņemot lēmumu par sanācijas atcelšanu, vienlaikus lemj par cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(5) Lēmumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulce pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(7) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā atcelta sanācija;

2) atceļot sanāciju, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(8) Tiesas lēmumu un kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

128.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība sanācijas gadījumā

(1) Sanācijas gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(2) Sanācijas gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(3) Ja nodokļu administrācija (kreditors) nav devusi rakstisku piekrišanu par nodokļu prasījumu proporcionālu segšanu, nodokļu prasījumi iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāto līdzekļu segšanas, kuri izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(4) Pārējo kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli.

259.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 128.panta trešo un ceturto daļu.

Neatbalstīts

136.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība sanācijas gadījumā

(2) Sanācijas gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc tam, kad segtas maksātnespējas procesa izmaksas un atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

(3) Ja nodokļu administrācija (kreditors) nav devusi rakstveida piekrišanu nodokļu prasījumu proporcionālai segšanai, nodokļu prasījumi iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc tam, kad segtas maksātnespējas procesa izmaksas un atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, kā arī tie no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksātie līdzekļi, kuri izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(4) Pārējo kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli.

129.pants. Sanācijas pabeigšanas sekas

(1) Pēc sanācijas pabeigšanas apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa izbeigšanu kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana netika paredzēta sanācijas plānā.

(3) Pēc parādnieka maksātspējas atjaunošanas tiesā administrators piecu darbdienu laikā parādniekam nodod valdījumā visu parādnieka mantu.

(4) Ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

260.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 129. panta trešajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdu “piecu dienu”.

Atbalstīts

137.pants. Sanācijas pabeigšanas sekas

(1) Pēc sanācijas pabeigšanas apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un viņa pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana netika paredzēta sanācijas plānā.

(3) Pēc parādnieka maksātspējas atjaunošanas tiesā administrators piecu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

(4) Ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

XIX nodaļa

Bankrots

XX nodaļa

Bankrots

130.pants. Bankrota jēdziens

Bankrots ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus un likvidētu parādnieku.

138.pants. Bankrota jēdziens

131.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

(1) Jautājumu par bankrota procedūras uzsākšanu izskata kreditoru sapulce, ja priekšlikums par sanācijas iespēju ir noraidīts vai sanācijas plāns nav pieņemts, vai pieņemtais sanācijas plāns nav apstiprināts.

(2) Kreditoru sapulcei jāpieņem lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu šā likuma 122.panta otrajā daļā vai 127.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos. Kreditoru sapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus par bankrota procedūras uzsākšanu, ja iestājušies Padomes regulas Nr.1346/2000 27.punktā noteiktie apstākļi.

(3) Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu ir pieņemts, ja par to balsojot atdotas vairāk nekā puse no klātesošo kreditoru balsīm.

261.

262.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 131. panta otrajā daļā vārdus “sapulcei jāpieņem lēmums” ar vārdiem “sapulce pieņem lēmumu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 131.panta otrās daļas otrajā teikumā pēc cipariem „27.” vārdu „punktā” un papildināt ar vārdu „pantā.”

Atbalstīts

139.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

(1) Jautājumu par bankrota procedūras uzsākšanu izskata kreditoru sapulce, ja priekšlikums par sanāciju ir noraidīts vai sanācijas plāns nav pieņemts, vai pieņemtais sanācijas plāns nav apstiprināts.

(2) Kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu šā likuma 130. panta otrajā daļā vai 135. panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos. Kreditoru sapulce nav tiesīga pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ja iestājušies Padomes regulas Nr.1346/2000 27. pantā noteiktie apstākļi.

(3) Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu ir pieņemts, ja par to balsojot atdotas vairāk nekā puse no klātesošo kreditoru balsīm.

132.pants. Lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšana

(1) Administrators nekavējoties iesniedz tiesai apstiprināšanai kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu neapstiprina, ja:

1) pieņemot lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

263.

264.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 132. panta otrās daļas 1. punktā vārdus “šā likuma noteikumi” ar vārdiem “citi šā likuma noteikumi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 132. panta otrās daļas 1. punktu kā 2. punktu un -2. punktu kā 1. punktu.

Atbalstīts

140.pants. Lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšana

(1) Administrators nekavējoties iesniedz tiesā apstiprināšanai kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu tiesa neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) pieņemot lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

133.pants. Tiesas lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu ierakstīšana Maksātnespējas reģistrā

Tiesas lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

265.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 133. pantā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Atbalstīts

141.pants. Tiesas lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu ierakstīšana maksātnespējas reģistrā

Tiesas lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

134.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Parādnieka mantas pārdošana notiek atklātās izsolēs, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(2) Kreditoru sapulce lemj, vai parādnieka manta pārdodama kā lietu kopība vai kā atsevišķa manta.

(3) Kreditoru sapulce nosaka termiņu, kādā administratoram jāuzsāk darbības saistībā ar mantas pārdošanu.

(4) Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators atsevišķos gadījumos var izmantot citus parādnieka kustamās mantas atsavināšanas veidus. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

266.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 134. panta trešajā daļā vārdus “administratoram jāuzsāk” ar vārdiem “administrators uzsāk”.

Atbalstīts

142.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Parādnieka mantas pārdošana notiek atklātās izsolēs, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(2) Kreditoru sapulce lemj, vai parādnieka manta pārdodama kā lietu kopība vai kā atsevišķa manta.

(3) Kreditoru sapulce nosaka termiņu, kādā administrators uzsāk darbības saistībā ar mantas pārdošanu.

135.pants. Izsolē iekļaujamā manta

Izsolē tiek iekļauta šā likuma 83.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

143.pants. Izsolē iekļaujamā manta

Izsolē tiek iekļauta šā likuma 91.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

136.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Parādnieka mantas izsole notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par piespiedu izsoli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(3) Kustamās mantas izsoli administrators izziņo vismaz mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, kā arī administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un kontaktinformāciju. Papildus administrators iesniedz pieteikumu par izsoles ierakstīšanu Maksātnespējas reģistrā.

(4) Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā nekustamās mantas izsoli administrators izziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz pieteikumu par izsoles ierakstīšanu Maksātnespējas reģistrā. Administrators vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek paziņojumu pie pārdodamā nekustamā īpašuma.

(5) Ja parādnieka manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas neieķīlātās parādnieka mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi.

(6) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šī kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas (ieķīlātās) vērtēšanas izmaksas, administratora atlīdzību un citus ar izsoles rīkošanu saistītus izdevumus.

(7) Jebkuri naudas līdzekļi, kas saistīti ar izsoli, ir ieskaitāmi parādnieka kontā.

144.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Parādnieka mantas izsole notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par piespiedu izsoli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(3) Kustamās mantas izsoli administrators izziņo vismaz mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, kā arī administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un kontaktinformāciju. Papildus tam administrators iesniedz Maksātnespējas administrācijai pieteikumu par izsoles ierakstīšanu maksātnespējas reģistrā.

(4) Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā nekustamās mantas izsoli administrators izziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz Maksātnespējas administrācijai pieteikumu par izsoles ierakstīšanu maksātnespējas reģistrā, kā arī vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek paziņojumu pie pārdodamā nekustamā īpašuma.

(6) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, to skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, administratora atlīdzību un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus.

(7) Jebkuri naudas līdzekļi, kas saistīti ar izsoli, ieskaitāmi parādnieka kontā.

137.pants. Izsoles procedūra

(1) Ja kustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs izsolīšana var notikt ar lejupejošu soli. Kustamās mantas pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli nepieciešama kreditoru sapulces piekrišana. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

(2) Ja nekustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(3) Ja nekustamās mantas otrā izsole nav notikusi, administrators vienu mēneša pēc sludinājuma dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(4) Ja nekustamās mantas trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs solīšana var notikt ar lejupejošu soli. Nekustamās mantas pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli nepieciešama kreditoru sapulces piekrišana. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

145.pants. Izsoles procedūra

(2) Ja nekustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(3) Ja nekustamās mantas otrā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

138.pants. Izsoles akta apstiprināšana

Pēc tam, kad nosolītājs par nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamās mantas (nekustamās mantas daļas) izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

267.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 138. pantā vārdus “nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu)” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

146.pants. Izsoles akta apstiprināšana

Pēc tam kad nosolītājs par nekustamo īpašumu vai tā daļu ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo īpašumu vai tā daļu attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

139.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība bankrota gadījumā

(1) Administrators sastāda maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un nosaka parādu segšanas kārtību, un to izskatīšanai sasauc kreditoru sapulci. Kreditoru sapulce lemj par maksātnespējas procesa izmaksām un parādu segšanas kārtību.

(2) No parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 97.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, vispirms pilnībā tiek atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie naudas līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto naudas līdzekļu atmaksas tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā norādīto izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināti tie darbinieku prasījumi, kuru apmierināšanu darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā regulē likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ja minētie prasījumi ir apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, prasījuma tiesības iegūst Maksātnespējas administrācija, kurai pilnībā tiek at maksāti tās piešķirtie līdzekļi darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(5) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta ceturtajā daļā norādīto prasījumu apmierināšanas.

(6) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta ceturtajā un piektajā daļā norādīto prasījumu apmierināšanas atlikušie līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā bez procentiem, kas iesniegti tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi nenodrošinātajā daļā, kā arī nodrošināto kreditoru prasījumi nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 72.panta otro daļu.

(7) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta sestajā daļā minētos kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(8) Pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā norādīto maksājumu veikšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie līdzekļi tiek sadalīti nenodrošināto kreditoru prasījumu (tikai pamatparāda bez procentiem) apmierināšanai, kas iesniegti pēc tiesas noteiktā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa, bet ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(9) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta astotajā daļā minētos kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(10) Ja pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā ir naudas pārpalikums, tad tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(11) Līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto maksājumu veikšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem.

(12) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad attiecīgie naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā norādīto maksājumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, administratoram jānodod Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

268.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 139. panta divpadsmitajā daļā vārdus “attiecīgie naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā norādīto maksājumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, administratoram jānodod” ar vārdiem “attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā norādīto maksājumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod”

Atbalstīts

147.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība bankrota gadījumā

(2) No parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 105.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, vispirms pilnībā tiek atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie naudas līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto naudas līdzekļu atmaksas tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteikto izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināti tie darbinieku prasījumi, kuru apmierināšanu darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā regulē likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ja minētie prasījumi ir apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, prasījuma tiesības iegūst Maksātnespējas administrācija, kurai pilnībā tiek at maksāti tās piešķirtie līdzekļi darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(6) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto prasījumu apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā bez procentiem, kuri iesniegti tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 80.panta otro daļu.

(7) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta sestajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(8) Pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteikto maksājumu veikšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti to nenodrošināto kreditoru prasījumu (tikai pamatparāda bez procentiem) apmierināšanai, kuri iesniegti pēc tiesas noteiktā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa, bet ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā ierakstītas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(9) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta astotajā daļā noteiktos kreditoru prasījumus, attiecīgi prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(10) Ja pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā ir naudas atlikums, tad tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(11) Naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto maksājumu veikšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

(12) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā noteikto maksājumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

140.pants. Bankrota procedūras pabeigšana un maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu pieņem noslēguma kreditoru sapulce ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nekavējoties iesniedz tiesā apstiprināšanai.

(3) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ja:

1) izpildot bankrota procedūras pasākumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieņemot lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

3) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4) Iesniedzot kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators tam pievieno:

1) administratora darbības pārskatu;

2) bankrota procedūras noslēguma bilanci;

3) dokumentus, kas apliecina, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga;

4) apliecinājumu par kredītiestādēs esošo parādnieka kontu slēgšanu;

5) apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(5) Apstiprinot kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(6) Tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

269.

270.

271.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 140. panta trešās daļas 2. punktā vārdus “šā likuma noteikumi” ar vārdiem “citi šā likuma noteikumi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 140. panta trešās daļas 3. punktu kā 1. punktu, un -1. punktu kā 3. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 140. panta sestajā daļā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Atbalstīts

148.pants. Bankrota procedūras pabeigšana un maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu pieņem noslēguma kreditoru sapulce ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nekavējoties iesniedz tiesā apstiprināšanai.

(3) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu;

2) izpildot bankrota procedūras pasākumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

3) pieņemot lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(4) Iesniedzot kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators tam pievieno:

1) savas darbības pārskatu;

2) bankrota procedūras noslēguma bilanci;

3) dokumentus, kas apliecina, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga;

4) apliecinājumu par kredītiestādēs esošo parādnieka kontu slēgšanu;

5) apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(5) Apstiprinot kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(6) Tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu administrators piecu dienu laikā iesniedz Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

XX nodaļa

Maksātnespējas procesa izbeigšana

XXI nodaļa

Maksātnespējas procesa izbeigšana

141.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja ir noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums vai izbeigta maksātnespējas procesa lieta.

(2) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) noslēgts izlīgums;

3) pabeigta sanācija;

4) reorganizācijas rezultātā sanācijas procesā parādnieks beidz pastāvēt;

5) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apliecina šā panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kā arī attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu vai pierādījumus, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

149.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja ir noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums vai izbeigta maksātnespējas procesa lieta.

(2) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) noslēgts izlīgums;

3) pabeigta sanācija;

4) reorganizācijas rezultātā sanācijas procesā parādnieks beidz pastāvēt;

5) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apliecina šā panta otrajā daļā minētos apstākļus, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces lēmumu vai pierādījumus, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

142.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas parādnieka pārvaldes institūciju darbība. Šajā gadījumā tiek piemērota šā likuma 129.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka nav konstatētas parādnieka maksātnespējas procesa pazīmes, administrators nosūta tiesas nolēmumu attiecīgajiem publiskajiem reģistriem ierakstu izdarīšanai vai atzīmju dzēšanai.

(3) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un tukšās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrotu, administrators piecu darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma nodod glabāšanā valsts arhīvam šādus parādnieka dokumentus:

1) parādnieka maksātspējas laikā slēgtos sadarbības līgumus;

2) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba);

3) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru);

4) parādnieka atbrīvoto darbinieku darba līgumus (ja neatrodas personas lietā) un darba grāmatiņas (ja neatrodas pie darbinieka);

5) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim;

6) nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators piecu darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma saņem Maksātnespējas administrācijā izziņu par šajā likumā noteikto Maksātnespējas administrācijai iesniedzamo parādnieka maksātnespējas procesa dokumentu iesniegšanu Maksātnespējas administrācijai.

(6) Triju darbdienu laikā pēc valsts arhīva izziņas par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā un Maksātnespējas administrācijas izziņas par šajā likumā noteikto Maksātnespējas administrācijai iesniedzamo parādnieka maksātnespējas procesa dokumentu iesniegšanu Maksātnespējas administrācijai saņemšanas administrators minētās izziņas, kā arī tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz Uzņēmumu reģistram parādnieka izslēgšanai no attiecīgā reģistra.

(7) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.

272.

273.

274.

275.

276.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 142. panta ceturtajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 142. panta ceturtajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “septiņu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 142. panta piektajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 142. panta piektajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “septiņu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 142. panta sestajā daļā vārdus “Triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

150.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas parādnieka pārvaldes institūciju darbība. Šajā gadījumā tiek piemērota šā likuma 137.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrotu, administrators septiņu dienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas nodod glabāšanā valsts arhīvam šādus parādnieka dokumentus:

1) parādnieka maksātspējas laikā slēgtos sadarbības līgumus;

2) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba);

3) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru);

4) parādnieka atbrīvoto darbinieku darba līgumus (ja tie neatrodas attiecīgajās personas lietās) un darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie attiecīgajiem darbiniekiem);

5) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim;

6) darbā notikušu nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators septiņu dienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas Maksātnespējas administrācijā saņem izziņu par to, kādi šajā likumā noteiktie parādnieka maksātnespējas procesa dokumenti iesniedzami minētajai administrācijai.

(6) Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemta valsts arhīva izziņa par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā un Maksātnespējas administrācijas izziņa par to, kādi šajā likumā noteiktie parādnieka maksātnespējas procesa dokumenti iesniedzami šai administrācijai, administrators minētās izziņas, kā arī tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz Uzņēmumu reģistram parādnieka izslēgšanai no attiecīgā reģistra.

XXII nodaļa

Parādnieka reorganizācija sanācijas procesā

151.pants. Parādnieka reorganizācija

Parādnieka reorganizācija sanācijas procesā ir iespējama tikai tad, ja to paredz šā likuma 131.pantā noteiktajā kārtībā reģistrētais sanācijas plāns.

152.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Parādnieka reorganizācija notiek saskaņā ar to likumu prasībām, kuri regulē parādnieka darbību, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs sadaļas noteikumiem par parādnieka reorganizāciju sanācijas procesā.

153.pants. Lēmumu pieņemšana reorganizācijas procesā

(1) Lēmumus, kurus saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce, sanācijas procesā pieņem kreditoru sapulce, ja sanācijas plānā nav noteikts, ka šos lēmumus pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce.

(2) Lēmumus, kurus saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka uzraudzības institūcija un izpildinstitūcija, sanācijas procesā pieņem administrators.

(3) Reorganizācijas procesā trešo personu manta (akcijas, kapitāla daļas) var tikt atsavināta tikai ar šo personu piekrišanu.

154.pants. Reorganizācijas īpatnības sanācijas procesā

(1) Parādnieka reorganizācijas līgumā vai lēmumā par reorganizāciju:

1) nevar noteikt atliekošos nosacījumus, kuru neiestāšanās rezultātā reorganizācijā iesaistītā juridiskā persona drīkst vienpusēji atkāpties no līguma vai lēmuma;

2) paredz reorganizācijas sekas parādnieka darbiniekiem.

(2) Reorganizācijas procesā parādniekam nav jāveic viņa darbību regulējošajā likumā noteiktie pasākumi savu kreditoru aizsardzībai.

(3) Administrators, kreditors, parādnieka komercsabiedrības dalībnieks (akcionārs) vai biedrības (nodibinājuma) vai politiskās partijas biedrs var iesniegt tiesā pieteikumu ar lūgumu atzīt par spēkā neesošu kreditoru sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot šo likumu, vai tas neatbilst apstiprinātajam sanācijas plānam.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto pieteikumu administrators vai kreditors iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

155.pants. Parādnieka darbības izbeigšana

(1) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu apvienošanas ceļā viņš nodod visu savu mantu:

1) citai juridiskajai personai (pievienošana);

2) kopā ar pastāvošu juridisko personu jaundibināmai juridiskajai personai (saplūšana).

(2) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu sadalīšanas ceļā visa viņaa manta un saistības tiek nodotas divām vai vairākām jaundibināmām vai esošām juridiskajām personām (sašķelšana).

(3) Ja reorganizācija ir stājusies spēkā un parādnieks reorganizācijas procesā beidz pastāvēt, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par sanācijas pabeigšanu un parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu administrators iesniedz Maksātnespējas administrācijai attiecīga ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

D sadaļa

Fiziskās personas maksātnespējas process

D sadaļa

Fiziskās personas maksātnespējas process

XXI nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

XXIII nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

143.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis un pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir, ievērojot kreditoru intereses, sniegt fiziskajai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā norādītajām parāda saistībām.

(2) Fiziskās personas maksātspējas atjaunošana un atbrīvošana no parāda saistībām notiek, sedzot kreditoru prasījumus fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktajā apjomā un kārtībā no fiziskās personas mantas, kā arī no citu personu mantas, kas piešķirta fiziskās personas parāda saistību dzēšanai.

(3) Visa fiziskās personas manta novirzāma maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(4) Individuālajam komersantam netiek piemēroti šīs sadaļas noteikumi.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro šā likuma XII, XIII un XV nodaļu.

156.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis un pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir, ievērojot kreditoru intereses, sniegt šai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā norādītajām parādsaistībām.

(2) Fiziskās personas maksātspējas atjaunošana un atbrīvošana no parāda saistībām notiek, sedzot kreditoru prasījumus šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktajā apjomā un kārtībā no attiecīgās fiziskās personas mantas, kā arī no citu personu mantas, kas piešķirta šīs personas parādsaistību dzēšanai.

(3) Visa fiziskās personas manta novirzāma maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(4) Individuālajam komersantam netiek piemēroti šīs sadaļas noteikumi.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro šā likuma XIII, XIV un XVI nodaļu.

144.pants. Fiziskās personas tiesību un pienākumu īstenošana

Fiziskā persona savas tiesības un pienākumus maksātnespējas procesā īsteno patstāvīgi, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad sakarā ar fiziskās personas rīcībspējas ierobežojumu tās tiesības un pienākumus īsteno aizbildnis vai aizgādnis.

157.pants. Fiziskās personas tiesību un pienākumu īstenošana

Fiziskā persona savas tiesības un pienākumus maksātnespējas procesā īsteno patstāvīgi, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad sakarā ar šīs personas rīcībspējas ierobežojumu tās tiesības un pienākumus īsteno aizbildnis vai aizgādnis.

145.pants. Maksātnespējas procesa pazīme

Fiziskajai personai var piemērot maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām maksātnespējas pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādu saistības kopā pārsniedz piecdesmit minimālās mēnešalgas;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādu saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādu saistības kopā pārsniedz simts minimālās mēnešalgas.

277.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 145.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“145. pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes”

Atbalstīts

158. pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Fiziskajai personai var piemērot maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām maksātnespējas pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz piecdesmit minimālās mēnešalgas;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz simts minimālās mēnešalgas.

146.pants. Maksātnespējas procesa ierobežojumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierobežojumi ir:

1) apstāklis, ka maksātnespējas procesa cēlonis ir fiziskās personas nodoms vai rupja neuzmanība pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas dienas;

2) maksātnespējas procesa izmaksu finansējuma nepietiekamība;

3) apstāklis, ka fiziskā persona ir uztura ņēmējs.

(2) Fiziskajai personai, kurai pastāv vismaz viens no maksātnespējas procesa ierobežojumiem, maksātnespējas procesu nepiemēro vai pārtrauc.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesu nevar piemērot, ja fiziskajai personai pēdējo piecu gadu laikā ir piemērots fiziskās personas maksātnespējas process, izņemot šā likuma 175.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos gadījumus.

278.

Juridiskā komisija

Izteikt 146.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“146. pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierobežojumi”

Atbalstīts

159. pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierobežojumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierobežojumi ir:

1) apstāklis, ka maksātnespējas procesa cēlonis ir šīs personas nodoms vai rupja neuzmanība pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas dienas;

2) maksātnespējas procesa izmaksu finansējuma nepietiekamība;

3) apstāklis, ka šī persona ir uztura ņēmējs.

(2) Fiziskajai personai, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viens no maksātnespējas procesa ierobežojumiem, maksātnespējas procesu nepiemēro vai pārtrauc.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesu nevar piemērot, ja šai personai pēdējo piecu gadu laikā ir piemērots šāds maksātnespējas process, izņemot šā likuma 188.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos gadījumus.

147.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta Maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;

2) fiziskās personas faktiskā dzīvesvieta un deklarētā dzīvesvieta;

3) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

4) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

5) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

6) maksātnespējas procesa īstenošanas termiņš;

7) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanas datums;

8) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums;

9) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

10) fiziskās personas mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

11) maksātnespējas procesa izbeigšanas datums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

279.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 147. panta 2. punktā vārdus “faktiskā dzīvesvieta un deklarētā”.

Neatbalstīts

160.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;

2) fiziskās personas faktiskā dzīvesvieta un deklarētā dzīvesvieta;

3) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

4) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

5) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

6) maksātnespējas procesa īstenošanas termiņš;

7) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanas datums;

8) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums;

9) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

10) fiziskās personas mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

11) maksātnespējas procesa izbeigšanas datums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

XXII nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšana,
pasludināšana un sekas

XXIV nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšana,
pasludināšana un sekas

148.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā ir tiesīga iesniegt:

1) pati fiziskā persona pēc savas dzīvesvietas, ja pastāv šā likuma 145.pantā norādītā maksātnespējas procesa pazīme;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, faktisko dzīvesvietu un deklarēto dzīvesvietu;

3) visus fiziskās personas norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga veikt saistību izpildi;

6) visu neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš, kopējo summu;

7) visu saistību, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, kopējo summu;

8) visas fiziskās personas mantas kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai;

10) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Fiziskā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, kas apstiprina maksātnespējas procesa pazīmi;

2) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ziņas un pierādījumus par visiem saviem kredītiestāžu kontiem un to atlikumiem;

4) ziņas par saviem skaidras naudas līdzekļiem, ja to summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) ziņas un pierādījumus par fiziskās personas noslēgtajiem uztura līgumiem un laulības līgumiem;

6) ziņas par saviem ienākumiem divpadsmit mēnešu periodā pirms pieteikuma iesniegšanas;

7) fiziskās personas apgādībā esošo personu un tām nepieciešamo ikmēneša izdevumu sarakstu;

8) ziņas par fiziskajai personai piederošajām kapitāla daļām, akcijām un citiem vērtspapīriem;

9) pierādījumus, ka fiziskās personas rīcībā būs pietiekami naudas līdzekļi vai manta, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamās šā likuma 191.panta pirmās daļas 2.punktā un 192.pantā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas;

10) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

11) apliecinājumu tam, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

280.

281.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 148. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “tiesā ir tiesīga” ar vārdu “var”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 148. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “pēc savas dzīvesvietas”.

Atbalstīts

161.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt:

1) pati fiziskā persona, ja pastāv šā likuma 158.pantā norādītā maksātnespējas procesa pazīme;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, faktisko dzīvesvietu un deklarēto dzīvesvietu;

3) visus fiziskās personas norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga veikt saistību izpildi;

6) visu neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš, kopējo summu;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā,;

8) visas fiziskās personas mantas kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai;

10) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Fiziskā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, kas apstiprina maksātnespējas procesa pazīmi;

2) savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ziņas un pierādījumus par visiem saviem kredītiestāžu kontiem un to atlikumiem;

4) ziņas par saviem skaidras naudas līdzekļiem, ja to summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) ziņas un pierādījumus par uztura līgumiem un laulības līgumiem, kurus tā noslēgusi;

6) ziņas par saviem ienākumiem 12 mēnešu periodā pirms pieteikuma iesniegšanas;

7) savā apgādībā esošo personu un tām nepieciešamo ikmēneša izdevumu sarakstu;

8) ziņas par kapitāla daļām, akcijām un citiem vērtspapīriem, kas tai pieder;

9) pierādījumus, ka tās rīcībā būs pietiekami naudas līdzekļi vai manta, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamās šā likuma 193.panta pirmās daļas 2.punktā un 194.pantā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas;

10) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

11) apliecinājumu tam, ka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

149.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) visu kreditoru (neatkarīgi no izpildes termiņa) saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un rašanās pamats;

2) debitoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un rašanās pamats;

3) bankrota procedūras termiņš;

4) fiziskās personas maksātnespējas procesa plānotās izmaksas;

5) fiziskās personas naudas līdzekļu summa un paredzamie ikmēneša ienākumi;

6) fiziskās personas mantas saraksts, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi un no kura sedzami maksātnespējas procesa izdevumi, tās pārdošanas termiņš un paredzamie no mantas pārdošanas iegūstamie naudas līdzekļi;

7) fiziskajai personai un tās apgādībā esošajām personām izmaksājamā ikmēneša naudas summa;

8) kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība un katram kreditoram izmaksājamā ikmēneša naudas summa.

(2) Ja ar fizisko personu kopā dzīvo apgādībā esošās personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas, lai sameklētu lētā ku mājokli. Šādu iespēju ir jāparedz fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

282.

283.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 149. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “(neatkarīgi no izpildes termiņa)”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 149. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Šādu iespēju ir jāparedz” ar vārdiem “Šāda iespēja paredzama”.

Atbalstīts

162.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) visu kreditoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un saistības rašanās pamats;

3) bankrota procedūras termiņš;

4) šīs personas maksātnespējas procesa plānotās izmaksas;

5) šīs personas naudas līdzekļu summa un paredzamie ikmēneša ienākumi;

6) tās šai personai piederošās mantas saraksts, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi un no kuras sedzami maksātnespējas procesa izdevumi, šis mantas pārdošanas termiņš un paredzamie tās pārdošanas rezultātā iegūstamie naudas līdzekļi;

7) šai personai un tās apgādībā esošajām personām izmaksājamā ikmēneša naudas summa;

8) kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība un katram kreditoram ik mēnesi izmaksājamā naudas summa.

(2) Ja ar fizisko personu kopā dzīvo tās apgādībā esošās personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no šīs personas maksātnespējas pasludināšanas dienas, lai sameklētu lētāku mājokli. Šāda iespēja paredzama fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

150.pants. Maksātnespējas procesa ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt fiziskās personas ieķīlātās mantas pārdošanu;

3) fiziskajai personai pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas aizliegts uzņemties jaunas parāda saistības, kuras nav norādītas fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā;

(2) Ja netiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, un šā panta pirmajā daļā apturētās darbības tiek atjaunotas.

163.pants. Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildi;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt fiziskās personas ieķīlātās mantas pārdošanu;

3) fiziskajai personai pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas aizliegts uzņemties jaunas parādsaistības, kuras nav norādītas tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

(2) Ja netiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet šā panta pirmajā daļā apturētās darbības – atjaunotas.

151.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai administrators:

1) pieprasa no fiziskās personas ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu fiziskās personas mantas un saistību izvērtēšanu, kā arī citu informāciju maksātnespējas procesa ietvaros;

2) apzina fiziskās personas mantu, pārbaudot fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā ietvertās ziņas;

3) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu 20 darbdienu laikā no lietas ierosināšanas;

4) pieprasa un saņem no fiziskās personas, kā arī no valsts iestādēm un kredītiestādēm nepieciešamās ziņas par fiziskās personas finansiālo stabilitāti vai mantisko stāvokli;

(2) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpil des nodrošināšanai.

284.

285.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 151. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “darbdienu” ar vārdu “dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 151. panta pirmās daļas 3. punktā skaitli un vārdu “20 darbdienu” ar vārdu „mēneša”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

164.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai administrators:

1) pieprasa no fiziskās personas ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šīs personas mantas un saistību izvērtēšanu, kā arī citu informāciju maksātnespējas procesa ietvaros;

2) apzina fiziskās personas mantu, pārbaudot šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā ietvertās ziņas;

3) mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

4) pieprasa un saņem no fiziskās personas, kā arī no valsts iestādēm un kredītiestādēm nepieciešamās ziņas par fiziskās personas finansiālo stabilitāti vai mantisko stāvokli.

152.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sākas bankrota procedūra.

(2) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas fiziskās personas ieķīlāto mantu realizē administrators piespiedu izsolē.

(3) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēts aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, līgumsoda (nokavējuma naudas pieaugums arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods), tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēts arī nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma naudas aprēķins).

(4) Spriedumu izpildes lietvedība tiek apturēta lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu, kā arī lietās par saistību piespiedu izpildīšanu.

(5) Šā panta trešajā daļā minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, un šā panta ceturtajā daļā minētās apturētās darbības tiek atjaunotas, ja maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona netiek atbrīvota no atlikušajām parāda saistībām.

(6) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(7) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas attiecībā uz parāda saistībām, kas netika uzrādītas fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.

286.

287.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 152.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas tiek apturēts aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) (nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 152. panta sestajā daļā vārdus “Parādnieka saistības” ar vārdiem “Fiziskās personas saistības”

Atbalstīts

165.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sākas bankrota procedūra.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tās ieķīlāto mantu administrators realizē piespiedu izsolē.

(3) Pēc fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas tiek apturēts aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu piea ugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods), nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu.

(4) Spriedumu izpildes lietvedība tiek apturēta lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu, kā arī lietās par saistību piespiedu izpildi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētos kreditoru prasījumus atjauno un aprēķina pilnā apmērā un šā panta ceturtajā daļā minētās apturētās darbības atjauno, ja maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona netiek atbrīvota no atlikušajām parādsaistībām.

(6) Fiziskās personas saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(7) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas attiecībā uz parādsaistībām, kas netika uzrādītas šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.

153.pants. Administratora darbības pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic fiziskās personas darbības uzraudzību atbilstoši fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim, fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir šādi pienākumi:

1) iesniegt tiesas sprieduma norakstu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā triju darbdienu laikā no tā saņemšanas;

2) iesniegt tiesas lēmuma norakstu par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas;

3) iesniegt pieteikumu par fiziskās personas mantas izsoli ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā vismaz mēnesi pirms izsoles, norādot izsoles datumu, laiku, vietu un izsolāmās mantas veidu;

4) iesniegt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā piecu darbdienu laikā no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

5) iesniegt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā 10 darbdienu laikā no to apstiprināšanas tiesā;

6) ne retāk kā reizi sešos mēnešos rakstiski paziņot katram kreditoram un Maksātnespējas administrācijai par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildes gaitu;

7) apzināt fiziskās personas mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļus vai finanšu instrumentus, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

8) piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu un mainīt to, pastāvot šajā sadaļā noteiktajiem apstākļiem;

9) šajā sadaļā noteiktajos gadījumos iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;

10) veikt fiziskās personas mantas pārdošanu izsolē, kā arī sniegt informāciju par to fiziskajai personai šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;

11) saņemot fiziskās personas rakstveida iesniegumu un fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu projektu, sniegt fiziskajai personai atzinumu par minētā plāna grozījumiem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

12) pildīt citus šajā likumā paredzētos administratora pienākumus.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

288.

289.

290.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 153. panta otrās daļas 1. un 2. punktā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 153. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 153. panta otrās daļas 5. un 11. punktā skaitli un vārdu “10 darbdienu” ar skaitli un vārdu “10 dienu”.

Atbalstīts

166.pants. Administratora darbības pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic šīs personas darbības uzraudzību atbilstoši tās maksātnespējas procesa mērķim, mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir šādi pienākumi:

1) iesniegt Maksātnespējas administrācijai tiesas sprieduma par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā piecu dienu laikā no tā saņemšanas dienas;

2) iesniegt Maksātnespējas administrācijai tiesas lēmuma par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu norakstu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas;

3) iesniegt Maksātnespējas administrācijai pieteikumu par fiziskās personas mantas izsoli ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā vismaz mēnesi pirms izsoles, norādot izsoles datumu, laiku, vietu un izsolāmās mantas veidu;

4) iesniegt Maksātnespējas administrācijai fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā piecu dienu laikā no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

5 ) iesniegt Maksātnespējas administrācijai fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā 10 dienu laikā no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa;

6) ne retāk kā reizi sešos mēnešos rakstveidā paziņot katram kreditoram un Maksātnespējas administrācijai par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildes gaitu;

8) piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu un mainīt to, pastāvot šajā sadaļā noteiktajiem apstākļiem;

9) šajā sadaļā noteiktajos gadījumos iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;

10) veikt fiziskās personas mantas pārdošanu izsolē, kā arī sniegt šai personai informāciju par to šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;

11) saņemot fiziskās personas rakstveida iesniegumu un šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu projektu, sniegt fiziskajai personai atzinumu par minētā plāna grozījumiem 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

12) pildīt citus šajā likumā paredzētos administratora pienākumus.

XXIII nodaļa

Fiziskā persona maksātnespējas procesā

XXV nodaļa

Fiziskā persona maksātnespējas procesā

154.pants. Fiziskās personas rīcības ierobežojumi

(1) Maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai bez administratora piekrišanas ir aizliegts atsavināt, ieķīlāt, dāvināt vai kādā citā veidā apgrūtināt savu mantu. Izņēmums ir fiziskās personas mantas sastāvā ietilpstošas atsevišķas lietas, kuru vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

(2) Fiziskajai personai maksātnespējas procesa laikā ir aizliegts veikt darbības vai slēgt darījumus, kas var pasliktināt fiziskās personas mantisko stāvokli vai kaitēt kreditoru interesēm.

167.pants. Fiziskās personas rīcības ierobežojumi

(2) Fiziskajai personai maksātnespējas procesa laikā ir aizliegts veikt darbības vai slēgt darījumus, kas var pasliktināt tās mantisko stāvokli vai kaitēt kreditoru interesēm.

155.pants. Fiziskās personas pienākumi

(1) Fiziskajai personai ir pienākums triju darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas individuāli informēt katru kreditoru par maksātnespējas procesa pasludināšanu, nosūtot paziņojumu kreditoram ierakstītā sūtījumā vai izsniedzot to pret parakstu.

(2) Fiziskajai personai jāpilda fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna nosacījumi.

(3) Fiziskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jāatver jauns konts kredītiestādē. Fiziskā persona iesniedz administratoram dokumentu, kas apliecina minētās darbības izpildi.

(4) Fiziskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jāslēdz savi kredītiestāžu konti, pārskaitot minētajos kontos esošos naudas līdzekļus uz šā panta trešajā daļā minēto kontu. Fiziskā persona iesniedz administratoram dokumentus, kas apliecina minēto darbību izpildi.

(5) Fiziskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jaunajā kontā jāiemaksā savi skaidrās naudas līdzekļi.

(6) Fiziskajai personai ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā jāinformē administratoru par jaunā kredītiestādes konta stāvokli un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, pievienojot apliecinošus dokumentus.

(7) Fiziskajai personai ir pienākums iesniegt prasību tiesā pret trešajām personām par maksājumu saistību izpildi.

(8) Fiziskajai personai ir pienākums sniegt administratora pieprasīto informāciju nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(9) Fiziskajai personai ir pienākums nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, sakarā ar kuriem fiziskā persona nespēs pildīt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu.

(10) Ja fiziskā persona maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, tās pienākums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņot administratoram jaunās dzīvesvietas adresi.

(11) Fiziskajai personai par jauno kontu jāinformē savi darba devēji un jānodrošina visas darba samaksas ieskaitīšana šajā kontā.

291.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 155. panta tekstu šādā redakcijā:

“Fiziskajai personai ir pienākums:

1) piecu dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas informēt katru kreditoru par maksātnespējas procesa pasludināšanu, nosūtot paziņojumu kreditoram ierakstītā sūtījumā vai izsniedzot to pret parakstu;

2) pildīt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna nosacījumus;

3) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas atvērt kontu kredītiestādē un iesniegt administratoram dokumentu, kas apliecina minētās darbības izpildi;

4) nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēgt savus kredītiestāžu kontus, pārskaitot minētajos kontos esošos naudas līdzekļus uz šā panta trešajā daļā minēto kontu un iesniegt administratoram dokumentus, kas apliecina minēto darbību izpildi;

5) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jaunajā kontā iemaksāt savus skaidrās naudas līdzekļus;

6) vismaz reizi mēnesī rakstveidā informēt administratoru par jaunā kredītiestādes konta stāvokli un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, pievienojot apliecinošus dokumentus;

7) iesniegt prasību tiesā pret trešajām personām par maksājumu saistību izpildi;

8) sniegt administratora pieprasīto informāciju nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas;

9) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, sakarā ar kuriem fiziskā persona nespēs pildīt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

10) dzīvesvietas maiņas gadījumā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā paziņot administratoram jaunās dzīvesvietas adresi;

11) informēt savu darba devēju par jauno kontu un nodrošināt darba samaksas ieskaitīšanu šajā kontā.”

Atbalstīts,

redakcionāli precizējot

168.pants. Fiziskās personas pienākumi

Fiziskajai personai ir pienākums:

1) piecu dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas informēt par to katru kreditoru, nosūtot paziņojumu ierakstītā sūtījumā vai izsniedzot to pret parakstu;

2) pildīt savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna nosacījumus;

3) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas atvērt kontu kredītiestādē un iesniegt administratoram dokumentu, kas apliecina minētās darbības izpildi;

4) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēgt savus kredītiestāžu kontus, pārskaitot tajos esošos naudas līdzekļus uz šā panta trešajā daļā minēto kontu un iesniegt administratoram dokumentus, kas apliecina minēto darbību izpildi;

5) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas iemaksāt jaunajā kontā savus skaidrās naudas līdzekļus;

6) reizi mēnesī rakstveidā informēt administratoru par jaunā konta stāvokli un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, pievienojot to apliecinošus dokumentus;

7) iesniegt tiesā prasību pret trešajām personām par maksājumu saistību izpildi;

8) sniegt administratora pieprasīto informāciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas;

9) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, sakarā ar kuriem tā nespēs pildīt savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

10) dzīvesvietas maiņas gadījumā ne vēlāk kā piecu dienu laikā paziņot administratoram jaunās dzīvesvietas adresi;

11) informēt savu darba devēju par jauno kontu un nodrošināt darba samaksas ieskaitīšanu šajā kontā.

156.pants. Fiziskās personas tiesības

Fiziskajai personai maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) izstrādāt un iesniegt tiesā fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par savas mantas pārdošanu;

3) lietot savu mantu, kā arī atsavināt to saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

4) iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem.

169.pants. Fiziskās personas tiesības

Fiziskajai personai maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) izstrādāt un iesniegt tiesā savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par savas mantas pārdošanu;

3) lietot savu mantu, kā arī atsavināt to saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

4) iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem.

157.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna īstenošanas kārtība

(1) No fiziskās personas līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti mantas pārdošanas rezultātā, vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi un tad šā likuma XXX nodaļā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas tiek nodrošināta samaksa fiziskajai personai un tās apgādībā esošām personām fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktās naudas summas apmērā, kas uz katru cilvēku nav mazāka par minimālo mēneša algu.

(3) Kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto maksājumu veikšanas ne retāk kā reizi mēnesī proporcionāli katra kreditora prasījuma summai tiek apmierināti kreditoru prasījumi.

(4) Kreditora prasījuma apmierināšanu uzsāk ne vēlāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas.

170.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna īstenošanas kārtība

(1) No fiziskās personas līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti šīs personas mantas pārdošanas rezultātā, vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi un tad šā likuma XXX nodaļā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas tiek nodrošināta samaksa fiziskajai personai un tās apgādībā esošajām personām šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktās naudas summas apmērā, kas uz katru cilvēku nav mazāka par minimālo mēnešalgu.

(4) Kreditora prasījuma apmierināšanu uzsāk ne vēlāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas.

158.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšana

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu var grozīt, ja:

1) ir iestājušies apstākļi, kas sekmēs fiziskās personas maksātspējas ātrāku atjaunošanu vai parādu saistību pilnīgāku izpildi;

2) no fiziskās personas neatkarīgu iemeslu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apgrūtina fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, bet būtiski neietekmē kreditoru intereses.

(2) Fiziskā persona iesniedz tiesā motivētu pieteikumu par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanu, kam pievienots administratora atzinums par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu ietekmi uz turpmāko fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.

(3) Fiziskā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu apstiprināšanas tiesā nosūta jauno plānu katram kreditoram un administratoram.

292.

293.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 158. panta trešajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 158.panta trešajā daļā vārdus „nekavējoties, bet”

Atbalstīts

171.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšana

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu var grozīt, ja:

1) ir iestājušies apstākļi, kas sekmēs fiziskās personas maksātspējas ātrāku atjaunošanu vai parādsaistību pilnīgāku izpildi;

2) no fiziskās personas neatkarīgu iemeslu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apgrūtina šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, bet būtiski neietekmē kreditoru intereses.

(2) Fiziskā persona iesniedz tiesā motivētu pieteikumu par sava mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanu, pievienojot tam administratora atzinumu par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu ietekmi uz turpmāko fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.

(3) Fiziskā persona ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tiesa apstiprinājusi tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus nosūta jauno plānu administratoram un katram kreditoram.

XXIV nodaļa

Aizbildnis, aizgādnis un ieinteresētā persona fiziskās personas maksātnespējas procesā

XXVI nodaļa

Aizbildnis, aizgādnis un ieinteresētā persona fiziskās personas maksātnespējas procesā

159.pants. Aizbildņa vai aizgādņa pārstāvības vispārīgie noteikumi

(1) Fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis īsteno tās tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(2) Aizbildnim vai aizgādnim nav tiesību atteikties no savu pienākumu veikšanas, pamatojoties tikai uz to, ka pret tā pārstāvamo ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

172.pants. Aizbildņa vai aizgādņa pārstāvības vispārīgie noteikumi

(1) Fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis īsteno šīs personas tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(2) Aizbildnim vai aizgādnim nav tiesību atteikties no savu pienākumu veikšanas, pamatojoties tikai uz to, ka pret viņa pārstāvamo ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

160.pants. Aizbildņa vai aizgādņa atbildības ierobežojumi

(1) Aizbildnis vai aizgādnis maksātnespējas procesā nav atbildīgs ar savu mantu attiecībā pret trešajām personām, tai skaitā kreditoriem.

(2) Par zaudējumiem, kas aizbildņa vai aizgādņa rīcības rezultātā nodarīti viņa pārstāvamajam, aizbildnis vai aizgādnis ir atbildīgs pārstāvamajam Civillikumā noteiktajā kārtībā.

173.pants. Aizbildņa vai aizgādņa atbildības ierobežojumi

(1) Aizbildnis vai aizgādnis maksātnespējas procesā nav atbildīgs ar savu mantu attiecībā pret trešajām personām, tai skaitā kreditoriem.

(2) Par zaudējumiem, kas aizbildņa vai aizgādņa rīcības rezultātā nodarīti viņa pārstāvamajam, aizbildnis vai aizgādnis ir atbildīgs pārstāvamajam Civillikumā noteiktajā kārtībā.

161.pants. Ieinteresētās personas fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstams:

1) fiziskās personas laulātais;

2) persona, kura atrodas ar fizisko personu radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis.

(2) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstama arī tā persona, kura ir bijusi ieinteresētā persona saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo piecu gadu laikā līdz maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

174.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstams:

1) fiziskās personas laulātais;

2) persona, kura atrodas ar fizisko personu radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis.

E sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības

297.

298.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt E sadaļas XXVI nodaļu un izteikt šo nodaļu kā B sadaļas VIII nodaļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt E sadaļu un izteikt XXVI nodaļu kā B sadaļas VIII nodaļu un izteikt XXVII nodaļu kā C sadaļas XXI nodaļu;

Uzskatīt F un G sadaļu par E un F sadaļu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

nr.298

Atbalstīts

XXVI nodaļa

Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības

/sk.40-44.lpp./

176.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespēja

Ja parādnieks veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā sadaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tā tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

299.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 176. pantā vārdus “Ja parādnieks” ar vārdiem “Ja persona”.

Atbalstīts

177.pants. Lauksaimniecības produktu ražotājs

(1) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju saprot tādu fizisku vai juridisku personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus uz maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi, bet tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas gadījumā – uz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas brīdi veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteikto.

178.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tad, ņemot vērā šā likuma 179.panta otrās daļas nosacījumus, šā procesa īstenošanas termiņš var būt garāks par divpadsmit mēnešiem. Ar tiesas nolēmumu šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

300.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 178. pantā vārdus “par divpadsmit mēnešiem” ar vārdiem “par gadu”.

Atbalstīts

179.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšanu, ievēro lauksaimniecības ražošanas sezonālo raksturu un tās atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām.

(2) Lai gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu ražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt garāks par divpadsmit mēnešiem. Ar kreditoru sapulces piekrišanu šis termiņš var tikt pagarināts par sešiem mēnešiem.

301.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 179. panta otrajā daļā vārdus “par divpadsmit mēnešiem” ar vārdiem “par gadu”.

Atbalstīts

180.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas kopuma pārdošana

(1) Pārdodot bankrota procesā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, viņu starpā tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, tad lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā bankrota procedūras ietvaros.

181.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 180.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu bankrota procesā var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo nekustamo īpašumu par novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam, kas atrodas nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvajā teritorijā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, viņu starpā tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

XXVII nodaļa

Parādnieka reorganizācija sanācijas procesā

302.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt E sadaļas XXVII nodaļu un izteikt šo nodaļu kā C sadaļas XXI nodaļu.

Atbalstīts

/sk. 159 – 161.lpp./

182.pants. Parādnieka reorganizācija

(1) Parādnieka reorganizācija maksātnespējas procesā ir iespējama tikai tad, ja to paredz šā likuma 123.pantā noteiktajā kārtībā reģistrētais sanācijas plāns.

(2) Parādnieka reorganizāciju sanācijā nosaka šīs sadaļas noteikumi.

303.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 182.panta otro daļu.

Atbalstīts

183.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Parādnieka reorganizācija notiek saskaņā ar to likumu prasībām, kas regulē parādnieka darbību.

304.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 183.pantā pēc vārda „darbību” ar vārdiem „ ciktāl tie nav pretrunā ar šīs sadaļas noteikumiem par parādnieka reorganizāciju sanācijā.”

Atbalstīts

184.pants. Lēmumu pieņemšana reorganizācijas procesā

(1) Lēmumus, ko saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce, sanācijā pieņem kreditoru sapulce, ja sanācijas plānā nav noteikts, ka šos lēmumus pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce.

(2) Lēmumus, ko saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka uzraudzības institūcija un izpildinstitūcija, sanācijā pieņem administrators.

(3) Reorganizācijas procesā trešo personu manta (akcijas, kapitāla daļas) var tikt atsavināta tikai ar šo personu piekrišanu.

185.pants. Reorganizācijas īpatnības sanācijas procesā

(1) Parādnieka reorganizācijas līgumā vai lēmumā par reorganizāciju:

1) nevar noteikt atliekošos nosacījumus, kuru neiestāšanās rezultātā reorganizācijā iesaistītā juridiskā persona drīkst vienpusēji atkāpties no līguma vai lēmuma;

2) jāparedz reorganizācijas sekas parādnieka darbiniekiem.

(2) Reorganizācijas procesā parādniekam nav jāveic tā darbību regulējošajā likumā noteiktie pasākumi parādnieka kreditoru aizsardzībai.

(3) Administrators vai kreditors var iesniegt tiesā pieteikumu ar lūgumu atzīt par spēkā neesošu kreditoru sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot šo likumu vai tas neatbilst apstiprinātajam sanācijas plānam.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto pieteikumu administrators vai kreditors iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

305.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta 185.panta trešajā daļā pēc vārda „administrators” vārdu „vai” un papildināt pēc vārda „kreditors” ar vārdiem „parādnieka komercsabiedrības dalībnieks (akcionārs) vai biedrības (nodibinājuma) vai politiskās partijas biedrs”.

Atbalstīts

186.pants. Parādnieka darbības izbeigšana

(1) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu apvienošanas ceļā parādnieks nodod visu savu mantu:

1) citai juridiskai personai (pievienošana);

2) jaundibināmai juridiskai personai (saplūšana).

(2) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu sadalīšanas ceļā visa parādnieka manta un saistības tiek nodotas divām vai vairākām jaundibināmām vai esošām juridiskām personām (sašķelšana).

(4) Tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu administrators iesniedz attiecīga ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

306.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 186.panta pirmās daļas 2.punktu pirms vārda „jaundibināmai” ar vārdiem „kopā ar pastāvošu juridisko personu”.

Atbalstīts

F sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas

E sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas

XXVIII nodaļa

Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgai un efektīvai norisei

XXVIII nodaļa

Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgas un efektīvas norises

187.pants. Administratora atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no tiesas lēmuma pieņemšanas par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu – ikmēneša atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no parādnieka līdzekļiem un tās segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

189.pants. Administratora atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no iecelšanas dienas līdz tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no dienas, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, – ikmēneša atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no parādnieka līdzekļiem un tās segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

188.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no parādnieka līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

190.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no parādnieka līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

XXIX nodaļa

Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgai un efektīvai norisei

XXIX nodaļa

Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

189.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka līdzekļiem, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Par administratora atlīdzības apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šajā pantā noteiktās takses.

(3) Administratora proporcionālā atlīdzības takse tiek noteikta šādā apmērā:

1) 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu;

2) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 3000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10000 latu;

3) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 10000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10000 latu, bet nav lielāka par 100000 latu;

4) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 100000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10000 latu, bet nav lielāka par 100000 latu, plus trīs procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 100000 latu, bet nav lielāka par 1000000 latu, plus viens procents no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 1000000 latu.

(4) Administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

3) pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā mierizlīguma gadījumā vienreizēju atlīdzību 30 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) sanācijas gadījumā – mēnešalgu 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

(5) Aprēķinot administratora atlīdzību pēc proporcionālās takses, aprēķināto proporcionālo atlīdzību samazina par summu, kas aprēķināta pēc fiksētās takses.

(6) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditoru sapulce var lemt par administratora atlīdzības segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem. Šādam kreditoru sapulces lēmumam ir jābūt pieņemtam vienbalsīgi.

(7) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību un kreditoru sapulce to ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, atlīdzību var segt no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstiski vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(8) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditori to ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par tās segšanu no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, par administratora atlīdzības segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šiem mērķiem.

(9) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 97.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

307.

< /b>

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 189. panta ceturtās daļas 3. punktā vārdu “mierizlīguma” ar vārdu “izlīguma”.

Atbalstīts

191.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka līdzekļiem, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Par atlīdzības apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šajā pantā noteiktās takses.

(3) Administratora proporcionālā atlīdzības takse tiek noteikta šādā apmērā:

1) 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu;

3) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 10 000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10 000 latu, bet nav lielāka par 100 000 latu;

4) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 100 000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10 000 latu, bet nav lielāka par 100 000 latu, plus trīs procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 100 000 latu, bet nav lielāka par 1000 000 latu, plus viens procents no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 1000 000 latu.

(4) Administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:

1) no iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

3) pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā izlīguma gadījumā – vienreizēju atlīdzību 30 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) sanācijas gadījumā – mēnešalgu 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

(5) Aprēķinot administratora atlīdzību pēc proporcionālās takses, aprēķināto proporcionālo atlīdzību samazina par summu, kas aprēķināta pēc fiksētās takses.

(7) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību un kreditoru sapulce to ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, atlīdzību var segt no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(8) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditori to ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par tās segšanu no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, par administratora atlīdzības segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šiem mērķiem.

(9) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 105.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

190.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi ir kreditoru sapulcē vai tiesā apstiprināti izdevumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzību par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, notāra pakalpojumiem, pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

5) izdevumus komandējumiem, kuri tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus, kas saistīti ar sanācijas plāna izstrādi un īstenošanu, kā arī izlīguma noslēgšanu;

7) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus maksātnespējas procesa gaitā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

8) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

9) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad atzīts parādnieka maksātnespējas process;

10) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

11) izdevumus, kas noteikti šā likuma 121.panta trešajā daļā;

12) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa nodrošināšanu.

(3) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem. Šādu kreditoru sapulces lēmumu pieņem vienbalsīgi.

(4) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus un kreditoru sapulce tos ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, tad tie var tikt segti no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(5) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditori tos ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par to segšanu no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šiem mērķiem.

(6) Šā panta otrās daļas 6. un 11.punktā noteiktie izdevumi netiek segti no Maksātnespējas administrācijas līdzekļiem.

192.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi ir kreditoru sapulcē vai tiesā apstiprināti izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

5) komandējumu izdevumus, kuri tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus, kas saistīti ar sanācijas plāna izstrādi un īstenošanu, kā arī izlīguma noslēgšanu;

8) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

9) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

10) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

11) izdevumus, kas noteikti šā likuma 121.panta trešajā daļā;

12) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa nodrošināšanu.

(4) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus un kreditoru sapulce tos ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, šos izdevumus var segti no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(5) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditori tos ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par to segšanu no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šiem mērķiem.

(6) Šā panta otrās daļas 6. un 11.punktā noteiktie izdevumi netiek segti no Maksātnespējas administrācijas līdzekļiem.

XXX nodaļa

Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgai un
efektīvai norisei

XXX nodaļa

Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un
efektīvas norises nodrošināšanai

191.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņemšanas līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai šādos gadījumos un apmērā:

a) bankrota gadījumā – ikmēneša atlīdzību trīs minimālo mēnešalgu apmērā;

b) izlīguma gadījumā – vienreizēju atlīdzību astoņu minimālo mēnešalgu apmērā un atlīdzību piecu procentu apmērā no izlīguma kopējās summas.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no fiziskās personas līdzekļiem.

(3) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 170.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

193.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai šādos gadījumos un apmērā:

a) bankrota gadījumā – ikmēneša atlīdzību triju minimālo mēnešalgu apmērā;

b) izlīguma gadījumā – vienreizēju atlīdzību astoņu minimālo mēnešalgu apmērā un atlīdzību piecu procentu apmērā no izlīguma kopējās summas.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no fiziskās personas līdzekļiem.

(3) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 183.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

192.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) izdevumus par kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem par laika periodu no dienas, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

2) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

3) izdevumus pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas nekustamā īpašuma vērtēšanu;

5) izdevumus notāru pakalpojumiem;

6) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas mantas un darījumu apdrošināšanu.

(2) Maksātnespējas procesa izdevumi tiek segti no fiziskās personas līdzekļiem.

194.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) izdevumus par kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem par laika posmu no dienas, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

2) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

3) izdevumus par pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas nekustamā īpašuma vērtēšanu;

5) izdevumus par notāra pakalpojumiem;

6) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas mantas un darījumu apdrošināšanu.

(2) Maksātnespējas procesa izdevumi tiek segti no fiziskās personas līdzekļiem.

G sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa

un maksātnespējas procesa uzraudzība

F sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa

un maksātnespējas procesa uzraudzība

XXXI nodaļa

Maksātnespējas administrācijas kompetence

XXXI nodaļa

Maksātnespējas administrācijas kompetence

193.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzībā

(1) Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas nodrošina valsts politikas īstenošanu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses to darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

(2) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību, Maksātnespējas administrācija kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī izskata sūdzības par administratora lēmumiem un rīcību šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

308.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 193. panta pirmajā daļā vārdus “ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas nodrošina valsts politikas īstenošanu” ar vārdiem “ir valsts aģentūra, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku”.

Atbalstīts

195.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzībā

(1) Maksātnespējas administrācija ir valsts aģentūra, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

194.pants. Maksātnespējas administrācijas funkcijas, uzdevumi un tiesības

(1) Maksātnespējas administrācijas funkcijas ir šādas:

1) apmācīt administratorus;

2) sertificēt un atestēt administratorus;

3) ieteikt administratora kandidātu tiesai;

4) uzraudzīt administratoru darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

5) apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

6) segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas;

7) pārstāvēt valsts intereses tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

8) citas funkcijas, kuras tai uzticētas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, Maksātnespējas administrācijas nolikumu un pārvaldes līgumu.

(2) Lai īstenotu savas funkcijas, Maksātnespējas administrācija veic šādus uzdevumus:

1) izstrādā administratoru apmācības programmu;

2) organizē to personu apmācību, kuras vēlas iegūt administratora sertifikātu;

3) organizē apmācību administratoru kvalifikācijas pilnveidei;

4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē administratora eksamināciju un atestāciju;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz, atņem vai anulē administratora sertifikātu;

6) iesaka tiesai sertificētu administratora kandidātu katram konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam;

7) pārbauda administratora darbības likumību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

8) izskata sūdzības par administratora rīcību;

9) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu;

10) lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

11) pieņem un izskata administratora pieprasījumus par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu;

12) lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai;

13) īsteno kreditora prasījuma tiesības pret parādniekiem, kam pasludināts maksātnespējas process, apmierināto darbinieku prasījumu un segto maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu apmērā;

14) izveido un uztur Maksātnespējas reģistru;

15) nodrošina Maksātnespējas administrācijas rīcībā esošo personu datu un citas informācijas aizsardzību;

16) sniedz normatīvajos aktos noteiktos publiskos pakalpojumus.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt jebkuru tās funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistīto informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām jebkuras nepieciešamās ziņas un dokumentus saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu;

3) pieprasīt un saņemt no administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgus dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt administratoram uzrādīt dokumenta oriģinālu un saņemt no dokumenta norakstu administratora lēmumu un rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt administratora darbības pārskatus;

6) pieprasīt un saņemt no administratora paskaidrojumus par administratora lēmumiem un rīcību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

7) uzaicināt administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā paskaidrojumu sniegšanai par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

8) piedalīties parādnieka mantas izsolē un, ja tiek konstatēti izsoli reglamentējošo normatīvo aktu, kā arī izsoles noteikumu pārkāpumi, apturēt izsoles norisi;

9) konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

10) uzlikt tiesisku pienākumu administratoram, lai novērstu Maksātnespējas administrācijas konstatētos pārkāpumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

11) lemt par administratora sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

12) iekasēt maksu par Maksātnespējas administrācijas sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

13) veikt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās darbības, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei.

309.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 194.panta otrās daļas 5.punktu pēc vārda „izsniedz” ar vārdu „atjauno”.

Atbalstīts

196.pants. Maksātnespējas administrācijas funkcijas, uzdevumi un tiesības

(1) Maksātnespējas administrācijas funkcijas ir šādas:

1) apmācīt administratorus;

2) sertificēt un atestēt administratorus;

3) ieteikt administratora amata kandidātu tiesai;

4) uzraudzīt administratoru darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

5) apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

6) segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas;

7) pārstāvēt valsts intereses tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

8) citas funkcijas, kuras tai uzticētas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, Maksātnespējas administrācijas nolikumu un pārvaldes līgumu.

(2) Lai īstenotu savas funkcijas, Maksātnespējas administrācija veic šādus uzdevumus:

1) izstrādā administratoru apmācības programmu;

2) organizē to personu apmācību, kuras vēlas iegūt administratora sertifikātu;

3) organizē apmācību administratoru kvalifikācijas pilnveidei;

4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē administratoru eksamināciju un atestāciju;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz, atjauno, atņem vai anulē administratora sertifikātu;

6) iesaka tiesai sertificētu administratora amata kandidātu katram konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam;

7) pārbauda administratora darbības likumību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

8) izskata sūdzības par administratora rīcību;

9) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu;

10) lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

11) pieņem un izskata administratoru pieprasījumus par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu;

12) lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai;

14) izveido un uztur maksātnespējas reģistru;

15) nodrošina tās rīcībā esošo personu datu un citas informācijas aizsardzību;

16) sniedz normatīvajos aktos noteiktos publiskos pakalpojumus.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga:

3) pieprasīt un saņemt no administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt, lai administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu norakstus administratora lēmumu un rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt administratora darbības pārskatus;

6) pieprasīt un saņemt no administratora paskaidrojumus par viņa lēmumiem un rīcību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

7) uzaicināt administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai sniegtu paskaidrojumus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

8) piedalīties parādnieka mantas izsolē un, ja tiek konstatēti izsoli reglamentējošo normatīvo aktu, kā arī izsoles noteikumu pārkāpumi, apturēt izsoles norisi;

9) konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, iesniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

10) uzlikt administratoram tiesisku pienākumu novērst Maksātnespējas administrācijas konstatētos pārkāpumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

11) lemt par administratora sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

12) iekasēt maksu par Maksātnespējas administrācijas sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

13) veikt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās darbības, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei.

195.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības ierosināt administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa

(1) Ja administratora rīcības rezultātā nav nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa likumīga un efektīva norise vai ja administrators nav izpildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu, Maksātnespējas administrācijai ir tiesības iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa.

(2) Administrators atceļams no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

197.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības ierosināt administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa

(2) Administrators atceļams no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

196.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības atņemt administratora sertifikātu

(1) Par atkārtotu Maksātnespējas administrācijas uzliktā tiesiskā pienākuma neizpildi divu gadu laikā no tiesiskā pienākuma uzlikšanas Maksātnespējas administrācijai ir tiesības izskatīt jautājumu par administratora sertifikāta atņemšanu.

(2) Ja tiesa administratoru ir atcēlusi no vairākiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātnespējas procesiem sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, Maksātnespējas administrācija ir tiesīga atņemt administratora sertifikātu.

198.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības atņemt sertifikātu

(1) Par Maksātnespējas administrācijas uzliktā tiesiskā pienākuma atkārtotu neizpildi divu gadu laikā no šā pienākuma uzlikšanas dienas Maksātnespējas administrācijai ir tiesības izskatīt jautājumu par sertifikāta atņemšanu.

(2) Ja tiesa administratoru ir atcēlusi no administratora pienākumu pildīšanas vairākos tiesiskās aizsardzības procesos vai maksātnespējas procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, Maksātnespējas administrācija ir tiesīga atņemt viņam sertifikātu.

197.pants. Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļi

Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļus veido:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

2) dotācija no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi.

199.pants. Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļi

Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļus veido:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

2) dotācija no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi.

XXXII nodaļa

Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

XXXII nodaļa

Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

198.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) maksātnespējas procesa izmaksu segšanu;

3) administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kā arī tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

4) administratora sertifikāta izsniegšanu, atņemšanu vai anulēšanu;

5) administratora atestāciju;

6) ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu.

(2) Maksātnespējas administrācijas lēmumus par šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums par Maksātnespējas administrācijas lēmuma apstrīdēšanu neaptur tā darbību.

(3) Maksātnespējas administrācijas lēmumus par šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto lēmumu var pārsūdzēt tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

310.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 198.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārda „izsniegšanu” ar vārdu „atjaunošanu”.

Atbalstīts

200.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) maksātnespējas procesa izmaksu segšanu;

3) administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

4) sertifikāta atjaunošanu, atņemšanu vai anulēšanu;

5) administratora atestāciju;

6) ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā minētos Maksātnespējas administrācijas lēmumus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums, kurā apstrīdēts Maksātnespējas administrācijas lēmums neaptur šā lēmuma darbību.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur šā Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

199.pants. Sūdzības par administratora rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas administrācijā

(1) Kreditors, fiziskā persona (fiziskās personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, šajā likumā noteiktajos gadījumos var iesniegt Maksātnespējas administrācijā sūdzību par administratora rīcību.

(2) Kreditors, fiziskā persona (fiziskās personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas (fiziskās personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus no sūdzībā minētā fakta rašanās brīža, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav sniedzis atbildi uz sūdzību vai ir to noraidījis.

(3) Administratora lēmums, kuru apstiprina kreditoru sapulce vai tiesa, nav pārsūdzams Maksātnespējas administrācijā, bet ir pārsūdzams tiesā.

(4) Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(5) Maksātnespējas administrācija, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīga no pusēm pieprasīt nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(6) Sūdzības par administratora rīcību Maksātnespējas administrācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(7) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta sestajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas administrācija var termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par trijiem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

311.

312.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 199.panta pirmajā daļā pirms vārdiem „var iesniegt” vārdus „šajā likumā noteiktajos gadījumos”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 199.panta otrajā daļā pēc vārdiem „rašanās brīža” vārdus „ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav sniedzis atbildi uz sūdzību vai ir to noraidījis.”

Atbalstīts

201.pants. Sūdzības par administratora rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas administrācijā

(1) Kreditors, fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas administrācijai sūdzību par administratora rīcību.

(2) Kreditors, fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz mēneša laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no sūdzībā minētā fakta rašanās dienas.

(3) Administratora lēmums, kuru apstiprinājusi kreditoru sapulce vai tiesa, pārsūdzams nevis Maksātnespējas administrācijā, bet gan tiesā.

(4) Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(5) Maksātnespējas administrācija, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīga pieprasīt pusēm tai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(6) Sūdzības par administratora rīcību Maksātnespējas administrācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(7) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta sestajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas administrācija var termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

200.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

Ja administrators vai sūdzības iesniedzējs nepiekrīt Maksātnespējas administrācijas pieņemtajam lēmumam par administratora rīcību, tas 20 darbdienu laikā no lēmuma saņemšanas var vērsties ar sūdzību tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lieta.

313.

314.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 200. pantā vārdu “darbdienu” ar vārdu “dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 200. pantā vārdu “20 darbdienu” ar vārdu “mēneša”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

202.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

Administrators vai sūdzības iesniedzējs, kas nepiekrīt Maksātnespējas administrācijas pieņemtajam lēmumam par administratora rīcību, mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas var vērsties ar sūdzību tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lieta.

XXXIII nodaļa

Maksātnespējas reģistrs

XXXIII nodaļa

Maksātnespējas reģistrs

201.pants. Maksātnespējas reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no Maksātnespējas reģistra ierakstiem, kā arī Maksātnespējas reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar Maksātnespējas administrācijas amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. Ziņas par administratora personas kodu Maksātnespējas reģistrs sniedz tikai tad, ja persona pierāda savu interešu pamatotību.

(3) Pēc attiecīga pieprasījuma Maksātnespējas administrācijas amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts Maksātnespējas reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka Maksātnespējas reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

203.pants. Maksātnespējas reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar maksātnespējas reģistra ierakstiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no maksātnespējas reģistra ierakstiem, kā arī maksātnespējas reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar Maksātnespējas administrācijas amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. Ziņas par administratora personas kodu maksātnespējas reģistrs sniedz tikai tad, ja persona pierāda savu interešu pamatotību.

(3) Pēc attiecīga pieprasījuma Maksātnespējas administrācijas amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts maksātnespējas reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka maksātnespējas reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

202.pants. Maksātnespējas administrācijai iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Maksātnespējas administrācijai iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā un to grozījumus. Maksātnespējas administrācijai iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā atbilstoši apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(2) Maksātnespējas administrācijai iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā parādnieka reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

315.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 202. panta trešo teikumu.

Atbalstīts

204.pants. Maksātnespējas administrācijai iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Maksātnespējas administrācijai iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu maksātnespējas reģistrā un šo ierakstu grozījumus. Maksātnespējas administrācijai iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai atbilstoši apliecinātu tā kopiju.

(2) Maksātnespējas administrācijai iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā parādnieka reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā.

203.pants. Ieraksta izdarīšana Maksātnespējas reģistrā

(1) Ieraksts Maksātnespējas reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pieteikumu par ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā likumā noteiktajā gadījumā iesniedz tiesa vai administrators.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācija pieņem piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācija pieņem, ja:

1) administrators nav iesniedzis dokumenta oriģinālu vai noteiktā kārtībā apliecinātu kopiju;

2) nepieciešamo dokumentu nav iesniedzis administrators.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Maksātnespējas administrācija pieņem, ja:

1) lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu konstatētie trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti;

2) attiecīgo ziņu reģistrēšanu neparedz likums.

(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu Maksātnespējas reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt pamatotam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(7) Maksātnespējas administrācijas šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Maksātnespējas administrācijas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Ieraksts Maksātnespējas reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

316.

317.

318.

319.

320.

321.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 203.panta pirmo daļu pēc vārdiem „izdarīts uz” ar vārdu „administratora”;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Svītrot 203.panta otro daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 203. panta trešajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 203.panta ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) administratora iesniegtiem dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstu Maksātnespējas reģistrā, nav juridiska spēka, nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās citas formas prasības, kā arī iesniegto ziņu un dokumentu saturs un apjoms neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 203.pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Maksātnespējas administrācijas kompetencē neietilpst administratora iesniegto dokumentu sagatavošanas faktisko apstākļu pārbaude.”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 203. panta septītajā daļā vārdus “triju darba dienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Atbalstīts

205.pants. Ieraksta izdarīšana maksātnespējas reģistrā

(1) Ieraksts maksātnespējas reģistrā tiek izdarīts uz administratora pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu maksātnespējas reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācija pieņem piecu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu maksātnespējas reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācija pieņem, ja:

1) administratora iesniegtajiem dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstu maksātnespējas reģistrā, nav juridiska spēka, nav ievērotas citas normatīvajos aktos noteiktās formas prasības, kā arī iesniegto ziņu un dokumentu saturs un apjoms neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) administrators nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus.

(4) Maksātnespējas administrācijas kompetencē neietilpst administratora iesniegto dokumentu sagatavošanas faktisko apstākļu pārbaude.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Maksātnespējas administrācija pieņem, ja:

1) lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu konstatētie trūkumi tās noteiktajā termiņā nav novērsti;

2) attiecīgo ziņu reģistrēšanu neparedz likums.

(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu maksātnespējas reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt pamatotam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(7) Maksātnespējas administrācijas šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam piecu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt un pārsūdzēt Maksātnespējas administrācijas lēmumu.

(9) Ieraksts maksātnespējas reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par tā izdarīšanu.

322.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar 203.¹pantu šādā redakcijā:

„203.¹pants. Kļūdas labošana Maksātnespējas reģistra ierakstos

(1) Ja Maksātnespējas reģistra ierakstos konstatēta pārrakstīšanās kļūda, Maksātnespējas administrācija nosūta paziņojumu uz administratora prakses vietas adresi, norādot:

1) kāda kļūda Maksātnespējas reģistra ierakstos konstatēta;

2) kā Maksātnespējas reģistra ieraksts tiks labots.

(2) Ja pārrakstīšanās kļūdu Maksātnespējas reģistra ierakstos konstatējis administrators vai tiesa, šā panta pirmās daļas noteikumus par paziņojuma nosūtīšanu nepiemēro.

(3) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par Maksātnespējas reģistra ieraksta labošanu un izdara par to attiecīgu atzīmi Maksātnespējas reģistra ierakstos.”

Atbalstīts

206.pants. Kļūdas labošana maksātnespējas reģistra ierakstos

(1) Ja maksātnespējas reģistra ierakstos konstatēta pārrakstīšanās kļūda, Maksātnespējas administrācija nosūta paziņojumu uz administratora prakses vietas adresi, norādot:

1) kāda kļūda maksātnespējas reģistra ierakstos konstatēta;

2) kā maksātnespējas reģistra ieraksts tiks labots.

(2) Ja pārrakstīšanās kļūdu maksātnespējas reģistra ierakstos konstatējis administrators vai tiesa, šā panta pirmās daļas noteikumu par paziņojuma nosūtīšanu nepiemēro.

(3) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par maksātnespējas reģistra ieraksta labošanu un izdara par to attiecīgu atzīmi maksātnespējas reģistra ierakstos.

204.pants. Maksātnespējas reģistrā ierakstīto ziņu dzēšana

Maksātnespējas reģistrā ierakstītās ziņas var dzēst uz tiesas nolēmuma pamata par maksātnespējas lietas izbeigšanu.

207.pants. Maksātnespējas reģistrā ierakstīto ziņu dzēšana

Maksātnespējas reģistrā ierakstītās ziņas var dzēst, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par maksātnespējas lietas izbeigšanu.

205.pants. Valsts nodeva

Par Maksātnespējas reģistra izraksta un Maksātnespējas reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

208.pants. Valsts nodeva

Par maksātnespējas reģistra izraksta un maksātnespējas reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

206.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti Maksātnespējas reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Maksātnespējas administrācijā ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

323.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 206. pantā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”.

Atbalstīts

209.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti maksātnespējas reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Maksātnespējas administrācijai ne vēlāk kā piecu dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Pārejas noteikumi

1. Maksātnespējas procesos, kas ierosināti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 2., 7., 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 2., 12.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 12., 24.nr.) normas un saskaņā ar šo likumu izdoti šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumi Nr.45 "Noteikumi par administratora nodrošinājumu";

2) Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.201 "Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība un apmērs";

3) Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumi Nr.329 "Kārtība, kādā valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu";

4) Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.565 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskata iesniegšanas kārtību un termiņiem";

5) Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr.910 "Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība".

2. Maksātnespējas procesiem, kas ierosināti pēc šā likuma spēkā stāšanās, piemēro šā likuma normas.

3. Sertifikāti, kas ir izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstami par spēkā esošiem tajos norādītajā termiņā. Pēc šā termiņa beigām personai, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ir tiesības uz administratora atestāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Šā likuma B sadaļas "Parādnieka tiesiskās aizsardzības process", D sadaļas "Fiziskās personas maksātnespējas process", E sadaļas "Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības" 178.panta, F sadaļas "Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas" XXVIII nodaļas "Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgai un efektīvai norisei" un XXX nodaļas "Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgai un efektīvai norisei", kā arī 193., 194., 195., 196., 198. un 200.panta nosacījumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzību spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

324.

325.

326.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 1. punktā vārdus “procesos, kas ierosināti” ar vārdiem “procesos, kas uzsākti”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojekta Pārejas noteikumu 4.punktu.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Maksātnespējas procesos, kas uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 2., 7., 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 2., 12.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 12., 24.nr.) normas un saskaņā ar šo likumu izdoti šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumi Nr.45 "Noteikumi par administratora nodrošinājumu";

2) Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.201 "Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība un apmērs";

4) Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.565 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskata iesniegšanas kārtību un termiņiem";

5) Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr.910 "Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība".

2. Sertifikāti, kas ir izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstami par spēkā esošiem tajos norādītajā termiņā. Pēc šā termiņa beigām personai, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ir tiesības uz administratora atestāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

327.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„ Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

XXV nodaļa Fiziskās personas maksātnespējas procesa risinājumi un maksātnespējas procesa izbeigšana				XXVII nodaļa Fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi un maksātnespējas procesa izbeigšana
162.pants. Fiziskajai personai piemērojamie maksātnespējas procesa risinājumi Fiziskās personas maksātnespējas procesa risinājumi ir: 1) izlīgums; 2) bankrota procedūra.				175.pants. Fiziskajai personai piemērojamie maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi Fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi ir: 1) izlīgums; 2) bankrota procedūra.
163.pants. Izlīguma pieļaujamība (1) Izlīgums pieļaujams jebkurā bankrota procedūras stadijā. (2) Administrators pieņem lēmumu par izlīguma iespēju piecu darbdienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja pastāv šādu apstākļu kopums: 1) izlīgumu rakstiski piedāvā fiziskā persona vai kreditori, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no kopējās nesegto kreditoru prasījumu summas; 2) izlīguma priekšlikumā ir norādīta izlīgumā piemērojamā metode un noradīts, kādā apmērā apmierināmi katra kreditora prasījumi un segtas fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. (3) Lēmumu par izlīguma iespēju administrators nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā no tā pieņemšanas nosūta fiziskajai personai, kreditoriem un Maksātnespējas reģistram ieraksta izdarīšanai.	294. 295.	Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt 163. panta otrajā daļā vārdus “piecu darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”. Juridiskā komisija Aizstāt 163.panta trešajā daļā vārdus „nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu” ar vārdiem „ne vēlāk kā triju dienu”.	Atbalstīts Atbalstīts	176.pants. Izlīguma pieļaujamība (1) Izlīgums pieļaujams jebkurā bankrota procedūras stadijā. (2) Administrators pieņem lēmumu par izlīguma iespēju piecu dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja pastāv šādu apstākļu kopums: 1) izlīgumu rakstveidā piedāvā fiziskā persona vai kreditori, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no kopējās nesegto kreditoru prasījumu summas; 2) izlīguma priekšlikumā ir norādīta izlīgumam piemērojamā metode, kā arī paredzēts kādā apmērā apmierināmi katra kreditora prasījumi un sedzamas fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. (3) Lēmumu par izlīguma iespēju administrators ne vēlāk kā triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas nosūta fiziskajai personai, kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.
164.pants. Izlīgumā piemērojamās metodes (1) Izlīgumā piemērojamās metodes ir: 1) prasījumu summas samazināšana; 2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana; 3) saistību izpildes termiņa atlikšana. (2) Izlīgumā piemēro vienu vai vairākas metodes.				177.pants. Izlīgumam piemērojamās metodes (1) Izlīgumam piemērojamās metodes ir: 1) prasījumu summas samazināšana; 2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana; 3) saistību izpildes termiņa atlikšana. (2) Izlīgumam piemēro vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās metodes.
165.pants. Izlīguma projekts (1) Izlīguma projektu, pamatojoties uz priekšlikumā noteiktajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā fiziskā persona vai kreditori divu nedēļu laikā no administratora lēmuma pieņemšanas dienas un saskaņo to ar administratoru. (2) Administrators nesaskaņo izlīguma projektu, ja projektā: 1) nav paredzēta izlīguma noslēgšana starp visiem kreditoriem; 2) nav paredzēta maksātnespējas procesa izmaksu segšana pilnā apmērā; 3) nav iekļauts izlīguma seku izskaidrojums.				178.pants. Izlīguma projekts (1) Izlīguma projektu, pamatojoties uz priekšlikumā piedāvātajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā fiziskā persona vai kreditori divu nedēļu laikā no administratora lēmuma pieņemšanas dienas un saskaņo to ar administratoru. (2) Administrators nepieņem izlīguma projektu, ja tajā: 1) nav paredzēta izlīguma noslēgšana starp visiem kreditoriem; 2) nav paredzēta maksātnespējas procesa izmaksu segšana pilnā apmērā; 3) nav iekļauts izlīguma seku izskaidrojums.
166.pants. Izlīguma noslēgšana un apstiprināšana (1) Izlīgumu noslēdz rakstveidā fiziskā persona, no vienas puses, un visi kreditori, no otras puses. (2) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz tiesai apstiprināšanai.				179.pants. Izlīguma noslēgšana un apstiprināšana (1) Izlīgumu noslēdz rakstveidā fiziskā persona, no vienas puses, un visi kreditori, no otras puses. (2) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā.
167.pants. Izlīguma sekas (1) Ja izlīgums ir apstiprināts un izpildīts, izlīgumu noslēgušie kreditori nevar celt prasības par summām un parādu segšanas termiņiem, kas nav paredzēti izlīgumā. (2) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota fiziskās personas maksātspēja.				180.pants. Izlīguma noslēgšanas sekas (1) Kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, to noslēgušie kreditori nevar celt prasības par summām un parādu segšanas termiņiem, kuri nav paredzēti izlīgumā. (2) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota fiziskās personas maksātspēja.
168.pants. Izlīguma neapstiprināšanas sekas Ja izlīgums netiek noslēgts vai apstiprināts, fiziskajai personai tiek turpināts maksātnespējas procesa risinājums – bankrota procedūra.				181.pants. Izlīguma neapstiprināšanas sekas Ja izlīgums netiek noslēgts vai apstiprināts, attiecībā uz fizisko personu tiek uzsākta bankrota procedūra.
169.pants. Bankrota procedūras vispārīgie nosacījumi (1) Bankrota procedūra ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus un nodrošinātu fiziskajai personai iespēju tikt atbrīvotai no parāda saistībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus. (2) Bankrota procedūra norit septiņus gadus, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu.				182.pants. Bankrota procedūras vispārīgie nosacījumi (1) Bankrota procedūra ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus un nodrošinātu fiziskajai personai iespēju tikt atbrīvotai no parādsaistībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus. (2) Bankrota procedūra noris septiņus gadus, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu.
170.pants. Fiziskās personas mantas izsole (1) Administrators veic fiziskās personas mantas pārdošanu piespiedu izsolē saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par piespiedu izsoli, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību. (2) Ja fiziskās personas manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas fiziskās personas neieķīlātās mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi. (3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas izsoli veic administrators. (4) Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (ir ieķīlāta), nosaka Ministru kabinets.				183.pants. Fiziskās personas mantas izsole (1) Administrators veic fiziskās personas mantas pārdošanu piespiedu izsolē saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par piespiedu izsoli, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību. (2) Ja fiziskās personas manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas fiziskās personas neieķīlātās mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi. (3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas izsoli veic administrators. (4) Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (ir ieķīlāta), nosaka Ministru kabinets.
171.pants. Fiziskās personas mantas izsoles procedūra (1) Pārdodot fiziskās personas mantu, izsolē netiek iekļauta tā fiziskās personas manta, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu. (2) Administrators pārdod fiziskās personas mantu, ņemot vērā fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteikto termiņu. (3) Pirmajā izsolē solīšana notiek ar augšupejošu soli. Izsole var notikt, ja ir ieradies vismaz viens pircējs, kas sola vairāk par izsoles sākumcenu. (4) Ja nekustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. (5) Ja nekustamās mantas otrā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. (6) Ja nekustamās mantas trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs izsolīšana var notikt ar lejupejošu soli.				184.pants. Fiziskās personas mantas izsoles procedūra (1) Pārdodot fiziskās personas mantu, izsolē netiek iekļauta tā šīs personas manta, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu. (2) Administrators pārdod fiziskās personas mantu, ņemot vērā šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteikto termiņu. (3) Pirmajā izsolē solīšana notiek ar augšupejošu soli. Izsole var notikt, ja ir ieradies vismaz viens pircējs, kas sola vairāk par izsoles sākumcenu. (4) Ja nekustamā īpašuma pirmā izsole nav notikusi, administrators mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. (5) Ja nekustamā īpašuma otrā izsole nav notikusi, administrators mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. (6) Ja nekustamā īpašuma trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs solīšana var notikt ar lejupejošu soli.
172.pants. Izsoles akta apstiprināšana Pēc tam, kad nosolītājs par nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamās mantas (nekustamās mantas daļas) izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.				185.pants. Izsoles akta apstiprināšana Pēc tam kad nosolītājs par nekustamo īpašumu vai tā mantas daļu ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma vai tās daļas izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo īpašumu vai tā daļu attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.
173.pants. Fiziskās personas atbrīvošana no parāda saistībām Ja fiziskā persona ir izpildījusi fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, šajā sadaļā noteiktos pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā segusi visas maksātnespējas procesa izmaksas, fiziskās personas atlikušās (izņemot uzturlīdzekļu maksājumus) parāda saistības, kas tika norādītas fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.	296.	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Papildināt 173.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „(2) Pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas netiek dzēsti bankrota procedūras ietv aros nenomaksātie nodokļu parādi, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas.”	Atbalstīts	186.pants. Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām (1) Ja fiziskā persona ir izpildījusi savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu un šajā sadaļā noteiktos pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā segusi visas maksātnespējas procesa izmaksas, šīs personas atlikušās parādsaistības (izņemot uzturlīdzekļu maksājumus), kas tika norādītas tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, pilnā apmērā tiek dzēstas un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu. (2) Pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas netiek dzēsti šīs procedūras ietvaros nenomaksātie nodokļu parādi, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas.
174.pants. Bankrota procedūras pabeigšana (1) Administrators vai – šajā sadaļā noteiktajos gadījumos – fiziskā persona iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanu. (2) Pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojams pārskats, kurā atspoguļota fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpilde, kā arī citi dokumenti, kas apliecina pieteikumā norādītos apstākļus.				187.pants. Bankrota procedūras pabeigšana (1) Administrators vai – šajā sadaļā noteiktajos gadījumos – fiziskā persona iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanu. (2) Pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojams pārskats, kurā atspoguļota fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpilde, kā arī citi dokumenti, kas apliecina pieteikumā norādītos apstākļus.
175.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas kārtība (1) Maksātnespējas process tiek izbeigts šādos gadījumos: 1) fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tiek noraidīts; 2) fiziskā persona ir nokārtojusi visas parādu saistības; 3) noslēgts izlīgums; 4) fiziskā persona ir mirusi. (2) Maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona tiek atbrīvota no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā atlikušajām parāda saistībām, ja bankrota procedūra ir pabeigta. (3) Maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona netiek atbrīvota no atlikušajām parāda saistībām šādos gadījumos: 1) fiziskā persona maksātnespējas procesa gaitā ir sniegusi nepatiesas ziņas tiesai, administratoram vai kreditoram; 2) fiziskā persona nepilda šajā sadaļā noteiktos pienākumus; 3) fiziskā persona nepilda fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu; 4) fiziskajai personai maksātnespējas procesa gaitā konstatēti maksātnespējas procesa ierobežojumi; 5) fiziskā persona nav nokārtojusi kārtējās parādu saistības. (4) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šajā panta paredzētajos gadījumos. (5) Ja maksātnespējas procesa ierobežojums konstatēts maksātnespējas procesa laikā vai nepietiek līdzekļu maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu ir tiesīga iesniegt pati fiziskā persona.				188.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas kārtība (1) Maksātnespējas process tiek izbeigts šādos gadījumos: 1) fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tiek noraidīts; 2) fiziskā persona ir nokārtojusi visas parādsaistības; 3) noslēgts izlīgums; 4) fiziskā persona ir mirusi. (2) Maksātnespējas procesu izbeidz un fizisko personu atbrīvo no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā atlikušajām parādsaistībām, ja bankrota procedūra ir pabeigta. (3) Maksātnespējas procesu izbeidz un fizisko personu neatbrīvo no atlikušajām parādsaistībām šādos gadījumos: 1) fiziskā persona maksātnespējas procesa gaitā ir sniegusi nepatiesas ziņas tiesai, administratoram vai kreditoram; 2) fiziskā persona nepilda šajā sadaļā noteiktos pienākumus; 3) fiziskā persona nepilda savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu; 4) fiziskajai personai maksātnespējas procesa gaitā konstatēti maksātnespējas procesa ierobežojumi; 5) fiziskā persona nav nokārtojusi kārtējās parādsaistības. (4) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šajā panta paredzētajos gadījumos. (5) Ja maksātnespējas procesa ierobežojums konstatēts maksātnespējas procesa laikā vai nepietiek līdzekļu šā procesa izmaksu segšanai, pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu ir tiesīga iesniegt pati fiziskā persona.

X nodaļa

XI nodaļa

XI nodaļa

XII nodaļa

XIII nodaļa

XIV nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa risinājumi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi