2006

 

2006.gada 30.novembrī       nr.9/3 –

 

Saeimas Prezidijam

 

            Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                M.Segliņš

 

 

 

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 182.pantu šādā redakcijā:

 

"182.pants. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīgs patēriņš, elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīga izmantošana

(1) Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, vai par elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu, ja ar to radīts ievērojams mantisks zaudējums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu vai par elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām."

 

2. Papildināt likumu ar 182.1 pantu šādā redakcijā:

 

"182.1 pants. Nelikumīgas darbības ar patērētās elektroenerģijas komercuzskaiti

(1) Par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā vai par tās traucēšanu, vai par iekārtu, ierīču vai programmatūras izgatavošanu, pielāgošanu, izplatīšanu vai uzstādīšanu, ja tas rada iespēju personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas."

 

 

Ekonomikas ministrs

A.Štokenbergs


Likumprojekta

"Grozījumi Krimināllikumā"

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1.Pašreizē­jās si­tuā­ci­jas rakstu­ro­­jums

 

Elektroenerģija, siltumenerģija un gāze ir prece jeb manta par kuras patvaļīgu patēriņu (zādzību), atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, ir paredzēts sods. Šai precei piemīt specifika, jo enerģijas daudzumu, kas nelikumīgi patērēts, apejot vai sagrozot komercuzskaites mēraparāta uzskaiti, ir grūti pierādīt, bet viegli apstrīdēt. Krimināllikuma 182. panta esošā redakcija praksē ir pielietojama ar ļoti lielām grūtībām, jo kā priekšnoteikums saukšanai pie kriminālatbildības par enerģijas nelikumīgu patēriņu likums paredz būtiska kaitējuma radīšanu. Apstākļos, kad strauji pieaug enerģētisko resursu izmaksas, tas nav pieļaujams. Ņemot vērā, ka nelikumīga elektroenerģijas lietošana nodara AS „Latvenergo” mantiskus zaudējumus un ir tiesību un likumības pārkāpums, par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu spēkā esošās tiesību normas paredz administratīvu vai kriminālatbildību.

Valsts policija par atklātajiem enerģijas zādzību gadījumiem visbiežāk atsakās ierosināt krimināllietas, aizbildinoties, ka nav pierādījumu būtiska kaitējuma (ievērojams mantiskais zaudējums + apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības) esamībai. Ja krimināllietas tiek ierosinātas, dažādu iemeslu dēļ tās ļoti reti nonāk līdz tiesai, bet atrodas izmeklēšanas stadijā līdz noilgumam. 2005. gadā Valsts policija ir ierosinājusi aptuveni 30 krimināllietas pēc Krimināllikuma 182. panta. 

AS „Latvenergo” regulāri atklāj elektroenerģijas nelikumīgas lietošanas un pārvades un sadales sistēmas ļaunprātīgas bojāšanas gadījumus, kuru skaits nesamazinās. Pēc AS „Latvenergo” iekšējās statistikas gadā tiek fiksēti 2000–2500 patvaļīga elektroenerģijas patēriņa gadījumi, kuros nereti iesaistītas jau iepriekš šādos nodarījumos pieķertas personas. AS “Latvenergo” tehniski aprēķinātie elektroenerģijas komerczudumu apjomi (2004. – 2006. 4 mēnešos) ir vidēji 2,7% no elektroenerģijas sadales tīklā nodotās elektroenerģijas apjoma.

Līdzšinējā prakse liecina, ka pašreizējais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai samazinātu patvaļīga elektroenerģijas patēriņa gadījumu skaitu un sauktu pie atbildības vainīgās personas.

Lietderīgi papildināt Krimināllikuma 182. pantu, līdzīgi kā pārējos Krimināllikuma XVIII nodaļas pantus, par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, ar jaunu otro daļu, kas paredz pastiprinātu atbildību par enerģijas patvaļīgu patēriņu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai personu grupā.

Nopietnus draudus energoapgādes komersantu komercdarbībai rada personas, kas organizēti un atklāti par atlīdzību citām personām izgatavo un uzstāda palīgierīces, kas ļauj elektroenerģiju patērēt bez maksas. Šo personu nodarījumiem likumā pašlaik atbildība nav noteikta.

Pieņemot likumu, plānots veicināt vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības par enerģijas patvaļīgu patēriņu vai palīgierīču, ar kuru palīdzību iespējams patvaļīgi patērēt enerģiju, izgatavošanu un uzstādīšanu citām personām.

 

 

2. Normatī­vā ak­ta pro­­­jek­ta bū­tī­ba

 

Likumprojekts paredz palielināt piemērojamās sankcijas par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu vai elektronisko sakaru pakalpojumu nelikumīgu izmantošanu – sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās – sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā vai par tās traucēšanu, vai par iekārtu, ierīču vai programmatūras izgatavošanu, pielāgošanu, izplatīšanu vai uzstādīšanu, ja tas rada iespēju citām personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju – sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

 

 

3. Cita in­for­mā­cija

Nav

 



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1.Ietekme uz mak­ro­ekono­mis­ko vidi

 

     Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.Ietekme uz uzņēmēj­dar­bī­bas vidi un ad­mi­ni­stra­tīvo pro­cedūru vien­kār­šo­šanu

 

     Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta ietekme netieša – iespējas personas, kas patvaļīgi lieto elektroenerģiju vai sniedz pakalpojumus elektroenerģijas komercuzskaites apiešanā vai bojāšanā saukt pie kriminālatbildības, kā rezultātā vainīgajām personām būtu jāsaņem atbilstošs sods.

 

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

5. Cita informācija

 

Nav

 



III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

2006.

2007.

2008.

2009.

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos   

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

   

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

  

 

 

 

 

 




IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

  1. Kādi normatīvie ak­ti (likumi un Mi­nistru kabineta no­teikumi) papildus jā­izdod un vai ir sagatavoti to pro­jek­ti.
  2.  

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavots likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas arī vērsts uz patvaļīgas enerģijas lietošanas gadījumu skaita samazināšanu.  

 

2. Cita informācija

 

    Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusē­jiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numu­ru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attie­cīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevals­tiskajām organi­zā­ci­jām konsultā­cijas ir notiku­šas

 

Akciju sabiedrība "Latvenergo"

 

2. Kāda ir šo ne­vals­tisko organi­zāciju pozīcija (at­­balsta, ie­strā­dāti tās iesnieg­tie priekš­liku­mi, mai­­nīts formulē­jums to inte­resēs, ne­at­balsta)

 

Atbalsta

 

 

3. Kādi sabiedrības infor­mēšanas pa­sā­kumi ir veikti un kāds ir sabied­riskās domas vie­doklis

 

 

Sabiedrības informēšana veikta ar masu mēdiju palīdzību, kas ziņoja par šī likumprojekta būtību likumprojekta iesniegšanas laikā Valsts sekretāru sanāksmē. Paredzams, ka par šiem likumprojektiem sabiedrību informēs arī komersanti, kas veic elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādi, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

 

 

4. Konsultācijas ar starp­tautiskajiem konsultan­tiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

 

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radī­tas jaunas valsts institūci­jas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Likuma izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

 

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Sabiedrības informēšana par sagatavotā likumprojekta normām ir veikta ar masu mēdiju palīdzību, kas ziņoja par šī likumprojekta būtību likumprojekta iesniegšanas laikā Valsts sekretāru sanāksmē. Masu mēdiju interese par likumprojektu paredzama arī tā virzīšanas un izskatīšanas laikā gan Ministru kabinetā, gan Saeimas komisijā. Tāpat paredzams, ka par šiem likumprojektiem sabiedrību informēs arī komersanti, kas veic elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādi, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

 

 

3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

4. Cita informācija

 

Nav

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs                                                                A.Štokenbergs

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

K. Gerhards

Dž.Innusa

I. Dravniece

U.Sarma

 

 

 

15.06.2006 10:44

1231

D.Rekšāne

7013218, Dace.Reksane@em.gov.lv