2006

 

2006.gada 30.novembrī       nr.9/3 –

 

Saeimas Prezidijam

 

            Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                M.Segliņš

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums

 

 

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 1) Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome (turpmāk – LEDKP) – Latvijas Republikas ebreju draudžu un kopienu apvienība;

2) Rīgas ebreju reliģiskā draudze – reliģiska organizācija, kāda tā ir šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

3) statūti – Rīgas ebreju reliģiskā draudzes (turpmāk – Draudze) statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4) Draudzes vadītājs – persona, kas stājusies amatā un vada Draudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

5) Draudzes rabīns – Draudzes garīdznieku sarakstā iekļautais garīdznieks.

 

2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides  attīstību.  

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Draudzes kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā un ka Draudzes īpašumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt valsts un Draudzes tiesiskās attiecības un  noteikt valsts  un Draudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā un kultūras jomā.

 

3. pants. Draudzes statuss

(1) Draudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Draudzes statūtus.

(3) Draudze pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldību un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tajos noteiktajiem kanoniem.

(4) Draudzes pilns nosaukums ir “Rīgas ebreju reliģiskā draudze”. Draudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Draudze, kā arī tās dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Draudzes nosaukuma.

(5) Draudze var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Draudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Izstrādājot un pieņemot tiesību normas, kas skar Draudzi, tiek noskaidrots Draudzes viedoklis.

 

4. pants. Draudzes vadītājs

(1) Draudzes vadītājs pārstāv Draudzi attiecībās ar valsti.

(2) Draudzes vadītājs statūtos noteiktajā kārtībā un gadījumos var rakstveidā  pilnvarot citas  personas darboties Draudzes vārdā attiecībās ar valsti.

 

5. pants. Draudzes īpašums un finanses

(1) Draudzes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Draudzes nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Draudzes vadītāja rakstveida piekrišanu. Šāda piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Draudzes īpašumā esošie dievnami un kapsētas nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Draudzei normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

 

6. pants. Reliģiskās ceremonijas kapsētās

(1) Draudzei piederošajās kapsētās notiekošās ceremonijas ir Draudzes pārziņā.

(2) Draudze reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem  normatīvajiem  aktiem.

(2) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu  pieejamību sabiedrības apskatei  Draudzes noteiktajā kārtībā.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Draudzes īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā  un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un  restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības  piedalīties  saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.


8. pants. Draudzes rabīna tiesības reģistrēt laulību

Draudzes rabīniem, kuriem Draudzes garīgā vara izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

9. pants.  Informācijas aizsargātība

 (1) Draudzes rabīnu nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž savas garīgās darbības rezultātā uzzinātās ziņas, pat tad, ja šis rabīns ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Draudzes rabīnu.

 

10. pants.  Draudze un militārais dienests

Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt Draudzes rabīna garīgo aprūpi un piedalīties Draudzes dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

 

11. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas  Mozus ticīgo (jūdaistu)  pārliecības  dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Draudzes  pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Draudzes atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa jūdaistu pārliecības dēļ.

 

12. pants  Draudzes attiecības ar darbiniekiem

 Draudze darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Draudzes  mācību (doktrīnu), kā arī uz morāles, uzvedības  normu, principu un  ideālu kopumu, kas ir pamatā  jūdaismam.

 

13. pants. Pārskats  par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Draudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Draudze sagatavo likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

 

Pārejas noteikums

Līdz 2007. gada 1. jūlijam Draudze saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.