Rīgā, 2007.gada .maijā
nr.9/3 -
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās
kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Kriminālprocesa
likumā (Nr.60/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.
Pielikumā:
minētais likumprojekts uz .lpp..
Juridiskās
komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Juridiskā
komisija Likumprojekts
trešajam lasījumam
Grozījumi
Kriminālprocesa likumā
(nr.
60/Lp9)
1. Spēkā esošā likuma redakcija |
2. Otrā lasījuma redakcija |
3. Nr. |
4. Priekšlikumi (3) |
5. Komisijas atzinums |
6. Komisijas atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus: |
62.pants. Aizturētais (1)
Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta,
jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu
nodarījumu. (2)
Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez
jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem. (3) Ja aizturētais
tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas
pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess. |
1. Izteikt 62.panta tekstu šādā redakcijā: (1) Aizturētais ir persona, kura aizturēta šā
likuma 264.pantā noteiktajā kārtībā. (2) Persona aizturētā statusu
iegūst līdz ar faktiskās aizturēšanas brīdi. (3) Persona zaudē aizturētā statusu, ja:
1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;
2) tā tiek atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto; 3) tā tiek atbrīvota no
īslaicīgās aizturēšanas vietas un nav atzīta par aizdomās turēto vai
apsūdzēto. Šādā gadījumā attiecīgā persona iegūst personas, pret kuru uzsākts
kriminālprocess, statusu. |
1. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt likumprojekta 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi
aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu. |
Atbalstīts |
1. Izteikt 62.panta tekstu šādā redakcijā: (1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi
aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu. (2) Persona aizturētā statusu
iegūst ar faktiskās aizturēšanas brīdi. (3) Persona zaudē aizturētā statusu, ja:
1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;
2) tā tiek atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3) tā tiek atbrīvota no īslaicīgās aizturēšanas vietas un nav atzīta
par aizdomās turēto vai apsūdzēto. Šādā gadījumā attiecīgā persona iegūst
personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu. |
209.pants. Salīdzinošajai izpētei
nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā (1) Salīdzinošajai
izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā var ņemt tikai ar izmeklēšanas
tiesneša lēmumu. (2) Neatliekamos
gadījumos, kad novilcināšanās dēļ salīdzinošajai izpētei nepieciešamie
paraugi var tikt iznīcināti vai sabojāti, procesa virzītājs var tos ņemt
piespiedu kārtā ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc
izmeklēšanas darbības veikšanas procesa virzītājs par to paziņo izmeklēšanas
tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un
neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda
izmeklēšanas darbības tiesiskumu un pamatotību. |
2. Izteikt 209.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1)
Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pienākums ir ļaut sevi pakļaut
paraugu izņemšanai, bet no personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no
liecinieka un cietušā salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu
kārtā drīkst ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu. |
|
|
|
2. Izteikt 209.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1)
Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pienākums ir ļaut ņemt no sevis
paraugus salīdzinošai izpētei, bet no personas, pret kuru uzsākts
kriminālprocess, no liecinieka un cietušā salīdzinošajai izpētei
nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā drīkst ņemt tikai ar izmeklēšanas
tiesneša lēmumu. |
217.pants. Korespondences kontrole (1) Pasta
iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, to
atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas veic,
pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka
sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos
ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir
neiespējama vai apgrūtināta. (2) Pasta
iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē
lēmumā minēto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to
rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no
informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījuma saturu un lemj par šā
sūtījuma izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas,
fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona raksta
sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē. (3)
Sūtījumu izņem tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas p
rocesā tā
oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālajai fiksācijai. (4) Ja
sūtījumu izņem vai izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar
būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un
kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams, nekaitējot kriminālprocesa
interesēm. (5) Zaudējumus,
kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā,
atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. |
3. Izslēgt 217.panta piekto daļu. |
|
|
|
3. Izslēgt 217.panta piekto daļu. |
248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai
mantas aizsardzība (1) Ja,
personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu
līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās
aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai
personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai
citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu
iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās
iestādes vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu). (2) Ja,
personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu
līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai
personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai
citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu
iespēju nav, procesa virzītājs ar lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai uzraudzībā citai personai, bet izņēmuma
gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās
vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. (3) Par veiktajiem
pasākumiem procesa virzītājs rakstveidā informē personu, kurai piemērots
piespiedu līdzeklis. |
4. 248.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo
piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod
iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu
radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja
personai tādu iespēju nav, pēc šīs personas lūguma procesa virzītājs ar
lēmumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, uzdod īpašuma aizsardzību
pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, lai personai nodrošinātu iespēju
vienoties par īpašuma turpmāku pārvaldīšanu. Īpašuma aizsardzības un
nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Finansējums īpašuma aizsardzībai
tiek nodrošināts no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.; papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo
piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek dzīvnieks un persona ar
kontrolētu sakaru starpniecību nav sazinājusies ar tuvu radinieku vai citu
personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu, kā arī nav lūgusi procesa
virzītāju nodrošināt īpašuma aizsardzību, procesa virzītājs ar lēmumu uzdod
pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt bez uzraudzības palikušā
dzīvnieka aprūpi vai rīcību ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu. |
|
|
|
4.
248.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo
piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod
iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu
radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja
personai tādu iespēju nav, pēc šīs personas lūguma procesa virzītājs ar
lēmumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, uzdod īpašuma aizsardzību
pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, lai personai nodrošinātu iespēju
vienoties par īpašuma turpmāku pārvaldīšanu. Īpašuma aizsardzības un nodošanas
kārtību nosaka Ministru kabinets. Finansējums īpašuma aizsardzībai tiek
nodrošināts no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.; papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo
piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek dzīvnieks un persona ar
kontrolētu sakaru starpniecību nav sazinājusies ar tuvu radinieku vai citu
personu par tā uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu, kā arī nav lūgusi procesa
virzītāju nodrošināt šā panta otrajā daļā minētā īpašuma aizsardzību, procesa
virzītājs ar lēmumu uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt
bez uzraudzības palikušā dzīvnieka aprūpi vai rīcību ar to normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu. |
264.pants. Aizturēšanas nosacījumi (1)
Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu
sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem: 1) persona
pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai
arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas; 2) uz
personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita
persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu
informāciju; 3) pie
personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas
acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas; 4)
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas; 5)
izsludināta personas meklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. (2) Ja
pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar
piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, personu var aizturēt, ja ir
ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa
virzītāja uzaicinājuma, jo: 1) persona
atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota; 2)
personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas; 3)
personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no
valsts. (3) Ja ir
pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt
arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas vietā vai tās
apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir
pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu. (4) Vienā
kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi. |
5. 264.pantā: izslēgt pirmās daļas 5.punktu; izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Ievērojot šā panta nosacījumus, vienā kriminālprocesā personu drīkst
aizturēt tikai vienu reizi. |
|
|
|
5. 264.pantā: izslēgt pirmās daļas 5.punktu; izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Ievērojot šā panta nosacījumus, vienā kriminālprocesā personu drīkst
aizturēt tikai vienu reizi. |
265.pants.
Aizturēšanas kārtība (1) Aizturot
personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts
policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors
nekavējoties šai personai paziņo, par ko tā tiek aizturēta, un brīdina, ka
tai ir tiesības klusēt, ka visu, ko šī persona teiks, var izmantot pret to. (2) Ja ir pamats
uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt, izmest vai
noslēpt pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kura izdara aizturēšanu,
ievērojot šā likuma 183.panta otrās daļas noteikumus, var veikt aizturamā
kratīšanu, to norādot personas aizturēšanas protokolā. (3)
Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par
kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta
personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt
jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam. |
|
2. |
Iekšlietu ministrs I.Godmanis Papildināt 265.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Aizturot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonu,
procesa virzītājs nekavējoties informē attiecīgās Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestādes vadītāju. |
Neatbalstīts |
|
268.pants. Aizturēšanas termiņš (1)
Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā aizturētais
jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par tāda drošības
līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī
aizturētajam jāpiemēro cits drošības līdzeklis, vai viņš jāatbrīvo. (2)
Aizturēšanas termiņu aprēķina no faktiskās aizturēšanas brīža. Aizturēšanas
laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņā. |
6. Izteikt 268.panta tekstu šādā redakcijā: (1) Procesa virzītājam nekavējoties,
bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jāizlemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās
turēto vai apsūdzēto un par drošības līdzekļa piemērošanu. (2) Pēc aizturētā atzīšanas par aizdomās
turēto vai apsūdzēto un nopratināšanas, ja nepieciešams, procesa virzītājs
nekavējoties lemj par tā atbrīvošanu no aizturēšanas vietas, ja personai
piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. (3) Ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto un
nepieciešamības gadījumā nopratināts, bet procesa virzītāja izraudzītais
drošības līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, persona var
atrasties aizturēšanas vietā līdz nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša,
ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskās aizturēšanas brīža. |
3. |
Tieslietu ministrs G.Bērziņš Izteikt
likumprojekta 6.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Pēc aizturētā atzīšanas par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nopratināšanas, ja tā ir nepieciešama, procesa virzītājs nekavējoties lemj par tā atbrīvošanu no aizturēšanas vietas, ja personai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. |
Atbalstīts |
6. Izteikt 268.panta tekstu šādā redakcijā: (1) Procesa virzītājam nekavējoties,
bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jāizlemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās
turēto vai apsūdzēto un par drošības līdzekļa piemērošanu. (2) Pēc aizturētā atzīšanas par aizdomās
turēto vai apsūdzēto un nopratināšanas, ja tā ir nepieciešama, procesa
virzītājs nekavējoties lemj par šīs personas atbrīvošanu no aizturēšanas
vietas, ja tai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības
atņemšanu. (3) Ja aizturētais tiek atzīts par
aizdomās turēto vai apsūdzēto un nepieciešamības gadījumā nopratināts, bet
procesa virzītāja izraudzītais drošības līdzeklis ir saistīts ar personas
brīvības atņemšanu, persona var atrasties aizturēšanas vietā līdz nogādāšanai
pie izmeklēšanas tiesneša, ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no
faktiskās aizturēšanas brīža. |
270.pants. Pirmsapcietinājuma
aizturēšana (1)
Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku
līdz 12 stundām nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu
par apcietinājuma piemērošanu, ja: 1)
vienlaikus ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir sagatavots
ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu; 2) persona
pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa noteikumus un ir nepieciešams
piemērot apcietinājumu. (2) Persona, kura
aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti
nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša, turklāt aizturēšanas laikā nedrīkst
veikt izmeklēšanas darbības ar tās piedalīšanos, izņemot nopratināšanu par šā
panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem apstākļiem. |
7. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā: 270.pants. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek
process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana (1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto var
aizturēt lai nogādātu pie procesa virzītāja, ja ir izsludināta viņa meklēšana
saistībā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru paredzēts ar
brīvības atņemšanu saistīts sods, un šai personai nav piemērots ar brīvības
atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. (2) Lai nodrošinātu, ka aizdomās
turētais, apsūdzētais vai persona, pret kuru notiek process medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, tiek nogādāta pie izmeklēšanas
tiesneša, izmeklētājs vai prokurors var aizturēt šīs personas, ja: 1) ir sagatavots ierosinājums par tāda
drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu; 2) ir pieņemts lēmums par ekspertīzes
noteikšanu un sagatavots ierosinājums par personas ievietošanu ārstniecības
iestādē ekspertīzes izdarīšanai; 3) ir sagatavots ierosinājums ievietot
psihiatriskajā slimnīcā personu, pret kuru notiek process medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajos
gadījumos par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanas faktu nekavējoties
paziņo procesa virzītāja iestādei un tā ne vēlāk kā 12 stundu laikā nodrošina
aizturētās personas nogādāšanu pie procesa virzītāja. Ja procesa virzītājs
sagatavo ierosinājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar
brīvības atņemšanu, personu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no
faktiskās aizturēšanas brīža nogādā pie izmeklēšanas tiesneša. (4) Šā panta otrajā daļā minētajos
gadījumos aizturētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā
nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša. Ar personu, kura aizturēta šā panta
otrajā daļā noteiktajā kārtībā, aizturēšanas laikā nedrīkst veikt nekādas
izmeklēšanas darbības, izņemot nopratināšanu par apstākļiem, kas ir svarīgi,
lai izlemtu jautājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu. (5) Aizturēšanu, kas veikta šā panta noteiktajos gadījumos, noformē
atbilstoši šā likuma 266.panta prasībām. Ja aizturēšana veikta šā panta
pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, aizturēšanas protokolā norāda arī to, kas
izsludinājis personas meklēšanu. Ja aizturēšana veikta šā panta otrās daļas
1. punktā minētajā gadījumā un aizturētā persona iepriekš ir aizturēta šā
likuma 264.panta kārtībā, atkārtots aizturēšanas protokols nav jāraksta, bet
protokolā, kas sastādīts par aizturēšanu šā likuma 264.panta kārtībā,
iekļaujama norāde par to, no kura brīža persona uzskatāma par aizturētu šā
panta kārtībā. |
|
|
|
7. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā: 270.pants. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek
process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana (1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto var
aizturēt, lai nogādātu pie procesa virzītāja, ja ir izsludināta viņa
meklēšana saistībā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru
paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts sods, un šai personai nav piemērots
ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. (2) Lai nodrošinātu, ka aizdomās
turētais, apsūdzētais vai persona, pret kuru notiek process medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, tiek nogādāta pie izmeklēšanas
tiesneša, izmeklētājs vai prokurors var aizturēt šīs personas, ja: 1) ir sagatavots ierosinājums par tāda
drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu; 2) ir pieņemts lēmums par ekspertīzes
noteikšanu un sagatavots ierosinājums par personas ievietošanu ārstniecības
iestādē ekspertīzes izdarīšanai; 3) ir sagatavots ierosinājums ievietot
psihiatriskajā slimnīcā personu, pret kuru notiek process medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajos
gadījumos par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanas faktu nekavējoties
paziņo procesa virzītāja iestādei un tā ne vēlāk kā 12 stundu laikā nodrošina
aizturētās personas nogādāšanu pie procesa virzītāja. Ja procesa virzītājs
sagatavo ierosinājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar
brīvības atņemšanu, personu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no
faktiskās aizturēšanas brīža nogādā pie izmeklēšanas tiesneša. (4) Šā panta otrajā daļā minētajos
gadījumos aizturētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā
nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša. Ar personu, kura aizturēta šā panta
otrajā daļā noteiktajā kārtībā, aizturēšanas laikā nedrīkst veikt nekādas
izmeklēšanas darbības, izņemot nopratināšanu par apstākļiem, kas ir svarīgi,
lai izlemtu jautājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu. (5) Aizturēšanu, kas veikta šā panta noteiktajos gadījumos, noformē
atbilstoši šā likuma 266.panta prasībām. Ja aizturēšana veikta šā panta
pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, aizturēšanas protokolā norāda arī to, kas
izsludinājis personas meklēšanu. Ja aizturēšana veikta šā panta otrās daļas
1. punktā minētajā gadījumā un aizturētā persona iepriekš ir aizturēta šā
likuma 264.panta kārtībā, atkārtots aizturēšanas protokols nav jāraksta, bet
protokolā, kas sastādīts par aizturēšanu šā likuma 264.panta kārtībā,
iekļaujama norāde par to, no kura brīža persona uzskatāma par aizturētu šā
panta kārtībā. |
358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija (1)
Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu
sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam
valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita
valsts budžetā. (2) Ja
noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav
iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī
finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā. (3) Ja
apsūdzētajam nav mantas, ko varētu pakļaut šā panta otrajā daļā minētajai
konfiskācijai, konfiscēt var: 1) mantu,
ko apsūdzētā persona pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bez atbilstošas
atlīdzības ir atsavinājusi trešajai personai; 2)
apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz trīs gadus pirms noziedzīgā
nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība; 3) citas
personas mantu, ja ar šo personu apsūdzētajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. (4) Valsts budžetā ieskaita: 1) līdzekļus, kas iegūti, Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav
noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras
īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicies no tās; 2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no
mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi; 3) noziedzīgi iegūtas mantas
izmantošanas rezultātā gūtos augļus; 4)
konfiscētos finanšu līdzekļus; 5) tāda mantiska vai
cita rakstura labuma materiālo vērtību, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā
kukuli. |
8. Aizstāt 358.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdus Ministru kabineta
ar vārdiem normatīvajos aktos. |
|
|
|
8. Aizstāt 358.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdus Ministru kabineta
ar vārdiem normatīvajos aktos. |
367.pants. Procesuālie izdevumi (1)
Procesuālie izdevumi ir: 1) summas,
ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem,
tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus,
kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un
atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni; 2) summas,
ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku,
kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai
ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir
atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu; 3) samaksa
ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot
gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus; 4) samaksa
advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem; 5) summas,
kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un
iznīcināšanai; 6) summas,
kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai; 7) citi
izdevumi, kas radušies kriminālprocesā. (2) Šā panta pirmajā
daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru
kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. |
9. Papildināt 367.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā: 7) summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;; uzskatīt līdzšinējo 7.punktu par 8.punktu. |
|
|
|
9. Papildināt 367.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā: 7) summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;; uzskatīt līdzšinējo 7.punktu par 8.punktu. |
633.pants. Tiesas lēmuma stāšanās spēkā (1) Pirmās instances tiesas lēmums
stājas spēkā un tiek izpildīts, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un
lēmums nav pārsūdzēts. (2) Apelācijas instances tiesas lēmums
stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un
lēmums nav pārsūdzēts. (3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu
nekavējoties izpildāms tajā daļā, kura attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no
drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu. (4) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā un ir galīgs. |
10. Papildināt 633.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: (5) Lēmums, ar kuru notiesātais tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots no
soda izciešanas, nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties. |
|
|
|
10. Papildināt 633.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: (5) Lēmums, ar kuru notiesātais tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots no
soda izciešanas, nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties. |
641.pants. Nosacīti notiesātajiem
uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana (1) Ja
nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojies, vai
ir atzīts par invalīdu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc tās viņa
dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā
uzvedību, uz pārbaudes laiku nosacīti notiesātajam uzliktos pienākumus var
pilnīgi vai daļēji atcelt. (2) Ja
nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos
pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tiesnesis pēc tās
viņa dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti
notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda
izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu
viņam uz vienu gadu. (3)
Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātā
un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību. (4) Ja tiesnesis noraida iesniegumu par to pienākumu atcelšanu, kuri
nosacīti notiesātajam uzlikti uz pārbaudes laiku, to var iesniegt atkārtoti
pēc sešiem mēnešiem. |
11. 641.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "ir atzīts par
invalīdu" ar vārdiem "attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj
pildīt tiesas uzliktos pienākumus"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja nosacīti notiesātais
bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara
administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis pēc tās iestādes iesnieguma,
kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par
spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes
termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam." |
|
|
|
11. 641.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "ir atzīts par
invalīdu" ar vārdiem "attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj
pildīt tiesas uzliktos pienākumus"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja nosacīti notiesātais
bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara
administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis pamatojoties uz tās iestādes
iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu
par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes
termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam." |
643.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda (1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu
notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda vai
aresta rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir
saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums. (2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē,
nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības
atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais. (3) Ja tiesnesis noraida iesniegumu, to
var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem. (4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa
no soda, tiesnesis uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt
pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā. (5) Ja nosacīti pirms
termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos
pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tiesnesis var
pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi pēc tās iestādes
iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību. |
12. Izteikt
643.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez
attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo
pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis,
pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā
uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi." |
|
|
|
12. Izteikt
643.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez
attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo
pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis, pamatojoties
uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var
pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi." |
651.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība (1) Ar
sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē,
piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas šā likuma
71.pantā paredzētās tiesības. Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā
jautājumu var lemt bez viņa klātbūtnes. (2) Ja
tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas
slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu
ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās
ārstu komisijas pārstāvim. (3) Ja
tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz
tiesas sēdi tiek uzaicināts tās iestādes pārstāvis, kura pārzina soda izpildi
vai kontrolē nosacīti notiesātā uzvedību. (4) Ja uz
tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas
iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšanu atliek. (5)
Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam
pārbauda, vai uz tiesas sēdi ieradušās uzaicinātās personas, izlemj jautājumu
par tiesneša, prokurora, tiesas sēdes sekretāra, tulka noraidījumu. (6) Lietas
izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs.
Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais runā
notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem
lēmumu. (7) Visus tiesas
lēmumus, kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos, var
pārsūdzēt 10 dienu laikā. Augstākas instances tiesa sūdzību izskata šajā
pantā noteiktajā kārtībā, un tās lēmums ir galīgs. |
13. Papildināt 651.panta septīto daļu pēc vārdiem kas pieņemti ar
sprieduma izpildi saistītajos jautājumos ar vārdiem izņemot šā likuma
633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu. |
|
|
|
13. Papildināt 651.panta septīto daļu pēc vārdiem kas pieņemti ar
sprieduma izpildi saistītajos jautājumos ar vārdiem izņemot šā likuma
633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu. |
654.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu
administratīvo komisiju lēmumu pārsūdzēšana (1)
Lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu
notiesātajiem pieņem brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas. (2) Šā
panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt notiesātais, viņa
likumiskais pārstāvis un aizstāvis, bet prokurors par tiem var iesniegt
protestu. (3) Šādas sūdzības un protestus izskata rajona (pilsētas) tiesas
tiesnesis pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas šā likuma
651.pantā noteiktajā kārtībā. |
14. Izteikt 654.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Lēmumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu
notiesātajam, kā arī lēmumu ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto nosacīti
pirms termiņa no soda pieņem brīvības atņemšanas iestādes administratīvā
komisija." |
|
|
|
14. Izteikt 654.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Lēmumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu
notiesātajam, kā arī lēmumu ierosināt, lai tiesa atbrīvo notiesāto nosacīti
pirms termiņa no soda, pieņem brīvības atņemšanas iestādes administratīvā
komisija." |
|
684.pants. Personas izdošanas lūgums (1) Personas izdošanas lūgumu raksta
atbilstoši šā likuma 678.panta prasībām un tam pievieno: 1) lēmumu par drošības līdzekļa
apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai
apliecinātu tā kopiju; 2) lēmumu par personas atzīšanu par
aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības vai apliecinātu attiecīgā
lēmuma kopiju; 3) tā likuma panta tekstu, pēc kura
persona tiek turēta aizdomās vai saukta pie kriminālatbildības, vai
notiesāta, kā arī to likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu
nodarījumu klasifikāciju; 4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai
apliecinātu tā kopiju; 5) informāciju, kas var palīdzēt
identificēt personu; 6) citus
dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts. (2) Izdošanas lūgumam pievienoto dokumentu noraksti, kopijas un izraksti
izgatavojami un apliecināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. |
15. Aizstāt 684.panta otrajā daļā vārdus Ministru kabineta ar vārdiem
dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajos aktos. |
|
|
|
15. Aizstāt 684.panta otrajā daļā vārdus Ministru kabineta ar vārdiem
dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajos aktos. |
|
Juridiskās komisijas konsultante I.Auziņa