Rīgā, 2007.gada 31.janvārī nr.9/3 -

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr. 60/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: minētais likumprojekts uz .lpp..

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

(reģ. nr. 60/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(16)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

62.pants. Aizturētais

(1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

„(1) Aizturētais ir persona, kura aizturēta šā likuma 264.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona aizturētā statusu iegūst līdz ar faktiskās aizturēšanas brīdi.

(3) Persona zaudē aizturētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tā tiek atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) tā tiek atbrīvota no īslaicīgās aizturēšanas vietas un nav atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto. Šādā gadījumā šī persona iegūst personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu.”

Atbalstīts

1. Izteikt 62.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Aizturētais ir persona, kura aizturēta šā likuma 264.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona aizturētā statusu iegūst līdz ar faktiskās aizturēšanas brīdi.

(3) Persona zaudē aizturētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tā tiek atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) tā tiek atbrīvota no īslaicīgās aizturēšanas vietas un nav atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto. Šādā gadījumā attiecīgā persona iegūst personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu.”

209.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā var ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi var tikt iznīcināti vai sabojāti, procesa virzītājs var tos ņemt piespiedu kārtā ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc izmeklēšanas darbības veikšanas procesa virzītājs par to paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda izmeklēšanas darbības tiesiskumu un pamatotību.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izteikt 209.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā pienākums ir ļaut sevi pakļaut paraugu izņemšanai, bet no personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecinieka, cietušā salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā var ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.”

Atbalstīts

2. Izteikt 209.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pienākums ir ļaut sevi pakļaut paraugu izņemšanai, bet no personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no liecinieka un cietušā salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā drīkst ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.”

217.pants. Korespondences kontrole

(1) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, to atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā minēto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījuma saturu un lemj par šā sūtījuma izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona raksta sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

(3) Sūtījumu izņem tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālajai fiksācijai.

(4) Ja sūtījumu izņem vai izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams, nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(5) Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izslēgt 217.panta piekto daļu.

Atbalstīts

3. Izslēgt 217.panta piekto daļu.

248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība

(1) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs ar lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai uzraudzībā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs rakstveidā informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

< /span>

Juridiskā komisija

Aizstāt Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres B.Brokas priekšlikumos nr.5. un nr.6 vārdus “tuvinieku” ar vārdiem “tuvu radinieku”.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izteikt 248.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, pēc personas lūguma procesa virzītājs ar lēmumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, uzdod īpašuma aizsardzību pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, lai personai nodrošinātu iespēju vienoties par īpašuma turpmākas pārvaldīšanas nodrošināšanu. Īpašuma aizsardzības un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Finansējums īpašuma aizsardzībai tiek nodrošināts no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.”

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Papildināt 248.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek dzīvnieks un persona ar kontrolētu sakaru starpniecību nav sazinājusies ar tuvinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu, kā arī nav lūgusi procesa virzītāju nodrošināt īpašuma aizsardzību, procesa virzītājs ar lēmumu uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt bez uzraudzības palikušā dzīvnieka aprūpi vai rīcību ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu attiecīgi par ceturto daļu.

Atbalstīts

4. 248.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, pēc šīs personas lūguma procesa virzītājs ar lēmumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, uzdod īpašuma aizsardzību pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, lai personai nodrošinātu iespēju vienoties par īpašuma turpmāku pārvaldīšanu. Īpašuma aizsardzības un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Finansējums īpašuma aizsardzībai tiek nodrošināts no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.”;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek dzīvnieks un persona ar kontrolētu sakaru starpniecību nav sazinājusies ar tuvu radinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu, kā arī nav lūgusi procesa virzītāju nodrošināt īpašuma aizsardzību, procesa virzītājs ar lēmumu uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt bez uzraudzības palikušā dzīvnieka aprūpi vai rīcību ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.

264.pants. Aizturēšanas nosacījumi

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) izsludināta personas meklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;

3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no valsts.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas vietā vai tās apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.

(4) Vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izslēgt 264.panta pirmās daļas 5.punktu.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izteikt 264.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ievērojot šā panta nosacījumus, vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.”

Atbalstīts

5. 264.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ievērojot šā panta nosacījumus, vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.”

268.pants. Aizturēšanas termiņš

(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā aizturētais jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī aizturētajam jāpiemēro cits drošības līdzeklis, vai viņš jāatbrīvo.

(2) Aizturēšanas termiņu aprēķina no faktiskās aizturēšanas brīža. Aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņā.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izteikt 268.pantu šādā redakcijā:

„(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jālemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās turēto vai apsūdzēto un drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Pēc aizturētā atzīšanas par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nopratināšanas, ja pastāv tāda nepieciešamība, procesa virzītājs nekavējoties lemj par tā atbrīvošanu no aizturēšanas vietas, ja personai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

(3) Ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nepieciešamības gadījumā nopratināts, bet procesa virzītāja izvēlētais drošības līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, tad persona var atrasties aizturēšanas vietā līdz nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskās aizturēšanas brīža.”

Atbalstīts

6. Izteikt 268.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jāizlemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās turēto vai apsūdzēto un par drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Pēc aizturētā atzīšanas par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nopratināšanas, ja nepieciešams, procesa virzītājs nekavējoties lemj par tā atbrīvošanu no aizturēšanas vietas, ja personai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

(3) Ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nepieciešamības gadījumā nopratināts, bet procesa virzītāja izraudzītais drošības līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, persona var atrasties aizturēšanas vietā līdz nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskās aizturēšanas brīža.”

270.pants. Pirmsapcietinājuma aizturēšana

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par apcietinājuma piemērošanu, ja:

1) vienlaikus ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir sagatavots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu;

2) persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa noteikumus un ir nepieciešams piemērot apcietinājumu.

(2) Persona, kura aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša, turklāt aizturēšanas laikā nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības ar tās piedalīšanos, izņemot nopratināšanu par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem apstākļiem.

10.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

„270.pants. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto var aizturēt nolūkā nogādāt pie procesa virzītāja, ja ir izsludināta viņa meklēšana saistībā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kura izdarīšanu paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts sods, un šai personai nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

(2) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, nogādāšanu pie izmeklēšanas tiesneša, izmeklētājs vai prokurors var aizturēt šīs personas, ja:

1) ir sagatavots ierosinājums par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) ir pieņemts lēmums par ekspertīzes noteikšanu un sagatavots ierosinājums par personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) ir sagatavots ierosinājums par personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā.

(3) Šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanas faktu nekavējoties paziņo procesa virzītāja iestādei un tā nodrošina ne vēlāk kā 12 stundu laikā aizturētās personas nogādāšanu pie procesa virzītāja. Ja procesa virzītājs sagatavo ierosinājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no faktiskās aizturēšanas brīža nogādā pie izmeklēšanas tiesneša.

(4) Šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos aizturētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša. Ar personu, kura aizturēta šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, aizturēšanas laikā nevar veikt nekādas izmeklēšanas darbības, izņemot nopratināšanu par apstākļiem, kas svarīgi jautājuma izlemšanai par piespiedu līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu.

(5) Aizturēšanu, kas veikta šā panta noteiktajos gadījumos, noformē atbilstoši 266.panta prasībām. Ja aizturēšana veikta šā panta pirmajā daļā paredzētā gadījumā, aizturēšanas protokolā norāda arī to, kas izsludinājis personas meklēšanu. Ja aizturēšana veikta šā panta otrās daļas pirmā punktā minētā gadījumā un aizturētā persona iepriekš ir aizturēta šā likuma 264.panta kārtībā, atkārtots aizturēšanas protokols nav jāraksta, bet protokolā, kas sastādīts par aizturēšanu šā likuma 264.panta kārtībā iekļaujama norāde par to, no kura brīža persona uzskatāma par aizturētu šā panta kārtībā.”

Atbalstīts

7. Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

„270.pants. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto var aizturēt lai nogādātu pie procesa virzītāja, ja ir izsludināta viņa meklēšana saistībā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts sods, un šai personai nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

(2) Lai nodrošinātu, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, tiek nogādāta pie izmeklēšanas tiesneša, izmeklētājs vai prokurors var aizturēt šīs personas, ja:

1) ir sagatavots ierosinājums par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) ir pieņemts lēmums par ekspertīzes noteikšanu un sagatavots ierosinājums par personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) ir sagatavots ierosinājums ievietot psihiatriskajā slimnīcā personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanas faktu nekavējoties paziņo procesa virzītāja iestādei un tā ne vēlāk kā 12 stundu laikā nodrošina aizturētās personas nogādāšan u pie procesa virzītāja. Ja procesa virzītājs sagatavo ierosinājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, personu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no faktiskās aizturēšanas brīža nogādā pie izmeklēšanas tiesneša.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos aizturētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša. Ar personu, kura aizturēta šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, aizturēšanas laikā nedrīkst veikt nekādas izmeklēšanas darbības, izņemot nopratināšanu par apstākļiem, kas ir svarīgi, lai izlemtu jautājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu.

(5) Aizturēšanu, kas veikta šā panta noteiktajos gadījumos, noformē atbilstoši šā likuma 266.panta prasībām. Ja aizturēšana veikta šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, aizturēšanas protokolā norāda arī to, kas izsludinājis personas meklēšanu. Ja aizturēšana veikta šā panta otrās daļas 1. punktā minētajā gadījumā un aizturētā persona iepriekš ir aizturēta šā likuma 264.panta kārtībā, atkārtots aizturēšanas protokols nav jāraksta, bet protokolā, kas sastādīts par aizturēšanu šā likuma 264.panta kārtībā, iekļaujama norāde par to, no kura brīža persona uzskatāma par aizturētu šā panta kārtībā.”

358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija

(1) Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.

(3) Ja apsūdzētajam nav mantas, ko varētu pakļaut šā panta otrajā daļā minētajai konfiskācijai, konfiscēt var:

1) mantu, ko apsūdzētā persona pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bez atbilstošas atlīdzības ir atsavinājusi trešajai personai;

2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz trīs gadus pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;

3) citas personas mantu, ja ar šo personu apsūdzētajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(4) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicies no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus;

4) konfiscētos finanšu līdzekļus;

5) tāda mantiska vai cita rakstura labuma materiālo vērtību, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli.

11.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Aizstāt 358.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdus „Ministru kabineta” ar vārdiem „normatīvajos aktos”.

Atbalstīts

8. Aizstāt 358.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdus „Ministru kabineta” ar vārdiem „normatīvajos aktos”.

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

12.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Papildināt 367.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

„7) summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;”;

uzskatīt līdzšinējo 7.punktu attiecīgi par 8.punktu.

Atbalstīts

9. Papildināt 367.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

„7) summas, kas izlietotas mantas aizsardzībai;”;

uzskatīt līdzšinējo 7.punktu par 8.punktu.

633.pants. Tiesas lēmuma stāšanās spēkā

(1) Pirmās instances tiesas lēmums stājas spēkā un tiek izpildīts, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un lēmums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts.

(3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu nekavējoties izpildāms tajā daļā, kura attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

(4) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā un ir galīgs.

13.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Papildināt 633.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums, ar kuru notiesātais tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas, nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties.”

Atbalstīts

10. Papildināt 633.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Lēmums, ar kuru notiesātais tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas, nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties.”

641.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana

(1) Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojies, vai ir atzīts par invalīdu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc tās viņa dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, uz pārbaudes laiku nosacīti notiesātajam uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tiesnesis pēc tās viņa dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu viņam uz vienu gadu.

(3) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātā un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē viņa uzvedību.

(4) Ja tiesnesis noraida iesniegumu par to pienākumu atcelšanu, kuri nosacīti notiesātajam uzlikti uz pārbaudes laiku, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

1. 641.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ir atzīts par invalīdu" ar vārdiem "attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis pēc tās dzīvesvietas iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam."

11. 641.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ir atzīts par invalīdu" ar vārdiem "attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam."

643.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda vai aresta rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.

(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

(3) Ja tiesnesis noraida iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesnesis uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.

(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tiesnesis var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību.

2. Izteikt 643.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesnesis, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi."

12. Izteikt 643.panta piekto daļu šādā redakcijā:

651.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas šā likuma 71.pantā paredzētās tiesības. Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā jautājumu var lemt bez viņa klātbūtnes.

(2) Ja tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās ārstu komisijas pārstāvim.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz tiesas sēdi tiek uzaicināts tās iestādes pārstāvis, kura pārzina soda izpildi vai kontrolē nosacīti notiesātā uzvedību.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšanu atliek.

(5) Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam pārbauda, vai uz tiesas sēdi ieradušās uzaicinātās personas, izlemj jautājumu par tiesneša, prokurora, tiesas sēdes sekretāra, tulka noraidījumu.

(6) Lietas izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs. Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais runā notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem lēmumu.

(7) Visus tiesas lēmumus, kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā. Augstākas instances tiesa sūdzību izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā, un tās lēmums ir galīgs.

14.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Papildināt 651.panta septīto daļu aiz vārdiem „kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos” ar vārdiem „izņemot 633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu”.

Atbalstīts

13. Papildināt 651.panta septīto daļu pēc vārdiem „kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos” ar vārdiem „izņemot šā likuma 633.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu”.

654.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju lēmumu pārsūdzēšana

(1) Lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem pieņem brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis un aizstāvis, bet prokurors par tiem var iesniegt protestu.

(3) Šādas sūdzības un protestus izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas šā likuma 651.pantā noteiktajā kārtībā.

3. Izteikt 654.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lēmumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajam, kā arī lēmumu ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda pieņem brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija."

14. Izteikt 654.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

684.pants. Personas izdošanas lūgums

(1) Personas izdošanas lūgumu raksta atbilstoši šā likuma 678.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai apliecinātu tā kopiju;

2) lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības vai apliecinātu attiecīgā lēmuma kopiju;

3) tā likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek turēta aizdomās vai saukta pie kriminālatbildības, vai notiesāta, kā arī to likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai apliecinātu tā kopiju;

5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

(2) Izdošanas lūgumam pievienoto dokumentu noraksti, kopijas un izraksti izgatavojami un apliecināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

15.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre B.Broka

Aizstāt 684.panta otrajā daļā vārdus „Ministru kabineta” ar vārdiem „dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajos aktos”.

Atbalstīts

15. Aizstāt 684.panta otrajā daļā vārdus „Ministru kabineta” ar vārdiem „dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajos aktos”.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

16.

Juridiskā komisija

Izslēgt normu par likumprojekta spēkā stāšanos.

Atbalstīts

Juridiskās komisijas konsultante I.Auziņa