2006.gada 30.novembrī nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca – Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padome ar visām tās draudzēm;

2) statūti – Baznīcas statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3) Baznīcas priekšsēdētājs – mācītājs, kas stājies amatā un vada Baznīcu saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

4) mācītāji – Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls.

2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

3. pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī statūtus.

(3) Baznīca lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(4) Baznīcas pilns nosaukums ir “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(5) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

4. pants. Baznīcas priekšsēdētājs

(1) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajā kārtībā pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

5. pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Baznīcas nekustamajiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Baznīcas priekšsēdētāja rakstveida piekrišanu. Rakstveida piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

6.pants. Reliģiskās ceremonijas kapsētās

(1) Baznīcai piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas atrodas Baznīcas pārziņā.

(2) Vecticībnieku reliģiskās apbedīšanas ceremonijas mācītāju vadībā var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldību noteiktajā kārtībā.

7. pants. Mācītāja tiesības laulāt

(1) Mācītājiem, kuriem Baznīca izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts iestādēm nav saistoši Baznīcas lēmumi laulības šķiršanas jautājumos.

8. pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Baznīcas mācītāju nedrīkst pratināt un pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzē, pat tad, ja šis mācītājs ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt mācītāju.

9. pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt mācītāja garīgo aprūpi un piedalīties dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Mācītāji nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā viņi norīkojami pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

10. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns ir mācītājs, kas darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur, kur nav pieejama parastā mācītāja garīgā aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

11. pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību, kā arī uz morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā vecticībnieku reliģiskajai pārliecībai.

12. pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus mācītājus.

(2) Vecticībnieku kristīgās ticības mācība valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu saskaņotu mācību programmu, un to veic likumā noteiktajā kārtībā atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas priekšsēdētāja izsniegta kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt kristīgās ticības mācību.

Pārejas noteikums

Līdz 2007. gada 1. decembrim Baznīca saskaņo savus statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.