Grozījumi Dizainparaugu likumā

 

 

 

 

2006. gada 22.novembrī

9/5 –

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otro daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 9.Saeimā šādus likumprojektus, kuru izskatīšana 8.Saeimā nav pabeigta:

1) “Grozījumi Autortiesību likumā” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1713);

2) “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1709);

3) “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr. 1711);

4) “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1714);

5) “Patentu likums” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1775).

 

 

 

                                                Ar cieņu

 

 

J.Dukšinskis

Izglītības, kultūras un zinātnes

 komisijas priekšsēdētāja biedrs


Likumprojekts

 

Grozījumi Dizainparaugu likumā

 

Izdarīt Dizainparaugu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus "kas īstenots vai iekļauts kompleksā izstrādājumā" ar vārdiem "kas īstenots vai iekļauts izstrādājumā, kurš ir kompleksa izstrādājuma sastāvdaļa (komponents)".

 

2. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

 

"48.pants. Dizainparauga nelikumīga izmantošana

(1) Par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu uzskatāma dizainparauga īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, tas ir, dizainparauga izmantošana šā likuma 12.panta otrās daļas noteikumu izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā notiek laikā, kad dizainparauga reģistrācija ir spēkā.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā dizainparauga īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpums, ņem vērā tikai darbības ar izstrādājumiem, kuru ārējais veidols attiecināms uz reģistrēta dizainparauga tiesiskās aizsardzības apjomu (8.pants), un ievēro šā likuma 13.panta noteikumus par izņēmuma tiesību ierobežojumiem, arī šā likuma 14.pantā minētās iepriekšlietojuma tiesības.

(3) Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem ir pierādīts dizainparauga pārkāpuma fakts. Atbildību par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka dizainparauga īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (draudošs pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos dizainparauga nelikumīgai izmantošanai.

(4) Civilprocesa likumā paredzētos pierādījumu nodrošināšanas un prasības nodrošināšanas pasākumus var piemērot gan dizainparauga īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpuma, gan draudoša pārkāpuma gadījumā.

(5) Prasību tiesā par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu var iesniegt dizainparauga īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs ar dizain­parauga īpašnieka piekrišanu iesniegt prasību par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu. Dizainparauga īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licen­ciātam tiesības izvirzīt prasību piešķirtas licences līgumā vai ja dizainparauga īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgā dizainparauga licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētā dizainparauga nelikumīgu izmantošanu.


(6) Persona, pret kuru izvirzīta prasība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, atsaucoties tikai uz to, ka dizainparaugs neatbilst dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumiem vai ka reģistrācijas darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 38.panta noteikumiem tā var iesniegt pretprasību par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā dizainparauga pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl dizainparauga reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu.

(7) Lietās par dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu jāievēro lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību. Taču, ja to attaisno lietas apstākļi, pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa var pieprasīt, lai atbildētājs vai cita persona, kuras rīcībā ir pretlikumīgi izgatavoti izstrādājumi komerciālā mērogā, sniegtu informāciju par šo izstrādājumu izcelsmi un izplatīšanas kanāliem. Minētajai informācijai atkarībā no apstākļiem jāietver izgatavotāju (ražotāju) un izplatītāju vārdi (nosaukumi) un adreses, kā arī ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto izstrādājumu daudzumu un cenu. Ja dizainparauga pārkāpuma fakts ir acīmredzams, cietusī persona minēto informāciju ir tiesīga saņemt arī pirms prasības iesniegšanas tiesā likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas vai prasības nodrošināšanas procedūras ietvaros.

(8) Ja dizainparauga pārkāpums vai draudošs pārkāpums tiek pierādīts, pēc cietušās personas prasījuma tiesa samērīgi ar pārkāpuma raksturu vai pārkāpumam veikto sagatavošanās darbu raksturu un atbildētāja (arī draudošā pārkāpumā iesaistītās personas (starpnieka)) vainas pakāpi taisa spriedumu ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

1) dizainparauga nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un nelikumīgas izmantošanas aizliegums;

2) pasākumu, kas atzīstami par sagatavošanos dizainparauga nelikumīgai izmantošanai vai starpniecību dizainparauga nelikumīgā izmantošanā, pārtrauk­šana un šādu pasākumu aizliegums;

3) sakarā ar dizainparauga nelikumīgu izmantošanu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana.

(9) Šā panta astotās daļas 3.punktu piemēro, ja persona dizainparauga nelikumīgā izmantošanā vai ar to saistītās darbībās iesaistījusies apzināti vai arī tai ir bijis pietiekams pamats apzināties, ka attiecīgās darbības ir prettiesiskas. Minētā atlīdzinājuma apmēru tiesa nosaka:

1) ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus, tai skaitā negatīvās ekono­miskās sekas un zaudējumus (arī cietušās puses neiegūto peļņu un atbildētāja negodīgi gūto peļņu), kā arī – attiecīgā gadījumā – cietušajai pusei pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu;

2) ja faktisko kaitējuma apmēru grūti noteikt, – kā maksājumu, ko aprēķina, ņemot vērā procentmaksājumus vai maksājumu summu, kuru dizain­parauga īpašnieks varētu saņemt, ja atbildētājs būtu prasījis atļauju (licenci) dizainparauga izmantošanai.


(10) Tiesa pēc cietušās personas prasījuma var noteikt pasākumus dizain­parauga pārkāpumu novēršanai un turpmākai nepieļaušanai, kuri, ja vien nav īpašu iemeslu rīkoties citādi, veicami par atbildētāja līdzekļiem un var ietvert šādus pienākumus:

1) atsaukt vai galīgi izņemt no tirdzniecības tīkla preces (izstrādājumus), uz kurām attiecas tiesas konstatētais dizainparauga pārkāpums;

2) iznīcināt šīs daļas 1.punktā minētās preces;

3) iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki vai materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;

4) par atbildētāja līdzekļiem pilnībā vai daļēji publicēt vai citādi publiskot tiesas nolēmumu plašsaziņas līdzekļos pēc tiesas ieskata.

(11) Ja to attaisno lietas apstākļi, no tirdzniecības tīkla izņemtās preces un to izgatavošanai lietotos vai paredzētos rīkus un materiālus var atdot dizain­parauga īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka minētās preces, rīki vai materiāli neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei.

(12) Ja dizainparauga pārkāpums izdarīts tīši vai ļaunprātīgā nolūkā, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbil­dības.

(13) Neatkarīgi no šā panta noteikumiem prasības par dizainparaugu pārkāpumiem var pamatot arī ar Autortiesību likuma noteikumiem un normatīvo aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci."

 

3. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds


Likumprojekta

„Grozījumi Dizainparaugu likumā””

anotācija

 

 

I.                   Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

            Normatīvais akts ir nepieciešams, lai varētu veikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu.          Papildus konstatēts, ka, pieņemot Dizainparaugu likumu, ieviesusies redakcionāla kļūda 4.panta otrās daļas formulējumā. Tādējādi šīs daļas spēkā esošā redakcija neatbilst Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību 3.panta 3.punkta formulējumam un var tikt nepamatoti attiecināta uz dizainparaugiem, kuru objekts ir kompleksais izstrādājums kopumā, nevis uz kompleksa izstrādājuma sastāvdaļām, kā tas paredzēts Direktīvā. Šī kļūda nav līdz šim izraisījusi nopietnas sekas, jo dizainparaugu strīdi pēc šā likuma tiesās vēl nav izskatīti, tomēr kļūda steidzami jālabo. 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Projekts īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu saistībā ar dizainparaugiem. Saistībā ar minēto likums papildināts atbilstoši sekojošam Direktīvā noteiktajam:

a) Direktīva paredz atbildību par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu var noteikt ne tikai par jau notikušu pārkāpumu, bet arī par „draudošu pārkāpumu”;

b) Direktīva papildina sankcijas, ko tiesa var noteikt par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, proti - atsaukt vai galīgi izņemt no tirdzniecības tīkla preces, saistībā ar kurām tiesa konstatējusi notikušu pārkāpumu

c) Direktīva paredz jauna veida pasākumu – tiesības uz informāciju, kas paredz konkrētas informācijas uzzināšanu par pārkāpuma preču izcelsmi/tirdzniecības kanāliem;

d) Direktīva pilnveido kaitējumu atlīdzināšanu, proti papildina, ko var ietvert kaitējuma atlīdzināšanas summas pieprasījumā, piemēram, ņemot vērā visus būtiskos lietas faktorus, ieskaitot negatīvās ekonomiskās sekas, un zaudējumus, tostarp cietušās puses neiegūto peļņu un pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, kā arī, attiecīgā gadījumā, cietušajai pusei pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu;

e) Direktīva paredz tiesas tiesības noteikt spriedumu publiskošanu par pārkāpēja līdzekļiem (piemēram - laikrakstos), kas ir būtisks preventīvs pasākums.

            Papildus precizēta redakcionāla kļūda 4.panta otrās daļas formulējumā, jo daļas esošā redakcija varēja tikt nepamatoti attiecināta uz dizainparaugiem, kuru objekts ir kompleksais izstrādājums kopumā, nevis uz kompleksa izstrādājuma sastāvdaļām.

3.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 


II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Normatīvā akta projekts konkretizē likuma normas saistībā ar dizainparaugiem, kas paplašina iespējas efektīvākai rīcībai pārkāpumu gadījumos. Uzņēmējiem būs vairāk paļāvības uz iespēju apkarot tiesību pārkāpējus un negodīgus konkurentus. Sabiedrība vairāk uzticēsies konkrēto tiesību regulējumam un intelektuālā īpašuma tiesību sistēmai kopumā, tādējādi veicinot tiesiskas valsts attīstību.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

Tūkst. Ls

 

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2006.)

 

 

Trīs nākamie gadi

(2007. – 2009.)

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Netiek plānotas izmaiņas valsts un pašvaldību  budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Ministru kabineta noteikumu ieviešanai nebūs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nav jāizdod papildus normatīvie akti.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu saistībā ar preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Direktīvas mērķis ir tuvināt tiesību sistēmas, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni.

Eiropas Savienības tiesību aktu normas tiks pārņemtas pilnībā.

Direktīva jāievieš līdz 2006.gada 29.aprīlim.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvijas saistības Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros (kontekstā ar Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību).

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Latvija pilnīgāk ievēros 1994.gada 15.aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību) (Latvijas Vēstnesis, 30.12.1998, Nr. 388/399 (1449/1460)) – galvenokārt līguma III nodaļu „Intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšana”.

4. Atbilstības izvērtējums

                                                                                                                                 1.tabula

Attiecīgie EK normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 157, 17/2 sēj.);

2)  Komisijas paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 2.pantu (2005/295/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 94, 13/4/2005).

 

 

 

 

 

 

                         2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

 (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

1.

(48.panta

trešā daļa)

 

Direktīvas 2004/48/EK

10.pants, 11.pants, 13.pants, 15.pants

Atbilst

 

4.

(48.panta

ceturtā daļa)

 

Direktīvas 2004/48/EK

12.pants

Atbilst

 

4.

(48.panta

septītā daļa)

 

Direktīvas 2004/48/EK

8.pants

Atbilst

 

4.

(48.panta

astotā daļa)

 

Direktīvas 2004/48/EK

8.pants

Atbilst

 

4.

(48.panta

devītā daļa)

 

Direktīvas 2004/48/EK

13.pants

Atbilst

 

4.

(48.panta

desmitā daļa)

 

Direktīvas 2004/48/EK

10.pants un 15.pants

Atbilst

 

 

 

5. Cita informācija

Informācija par Direktīvas 2004/48/EK transpozīciju Latvijas normatīvajos aktos.

Papildus tiek izstrādāti grozījumi:

1)                  likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”;

2)                  Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā;

3)                  Autortiesību likumā;

4)                  Augu šķirņu aizsardzības likumā;

5)                  Civilprocesa likumā.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Normatīvā akta projekts 23.02.06. tika nosūtīts konsultācijām Koalīcijai Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai (CIPR).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Koalīcija Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai (CIPR) viedokli nav sniegusi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta prasību izpildīšanai netiks radītas jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” pēc tā pieņemšanas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts tiešā veidā neierobežos indivīda tiesības.

Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Tieslietu ministrs                                                                                    G.Grīnvalds     

 

 

 

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

Z.Aumeisters

 

08.04.06.  8:00

1299

I.Viļuma

7099637, ieva.viluma@lrpv.lv