22

 

 

22.11.2006.

Nr. 9/4-2-2-(9/06)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Prezidijs

 

 

Par likumprojekta izskatīšanu 9. Saeimā

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.panta otro daļu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina turpināt izskatīt 9.Saeimā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (reģ.nr.1923), kura izskatīšana  8.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

 

 

Priekšsēdētājs

 

 

J. Šmits

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 71.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai un tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji. Ja uzsākts kriminālprocess, nepieciešama arī procesa virzītāja atļauja."

 

2.  74.pantā:

papildināt nosaukumu aiz vārda "Bēglis" ar vārdiem "un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "bērns ir bēglis" ar vārdiem "vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

papildināt trešo daļu aiz vārdiem "bērnam bēglim" ar vārdiem "un bērnam, kuram piešķirts alternatīvais statuss".

 

3. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu."

 

 

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks


Likumprojekta

“Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71.panta ceturtajā daļā noteikts, ka „aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos masu saziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku, vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumus, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā”.

 

Minētās tiesību normas tiesiskos seku daļā noteiktajam aizliegumam intervēt bērnu un izplatīt informāciju par bērnu ir noteikti izņēmuma gadījumi, uz kuriem minētais aizliegums neattiecas.

 

Tiesiskais sastāvs attiecībā uz minēto izņēmuma gadījumu ietver šādas kumulatīvās pazīmes (kas obligāti nepieciešamas, lai iestātos tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas): bērna izteikta griba un vecāku piekrišana.

 

Gadījumā, ja par attiecīgo prettiesisko darbību uzsākts kriminālprocess, papildus jāņem vērā arī tiesiskā sastāva kumulatīvā pazīme – procesa virzītāja piekrišana.

 

Savukārt attiecīgā tiesiskā sastāva alternatīvās pazīmes attiecībā uz minēto izņēmuma gadījumu ir vecāku piekrišana vai citu bērna likumisko pārstāvju piekrišana.  

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir konstatējusi, ka atsevišķos plašsaziņas informācijas līdzekļos netiek nodrošināta tiesību normas vienveidīga interpretācija.

 

Atbilstoši plašsaziņas informācijas līdzekļos izmantotajai interpretācijai minētajā normā noteikto tiesisko regulējumu attiecina uz gadījumiem, kas izriet no kriminālprocesuālajām tiesiskajām attiecībām, tostarp gadījumiem, kad ir aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nepilngadīgu personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, nolūkā publiskot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos (Kriminālprocesa likuma 61.panta sestā daļa), kā arī gadījumiem, kad ir aizliegts publiskot plašsaziņas līdzekļos ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu nepilngadīgā aizturētā, aizdomās turētā, cietušā un liecinieka attēlu (Kriminālprocesa 63.panta otrā daļa, 66.panta otrā daļa, 97.panta devītā daļa un 110.panta ceturtā daļa).

 

Piemēram, atsevišķi plašsaziņas informācijas līdzekļi tiesību rašanos vardarbībā cietušam bērnam netikt filmētam un būt pasargātam no tālākas psiholoģiskas traumēšanas saista ar brīdi, kad bērns ir atzīts par cietušo kriminālprocesā (jāatzīmē arī tas, ka, ņemot vērā kriminālprocesa specifiku, lēmums par personas atzīšanu par cietušo ne vienmēr tiek pieņemts nekavējoties pēc kriminālprocesa uzsākšanas).

 

Šāda tiesību normas interpretācija ir pretrunā ar bērna interešu prioritātes principu.

 

Ne vienmēr par prettiesisku rīcību pret bērnu tiek uzsākts kriminālprocess, jo atkarībā no nodarījuma smaguma, pārkāpējs var tikt sodīts arī administratīvā vai disciplinārā kārtībā.

 

Ievērojot minēto, bērna interešu prioritātes principa īstenošanai ir nepieciešami efektīvi pasākumi valdībā, parlamentā un tiesā. Likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas orgānam vai institūcijām nepieciešams piemērot bērna interešu prioritātes principu, metodiski ņemot vērā to, kā bērna tiesības un intereses ietekmē vai ietekmēs to lēmumi vai veiktie pasākumi [ANO Bērnu tiesību komitejas 2003.gada piekto vispārējo komentāru „Vispārējie pasākumi Konvencijā par bērna tiesībām ietverto tiesību garantiju īstenošanai (4., 42.pants un 44.panta sestā daļa)” 12.paragrāfs].

 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 74.panta nosaukums ir „Bēglis”. Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ka, „ja saskaņā ar starptautiskajām vai nacionālajām tiesībām bērns ir bēglis, viņš saņem aizsardzību un palīdzību neatkarīgi no tā, vai ir kopā ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem vai viens atbilstoši Patvēruma likumam”.

 

Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka, „ja bērna vecākus neizdodas atrast, bērnam bēglim tiek nodrošināta tāda pati aprūpe kā jebkuram citam bērnam, kas palicis bez vecāku gādības”.

 

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/83/EK (2004.gada 29.aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – direktīva) 38.panta pirmajā daļā noteikto dalībvalstīs līdz šā gada 10. oktobrim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības.

 

Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiska aizsardzība, noteikumus par bēgļa statusu papildinot ar pasākumiem par alternatīviem aizsardzības veidiem, vienlaikus respektējot starptautiskos cilvēktiesību instrumentos atzītās pamattiesības un ievērojot tiesību principus un cenšoties nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un tiesības uz patvērumu (direktīvas preambulas 6.un 10.daļa).

 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 74.pantā ir ietverts termins „bēglis”.

 

Pielietojot gramatisko tiesību normu vai tās sastāvdaļu (vārdu, jēdzienu) iztulkošanas metodi, secināms, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav noteikts, kādas tiesību garantijas ir attiecināmas uz bērnu, kuram piešķirts alternatīvais statuss.

 

Saskaņā ar 2002.gada 7.marta Patvēruma likumu (spēkā no 2002.gada 1.septembra) Latvijas tiesībās tika noteikta subsidiārā aizsardzība – alternatīvais statuss un pagaidu aizsardzība, personām, kuras nevar tikt atzītas par bēgļiem atbilstoši 1951.gada Konvencij ai par bēgļa statusu (turpmāk – Ženēvas konvencija), bet, kurām saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ir nepieciešama aizsardzība, tostarp personām, kuras netiek vajātas par saviem uzskatiem vai nacionālo piederību, taču bēg no bruņota etniska konflikta savā valstī.

 

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – konvencija) 22.panta pirmajā daļā noteikto dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, lai bērnam, kas vēlas iegūt bēgļa statusu vai kas tiek uzskatīts par bēgli nodrošinātu pienācīgu aizsardzību un humanitāro palīdzību piemērojamo bērna tiesību izmantošanā.

 

ANO Bērnu tiesību komitejas 2005.gada sesto vispārējo komentāru (turpmāk – vispārējie komentāri) „Par rīcību ar nepavadītu un šķirtu bērnu ārpus viņa mītnes zemes” 12.paragrāfā noteikts, ka personu loks, uz kuru attiecināmas konvencijā nostiprinātās tiesību garantijas, aptver ne tikai bērnus, kuri ir dalībvalsts pilsoņi, bet, ja vien tas citādi nav noteikts konvencijā, visus bērnus, tostarp patvēruma meklētājus, bēgļus un migrantu bērnus, neatkarīgi no nacionalitātes, imigrācijas statusa vai bezpavalstniecības.

 

Ievērojot minēto, secināms, ka konvencijas 22.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecināmas arī uz direktīvas 30.pantā noteikto personu kategoriju – nepilngadīgajiem bez pavadības, kuri ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu.

 

Saskaņā ar vispārējo komentāru 14.paragrāfā noteikto valstij ir pienākums nodrošināt, ka starptautiskā līguma noteikumi un principi attiecīgajos vietējos tiesību aktos ir pilnīgi atspoguļoti un savienoti ar tiesiskām sekām.

 

Ņemot vērā minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 74.panta pirmajā daļā ietverta tiesību norma, ar kuru nacionālajās tiesībās tiek nostiprinātas konvencijas 22.panta pirmajā daļā noteiktās tiesību garantijas, nodrošinot, ka, ja saskaņā ar starptautiskajām vai nacionālajām tiesībām bērns ir bēglis, viņš saņem aizsardzību un palīdzību neatkarīgi no tā, vai ir kopā ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem vai viens saskaņā ar Patvēruma likumā noteikto.

 

Secināms, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertais tiesiskais regulējums atbilst konvencijā un direktīvā izvirzītajām prasībām attiecībā uz personām, kurām ir piešķirts alternatīvais statuss.

 

Detāli valsts pienākums nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa statusu, pagaidu aizsardzību vai alternatīvo statusu tiek regulēts Patvēruma likumā (Patvēruma likuma 1.pants).

 

Patvēruma likumā ietvertās tiesību normas nosaka speciālo kārtību tieši attiecībā uz patvēruma piešķiršanas lietām, savukārt, Bērnu tiesību aizsardzības likuma norma nosaka tikai vispārējus priekšrakstus attiecībā uz patvēruma piešķiršanu, personu loku un aizsardzības saturu.

 

Secināms, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 74.pantā lietotā termina juridiskā nozīme atšķiras no Patvēruma likumā ietverto terminu „bēglis” un „persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss” juridiskās nozīmes, kas savukārt ir pretēji normatīvajos aktos lietoto juridisko terminu vienotības principam.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts novērš pilnībā situācijas aprakstā minētās problēmas, t.i., atšķirīgu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71.panta ceturtajā daļā un 74.panta pirmajā un trešajā daļā ietverto tiesību normu interpretāciju (nodrošinātu tiesību normu iztulkošanas vienveidību).

3. Cita informācija 

Normatīvā akta projekts attiecībā uz grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 74.pantā izstrādāts, saskaņā ar 2006.gada 29.jūnija Iekšlietu ministrijas starpministriju sanāksmē par direktīvas ieviešanu panākto vienošanos.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav plānoti

Nav plānoti

Nav plānoti

Nav plānoti

Nav plānoti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija 

--------

--------

--------

--------

--------

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

 

Starptautiskais tiesību akts, no kura izriet saistības izdarīt grozījumu 74.pantā: Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkta a) apakšpunkts. 

 

Eiropas Savienības tiesību akta veids, kura prasības tiek ieviestas ar normatīvo aktu: Eiropas Savienības Padomes direktīva 2004/83/EK (2004.gada 29.aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

 

Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/83/EK mērķi ir: nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiska aizsardzība, noteikumus par bēgļa statusu papildinot ar pasākumiem par alternatīviem aizsardzības veidiem, vienlaikus respektējot starptautiskos cilvēktiesību instrumentos atzītās pamattiesības un ievērojot tiesību principus un cenšoties nodrošināt, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un tiesības uz patvērumu (direktīvas preambulas 6.un 10.daļa).

 

Eiropas Savienības Padomes direktīvā 2004/83/EK minēto mērķu ieviešana, veicot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, notiek, jo nepieciešams ietvert precīzu atsauci par to, uz kādām personu kategorijām attiecināma starptautiskā aizsardzība, kuras speciālo kārtību patvēruma piešķiršanas jautājumos nosaka Patvēruma likums.

 

Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/83/EK 30.pantā ietvertās normas tiks pārņemtas pilnībā.

 

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/83/EK 38.panta pirmajā daļā noteikto dalībvalstīs līdz 2006. gada 10. oktobrim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

 

Citas Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/83/EK normas tiks pārņemtas ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, Imigrācijas likumu, Patvēruma likumu, Vispārējās izglītības likumu, Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, Epidemioloģiskā drošības likumu, Ārstniecības likumu un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                              1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 --------------------------

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” paredz 74.pantā:

papildināt nosaukumu pēc vārda „Bēglis” ar vārdiem „un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss”;

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem „bērns ir bēglis” ar vārdiem „vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss”;

papildināt trešo daļu aiz vārdiem „bērnam bēglim” ar vārdiem „un bērnam, kuram piešķirts alternatīvais statuss”.

Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2004/83/EK (2004.gada 29.aprīlis) 30.panta pirmā daļa:

dalībvalstis cik drīz vien iespējams pēc bēgļa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepavadītu nepilngadīgo pārstāvību ar likumīgu aizbildnību vai, ja nepieciešams, ar organizāciju, kas atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību vai jebkādu citu atbilstošu pārstāvību, tostarp tādu, kuras pamatā ir tiesību akti vai tiesas nolēmums.

 Atbilst.

 

5. Cita informācija

 ----------------------

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

71.panta ceturtās daļas grozījums pārrunāts ar Nacionālo radio un televīzijas padomi 2006.gada 4.aprīlī.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams papildus laiks.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 ---------------------

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs                                                    A.Baštiks

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā un stratēģiskās plānošanas departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

A.Baštiks

I.Zalpētere

S.Rāgs

M.Dzērve

L.Andersone

 

 

12.09.2006 9:30

2142

L.Neikens 7356503

Lauris.Neikens@bm.gov.lv