LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2006. gada 12. decembris

Nr.9/2 – 2 – 11-(9/06)

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedz otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"” (Nr.10/Lp9) (8.Saeimas likumprojektu Reģ.nr.1809) (dok.nr.36).

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 7 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrreizējai caurlūkošanai

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

(Nr10/Lp 9)

Spēkā esošā redakcija

Saeimas 02.11.06. sēdē pieņemtā likuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 166.nr.) šādus grozījumus:

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“29) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem;

30) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes.”

1. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“29) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem;

30) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes.”

15.pants. Nodokļa likmes

1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu, no kuras atskaitīta maksātāja saimnieciskās darbības ienākuma summa, un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2.,3,.5. un 6.punkta noteikumiem, 12. un 13.panta[1] noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta otrajā daļā noteiktajām likmēm. Saimnieciskās darbības ienākums tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta 2.¹ daļā noteiktās likmes.”

Atbalstīts

2. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu, no kuras atskaitīta maksātāja saimnieciskās darbības ienākuma summa, un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2.,3,.5. un 6.punkta noteikumiem, 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta otrajā daļā noteiktajām likmēm. Saimnieciskās darbības ienākums tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta 2.¹ daļā noteiktās likmes.”

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

2. Papildināt 15.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Nodokļa likme, kas jāmaksā fiziskajām personām — individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem un individuālajiem komersantiem, ir 15 procenti.”

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

izslēgt otrās daļas trešo teikumu.

Atbalstīts

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

papildināt ar 2.¹ daļu ar šādā redakcijā:

„2.¹ Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15 procenti.”

Deputāts M.Mitrofanovs

Papildināt 15.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“2.¹ Nodokļa likme, kas jāmaksā fiziskajām personām - individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, individuālajiem komersantiem un personām, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ir 15 procenti no ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts. Šajā daļā minētajām personām jāmaksā nodokļa likme 25 procentu apmērā no brīvi izraudzītajiem ienākumiem no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumiem, kas ir pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

papildināt ar 2.¹ daļu ar šādā redakcijā:

„2.¹ Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15 procenti.”

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.

3. Papildināt 19.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem “neapliekamā minimuma apmēru” ar vārdiem un skaitļiem “izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 29. un 30.punktā minētos ienākumus”.

20.pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

4. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ja viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu, vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā.”

4. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Pārejas noteikumi

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt pārejas noteikumus ar 35.punktu šādā redakcijā:

„Grozījumi likuma 15.panta pirmajā daļā un likuma 15.panta 2.¹ daļa tiek piemēroti ar taksācijas gadu, kas sākas 2008.gadā”.

Deputāts M.Mitrofanovs

Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Grozījums šā likuma 15.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 2.¹pantu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 35.punktu šādā redakcijā:

„Grozījumi likuma 15.panta pirmajā daļā un likuma 15.panta 2.¹ daļa tiek piemēroti ar taksācijas gadu, kas sākas 2008.gadā”.

_____________________________

10.panta pirmās daļas 1., 2.,3,.5. un 6.punkta, 12. un 13.panta spēkā esošā redakcija:

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.

3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.

4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.

13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā;

4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1.¹ Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).

1.² Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs tos uzrāda savā deklarācijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.

4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija, un tos nerezidentus, kuri, būdami citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, taksācijas gadā Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.

[1] 10.panta pirmās daļas 1., 2.,3,.5. un 6.punkta, 12. un 13.panta spēkā esošo redakciju skatīt tabulas beigās.