2007. gada ____ martā

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 21.marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (nr.7/Lp9) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (nr.7/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

(nr. 7/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	2.lasījumā pieņemtā redakcija	Nr.	Priekšlikumi 3.lasījumam (4)	Atbildīgās komisijas atzinums	Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam
1	2	3	4	5	6
	Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 7., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 7., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14.nr.) šādus grozījumus:
5.pants. Latvijas pilsoņu pienākums un tiesības Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi: 1) piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē; 2) pildīt militāro dienestu; 3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.		1	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija: Izslēgt likuma 5.panta 1.punktu.	Neatbalstīt
11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence (1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku; 2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus; 3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību. (2) Aizsardzības ministrs veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām ministrijas padotībā esošajām institūcijām. (3) Aizsardzības ministrs galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.	1. Papildināt 11.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:  "(4) Aizsardzības ministrs likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" īpaši paredzētajā gadījumā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un starptautiskajās humānajās operācijās."				1. Papildināt 11.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:  "(4) Aizsardzības ministrs likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" īpaši paredzētajā gadījumā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un starptautiskajās humānajās operācijās."
20.pants. Nacionālās drošības padomes kompetence (1) Nacionālās drošības padome: 1) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas; 2) izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas. (2) Nacionālā drošības padome iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata. Nacionālās drošības padome iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par Informācijas analīzes dienesta vadītāja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata. (3) Nacionālās drošības padomes lēmums, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus, ir rekomendējošs un neatbrīvo atbildīgās amatpersonas no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem. (4) Nacionālās drošības padomei ir tiesības pieprasīt Informācijas analīzes dienestam un valsts drošības iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju, kas skar nacionālās drošības intereses.		2 3	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija: Papildināt likuma 20.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Nacionālās drošības padome var atcelt Valsts drošības iestāžu padomes lēmumus.” Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija: Papildināt likuma 20.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Nacionālās drošības padomes locekļiem ir tiesības piedalīties Valsts drošības iestāžu padomes sēdēs.”	Neatbalstīt Neatbalstīt
25.pants. Citu institūciju un amatpersonu pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā Ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs: 1) . . . 4) pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.		4	Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija: Izslēgt likuma 25.panta 4.punktā vārdkopu “pilsoņi un”.	Neatbalstīt
Pārejas noteikumi 1.  . . .  8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam apstiprina šā likuma 35.pantā minēto tautsaimniecības mobilizācijas plānu. (2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu)	2. Aizstāt pārejas noteikumu 8.punktā vārdus un skaitļus “līdz 2009.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2010.gada 31.decembrim”.				2. Aizstāt pārejas noteikumu 8.punktā vārdus un skaitļus “līdz 2009.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2010.gada 31.decembrim”.