Rīgā

 

Rīgā

 

15.06.2009.                Nr.90/TA-2122, TA-2111, TA-2119,

TA-2118, TA-2114, TA-2117,

TA-2124, TA-2132, TA-2133,

TA-2130, TA-2134, TA-2135,

TA-2138, TA-2137, TA-2123

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām Saeimai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstītos ar 2009.gada valsts budžeta grozījumiem saistītus likumprojektus –

"Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kuru izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā
amatpersona - Korčagins 67021568, Edgars.Korcagins@lm.gov.lv);

"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Žukovs 67335027, Deniss.Zukovs@mod.gov.lv);

"Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Baiža 67016163, davis.baiza@mfa.gov.lv);

"Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Razna 67095662, Martins.Razna@iem.gov.lv);

"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Zepa 67013142, dagnija.zepa@em.gov.lv);

"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"", kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, kaspars.lore@em.gov.lv);

"Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ungurs 67504952, Janis.ungurs@iaui.gov.lv);

"Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Novožilova 67162697, Linda.Novozilova@tm.gov.lv);

"Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Novožilova 67162697, Linda.Novozilova@tm.gov.lv);

"Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (atbildīgā amatpersona - Zeppa-Priedīte 67356137, violeta.zeppa.priedite@knab.gov.lv);

"Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ilgaža 67162696, Inita.Ilgaza@tm.gov.lv);

"Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kaļāne 67095491, Astra.Kalane@fm.gov.lv);

"Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā", kuru izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Āboliņa 67330267, Daina.Abolina@km.gov.lv);

"Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā", kuru izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Āboliņa 67330267, Daina.Abolina@km.gov.lv);

"Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kuru izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Osvalde 67082971, rudite.osvalde@mk.gov.lv).

Lūdzam izdarīt grozījumus Saeimas š.g. 15.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut jautājumu par minēto likumprojektu nodošanu Saeimas komisijām, kā arī lūdzam likumprojektus izskatīt kā steidzamus.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" uz

2 lpp.

2. Likumprojekta "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" anotācija uz 12 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41 2.§ izraksts uz 1 lp.

4. Likumprojekts "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" uz 2 lpp.

5. Likumprojekta "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija uz 4 lpp.

6. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41 3.§ izraksts uz 1 lp.

7. Likumprojekts "Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā" uz 2 lpp.

8. Likumprojekta "Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā" anotācija uz 4 lpp.

9. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41 4.§ izraksts uz 1 lp.

10. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" uz 1 lpp.

11. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" anotācija uz 5 lpp.

12. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41 5.§ izraksts uz 1 lp.

13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" uz 1 lpp.

14. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" anotācija uz 6 lpp.

15. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr. 41  17.§ izraksts uz 1 lp.

16. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" uz 5 lpp.

17. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" anotācija uz 8 lpp.

18. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  18.§ izraksts uz 1 lp.

19. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" uz 2 lpp.

20. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" anotācija uz 8 lpp.

21. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  22.§ izraksts uz 1 lp.

22. Likumprojekts "Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā" uz 1 lpp.

23. Likumprojekta "Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā" anotācija uz 6 lpp.

24. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  25.§ izraksts uz 1 lp.

25. Likumprojekts "Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā" uz 1 lpp.

26. Likumprojekta "Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā" anotācija uz 6 lpp.

27. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  26.§ izraksts uz 1 lp.

28. Likumprojekts "Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" uz

1 lpp.

29. Likumprojekta "Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija uz 7 lpp.

30. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  27.§ izraksts uz 1 lp.

31. Likumprojekts "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" uz 1 lpp.

32. Likumprojekta "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija uz 6 lpp.

33. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  28.§ izraksts uz 1 lp.

34. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" uz 3 lpp.

35. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" anotācija uz 4 lpp.

36. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  29.§ izraksts uz 1 lp.

37. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā" uz 2 lpp.

38. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā" anotācija uz 6 lpp.

39. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41 30.§ izraksts uz 1 lp.

40. Likumprojekts "Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā" uz 1 lpp.

41. Likumprojekta "Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā" anotācija uz 5 lpp.

42. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41  31.§ izraksts uz 1 lp.

43. Likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" uz 1 lpp.

44. Likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" anotācija uz 4 lpp.

 

45. Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokola Nr.41 36.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                             V.Dombrovskis

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Projekts

Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā

no 2009.gada līdz 2012.gadam

 

1.pants. Likuma mērķis ir sniegt personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros saskaņā ar likumiem par valsts budžetu kārtējam gadam laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gadam.

2.pants. (1) Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim personai valsts vecuma pensiju un saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām” un nolikumu „Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)” piešķirto izdienas pensiju izmaksā 90 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz personām, kurām vecuma pensija saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 29.punktu piešķirta priekšlaicīgi pēc 2009.gada 1.jūlija.

3.pants. (1) Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim valsts vecuma pensiju un saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām” un nolikumu „Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)” piešķirto izdienas pensiju saņēmējam, kurš gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, izmaksā 30 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs sācis gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

(2) Valsts vecuma pensijas un saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām” un nolikumu „Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)” piešķirtās izdienas pensijas izmaksu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs pārtraucis gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

          4.pants. Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim valsts sociālo pabalstu likumā noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmērs par katru bērnu ir astoņi lati mēnesī.

 

5.pants. (1) Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona sākusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

(2) Vecāku pabalsta izmaksu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona pārtraukusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā likuma 3.pantā noteikto pensiju un 5.pantā noteiktā pabalsta izmaksas veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

7.pants. Sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta pārmaksu atgūšanai, kas radušās, piemērojot šā likuma noteikumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic ieturējumus 10 procentu apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta.

8.pants. Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā trīs darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņas par darba ņēmējiem.

Pārejas noteikums

          Ministru kabinets, ņemot vērā valsts budžeta finansiālo situāciju, izvērtē turpmāku šajā likumā minēto valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai likumprojektu par ierobežojumu samazināšanu vai atcelšanu.

 

          Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.

 

 

            Labklājības ministrs                                                          U.Augulis 

 

          Vīza: valsts sekretāra p.i.                                             I.Alliks

 

 

 

 

2009.06.15. 10:25

521

E.Korčagins, tālr.67021568, fakss 67021691

Edgars.Korcagins@lm.gov.lv

Likumprojekta „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 Valdību veidojošo politisko partiju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pensionāru federācijas 2009.gada 11.jūnija Vienošanās par 2009.gada valsts budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu sadaļa C.  „Izmaiņas sociālā nodrošinājuma jomā”.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”, personām, kuras sasniegušas likumā noteikto pensionēšanās vecumu, pensiju izmaksā pilnā apmērā.

  Pārejas periodā ir saglabātas atsevišķās profesijās strādājošām personām tiesības uz izdienas pensiju no agrāka vecuma nekā tas ir noteikts likumā. Sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izdienas pensijas vietā tiek piešķirta vecuma pensija. Tā saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 12.punktu izdienas pensijas saskaņā ar nolikumiem "Par izdienas pensijām" un "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" (turpmāk – izdienas pensijas) tiek izmaksātas no valsts pensiju speciālā budžeta.

Patreiz saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” personām, kuras ir sasniegušas likumā noteikto pensionēšanās vecumu un kurām piešķirta vecuma pensija vai personām, kurām piešķirta izdienas pensija,  laikā kad tās ir kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ir tiesības saņemt pensiju pilnā apmērā (atskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieturējumus, piemēram, pamatojoties uz tiesu nolēmumiem u.c.).

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 pantu vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un: 1)atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais, 2)ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6 pantu vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (pašlaik – ne mazāk kā 63 lati mēnesī).

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 6.pantu  ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

1) nav vecāks par 15 gadiem;

2) ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam. Pabalstu nepiešķir par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

< span lang=LV>Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 6.panta trešo daļu, ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, saglabājas neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas, līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta  2005.gada 26.jūlija noteikumiem Nr.562 „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē ir 8 lati mēnesī, bet piemaksas pie  ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmērs -  75 lati mēnesī. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 15.pantu par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekta 2., 3., 5. un 6.panta normās noteiktie ierobežojumi valsts pensiju un pabalstu izmaksai laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ir noteikti, ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi valstī un Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes tuvākajiem gadiem, kas apliecina, ka tuvākajā laikā nav paredzama ekonomikas strauja atveseļošanās un ienākumu sociālās apdrošināšanas budžetā pieaugums. Līdz ar to, nepārskatot sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus, valsts speciālā budžeta uzkrājums būs izlietots jau pāris gadu laikā.

Minēto normu mērķis ir ne tikai valsts budžeta interešu nodrošināšana ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kad nepieciešams samazināt budžeta izdevumus un sabalansēt valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, bet arī citu personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu realizācija atbilstoši Satversmes 116.pantam. Tā 2008.gada 24. decembra spriedumā Lietuvas Konstitucionālā tiesa norādījusi, ka „valstī var rasties ārkārtas situācijas (ekonomiskā krīze, dabas katastrofa u.c.), kad objektīvi trūkst līdzekļu pensiju izmaksai. Šādās ārkārtas situācijās pensiju tiesiskais regulējums var tikt grozīts, arī, samazinot pensiju lielumu tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams sabiedrības un valsts vitāli svarīgu interešu nodrošināšanai un citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Samazinātās pensijas var tikt izmaksātas tikai uz noteiktu laiku. [..] Jāuzsver, ka pat šādās ārkārtas situācijās pensijas nevar tikt samazinātas, pārkāpjot līdzsvaru starp personas un sabiedrības interesēm, proti, pensiju samazinājumam jāatbilst konstitucionālajam proporcionalitātes principam.” Tādējādi ārkārtas situācijā, arī ekonomiskās krīzes apstākļos, ir iespējams noteikt papildu ierobežojumus personas tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Likumprojekta 2., 3., 5. un 6.panta normas ir nepieciešamas sabiedrības un valsts svarīgu interešu nodrošināšanai, proti, lai sabalansētu valsts budžeta izdevumus un ienākumus ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī, lai aizsargātu Satversmes 116.pantā paredzēto konstitucionālo vērtību – citu cilvēku tiesības.

Izraudzītie līdzekļi augstāk minēto mērķu sasniegšanai ir „piemēroti”, jo, paredzot šādus valsts pensiju un pabalstu samazinājumus  laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim, tiek panākta budžeta līdzekļu ekonomija un tiek sabalansētas visu valsts sociālā nodrošinājuma saņēmēju intereses. Piedāvātās normas ir uzskatāmas par „samērīgām jeb atbilstošām mērķa sasniegšanai, jo labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā kopējo situāciju valstī un citām personu grupām noteiktos ierobežojumus (piemēram, pedagogu, ārstniecības personu, tiesnešu darba samaksas samazināšana, kas paredzēta likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””).

Pamatojoties uz iepriekš minēto 2009.gada 11.maija vienošanos,  likumprojekts „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (turpmāk – Likumprojekts) paredz, šādus nosacījumus pensiju un pabalstu izmaksai laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim:

1) personai valsts vecuma pensiju un izdienas pensiju izmaksā 90 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra;

2) valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju saņēmējam, kurš gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, izmaksā 30 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra;

 3) laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra;

4) laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmērs par katru bērnu ir astoņi lati mēnesī;

5) sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta pārmaksu atgūšanai, kas radušās, piemērojot šā likuma noteikumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic ieturējumus 10 procentu apmērā no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma vai valsts sociālā pabalsta;

6)  darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc darba devēja reģistrācijas vietas trīs darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņas par darba ņēmējiem;

7) valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vecuma un  izdienas pensiju saņēmējiem un vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais pensiju un pabalsta izmaksas veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

4.Cita informācija

 

 Tā kā likumprojekta ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas programmatūrā un šobrīd jau tiek gatavoti pensiju un pabalstu izmaksu saraksti jūlija mēnesim, likumprojekta piemērošana ar 2009.gada 1.jūliju nav iespējama. Tā rezultātā periodā no 1.jūlija līdz jaunās kārtības ieviešanai būs pensiju un pabalstu pārmaksas.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Tā kā Likumprojekts paredz no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim, ka vecuma un izdienas pensiju saņēmējs, kurš kļūs par sociāli apdrošināmu personu (darba ņēmēju vai pašnodarbināto), no piešķirtās pensijas apmēra saņems 30 %, tad paredzams, ka daudzi vecuma un izdienas pensiju saņēmēji atstās darba tirgu, tādejādi brīvās darba vietas varēs aizpildīt personas, kas atrodas darba meklējumos.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Ievērojot, ka Likumprojekts paredz no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ierobežot (neizmaksāt) daļu no vecuma un izdienas pensijām (10%), tad attiecīgi samazināsies arī šo personu ienākumi (pensionāriem lielākoties galvenais ienākumu avots pēc darba gaitu beigšanas ir viņu pensijas). Samazinoties pensijām, pasliktināsies pensijas saņēmēju pirktspēja, spēja norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem (tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, medicīnas pakalpojumiem u.c.).

Likumprojekts paredz arī no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem, kuri kļuvuši par sociāli apdrošināmām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajām personām),  piešķirtās pensijas apmēru samazināt par 70%. Tādejādi personas būs izvēles priekšā turpināt saņemt pensiju vai saņemt tikai pensijas daļu un strādāt. Iespējams, ka daļa pensionāru atteiksies no legāla darba un turpinās darbu, saņemot algu „aploksnēs”. Līdz ar to valstī samazināsies nodokļu ieņēmumi un palielināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Tajā pat laikā, pensionāriem atstājot darbu,  atbrīvosies darba vietas darbspējīgā vecuma personām, tādejādi varētu samazināties bezdarba līmenis.

Ieviešot Likumprojekta normas, tās atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz to sabiedrības daļu, kuru tās tieši skars, bet arī radīs negatīvu noskaņojumu pārējā sabiedrībā, jo personai godprātīgi veicot nodokļu maksājumus, t.sk. arī pensijām, nebūs pārliecības, ka Likumdevējs arī turpmāk viņa nopelnīto pensiju nesamazinās.

Tomēr ievērojot ekonomisko situāciju valstī un budžeta (t.sk. valsts pensiju speciālā budžeta) iespējas, laikā, kad visās sfērās un nozarēs strādājošiem tiek samazināti ienākumi (gan privātajā sektorā, gan no valsts budžeta), vecuma un izdienas pensiju samazinājums tiek veikts solidāri, sadalot finanšu samazinājuma slogu starp visiem iedzīvotājiem. Tādejādi tiek mazināta spriedze kādai konkrētai sabiedrības grupai.

 Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pastāv risks, ka Likumprojekta 2., 3., 5. un 6.panta normas ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu, kā arī rada risku pretrunai ar Satversmes 91.pantā noteiktajām personu tiesībām uz vienlīdzību un nediskrimināciju un 109.pantā noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, un var radīt pamatu personām vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

 

 

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1.speciālais budžets 1.2.pamatbudžets

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” (izsludināts 23.12.2008.) plānotie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta vecāku pabalstiem– 71 450,4 tūkst.Ls; plānotie līdzekļi no pensiju speciālā budžeta vecuma pensijām- 1 008 004,1 tūks.Ls un izdienas pensijām– 12 650,8 tūkst.Ls; plānotais finansējums ģimenes valsts pabalstiem– 44 165,1 tūkst. Ls.

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1.speciālais budžets

t.sk.:

Pensiju speciālais budžets

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets

2.2.pamatbudžets

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam” (izsludināts 23.12.2008.) plānotie līdzekļi no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta vecāku pabalstiem– 71 450,4 tūkst.Ls; plānotie līdzekļi no pensiju speciālā budžeta vecuma pensijām- 1 008 004,1 tūks.Ls un izdienas pensijām– 12 650,8 tūkst.Ls; plānotais finansējums ģimenes valsts pabalstiem– 44 165,1 tūkst. Ls.

 

 

 

-132 518,9

 

 

- 127846,6

 

 

-         4 672,3

 

 

-5 907,3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-117498,0

 

 

-117498,0

 

 

0

 

 

-5 651,5

 

 

 

-104496,2

 

 

-104496,2

 

 

0

 

 

- 5 654,0

3. Finansiālā ietekme:

3.1.speciālais budžets

t.sk.

Pensiju speciālais budžets

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets

 

3.2.pamatbudžets

 

 

 

 

+132 518,9

 

 

+ 127846,6

 

 

+ 4 672,3

 

 

 

+5 907,3

 

 

+117498,0

 

 

+117498,0

 

 

0

 

 

 

+5 651,5

 

 

+104496,2

 

 

+104496,2

 

 

0

 

 

 

+ 5 654,0

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms.

5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)   Ņemot vērā esošo pensionāru skaitu, pensionēšanās un demogrāfijas tendences turpmākajos gados, plānotais vecuma un izdienas pensionāru vidējais skaits 2009.gadā – 468,6 tūkst., 2010.gadā – 471,3 tūkst.; 2011.gadā – 474,8 tūkst.; 2012.gadā – 467,4 tūkst. Ņemot vērā FM bezdarba līmeņa prognozes un arvien pasliktinošos situāciju darba tirgū, plānotais strādājošo vecuma un izdienas pensionāru vidējais skaits 2009.gadā – 58,8 tūkst., 2010.gadā – 30 tūkst., 2011.gadā – 20 tūkst., 2012.gadā – 10 tūkst.

Vidējie vecuma un izdienas pensiju apmēri, kā arī to vidējais samazinājums par 10% ir prognozēti, balstoties uz makroekonomisko rādītāju prognozēm un kontingenta attīstību. Vidējais pensiju samazinājums ir plānots 2009.gadā – 17,96 lati, 2010.gadā – 15,79 lati, 2010.gadā – 16,11 lati, 2012.gadā – 16,34 lati. Strādājošo pensionāru prognozētā apmēra un ietaupījuma no apmēra pamatā ir izmantoti faktiskie dati par 2009.gadu. Vidējais pensiju samazinājums strādājošiem pensionāriem 2009. līdz 2012.gadam ir plānots – 107,13 lati.

Izdevumu samazinājums pensijām par 10%:

2009.gadā: 468635 x 17,96 x 6 = -50 500,0 tūkst. Ls

2010.gadā: 471187 x 15,79 x 12= - 89 280,6 tūkst.Ls

2011.gadā: 474795 x 16,11 x 12= -91787,3 tūkst.Ls

2012.gadā: 467365 x 16,34 x 12= -91 640,9 tūkst.Ls

Izdevumu samazinājums strādājošiem pensionāriem:

2009.gadā: 58807 x 107,13 x 6 = -37800,0 tūkst. Ls

2010.gadā: 29999 x 107,13 x 12= - 38566,1 tūkst.Ls

2011.gadā: 20000 x 107,13 x 12= -25710,7 tūkst.Ls

2012.gadā: 10000 x 107,13 x 12= -12855,4 tūkst.Ls

2)Vecāku pabalstu skaits 2009.g.jūnijs–decembris – 16480 vidēji mēnesī, 2010.g.– 10799 (atņemot pabalstus, kas piešķirti par bērniem, kas dzimuši ar maiju, kad pabalsts strādājošajam vecākam netiks izmaksāts vispār). Tiek pieņemts, ka no tiem strādājošo vecāku īpatsvars 2009.gadā ir 15,73%, 2010.gadā–15,75%.

Vecāku pabalstu vidējais apmērs 2009.gadā – 422,64 Ls, 2010.gadā – 457,80 Ls. No tā  strādājošajiem vecākiem izmaksās 50%.

Izdevumu samazinājums vecāku pabalstiem par strādājošajiem pabalstu saņēmējiem:

2009.gadā: 2 592 x 211,32 x 6 = - 3 286,4 tūkst. Ls

2010.gadā: 1 701 x 228,90 x 12= - 4 672,3 tūkst. Ls.

Ģimenes valsts pabalstu skaits 2009.gadā – 358756 vidēji mēnesī, 2010.gadā– 351625, 2011.gadā– 336400, 2012.gadā– 336545.

Vidējais ģimenes valsts pabalsta apmērs – 9,40 Ls.

Izdevumu samazinājums ģimenes valsts pabalstiem, visiem nosakot vienādu pabalsta apmēru– 8 latus:

2009.gadā: 358 756 x (9,40-8,00) x 6 = -3 013,6 tūkst. Ls

2010.gadā: 351 625 x (9,40-8,00) x 12 = -5 907,3 tūkst. Ls

2011.gadā: 336 400 x (9,40-8,00) x 12 = -5 651,5 tūkst. Ls

2012.gadā: 336 545 x (9,40-8,00) x 12 = -5 654,0 tūkst. Ls

6. Cita informācija 

Likumprojektā noteikto pasākumu realizēšanas rezultātā 2009.gadā valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā  paredzams izdevumu samazinājums – 91586,4 tūkst. Ls (pensiju speciālajā budžetā– 88300,0, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā–3 286,4) , valsts pamatbudžetā– 3 013,6 tūkst. Ls.

Veicot aprēķinu izdevumu samazinājumam pensijām Microsoft Excel vidē, tika izmantoti decimālskaitļi ar vairākām zīmēm aiz komata, kā rezultātā veidojas neliela atšķirība starp skaitļu reizinājumu un gala rezultātu.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Valdību veidojošās politiskās partijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pensionāru federācija vienojās par 2009.gada valsts budžeta deficīta samazināšanu par 500 milj.latu, t.sk. arī par izdevumu samazinājumu sociālā nodrošinājuma jomā.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav notikušas.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās VSAA.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv), VSAA mājas lapā (www.vsaa.lv) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktoram. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

          Labklājības ministrs                                                         U.Augulis

 

 

          Vīza: valsts sekretārs                                                       R.Beinarovičs

 

2009.06.12. 17:23

3008

S.Stabiņa, tel. 67021598, fax.67021560

Sandra.Stabina@lm.gov.lv

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Ārkārtas sēde

 

Rīgā

Nr.41

2009.gada 14.jūnijā

 

2.§

 

Likumprojekts "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"

     TA-2122

______________________________________________________

(U.Augulis, E.Repše, I.Alliks, E.Dreimane, M.Segliņš, A.Jaunsleinis, E.Zalāns, M.Bičevskis, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Labklājības ministrijai papildināt likumprojekta pārejas noteikumus jautājumā par ierobežojumu pārskatīšanu atbilstoši valsts finanšu situācijai, saskaņot ar Finanšu ministriju un līdz 2009.gada 15.jūnijam plkst.10.00 iesniegt precizēto likumprojektu Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

     5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt vienlaikus ar valsts budžeta grozījumu 2009.gadam likumprojekta paketi.

     6. Tieslietu ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai attiecīgi izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas attiecas uz tiesu piesēdētāju un uz pašvaldību deputātu darbību, un, ja nepieciešams, līdz 2009.gada 15.jūnijam plkst.9.30 iesniegt likumprojektus Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē pirms Ministru kabineta komitejas sēdes.

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                                  V.Dombrovskis

 

 

Finanšu ministrs                                                              E.Repše

 

 

Valsts kancelejas direktore                                                                   G.Veismane