Rīgā

01.04.2009. Nr.90/TA-402

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Atvara 67208949, juristi@dp.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdes protokola Nr.22 11.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1.,15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 190.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 186.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus, dokumentus un ziņas par faktiem, tai skaitā elektroniskas informācijas vai dokumenta formā, kas apstrādātas, uzglabātas vai pārraidītas, izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas."

2. Izteikt 191.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam, valdītājam vai turētājam (tas ir, fiziskai vai juridiskai personai, kura ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus, tai skaitā elektronisko sakaru komersants) nekavējoties nodrošināt tā rīcībā esošu noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu (kuru saglabāšana nav noteikta ar likumu) veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem informācijas sistēmas lietotājiem."

3. Izteikt 192.pantu šādā redakcijā:

"192.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto datu atklāšana un izsniegšana

(1) Izmeklētājs pirmstiesas kriminālprocesā ar prokurora piekrišanu vai ar datu subjekta piekrišanu un prokurors ar amatā augstāka prokurora piekrišanu vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabājamos datus.

(2) Procesa virzītājs pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu, var rakstveidā pieprasīt, lai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks, valdītājs vai turētājs atklāj un izsniedz šā likuma 191.pantā paredzētajā kārtībā saglabātos datus.

(3) Iztiesājot krimināllietu, tiesnesis vai tiesas sastāvs var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabājamos datus vai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks, valdītājs vai turētājs atklāj un izsniedz šā likuma 191.pantā paredzētajā kārtībā saglabātos datus."

Iekšlietu ministre

L.Mūrniece

Likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojektu sagatavojusi ar Ministru prezidenta 2008. gada 22. februāra rīkojumu Nr.91 „Par darba grupu normatīvā regulējuma precizēšanai attiecībā uz saglabājamo datu nodošanu valsts iestādēm” izveidotā darba (turpmāk – darba grupa).

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pēc 2007. gada 3. maija likuma „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” spēkā stāšanās izveidojās situācija, ka tika dažādi interpretētas Elektronisko sakaru likuma, Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz saglabājamos datus tiesībaizsardzības iestādēm izmantošanai kriminālprocesā un operatīvajā darbībā.

Kopš 2007. gada 3. maija likuma „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” spēkā stāšanās nav izveidojusies vienota prakse, kādā izmeklētāji pieprasa un saņem kriminālprocesā nepieciešamos saglabājamos datus no elektronisko sakaru komersantiem. Elektronisko sakaru komersanti uzskata, ka dati pieprasāmi Kriminālprocesa likuma 191. panta un 192. panta kārtībā ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, savukārt tiesībaizsardzības iestādes atsaucas uz Kriminālprocesa likuma 190. pantu. Dažādu tiesu izmeklēšanas tiesneši dažādi interpretē šīs likuma normas, kas rada būtiskas grūtības izmeklētājiem iegūt kriminālprocesā nepieciešamos pierādījumus.

Tādējādi nepieciešams veikt izmaiņas Kriminālprocesa likumā, lai izveidotu vienotu pieeju. Tāpat izmaiņu nepieciešamību nosaka Tiesībsarga atzinums, kas nosaka, ka nepieciešams noteikt papildus kontroli pār cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā, pieprasot un apstrādājot saglabājamos datus.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir īpaši izdalīt saglabājamo datu pieprasīšanu no elektronisko sakaru komersanta Elektronisko sakaru likuma noteiktajā apjomā, paredzēt prokurora kontroli pār izmeklētāju un amatā augstāka prokurora kontroli pār prokuroru kā procesa virzītāju pirms datu pieprasīšanas.

Likumprojekta 2. pants (Kriminālprocesa likuma 191. panta pirmā daļā), paplašina to personu loku, kurām procesa virzītājs var ar lēmumu uzdot saglabāt izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamos datus, jo elektroniskās informācijas sistēmas apkalpošanu tiesīgs veikt ne tikai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks un valdītājs, bet arī elektroniskās informācijas sistēmas turētājs.

Likumprojekta 3. pantā (Kriminālprocesa likuma 192. pants) noteikta elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto datu atklāšana un saglabāšana, norādot amatpersonas, kuras noteiktā kriminālprocesa stadijā var pieprasīt minētos datus un nosakot datu pieprasīšanas uzraudzības līmeņus. Nosacījumi attiecas gan uz tādu datu pieprasīšanu, kuru saglabāšana noteikta Elektronisko sakaru likumā, gan arī attiecībā uz datiem, kuru saglabāšana ar likumu nav noteikta. Tādējādi, lai nodrošinātu normas uztveramību, tā sadalīta trijās daļās.

Kriminālprocesa likuma 192. panta pirmajā daļā iekļauta atsauce uz Elektronisko sakaru likumu sakarā ar šī likuma noteiktajā kārtībā saglabājamo datu pieprasīšanu, atklāšanu un izsniegšanu. Savukārt Elektronisko sakaru likums sniedz termina „saglabājamie dati” skaidrojumu (1. pants) un šo datu apjoma uzskaitījumu (1. un 2. pielikums), kā arī paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, lai noteiktu saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību (71.¹panta ceturtā un piektā daļa). Pamatojoties uz šo deleģējumu izdoti Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 820 „Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu”.

Līdz ar to, piemērojot Kriminālprocesa likuma 192. panta pirmo daļu, amatpersona saglabājamos datus pieprasīs, pamatojoties uz jau esošajiem Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumiem Nr. 820 „Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu”.

4. Cita informācija

Likumprojektu virzīt vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Likumprojekts reglamentē kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz saglabājamos datus izmeklēšanas iestādēm. Likumprojekts neietekmē datu pieprasīšanas apjomu, tādejādi nav gaidāma administratīvā sloga palielināšanās. Likumprojektā ietvertais regulējums atvieglos elektronisko sakaru komersantu darbu.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
Rādītāji	n-tais gads	n+1	n+2	n+3
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms
6. Cita informācija	Nav attiecināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Vienlaikus sagatavots likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, kura mērķis ir nošķirt tādas informācijas pieprasīšanu un iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmām, kas neatklāj personas paustās vai uzglabātās informācijas saturu, no personas paustās vai uzglabātās informācijas satura pieprasīšanas un iegūšanas.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas		Konsultāciju organizēšana nebija nepieciešama – likumprojektu sagatavoja darba grupa, kurā piedalījās tādas iesaistītās institūcijas, kas ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus (elektronisko sakaru komersanti) – SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „TELE 2”, SIA „Bite Latvija”.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Minētās institūcijas atbalsta likumprojekta virzību.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti		Konsultācijas notikušas darba grupas ietvaros. Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.
4. Konsultācijas ar ekspertiem		Darba grupā piedalījās pārstāvji no Drošības policijas, Valsts policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts Robežsardzes, Ģenerālprokuratūras, Militārā izlūkošanas un drošības dienesta, Augstākās tiesas, Tiesībsarga biroja, SIA „Bite”, Tieslietu ministrijas, SIA „LMT” un SIA „Tele2”.
5. Cita informācija		Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas radītas netiks. Normatīvā akta izpildi nodrošinās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūra un tiesa. Esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas „Latvijas vēstneša” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvos aktos noteiktajā kārtībā – ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā, indivīds var Satversmes tiesas likuma noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt arī Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

Iekšlietu ministre L. Mūrniece

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A. Lieljuksis	M. Rāzna	T. Stragova	J. Reiniks

26.03.2009 11:40

1505

S. Atvara

67208949, 67208826

juristi@dp.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.22

2009.gada 31.martā

11.§

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā"

TA-402

___________________________________________________________

(L.Mūrniece, J.Reiniks, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministre.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs		V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-22-3103-#11.doc