Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

12.03.2009.                Nr.90/TA-2177

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zahars 67829789, arvids.zahars@pmlp.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra sēdes protokola Nr.14   36.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā

 

Izdarīt Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 16.nr.; 2003, 9.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 20.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 14.1 pantu.

 

2. Papildināt likumu ar 14.pantu šādā redakcijā:

 

"14.2 pants. Valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju

Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī valsts nodevas atvieglojumus un atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets."

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11. Ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus par 2006. (no 2006.gada 27.aprīļa), 2007., 2008. un 2009.gadu (līdz 2009.gada 1.jūlijam) pašvaldībām sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem izdevumiem 2010.gadā viena lata apmērā par katru dzīvesvietas reģistrācijas gadījumu saskaņā ar attiecīgās pašvaldības pieprasījumu."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš


Likumprojekta

„Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2008.gada domstarpību un vienošanās protokolā ir noteikts, ka Iekšlietu ministrija ir atbildīga par Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 14.1 pantā noteikto normu izpildi un Iekšlietu ministrijai ir uzdots, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, izstrādāt kārtību, kādā pašvaldības saņem valsts budžeta dotāciju. Projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2008.gada 20.martā (VSS-573).

Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2008.gada 28.jūlija sēdes protokola Nr.25 4.§ 2.punktu Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju pārstrādāt likumprojektu, paredzot, ka par dzīves vietas reģistrēšanu no 2009.gada 1.janvāra maksājama valsts nodeva un likumprojektā paredzēt, ka pašvaldībām par 2006. un 2007.gadu ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus no valsts budžeta sedz 1 lata apmērā par katru dzīvesvietas reģistrācijas gadījumu.

Projekts tika izstrādāts un iesniegts Ministru kabineta komitejā un 2008.gada 20.oktobrī izskatīts (TA-2177).

Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2008.gada 20.oktobra sēdes protokola Nr.37 4.§ 2.punktu Iekšlietu ministrijai ir uzdots sagatavot alternatīvu likumprojektu, kas paredz, ka dzīves vietas deklarēšanas un anulēšanas funkcija no attiecīgajām pilsētu, novadu un pagastu pašvaldībām, to iestādēm tiek nodota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un motivētu iedzīvotājus izmantot deklarēšanos elektroniskā veidā, kā arī veikt modelējošus aprēķinus tā īstenošanai un iesniegt izskatīšanai komitejas sēdē.

Alternatīvais projekts tika izstrādāts un iesniegts Ministru kabineta komitejā un 2008.gada 1.decembrī izskatīts (TA-2177) un netika atbalstīts.

Atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2008.gada 1.decembra sēdes protokola Nr.42 8.§ 2.punktam nolemts, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzāms ar Iekšlietu ministrijas 2008.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1-25/239 iesniegtais likumprojekts.

Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2008.gada 1.decembra sēdes protokola Nr.42 8.§ 3.punktu Iekšlietu ministrijai uzdots saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību valsts nodevas par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju apmēru, kā arī jautājumu par valsts nodevas atvieglojumiem un atbrīvojumiem, attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju, anotācijā izvērstā veidā norādot argumentētu pamatojumu saskaņotajam nodevas apmēram un ar atvieglojumu piemērojamajam nodevas apmēram. Precizēto un ar Latvijas Pašvaldību savienību saskaņoto anotāciju iesniegt Valsts kancelejā.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 14.1 pantu ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta. Ikgadējo izdevumu apjomu pašvaldībai nosaka saskaņā ar pašvaldības iepriekšējā gadā izlietotā apjoma prognozi dzīvesvietas reģistrēšanai. Ikgadējo izdevumu apjomu Iekšlietu ministrijai nosaka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepriekšējā gadā izlietotā apjoma prognozi dzīvesvietas reģistrēšanai. Šī norma ir spēkā no 2006.gada 27.aprīļa, kad stājās spēkā grozījumi minētajā likumā. 2006.gada 23.marta likuma „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” anotācijā tika paredzēts, ka pašvaldībai tiks segti izdevumi 1 lata apmērā par vienu dzīvesvietas reģistrēšanas faktu. Līdz tam Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteica, ka par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju ir maksājama valsts nodeva. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.364 „Noteikumi par deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas valsts nodevu” (spēkā līdz 2006.gada 27.aprīlim) 2.punktu valsts nodevas likme bija nulle latu.

Pašreiz normatīvajos aktos nav noteikta konkrēta kārtība, kādā tiek aprēķināts pašvaldību izdevumu, kas saistīti ar dzīvesvietas reģistrēšanu, apjoms, kā arī kārtība, kādā pašvaldības pieprasa valsts budžeta līdzekļus šo izdevumu segšanai.

Neesot vienotam normatīvajam regulējumam, pašvaldībām nav iespējams saņemt valsts budžeta līdzekļus, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar dzīvesvietas reģistrēšanu.

Precīza normatīvā regulējuma nepieciešamību ir atzinis arī Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība 2008.gada domstarpību un vienošanas protokolā vienojoties, ka ir jāizstrādā kārtība, kādā pašvaldības saņem valsts budžeta dotāciju.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekta mērķis ir noteikt, ka par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Normatīvā akta projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, kā arī atvieglojumus valsts nodevas maksāšanā un atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas.

Savukārt normatīvā akta projekta pārejas noteikumos ir noteikta kārtība un apmērs, kādā pašvaldībai no valsts budžeta līdzekļiem tiek segti izdevumi saistībā ar dzīvesvietas reģistrēšanu par 2006. (no 2006.gada 27.aprīļa), 2007., 2008. un 2009.gadu (līdz 2009.gada 1.jūlijam).

Normatīvā akta projekts paredz deleģējumu šo kārtību noteikt Ministru kabinetam.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 13.panta pirmo daļu valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē vietējās pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājamas pašvaldību budžetos.

Līdz ar to pašvaldību iekasētās valsts nodevas tiks iemaksātas attiecīgās pašvaldības budžetā.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

 

2

 

 

0

230,9

 

4,1

 

 

0

461,9

 

4,1

 

 

0

461,9

 

4,1

 

 

0

461,9

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

0

 

 

0

0

 

517,4

 

 

0

461,9

 

4,1

 

 

0

461,9

 

4,1

 

 

0

461,9

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

2

 

 

0

230,9

 

-513,3

 

 

0

0

 

0

 

 

0

0

 

0

 

 

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Ieņēmumi no valsts nodevas iekasēšanas deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas 2009.gadā kopā Ls 233058, t.sk.:

-         Valsts pamatbudžetā – (Ls 31 x 13002 gad. deklarējot dzīvesvietu pa pastu x 1.053) / 25 = Ls 2131,5

-         Pašvaldību budžetā – (Ls 31 x 1466204 x 1.053) / 25= Ls 230926,5

 

Ieņēmumi no valsts nodevas iekasēšanas deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas 2010.gadā un turpmākajos gados kopā Ls 466116, t.sk.:

-         Valsts pamatbudžetā – (Ls 31 x 13002 gad. deklarējot dzīvesvietu pa pastu x 1.053) = Ls 4263

-         Pašvaldību budžetā – (Ls 31 x 1466204 x 1.053)= Ls 461853

 

Izdevumi:

2010.gads kopā Ls 428989

Iekšlietu ministrija (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, budžeta apakšprogrammai 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”) kompensācijas izdevumi pašvaldībām – Ls 513299:

1) Izdevumi par 2006.gadu (no 27.aprīļa):

Ls 1 x  108886 gad. = Ls 108886

2) Izdevumi par 2007.gadu:

Ls 1 x  151483 gad. = Ls 151483

3) Izdevumi par 2008.gadu:

Ls 1 x 168620 gad. 2 = Ls 168620

4) Izdevumi par 2009.gadu (līdz 1.jūlijam):

Ls 1 x 168620 gad. 2 / 2= Ls 84310

 

 

1 Vidējās aprēķinātās dzīvesvietas reģistrēšanas izmaksas:

a)         atlīdzība (6.mēnešalgu grupa 5.kvalifikācijas pakāpe Ls 425; atvaļinājuma pabalsts) – Ls 425x13mēn= Ls 5525;

b)        darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) – Ls 5525x0,2409= Ls 1331;

c)         pasta pakalpojumi (18 vienkāršās un 1 ierakstīta vēstule – (18xLs 0,22)+

       (1xLs 0,58)=Ls 5;

d)        kancelejas preces Ls 215 uz 6000 reģistrācijas gadījumiem, Ls 0,03 6 uz 1 reģistrācijas gadījumu – Ls 0,036x2500 reģistrācijas gadījumi= Ls 90;

e)         sakaru pakalpojumi (telefona abonēšana un sarunas vidēji Ls 8,35 mēnesī) – Ls 8,35x12 mēn.= Ls 100;

f)          datortehnikas atjaunošana (nolietojuma norma  ‑ 20% gadā;

      datora cena – Ls 700; printera cena –

       Ls 100 – (Ls 700+Ls 100)x0,20=Ls 160

g)         datortehnikas uzturēšana (apkope, kārtridži u.c.) (12% no iegādes cenas gadā – (Ls 700+Ls 100)x0,12=Ls 96.

KOPĀ: Ls 7307

Ls 7307 : 2500 = Ls 3

 

Izmaksu aprēķins veikts, pamatojoties uz šādiem vidējiem rādītājiem:

§            viens darbinieks gadā veic 2500 reģistrēšanas gadījumus;

§            atlīdzība aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, pielīdzinot attiecīgus amata pienākumus pildoša nodarbinātā vidējai mēnešalgai valsts pārvaldes iestādē, kā arī paredzot atvaļinājuma pabalstu;

§            pasta pakalpojumu, kancelejas preču un sakaru pakalpojumu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā atsevišķu pašvaldību iesniegto informāciju (Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas dati d), e) punkti);

§            datortehnikas atjaunošanas izdevumi aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.440 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”;

§            datortehnikas uzturēšanas izdevumi aprēķināti, piemērojot vidējās izmaksas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;

 

2 Reģistrācijas gadījumu skaits noteikts pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem.

3 Koeficients, ierēķinot līdzekļu rezervi reģistrācijas gadījumu skaita palielināšanās gadījumā.

4 Reģistrācijas gadījumu skaits noteikts pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, atskaitot 22000 jaundzimušo gadā, par kuru deklarētās dzīvesvietas reģistrēšanu valsts nodeva netiks maksāta.

5 iegūtie gada ienākumi tiek dalīti uz pusēm, ņemot vērā to, ka valsts nodeva tiek ieviesta no 2009.gada 1.jūlija.

6. Cita informācija 

2010.gadā plānots segt izdevumus par 2006.gadu (no 27.aprīļa), 2007.gadu, 2008.gadu un 2009.gadu (līdz 1.jūlijam), ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra datus par dzīvesvietas deklarēšanas gadījumu skaitu, reizinot ar 1 latu par 2006., 2007. un 2008.gadu, kā tas tika paredzēts 2006.gada 23.marta likuma „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” anotācijā. Sākot ar 2009. gada 1.jūliju un turpmāk, kad tiks noteikta valsts nodeva par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju 3 lati (aprēķinātās vidējās izmaksas) ieņēmumu apjoms plānots 2010. gada līmenī.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrija, likumprojekta īstenošanai, izskatīs Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Tā kā likumprojektā ir paredzēts valsts nodevu iekasēt no 2009.gada 1.jūlija, tad 2009.gadā ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”:

1.   papildināt 2. pielikumu ”Valsts budžeta ieņēmumi” I sadaļā ”Valsts pamatbudžeta ieņēmumi” par Ls 2131,5 iekļaujot nodevu par dzīvesvietas deklarēšanu.

4. pielikumā „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām” palielināt vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem par Ls 2131,5 pamatbudžeta programmas 11.00.00 „Pilsonības un migrācijas lietas” apakšprogrammai 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Jāizdara grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.pantā „Valts nodevu objekti” nosakot jaunu valsts nodevas objektu – valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju.

Ņemot vērā deleģējumu, papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts valsts nodevas apmērs, samaksas kārtība, kā arī atvieglojumi valsts nodevas maksāšanā un atbrīvojumi no valsts nodevas maksāšanas.

Noteikumu projekts paredzēs šādus galvenos satura punktus:

-        iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju pašvaldībā uz vietas vai arī iesniedzot deklarācijas iesniegumu pa pastu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju ir 3 lati;

-        iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju ir 0 lati;

-        valsts nodeva jāmaksā pirms ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrēšanas;

-        dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu ir jāiesniedz kopā ar dzīvesvietas deklarāciju, deklarējot dzīvesvietu pašvaldībā, bet, deklarējot dzīvesvietu pa pastu, jāpievieno dzīvesvietas deklarācijas iesniegumam;

-        valsts nodevas apmēru par 50 procentiem samazina represētajām personām;

-        par ziņu par bērna pirmreizējo deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā;

-        no valsts nodevas samaksas ir atbrīvotas šādas personas: invalīdi; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki; pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu; personas ar zemiem ienākumiem, kuras atzītas par trūcīgām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Likuma „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” projektu un Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Iekšlietu ministrija trīs mēnešu laikā no šā likuma pieņemšanas Saeimā.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Tika organizēta saskaņošanas sanāksme ar Latvijas Pašvaldību savienību, kurā tika izskatīti Latvijas Pašvaldību savienības izteiktie iebildumi. Par vairākiem jautājumiem vienošanās netika panākta.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju starpniecību.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks publicēta arī izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietota informācijas sistēmā NAIS un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

Iekšlietu ministrs                                                                                               M.Segliņš

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

J.Citskov skis

 

 

 

 

 

02.03.2009. 15:16

2401

A.Zahars, 67829789

arvids.zahars@pmlp.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.14

2009.gada 24.februārī

 

 

36.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā"

     TA-2177

___________________________________________________________

(M.Segliņš, J.Citskovskis, V.Reitere, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Iekšlietu ministrijai precizēt likumprojekta anotācijas 3.sadaļu un iesniegt precizēto anotāciju Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai likumprojekta īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

     5. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-14-2402-#36.doc

1