LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2009. gada ____. jūnijs

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr.1268/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

(Nr.1268/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 33 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr., 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) bezvalstniekam;

4) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

5) tādas valsts pilsonim, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

6) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtam starptautiskajam līgumam ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību;

7) patvēruma meklētājam, bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām fiziskajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja šīs personas, ievērojot to īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas daļēji vai pilnībā nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai.

(3) Valsts nodrošina juridisko palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.

(4) Personām, kas atbilst šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību un izdarīt grozījumus sākotnējā juridiskās palīdzības pieprasījumā.

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) bezvalstniekam;

4) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

5) ārzemniekam (tai skaitā bēglim un personai, kurai ir piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

6) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtam starptautiskajam saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību;

7) patvēruma meklētājam;

8) personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārrobežu strīdos;

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., un 5. punktā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja:

1) tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu;

2) tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (turpmāk – īpašā situācija).

(3) Šā panta pirmās daļas 6. un 8. punktā minētajām fiziskām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja šīs personas, ievērojot to īpašo situāciju vai īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā 3.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “personas” ar vārdiem un skaitļiem “šā panta pirmās daļas 6.un 8.punktā minētās personas”.

Atbalstīts

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) bezvalstniekam;

4) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

6) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtam starptautiskajam saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību;

7) patvēruma meklētājam;

8) personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārrobežu strīdos;

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., un 5. punktā minētajām fiziskajām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja:

1) tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu;

(3) Šā panta pirmās daļas 6. un 8. punktā minētajām fiziskām personām ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, ja šīs personas, ievērojot to īpašo situāciju vai īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos šā panta pirmās daļas 6.un 8.punktā minētās personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību.”

5.pants. Juridiskās palīdzības apjoms

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību strīdu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, kā arī juridiskās konsultācijas sniegšanu aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai. Patvēruma meklētājam valsts nodrošina juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

(2) Valsts nodrošina juridisko palīdzību personai, ņemot vērā tās īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(3) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

(4) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona sedz daļu no maksas par saņemto juridisko palīdzību vai arī pilnībā samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(6) Valsts nesedz tiesas izdevumus, kas personai jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu.

6.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

(1) Juridisko palīdzību nesniedz, ja:

1) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

2) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību;

3) valsts pārvaldes iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz tiesiskās situācijas risināšanas iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida juridisko palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;

4) divu pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai ir bijusi pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana tādēļ, ka šī persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas;

5) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu daļēji vai pilnībā atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

6) tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar prasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

7) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;

8) tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu;

9) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus.

(2) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz, neņemot vērā šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana nozīmētu, ka tiek būtiski ierobežotas Latvijas Republikas Satversmē garantētās personas pamattiesības.

2. Izteikt 5.pantu un 6.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Juridiskās palīdzības vispārīgie noteikumi

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpustiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.

(2) Patvēruma meklētājam valsts nodrošina juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros. Institūcija, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu, nodrošina juridiskās palīdzības nepieciešamības izvērtēšanu un juridiskās palīdzības pieprasītāja komunikāciju ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(4) Valsts nodrošina juridisko palīdzību personai, izvērtējot tās atbilstību juridiskās palīdzības saņemšanai, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību un tam pievienotajos dokumentos norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(5) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(6) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona pilnībā atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(7) Valsts nesedz tiesāšanās izdevumus (tai skaitā valsts nodevu, kancelejas nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un citus), kas personai jāmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai tiesas nolēmumu.

(8) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz papildus šajā likumā noteiktajam piešķirtajam juridiskās palīdzības veidiem un apjomam, neņemot vērā šā likuma 6.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana būtiski ierobežotu Latvijas Republikas Satversmē garantētās personas pamattiesības.

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā 5.panta pirmajā daļā vārdu “ārpustiesas” ar vārdiem “ārpus tiesas”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā 5.panta otrajā daļā vārdu “komunikāciju” ar vārdu “saziņu”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto 5.panta trešo daļu kā daļu pēc līdzšinējās panta piektās daļās, attiecīgi precizējot līdzšinējo daļu numerāciju.

Atbalstīts

2. Izteikt 5.pantu un 6.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Juridiskās palīdzības vispārīgie noteikumi

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpus tiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.

(3) Valsts nodrošina juridisko palīdzību personai, izvērtējot tās atbilstību juridiskās palīdzības saņemšanai, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību un tam pievienotajos dokumentos norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(4) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(5) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

(6) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona pilnībā atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

6.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

(1) Juridisko palīdzību atsaka, ja:

1) persona neatbilst šā likuma 3. pantā minētajiem kritērijiem;

2) šis likums neparedz juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu;

3) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

4) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību;

5) kompetentā iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz situācijas risināšanas tiesiskajām iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;

6) divu pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai ir bijusi pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana tādēļ, ka šī persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas;

7) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

8) tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko vai komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

9) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;

10) tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu,

11) tā ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

12) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;

13) tā ir saistīta ar aizdevuma līguma saistību izpildi un persona tajā ir aizdevējs, vai ar greznuma lietām vai pakalpojumiem;

14) tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja izdevumi par juridiskās palīdzības nodrošināšanu ir nesamērīgi lieli ar prasījuma summu.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.lasījumā atbalstītā 6.panta iedalījumu daļās.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 1.lasījumā atbalstītā likuma 6. panta 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

„13) tā ir saistīta ar aizdevuma līguma saistību izpildi un persona tajā ir aizdevējs;

14) tā attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznuma lietām vai greznuma pakalpojumiem;”.

Uzskatīt līdzšinējo 6. panta 14. punktu par 15. punktu.

Atbalstīts

6.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

Juridisko palīdzību atsaka, ja:

1) persona neatbilst šā likuma 3. pantā minētajiem kritērijiem;

2) šis likums neparedz juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu;

3) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

4) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību;

7) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

8) tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko vai komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

9) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;

10) tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu,

11) tā ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

12) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;

13) tā ir saistīta ar aizdevuma līguma saistību izpildi un persona tajā ir aizdevējs;

14) tā attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznuma lietām vai greznuma pakalpojumiem.

15) tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja izdevumi par juridiskās palīdzības nodrošināšanu ir nesamērīgi lieli ar prasījuma summu.”

9.pants. Ārpustiesas juridiskās palīdzības apjoms

Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja:

1) personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība dzīvokļa tiesību, darba tiesību, bērna tiesību vai valsts sociālo garantiju jautājumos;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai un lai sastādītu ar to saistītos procesuālos dokumentus;

3) personai ir nepieciešams sagatavot pieteikumu par prasības nodrošinājumu civillietā;

4) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, un šai personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu procesuālo tiesību un pienākumu noskaidrošanai, lai sagatavotu prasību tiesai;

5) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kas izšķirams ārpus tiesas, un šai personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus, risinot šādu strīdu, vai lai sagatavotu attiecīgus dokumentus;

6) (izslēgts ar 19.06.2008. likumu).

IV nodaļa
Juridiskā palīdzība civillietās

10.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana civillietās

Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

11.pants. Juridiskās palīdzības apjoms civillietās

(1) Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

2) juridisko konsultāciju tiesvedības laikā;

3) pārstāvību tiesā.

(2) Pārrobežu strīdos personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:

1) tulka pakalpojumu;

2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkojumu, kuri ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

3) to izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ja personas klātbūtne tiesā ir paredzēta likumā vai to pieprasa tiesa, nolemjot, ka attiecīgo personu nevar uzklausīt citādā veidā.

3. Izteikt 9., 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Ārpustiesas juridiskā palīdzība

Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sastādīšanu:

1) civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai, lai noskaidrotu tās tiesības un pienākumus privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai un lai sastādītu ar to saistītos procesuālos dokumentus;

3) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai izlīguma dokumentu.

10.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana civillietās

Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

11.pants. Juridiskās palīdzības veidi civillietās

Valsts nodrošina tiesvedības laikā šādu juridisko palīdzību:

1) juridiskās konsultācijas;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;

3) pārstāvību tiesā.”

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstītā 11.panta ievaddaļu pēc vārda “nodrošina” ar vārdu “civillietās”.

Atbalstīts

3. Izteikt 9., 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Ārpustiesas juridiskā palīdzība

Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sastādīšanu:

1) civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai;

3) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai izlīguma dokumentu.

10.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana civillietās

Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

11.pants. Juridiskās palīdzības veidi civillietās

Valsts nodrošina civillietās tiesvedības laikā šādu juridisko palīdzību:

1) juridiskās konsultācijas;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;

3) pārstāvību tiesā.”

12.pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma izpildīšanas valstī.

13.pants. Iesnieguma pārsūtīšana pārrobežu strīdā

(1) Ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz attiecīgu iesniegumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar pārrobežu strīdu.

14.pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana

(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu iesniegumu par juridisko palīdzību, to izskata vispārīgā kārtībā.

(2) Personas īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni izvērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, kurus izmanto, izskatot ar pārrobežu strīdiem nesaistītus juridiskās palīdzības pieprasījumus.

(3) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, jo labklājības līmenis pastāvīgās dzīvesvietas (domicila) valstī un valstī, kurā notiek tiesas sēde, ir atšķirīgs.

4. Izslēgt 12., 13. un 14.pantu.

5. Papildināt ar jaunu IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

„IV¹ nodaļa

Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos

14.¹ pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu (turpmāk – iesniegums pārrobežu strīda lietā), nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī.

14.² pants. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību ārpustiesas un tiesā.

(2) Juridiskā palīdzības saņemšanai nav attiecināmi šā likuma 6.panta 5., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā noteiktie juridiskās palīdzības atteikuma pamati.

(3) Juridisko palīdzību pārrobežu strīdu civillietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums vai publiskais akts nav izpildīts.

14.³ Juridiskās palīdzības veidi pārrobežu strīdu lietās

(1)Valsts nodrošina:

1) juridiskās konsultācijas;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;

3) pārstāvību tiesā.

(2) Personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:

1) tulka pakalpojumus;

2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkojumu, kuri ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

14.⁴ pants. Iesnieguma iesniegšana un pārsūtīšana pārrobežu strīdā

(1) Ja persona, kuras pastāvīgā dzīvesvietas vai domicils ir Latvijas Republikā, vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz attiecīgu iesniegumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu 7 dienu laikā no šā iesnieguma tulkojuma saņemšanas iestādē pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar pārrobežu strīdu. Šo lēmumu persona var apstrīdēt šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.

14.⁵ pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana

(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, to izskata vispārīgā kārtībā.

(2) Personas īpašo situāciju izvērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, kurus izmanto, izskatot ar pārrobežu strīdiem nesaistītus juridiskās palīdzības pieprasījumus.

(3) Personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību juridiskās palīdzības piešķiršanai izvērtē saskaņā ar šā likuma 3.panta trešajā daļā paredzētiem Ministru kabineta noteikumiem.

(4) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, jo labklājības līmenis pastāvīgās dzīvesvietas vai domicila valstī un valstī, kurā notiek tiesas sēde, ir atšķirīgs.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.lasījumā atbalstītajā 14.¹ pantā vārdus “(turpmāk – iesniegums pārrobežu strīda lietā)”.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstītā 14.²panta pirmo daļu aiz vārda “palīdzību” ar vārdiem “pārrobežu strīdos”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā 14.² panta pirmajā daļā vārdu “ārpustiesas” ar vārdiem “ārpus tiesas”.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstītā 14.²panta otro daļu aiz vārda “palīdzības” ar vārdiem “pārrobežu strīdos”.

Juridiskais birojs

Izteikt 14.³ panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pārrobežu strīdos valsts nodrošina:”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 14.³ panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pārrobežu strīdu lietās valsts nodrošina:”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.13

Atbalstīts

5. Papildināt ar jaunu IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

„IV¹ nodaļa

Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos

14.¹ pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī.

14.² pants. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību pārrobežu strīdos ārpus tiesas un tiesā.

(2) Juridiskā palīdzības pārrobežu strīdos saņemšanai nav attiecināmi šā likuma 6.panta 5., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā noteiktie juridiskās palīdzības atteikuma pamati.

(3) Juridisko palīdzību pārrobežu strīdu civilli etā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums vai publiskais akts nav izpildīts.

14.³ Juridiskās palīdzības veidi pārrobežu strīdu lietās

(1) Pārrobežu strīdu lietās valsts nodrošina:

1) juridiskās konsultācijas;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;

3) pārstāvību tiesā.

(2) Personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:

1) tulka pakalpojumus;

2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkojumu, kuri ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

14.⁴ pants. Iesnieguma iesniegšana un pārsūtīšana pārrobežu strīdā

14.⁵ pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana

(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, to izskata vispārīgā kārtībā.

(2) Personas īpašo situāciju izvērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, kurus izmanto, izskatot ar pārrobežu strīdiem nesaistītus juridiskās palīdzības pieprasījumus.

V nodaļa
Juridiskā palīdzība administratīvajās lietās

15.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajās lietās

Juridisko palīdzību administratīvajā lietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

16.pants. Juridiskās palīdzības apjoms administratīvajās lietās

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

2) juridisko konsultāciju administratīvajā procesā;

3) pārstāvību administratīvajā procesā.

VI nodaļa

Juridiskā palīdzība krimināllietās

17.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana krimināllietās

Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko palīdzību tikmēr, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

18.pants. Juridiskās palīdzības apjoms krimināllietā

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) konsultāciju sniegšanu un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;

2) aizstāvību kriminālprocesā;

3) pārstāvību kriminālprocesā.

6. Izteikt 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajās lietās

Valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros un persona to var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

16.pants. Juridiskās palīdzības veidi administratīvajās lietās

Valsts nodrošina:

1) juridiskās konsultācijas;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;

3) pārstāvību tiesā.

17.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana krimināllietās

Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

18.pants. Juridiskās palīdzības veidi krimināllietā

Valsts nodrošina:

1) konsultāciju sniegšanu un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā;

3) aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā.”

Juridiskais birojs

Izteikt 16.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Administratīvajās lietās valsts nodrošina:”.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstītā 17.pantu aiz vārda “pārstāvību” ar vārdu “krimināllietās”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstītā 18.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Krimināllietās valsts nodrošina:”.

Atbalstīts

6. Izteikt 15., 16., 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajās lietās

16.pants. Juridiskās palīdzības veidi administratīvajās lietās

Administratīvajās lietās valsts nodrošina:

1) juridiskās konsultācijas;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu;

3) pārstāvību tiesā.

17.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana krimināllietās

Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību krimināllietās, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

18.pants. Juridiskās palīdzības veidi krimināllietā

Krimināllietās valsts nodrošina:

1) konsultāciju sniegšanu un procesuālo dokumentu sastādīšanu privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanai;

2) procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā;

3) aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā.”

22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu — aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā minētās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Persona var saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un tai pievienojamiem dokumentiem Juridiskās palīdzības administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta, bet šā likuma 3.panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā minētās personas — pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tās tiesiski uzturas.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai.

7. Izteikt 22. un 23.pantu šādā redakcijā:

„22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību un informācija par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz:

1) iesniegumu par juridisko palīdzību — aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu;

2) ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina veidlapā minētās ziņas;

3) dokumentus, kas apliecina personas atbilstību īpašajai situācijai vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdoto dokumentu (izziņu), kas apliecina personas atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam.

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai.

(6) Persona var saņemt informāciju par juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros institūcijā, kas ir atbildīga par patvēruma iesniegumu izskatīšanu.

(7) Ja pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, persona ir saņēmusi juridisko palīdzību, bet nav izmantots šā likuma 5. panta trešajā daļā paredzētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais juridiskās palīdzības apjoms, un persona vēlas saņemt turpmāko juridisko palīdzību, tā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību un ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas.

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā 22.panta septītajā daļā skaitli un vārdus “5.panta trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “piektā panta piektajā daļā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 22.panta septītajā daļā skaitli un vārdus “5.panta trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “5. panta piektajā daļā”.

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.18

Atbalstīts

7. Izteikt 22. un 23.pantu šādā redakcijā:

„22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību un informācija par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz:

1) iesniegumu par juridisko palīdzību — aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu;

2) ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina veidlapā minētās ziņas;

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai.

(7) Ja pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, persona ir saņēmusi juridisko palīdzību, bet nav izmantots šā likuma 5. panta piektajā daļā paredzētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais juridiskās palīdzības apjoms, un persona vēlas saņemt turpmāko juridisko palīdzību, tā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību un ja nepieciešams, dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas.

23.pants. Kārt ība, kādā izskata iesniegumu par juridisko palīdzību

(1) Juridiskās palīdzības administrācija divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību, pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu.

(2) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas informē par to juridiskās palīdzības pieprasītāju.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no personas pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību.

(5) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts.

(6) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz juridiskās palīdzības nodrošināšanu apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

(7) Juridiskās palīdzības administrācija piešķir juridisko palīdzību patvēruma meklētājam, ja no institūcijas, kas atbildīga par patvēruma iesnieguma izskatīšanu, pēc juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamības izvērtēšanas saņemts attiecīgs pieprasījums.

23.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumu par juridisko palīdzību un iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību

(1) Juridiskās palīdzības administrācija 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā, no dienas, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību vai iesniegums par turpmāko juridisko palīdzību, izvērtē juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu un pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(2) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā 7 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieprasa papildu informāciju juridiskās palīdzības pieprasītājam, nepieciešamības gadījumā juridiskās palīdzības sniedzējam, valsts un pašvaldību iestādēm, informējot par to juridiskās palīdzības pieprasītāju.

(3) Papildu informācijas pieprasīšana aptur šā panta pirmajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no juridiskās palīdzības pieprasītāja pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību.

(5) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts.

(6) Juridiskās palīdzības administrācija lēmumā par juridiskās palīdzības piešķiršanu norāda piešķirtās juridiskās palīdzības apjomu, norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, pirmās tikšanās laiku un vietu, izņemot šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

(7) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu daļā par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu nav administratīvs akts.

(8) Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, ja:

1) persona atsauc iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību;

2) persona, kas iesniegusi iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību, ir mirusi.

(9) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz juridiskās palīdzības nodrošināšanu apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.”

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto 23.panta astotās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(8) Juridiskās palīdzības administrācija iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību atstāj bez izskatīšanas, ja:”.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstītā 23.panta astotās daļas 1.punktu pēc vārda “persona” ar vārdu “rakstveidā”.

Atbalstīts

23.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumu par juridisko palīdzību un iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību

(3) Papildu informācijas pieprasīšana aptur šā panta pirmajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no juridiskās palīdzības pieprasītāja pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību.

(5) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts.

(7) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu daļā par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu nav administratīvs akts.

(8) Juridiskās palīdzības administrācija iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību atstāj bez izskatīšanas, ja:

1) persona rakstveidā atsauc iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību;

2) persona, kas iesniegusi iesniegumu par juridisko palīdzību vai iesniegumu par turpmāko juridisko palīdzību, ir mirusi.

25.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņo rakstveidā, nosūtot to uz personas norādīto adresi vai nododot personiski pieprasījuma iesniedzējam.

26.pants. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

(2) Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, persona var pārsūdzēt rajona administratīvajā tiesā. Rajona administratīvās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

8. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņo rakstveidā, nosūtot to uz juridiskās palīdzības pieprasītāja norādīto adresi vai nododot personiski, kā arī paziņo lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu juridiskās palīdzības sniedzējam, izņemot šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

26.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu 7 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts, Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.”

Juridiskais birojs

Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā

“Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā

“Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.22

Atbalstīts

8. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Lēmuma paziņošana

26.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.”

33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Kad pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogojumu;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību);

5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju, juridiskās palīdzības apjomu, kā arī par vietu un laiku, kur un kad būs pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) juridiskās palīdzības veidu;

4) juridiskās palīdzības sniegšanas laiku;

5) to, cik ilgi un kādā apjomā valsts apņemas maksāt par juridisko palīdzību;

6) laiku un vietu, kad un kur paredzēta pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

9. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogojumu;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību u.c.);

5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu nav iespējams norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju, nosakot pirmās tikšanās laiku un vietu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par juridiskās palīdzības apjomu, pirmās tikšanās laiku un vietu ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un kontaktinformāciju;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) lietu kategoriju, kurā piešķirta juridiskā palīdzība;

4) juridiskās palīdzības veidu un apjomu;

5) juridiskās palīdzības sniegšanas laiku;

6) pirmās tikšanās laiku un vietu ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai sazināšanās kārtību ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(6) Norīkojums nav administratīvs akts.

(7) Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju patvēruma meklētājam, ja no institūcijas, kas atbildīga par patvēruma iesnieguma izskatīšanu un juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamības izvērtēšanu, saņemts attiecīgs pieprasījums.

(8) Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina pieņemtā lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi un pieņem lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, ja:

1) persona iesniedz attiecīgu lūgumu;

2) persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, ir mirusi;

3) saņemts atzinums no juridiskās palīdzības sniedzēja par turpmākās juridiskās palīdzības nodrošināšanas nelietderību;

4) persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam, vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanai vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanai;

5) pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas tiek konstatēts, ka persona neatbilst šā likuma 3.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 33.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izņēmuma gadījumos, kad pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu nav iespējams norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju, nosakot pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības pieprasītāju laiku un vietu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas un informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par juridiskās palīdzības apjomu, pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju laiku un vietu.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.lasījumā atbalstītā 33.panta ceturto daļu, attiecīgi precizējot turpmāko daļu numerāciju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 33. panta ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt 1. lasījumā atbalstītā 33. panta astotās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(8) Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības pārtraukšanu, ja:”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 33.panta astotās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(8) Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina pieņemtā lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi un pārtrauc juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu, ja:”.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.lasījumā atbalstītā 33.panta astotās daļas 1.punktu pēc vārda “persona” ar vārdu “rakstveidā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstītā 33.panta astotās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas tiek konstatēts, ka persona neatbilst šā likuma 3.pantā noteiktajām prasībām.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.27

Atbalstīts

9. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogojumu;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību u.c.);

5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu nav iespējams norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju, nosakot pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības pieprasītāju laiku un vietu, Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas un informē juridiskās palīdzības pieprasītāju par juridiskās palīdzības apjomu, pirmās tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju laiku un vietu.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un kontaktinformāciju;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) lietu kategoriju, kurā piešķirta juridiskā palīdzība;

4) juridiskās palīdzības veidu un apjomu;

5) juridiskās palīdzības sniegšanas laiku;

6) pirmās tikšanās laiku un vietu ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai sazināšanās kārtību ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

(6) Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzēju patvēruma meklētājam, ja no institūcijas, kas atbildīga par patvēruma iesnieguma izskatīšanu un juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamības izvērtēšanu, saņemts attiecīgs pieprasījums.

(7) Juridiskās palīdzības administrācija nenodrošina pieņemtā lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildi un pārtrauc juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu, ja:

1) persona rakstveidā iesniedz attiecīgu lūgumu;

2) persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, ir mirusi;

3) saņemts atzinums no juridiskās palīdzības sniedzēja par turpmākās juridiskās palīdzības nodrošināšanas nelietderību;

4) persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācij ai vai juridiskās palīdzības sniedzējam, vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanai vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanai;

5) pēc lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas tiek konstatēts, ka persona neatbilst šā likuma 3.pantā noteiktajām prasībām.”

IX nodaļa Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksa 34.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas pienākums (1) Persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus pilnā apmērā, ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka: 5) personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētās personas samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēti šā panta pirmās daļas 5.punktā minētie nosacījumi.	10. Izslēgt 34. panta pirmās daļas 5. punktu, otro un trešo daļu.					10. Izslēgt 34. panta pirmās daļas 5. punktu, otro un trešo daļu.
35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība (1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi kādu no šā likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā trīs gadus no attiecīgās juridiskās palīdzības sniegšanas pēdējās dienas. (2) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi šā likuma 34.panta pirmās daļas 5.punktā minēto gadījumu, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Minēto lēmumu pieņem ne agrāk kā gadu un ne vēlāk kā divus gadus no attiecīgās juridiskās palīdzības sniegšanas pēdējās dienas. (3) Juridiskās palīdzības administrācija iepazīstina personu ar pieņemto lēmumu. (4) Ar juridisko palīdzību saistītie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā.	11. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā: „35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība (1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi kādu no šā likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā trīs gadus no attiecīgās juridiskās palīdzības sniegšanas pēdējās dienas. (2) Juridiskās palīdzības administrācija šā likuma 25.pantā paredzētajā kārtībā paziņo personai par pieņemto lēmumu. Šo lēmumu persona var apstrīdēt šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā. (3) Lēmumā par izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija norāda atmaksājamo izdevumu summu un valsts budžeta kontu, kurā tā ieskaitāma. (4) Persona samaksā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma spēkā stāšanās un iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai maksājumu apliecinošus dokumentus. (5) Ja ir pamatoti iemesli, persona, iesniedzot motivētu rakstveida iesniegumu, var lūgt Juridiskās palīdzības administrāciju šā panta pirmajā daļā noteiktajā lēmumā norādītās summas samaksas sadalīšanu termiņos. Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par atmaksājamo izdevumu summas samaksas sadalīšanu termiņos vai atteikumu par atmaksājamās summas samaksas sadalīšanu termiņos. (6) Ja atmaksājamā izdevumu summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. (7) Ja persona šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu neizpilda un labprātīgi nesamaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, Juridiskās palīdzības administrācija iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu. (8) Ar juridisko palīdzību saistītie atmaksātie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā.					11. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā: „35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība (1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi kādu no šā likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā trīs gadus no attiecīgās juridiskās palīdzības sniegšanas pēdējās dienas. (2) Juridiskās palīdzības administrācija šā likuma 25.pantā paredzētajā kārtībā paziņo personai par pieņemto lēmumu. Šo lēmumu persona var apstrīdēt šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā. (3) Lēmumā par izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija norāda atmaksājamo izdevumu summu un valsts budžeta kontu, kurā tā ieskaitāma. (4) Persona samaksā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma spēkā stāšanās un iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai maksājumu apliecinošus dokumentus. (5) Ja ir pamatoti iemesli, persona, iesniedzot motivētu rakstveida iesniegumu, var lūgt Juridiskās palīdzības administrāciju šā panta pirmajā daļā noteiktajā lēmumā norādītās summas samaksas sadalīšanu termiņos. Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par atmaksājamo izdevumu summas samaksas sadalīšanu termiņos vai atteikumu par atmaksājamās summas samaksas sadalīšanu termiņos. (6) Ja atmaksājamā izdevumu summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. (7) Ja persona šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu neizpilda un labprātīgi nesamaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, Juridiskās palīdzības administrācija iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu. (8) Ar juridisko palīdzību saistītie atmaksātie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā.
Pārejas noteikumi	12. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 8. un 9. punktu šādā redakcijā: „8. Līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma 3.panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē gadījumus, kādos personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 558 „Noteikumi par personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 9. Iesniegumus par juridisko palīdzību, kuri saņemti Juridiskās palīdzības administrācijā līdz 2009. gada 1. jūlijam, Juridiskās palīdzības administrācija izskata, juridisko palīdzību piešķir un nodrošina tādā kārtībā un tādos gadījumos un apjomā, kāds tiesiskais regulējums bija spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam.”	30 31 32	*Juridiskais birojs* Aizstāt 1.lasījumā atbalstītajā pārejas noteikumu 8.punktā vārdus “ kādos personas īpašuma stāvoklis” ar vārdiem “kādos šā likuma 3.panta pirmās daļas 6.un 8.punktā minētās personas īpašuma stāvoklis”. *Juridiskais birojs* Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “10. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta piektajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada __._____________ ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr.1068 " Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.” *Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija* Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā: „8. Iesniegumus par juridisko palīdzību, kuri saņemti Juridiskās palīdzības administrācijā līdz 2009.gada 30.jūnijam, Juridiskās palīdzības administrācija izskata, juridisko palīdzību piešķir un nodrošina tādā kārtībā un tādos gadījumos un apjomā, kāds tiesiskais regulējums bija spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam. 9. Lietās, kurās juridiskā palīdzība piešķirta līdz 2009. gada 30.jūnijam, iesniegumus par turpmāko juridisko palīdzību Juridiskās palīdzības administrācija izskata un juridisko palīdzību piešķir tādos gadījumos un apjomā, kāds tiesiskais regulējums bija spēkā līdz 2009. gada 30.jūnijam. 10. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 3.panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē gadījumus, kādos šā likuma 3.panta pirmās daļas 6.un 8.punktā minētās personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 558 „Noteikumi par personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 11. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta piektajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr.1068 " Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.” 12. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 22. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 850 "Noteikumi par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”	Atbalstīts Atbalstīts	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.32 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.32 Atbalstīts	12. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā: „8. Iesniegumus par juridisko palīdzību, kuri saņemti Juridiskās palīdzības administrācijā līdz 2009.gada 30.jūnijam, Juridiskās palīdzības administrācija izskata, juridisko palīdzību piešķir un nodrošina tādā kārtībā un tādos gadījumos un apjomā, kāds tiesiskais regulējums bija spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam. 9. Lietās, kurās juridiskā palīdzība piešķirta līdz 2009. gada 30.jūnijam, iesniegumus par turpmāko juridisko palīdzību Juridiskās palīdzības administrācija izskata un juridisko palīdzību piešķir tādos gadījumos un apjomā, kāds tiesiskais regulējums bija spēkā līdz 2009. gada 30.jūnijam. 10. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 3.panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē gadījumus, kādos šā likuma 3.panta pirmās daļas 6.un 8.punktā minētās personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, un to izvērtēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 558 „Noteikumi par personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 11. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta piektajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr.1068 " Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.” 12. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 22. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 850 "Noteikumi par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”
	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.	33	*Juridiskais birojs* Izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā vienlaikus ar 2009.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”.	Neatbalstīts	Neatbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.