Likumprojekts

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 13.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsludina terorisma draudu līmeni."

2. Papildināt likumu ar 22.¹ pantu šādā redakcijā:

"22.¹ pants. Terorisma draudu līmeņi

(1) Atkarībā no terorisma draudu iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes izsludina šādus terorisma draudu līmeņus:

1) zemu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – zils) – ja pastāv vispārēji terorisma draudi;

2) paaugstinātu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – dzeltens) – ja ir pieaugoši terorisma draudi;

3) augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – oranžs) – ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;

4) īpaši augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – sarkans) – ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

(2) Terorisma draudu līmeņus var izsludināt:

1) visai valsts teritorijai;

2) apdraudētam valsts reģionam;

2) apdraudētam tautsaimniecības sektoram;

3) apdraudētam objektam.

(3) Pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas terorisma draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus plāno atbilstoši terorisma draudu līmeņiem."

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta

”Grozījumi Nacionālās drošības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ministru kabinets 2006.gada 1.augustā akceptēja koncepcijas projektu „Terorisma draudu līmeņu sistēmas izveide” (prot. Nr.40 34.§), kas paredz ieviest terorisma draudu līmeņu sistēmu, deleģējot tiesības iekšlietu ministram publiski izsludināt četrus terorisma draudu līmeņus, kas būtu savietojami ar NATO Krīzes reaģēšanas sistēmas (NCRS) četriem trauksmes stāvokļiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 2.augusta rīkojuma Nr.583 „Par koncepciju „Terorisma draudu līmeņu sistēmas izveide” 3.punktu Iekšlietu ministrijai uzdots izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2006.gada decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Pašreizējais normatīvais regulējums neparedz savlaicīgu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, juridisko personu un iedzīvotāju publisku informēšanu un brīdināšanu par potenciāliem terorisma draudiem. Rezultātā var tikt apgrūtināta savlaicīga preventīvo pasākumu īstenošana nacionālā mērogā, reaģēšana terorisma draudu gadījumā un sagatavošanās apdraudējuma seku likvidācijai.

Līdz šim nav noteikti arī vienoti stratēģiskie pamatprincipi pretterorisma pasākumu plānošanai un nepastāv vienota izpratne par pretterorisma pasākumu mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Plānošana netiek balstīta uz priekšstatu, ka terorisma draudiem var būt dažāda intensitāte un drošības pasākumiem jābūt atbilstošiem terorisma draudu iespējamībai.

Ja publiski nav pieejama informācija par terorisma draudu iespējamību un nepastāv vienota izpratne par pretterorisma pasākumu plānošanas mērķiem, var tikt apgrūtināta arī saskaņota, vienādas intensitātes drošības pasākumu ieviešana nacionālā mērogā.

Papildus jāatzīmē, ka 2005.gada septembrī NATO apstiprināja NATO Krīzes reaģēšanas sistēmu (NATO Crisis Response System - NCRS), kuras principi ir saistoši visām dalībvalstīm. NCRS paredz četru trauksmes stāvokļu izsludināšanu, un dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt nacionālo pretterorisma pasākumu konceptuālu atbilstību NATO apstiprinātajiem principiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nosaka, ka atkarībā no terorisma draudu iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes, iekšlietu ministrs var izsludināt četrus terorisma draudu līmeņus. Terorisma draudu līmeņi tiek izsludināti pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu. Terorisma draudu līmeņus var izsludināt visai valsts teritorijai, apdraudētam valsts reģionam, apdraudētam tautsaimniecības sektoram vai arī apdraudētam objektam.

Grozījumi arī paredz, ka pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas terorisma draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus plāno atbilstoši četriem terorisma draudu līmeņiem.

3. Cita informācija

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekta apstiprināšana veicinās nacionālās pretterorisma sistēmas gatavību novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus, tādējādi samazinot iespējamos apdraudējumus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, tautsaimniecībai un videi.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme (1-2).

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Citas informācijas nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai nodrošinātu terorisma draudu līmeņu sistēmas ieviešanu, nepieciešams:

- sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumos Nr.352 „Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi”, kas paredzētu, ka objektu fiziskās drošības pasākumi tiek plānoti atbilstoši četriem terorisma draudu līmeņiem. Noteikumus paredzēts izstrādāt pēc likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” apstiprināšanas.

- sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā sagatavot Iekšlietu ministrijas instrukciju, kas noteiks kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes izplata informāciju par terorisma draudu līmeņa izmaiņām.

2. Cita informācija

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

NATO Krīzes reaģēšanas sistēma (NATO Crisis Repsonse System) nosaka vienotus principus apdraudējumu novēršanai un pārvarēšanai NATO dalībvalstīs un dalībvalstīm ir rekomendēts nodrošināt savu nacionālo pretterorisma sistēmu savietojamību ar NATO noteiktajiem krīžu reaģēšanas mehānismiem.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta ieviešanai netiks radītas jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas. Likumprojekta ieviešanu nodrošinās Drošības policija, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Krīzes vadības padomes sekretariāts.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrības informēšana par normatīvā akta ieviešanu notiks, publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS”. Papildus informācija tiks sniegta plašsaziņas līdzekļos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Iekšlietu ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

Dz.Jaundžeikars	A. Straume	M.Rāzna	T.Stragova	J.Leitietis

14.09.06. 9:30

1171

N.Mežviets 7208870

ptc@dp.gov.lv