2006

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2006. gada __.septembrī

                                                                                                       Latvijas Republikas

                                                                                                    8. Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””.

 

 

Pielikumā:

     1. Likumprojekts uz trim lapām.

     2. Anotācija uz divām lapām.

 

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

_______________________    A. Golubovs

 

_______________________    O. Deņisovs

 

_______________________    M. Bekasovs

 

_______________________    S. Fjodorovs

 

_______________________    I. Solovjovs

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

“Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””.

 

Izdarīt likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15 Nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Par sociālajiem dzīvokļiem, sociālajām dzīvojamām mājām un sociālajām patversmēm.”

2. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

“Šā likuma mērķis ir noteikt sociālā dzīvokļa, sociālās dzīvojamās mājas un sociālās patversmes tiesisko statusu, to veidošanas un finansēšanas principus, to personu loku, kuras ir tiesīgas īrēt sociālos dzīvokļus, kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz sociālo palīdzību, izīrējot sociālos dzīvokļus un izvietojot sociālajās patversmēs bezpajumtniekus.”

3. Papildināt 2. pantu ar 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Sociālā patversme ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā platība, kura tiek izmantota bezpajumtnieku nakšņošanai.”

4. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Sociālo dzīvokļu, sociālo dzīvojamo māju un sociālo patversmju uzturēšana un finansēšana

(1) Sociālo dzīvokļu, sociālo dzīvojamo māju un sociālo patversmju uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē no:

1) šim nolūkam paredzētiem pašvaldības budžeta līdzekļiem;

2) šim nolūkam paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām;

4) citiem līdzekļiem.

(2) Sociālo dzīvokļu, sociālo dzīvojamo māju un sociālo patversmju uzturēšanas, apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un uzskaites kārtību nosaka pašvaldība.”

 

5. Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

“4) persona ir bezpajumtnieks, kurai nav dzīvesvietas un kura gadu izmanto sociālo patversmi pēc savas pēdējās dzīves vietas.”

 

6. Izteikt 5. punkta otro daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Persona (ģimene) ir sociāli maznodrošināta (vistrūcīgākā), ja tās ienākumi iepriekšējos 6 mēnešus uz vienu ģimenes locekli ir zemāka par 24 latiem mēnesī.”

 

7. Izteikt 5. punkta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Persona (ģimene) ir sociāli mazaizsargāta, ja tā atbilst vienam no sekojošiem nosacījumiem:

1) personas, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

d) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā;

 

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

8. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Sociālā dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā pašvaldība. Tai jābūt vismaz piecas reizes zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība var arī segt 80 % no maksas par komunālajiem pakalpojumiem”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””

 

I  Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Statistiskie dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā un nabadzīgākā dalībvalsts.

 

Pēc Labklājības ministrijas un Eurostat veiktā aprēķina Latvijā ir aptuveni 370 000 trūcīgu cilvēku, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 40 latu mēnesī uz katru ģimenes locekli. Bet pastāv vēl viena cilvēku kategorija – vistrūcīgākie.

 

Pie šīm personām pieder tie, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākuma līmeni.To skaitā ir personas bez noteiktas dzīves vietas, tā saucamie “bomži”. Vistrūcīgāko personu Latvijā ir apmēram 8 % no visiem iedzīvotājiem - 170.000-180.000. Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i. 0.80 Ls dienā.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Sociālās spriedzes samazināšana sabiedrībā ,dzīves apstākļu uzlabošanā lielai daļai nabadzīgo iedzīvotāju, izsniedzot viņiem papildu materiālos labumus eksistencei. Aktīvāka valsts un sabiedrības iekļaušana nabadzīgo labklājības uzlabošanā, apgādājot viņus ar vajadzīgajiem labumiem.

 

3. Cita informācija

nav

 

 

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem paplašināsies iespējas iegādāties un saņemt kaut kādu mājokļi, kas nepieciešami individuālajām un ģimenes vajadzībām.

 

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

 

Būs nepieciešami ik gadus papildu budžeta asignējumi.

 

 

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

 

Vajadzēs izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta Noteikumus un ieviest izmaiņas dažos esošajos Ministru kabineta Noteikumos.

 

 

 

 

 

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

 

 

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

 

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

 

Ministru prezidenta uzdevumā iedzīvotāju nabadzīgo slāņu problēmas izskatīja Finanšu ministrija kopā ar Zemkopības ministriju. 

 

 

 

VII  Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

 

Izpildi īstenos valsts un pašvaldības institūcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas.