2006

 

 

 

2006.gada 6.septembrī

Nr. 9/5 –

 

Saeimas Prezidijam

 

          Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

 

Pielikumā:

1) likumprojekts, 4  lpp.;

2) likumprojekta anotācija, 13  lpp.

 

 

  Ar cieņu

 

 

J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs


Likumprojekts

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

Grozījumi Sporta likumā

 

Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sporta federācija – sporta biedrība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija, u.tml.);”;

aizstāt 4.punktā vārdus “kuras uzdevums ir” ar vārdiem “kuras uzdevumos ietilpst”;

papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) kompleksās sacensības – sporta sacensības vairākos sporta veidos vienlaikus.”.

 

2. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sports izglītības iestādēs attīsta un izkopj fizisku un garīgu spēju kopumu izglītojamo veselībai, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.”.

 

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā (augstākā) valsts pārvaldes iestāde sporta nozarē.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā sporta politiku, kā arī organizē un koordinē sporta politikas īstenošanu;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sporta jomā;

3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sporta jomā un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās;

4) veic citus normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.”.

 

4. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:

“5.1 Sporta pārvaldes kompetence sporta jomā

(1) Sporta pārvalde ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura piedalās sporta politikas īstenošanā.

(2) Sporta pārvalde:

1) atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtai apropriācijai administrē sportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;

2) veic sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā, kā arī kontrolē atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā;

3) nodrošina metodisko vadību un kontroli darbam ar talantīgajiem jaunajiem sportistiem;

4) veic sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību;

5) veic citus normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.”.

 

5. Izteikt 6.panta piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk – antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;”.

 

6. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;”;

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) finansēt sporta sacensības;

6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.”.

 

7. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības, kā arī nodrošināt darbiniekiem dalību citu personu organizētajās sacensībās.”.

 

8. 9.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, Sporta pārvaldes vadītājs, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” priekšsēdis un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors.”;

izslēgt trešās daļas 6.punktu.

 

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. Sporta organizācijas

 (1) Sporta organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

(2) Sporta klubs ir juridiskā persona, kas veido sporta organizatoriskās struktūras pamatu. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.

(3) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā ir atzīta Sporta pārvaldē. Kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.

(5) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.

(7) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija – biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.

(8) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”.

(9) Valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”, izmantojot šiem mērķiem paredzētos valsts budžeta un citus finanšu līdzekļus.”.

 

10. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta organizācija – biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Olimpiskā komiteja” ar vārdiem “Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””;

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus “sagatavošanai un”.

 

11. 13.pantā:

svītrot otrajā daļā vārdus “un to apvienību”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas “Sports” apakšprogrammās “Sporta būves”, “Nacionālās sporta federācijas”, “Sporta pasākumi” un “Augstas klases sasniegumu sports” nosaka Ministru kabinets.”.

 

12. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdu “privātpersona”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

         

13. 16.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts nodrošina valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

14. Aizstāt 17.pantā vārdus “Latvijas Olimpiskā komiteja” ar vārdiem “Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja””.

 

15. 18.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Antidopinga konvencijas” ar vārdiem “antidopinga konvenciju”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vecāku varu” ar vārdiem “aizgādības tiesības”.

 

16. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Antidopinga konvencijas” ar vārdiem “antidopinga konvenciju”;

papildināt 20.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome.”.

 

17. Pārejas noteikumos:

papildināt ar 1.1 un 1.2 punktu šādā redakcijā:

“1.1 Līdz šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

1.2 Līdz šā likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

papildināt ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 13.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

6. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”.

 

Pārejas noteikums

 

Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 


Likumprojekta

“Grozījumi Sporta likumā”

ANOTĀCIJA

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieviešot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma prasības, kā arī precizējot spēkā esošos vai pieņemot jaunus normatīvos aktus, atklājušās vairākas nepilnības Sporta likumā, kuras būtu nepieciešams novērst.

Tās ir arī terminoloģiskas nepilnības, jo, piemēram, Sporta likumā tiek lietots termins “vecāku vara”, iestādē liek vērsties ar “pieteikumu”, nevis “iesniegumu”. Tādēļ nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus, lai nodrošinātu Sporta likuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, Administratīvā procesa likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam, Civillikumam un Komerclikumam.

Izvērtējot Sporta likumā nostiprināto sporta izglītības iestādes mērķi, secināts, ka nepieciešams precīzāk definēt sporta izglītības iestādē notiekošo.

Ņemot vērā to, ka Sporta likuma mērķis cita starpā ir noteikt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā, atbilstoši pēdējām izmaiņām Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes nolikumos, nepieciešams precizēt šo iestāžu kompetenci sporta jomā arī Sporta likumā.

2006.gada 23.februārī tika pieņemts likums “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”. Ievērojot minēto un, ņemot vērā Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra sēdes protokollēmuma (Prot.Nr.77 55.§) 3.apakšpunktu, nepieciešams papildināt Veselības ministrijas (sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju) kompetenci sporta jomā. Vienlaikus nepieciešams redakcionāli precizēt 18.panta otro daļu un 20.panta pirmo daļu.

7.pantā noteikta pašvaldību kompetence sporta jomā. Izvērtējot esošo Sporta likumā nostiprināto pašvaldību kompetenci, secināts, ka nepieciešams dot tiesības pašvaldībām nodrošināt savas sporta bāzes ar nepieciešamo aprīkojumu, ļaut finansēt sporta sacensības, kā arī radīt iespēju pašvaldībām finansēt licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos. Vienlaikus nepieciešams redakcionāli precizēt 7.panta otro daļu.

Lai arī Sporta likumā nostiprinātas Latvijas Pašvaldību sporta padomes pilnvaras koordinēt pilsētu un rajonu pašvaldību sadarbību sporta jomā, Latvijas Pašvaldību sporta padomes darbs šobrīd faktiski vairs nenotiek. Līdz ar to efektīvākai Latvijas pašvaldību interešu pārstāvniecībai Latvijas Nacionālajā sporta padomē nepieciešams pilnvarot Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienībai uzticot arī tiesības koordinēt un pārstāvēt Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā.

10.panta trešā daļa nosaka, ka sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā atbilst Latvijas Nacionālās sporta padomes izstrādātajiem kritērijiem. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams minētos kritērijus apstiprināt Ministru kabineta līmenī, lai šo nepilnību novērstu. Vienlaikus no Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetences izslēdzams 9.panta trešās daļas 6.punktā noteiktais, ka tā izstrādā kritērijus, kādiem jāatbilst sporta federācijai, lai tā iegūtu tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt Latviju starptautiskajās sporta organizācijās. Tajā pat laikā, ņemot vērā to, ka šādu Ministru kabineta noteikumu izstrādei ir nepieciešams laiks, Sporta likumā nepieciešams noteikt brīdi, līdz kuram spēkā būs pašreizējā sporta federāciju atzīšanas kārtība.

Sporta likumā šobrīd nav nostiprināta Latvijas Olimpiskās vienības kompetence, lai gan tās izveidošanas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība” dibinātāji ir Latvijas Olimpiskā komiteja, Sporta pārvalde, Latvijas Nacionālā sporta skola un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) mērķis ir atbalstīt valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās. Nostiprinot Latvijas Olimpiskās vienības statusu Sporta likumā, tiktu radīta stabilitāte augstas klases sasniegumu sportā nodrošināšanai ilgtermiņā. Ņemot vērā minētās izmaiņas, nepieciešams precizēt arī 11.panta otro daļu.

 

Budžeta programmas “Sports” apakšprogrammas “0904 Sporta būves” finanšu līdzekļu sadales kārtība izveidota, pamatojoties uz Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumu “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” un Ministru Padomes 1993.gada 23.marta lēmumu “Par Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību”, un tā noteikta ar Sporta pārvaldes 2004.gada 30.marta rīkojumu Nr.17-v.

Sporta pārvalde ir noteikusi, ka no šīs apakšprogrammas nedrīkst finansēt citus izdevumus, izņemot šādus izdevumus:

- pakalpojumu samaksu,

- komunālo pakalpojumu samaksu (apkure, elektroenerģija, ūdens un kanalizācija),

- maksu par sakaru pakalpojumiem,

- maksu par tehnisko aprīkojumu,

- izdevumus par materiālu un inventāra iegādi,

- atalgojumu,

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību.

Budžeta programmas “Sports” apakšprogrammas “0905 Nacionālās sporta federācijas” finanšu līdzekļu sadales kārtību nosaka Sporta pārvaldes 2004.gada 30.marta rīkojums Nr.16-v, ar kuru tiek apstiprināti Latvijas sporta federāciju izstrādātie Latvijas Sporta federāciju padomes 2003.gada 8.augusta Valdes sēdē apstiprinātie valsts budžeta sadales kritēriji. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību.

Finanšu līdzekļi budžeta programmas “Sports” apakšprogrammai “0907 Sporta pasākumi” tiek piešķirti, pamatojoties uz Ekspertu komisijas atzinumu un Nacionālās sporta padomes lēmumu (atzinumu). Ekspertu padome un Latvijas Nacionālā sporta padome, lemjot jautājumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu, ņem vērā šādus faktorus – starptautisko sporta sacensību norise Latvijā, Latvijas komplekso pasākumu norise, speciālās programmas (invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām), sporta veida sasniegumi iepriekšējās Olimpiskajās spēlēs, sasniegumi starpolimpiskajā posmā, sporta veida tradīcijas, sporta veida popularitāte un sasniegumi Latvijā un pasaulē.

Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību.

Budžeta programmas “Sports” apakšprogrammas “0921 Augstas klases sasniegumu sports” finanšu līdzekļu sadales kārtību nosaka Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojums Nr.144 “Par koncepciju “Par valsts pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu līdzekļu pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību programmā “Augstas klases sasniegumu sports”””.

Šajā apakšprogrammā ietilpst arī sporta būvju rekonstrukcijas finansējums, kura piešķiršanai noteicošie ir šādi kritēriji:

- rajona padomes lēmums,

- valsts investīciju programma,

- atbilstība novada kritērijiem,

- pašvaldības līdzfinansējums.

Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību.

Tomēr, lai attiecīgos Ministru kabineta noteikumus varētu izdot, Sporta likumā nepieciešams deleģējums Ministru kabinetam šādus noteikumus izdot. Tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas Sporta likumā. Tajā pat laikā, ņemot vērā to, ka šādu Ministru kabineta noteikumu izstrādei ir nepieciešams laiks un to, ka līdz to spēkā stāšanās finansēšanas kārtība būs pašreizējā, Sporta likumā nepieciešams noteikt brīdi, ar kuru attiecīgās izmaiņas stājas spēkā.

 

Gandrīz ik gadus saskaroties ar situāciju, ka tiek apdraudēta valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās, Sporta likumā būtu jāparedz deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts nodrošinās valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un Pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās.

Jau ilgāku laiku līdz galam nav sakārtots jautājums par sporta speciālistu sertifikāciju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumu Nr.593 „Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā” 3.punktu šo procesu veic Sporta speciālistu sertifikācijas komisija, kuras nolikumu un sastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Sporta likuma 10.panta piekto daļu Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno Latvijas Sporta federāciju padome, kā arī ņemot vērā citu nozaru pozitīvo pieredzi attiecībā uz nozares speciālistu sertificēšanas procesa uzticēšanu attiecīgās nozares speciālistus apvienojošām nevalstiskajām organizācijām, nepieciešams noteikt atbildīgo par sporta speciālistu sertificēšanas procesu kopumā. Tajā pat laikā, ņemot vērā to, ka būs nepieciešams precizēt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kuru izstrādei ir nepieciešams laiks un to, ka līdz to spēkā stāšanās brīdim tiks saglabāta pašreizējā sporta speciālistu sertificēšanas kārtība, Sporta likumā nepieciešams noteikt brīdi, līdz kuram ir spēkā pašreizējā sporta speciālistu sertifikācijas kārtībā, kā arī noteikt brīdi, ar kuru attiecīgās izmaiņas stājas spēkā.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Sporta likuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, Administratīvā procesa likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam, Civillikumam un Komerclikumam, kā arī lai precizētu atsevišķas Sporta likuma nepilnības.

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam precizēts 1.panta 3.punktā ietvertais termina “sporta federācija” skaidrojums, nosakot, ka sporta federācija ir sporta biedrība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija, u.tml.). Tāpat visā likuma tekstā tiek precizēti atsevišķu sporta organizāciju (Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome) nosaukumi, ņemot vērā to pārreģistrāciju Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrības.

Tiek dots arī termina “kompleksās sacensības” skaidrojums, nosakot, ka tās ir sporta sacensības vairākos sporta veidos.

Sporta likumā precizēts sporta izglītības iestādēs mērķis, 4.panta pirmajā daļā nosakot, ka sports izglītības iestādēs attīsta un izkopj fizisku un garīgu spēju kopumu izglītojamo veselībai, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.

Tiek precizēta Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes kompetence sporta jomā. Sporta likumā tiek nostiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes kompetence, nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā (augstākā) valsts pārvaldes iestāde sporta nozarē, savukārt Sporta pārvalde ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura piedalās sporta politikas īstenošanā. Tāpat likumā tiek nostiprinātas minēto iestāžu pamatfunkcijas un uzdevumi.

Saistībā ar Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā pieņemšanu un izmaiņām 5.pantā, tiek papildināta 6.panta piektā daļa, nosakot, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas Nr.135 noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus tiek redakcionāli precizēta 18.panta otrā daļa un 20.panta pirmā daļa.

Precizēta pašvaldību kompetence sporta jomā, 7.panta pirmajā daļā nosakot, ka pašvaldības ir tiesīgas savas sporta bāzes nodrošināt ar nepieciešamo aprīkojumu, finansēt sporta sacensības, kā arī finansēt licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos. Tāpat precizēta 7.panta otrā daļa, nosakot, ka pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.

Redakcionāli tiek precizēta 8.panta otrajā daļā lietotā terminoloģija.

Atbilstoši pašreizējai situācijai, precizēta pašvaldību pārstāvniecība Latvijas Nacionālajā sporta padomē, 9.panta otrā daļā aizstājot praktiski vairs nedarbojošās Latvijas Pašvaldību sporta padomes priekšsēdētāju ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi. Vienlaikus precizēta 10.panta astotā daļa, nosakot, ka Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno Latvijas Pašvaldību savienība.

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un Komerclikumam precizēta 10.panta pirmā daļa, nosakot, ka Sporta organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. Vienlaikus tiek precizēta 10.pantā lietotā terminoloģija.

Lai nodrošinātu sporta federāciju atzīšanas procedūras atbilstību Administratīvā procesa likumam, tiek precizēta 10.panta trešā daļa, nosakot, ka kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets. Vienlaikus no 9.panta trešās daļas 6.punkta izslēgts pilnvarojums šādus kritērijus izstrādāt Latvijas Nacionālās sporta padomei. Tomēr, tā kā minēto kritēriju un kārtības izstrādei nepieciešams laiks, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”. Tajā pat laikā tiek noteikts, ka spēkā minētā norma ir tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu.

Sporta organizāciju uzskaitījums 10.pantā papildināts ar Latvijas Olimpisko vienību, nosakot, ka valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība”, izmantojot šiem mērķiem paredzētos valsts budžeta un citus finanšu līdzekļus.

Saskaņojot izmaiņas 10.pantā, nepieciešams izdarīt izmaiņas arī 11.pantā, precizējot otrās daļas 5.punktu.

Ņemot vērā jau iepriekš minēto, ka kritēriji ietver tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, un, izpildot Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot.Nr.19 36.§), 13.pantā piektajā daļā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas “Sports” apakšprogrammās “Sporta būves”, “Nacionālās sporta federācijas”, “Sporta pasākumi” un “Augstas klases sasniegumu sports”. Tomēr, tā kā minētās sadales kārtības izstrādei nepieciešams laiks, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka šī kārtība stājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

Saskaņojot Sporta likumā lietoto terminoloģiju ar Civillikumā un Administratīvā procesa likumā lietoto terminoloģiju, redakcionāli precizēta Sporta likuma 15.panta pirmā un otrā daļa, kā arī 18.panta ceturtā daļa.

Lai nodrošinātu valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās, 16.panta otrajā daļā tiek paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt attiecīgu kārtību, kādā valsts nodrošinās valsts izlašu sporta spēlēs komandu sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Tomēr, tā kā minētās kārtības izstrādei nepieciešams laiks, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka minētā norma stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Precizējot 20.panta trešo daļu, tiek noteikts, ka sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, tādējādi sakārtojot jautājumu par sporta speciālistu sertifikāciju un nosakot atbildīgo par sporta speciālistu sertificēšanas procesu kopumā. Tomēr, ņemot vērā to, ka būs nepieciešams precizēt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kuru izstrādei ir nepieciešams laiks un to, ka līdz to spēkā stāšanās brīdim tiks saglabāta pašreizējā sporta speciālistu sertificēšanas kārtība, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”. Tajā pat laikā tiek noteikts, ka spēkā minētā norma ir tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu. Likuma pārejas noteikumos tiek noteikts, ka minētā norma attiecībā uz to, ka sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

3. Cita informācija

Nav

 



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekta pieņemšana pozitīvi ietekmēs sabiedrības iesaistīšanos sportiskās, kā arī veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006.gads

2007.gads

2008.gads

2009.gads

2007.- 2011.gads

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Nav

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

 

 

Ņemot vērā izmaiņas 10.panta trešajā daļā, būs jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi, nosakot gan kritērijus, gan kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, kā rezultātā spēku zaudēs esošie Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”. Saskaņā ar pārejas noteikumos noteikto, šai kārtībai jāstājas spēkā 2007.gada 1.martā.

Tā kā Sporta likuma 13.panta piektā daļā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas “Sports” apakšprogrammās “Sporta būves”, “Nacionālās sporta federācijas”, “Sporta pasākumi” un “Augstas klases sasniegumu sports”, nepieciešams izstrādāt 4 (četrus) Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas “Sports” attiecīgajā apakšprogrammā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot.Nr.19, 36.§), Ministru kabineta noteikumu projekti Ministru kabinetā jāiesniedz šādos termiņos:

- “Sporta pasākumi” – ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā;

- “Augstas klases sasniegumu sports” – ne ilgāk kā septiņu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā;

- “Nacionālās sporta federācijas” – ne ilgāk kā septiņu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā;

- “Sporta būves” – ne ilgāk kā septiņu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā.

Šajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta valsts budžeta līdzekļu sadales kārtība budžeta programmas “Sports” attiecīgajā apakšprogrammā. Saskaņā ar pārejas noteikumos noteikto, šīm kārtībām jāstājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

Ņemot vērā 16.panta otrajā daļā ietverto deleģējumu, Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā valsts nodrošina valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Saskaņā ar pārejas noteikumos noteikto, šādai kārtībai jāstājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Ņemot vērā izmaiņas Sporta likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz sporta speciālistu sertifikācijas procesa uzticēšanu Latvijas Sporta federāciju padomei, būs nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, nosakot sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā. Ņemot vērā pārejas noteikumos noteikto, noteikumiem jāstājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropa s Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

 

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

 

 

Normatīvā akta projekta izstrādes darba grupā iesaistījās pārstāvji no biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome” atbalsta normatīvā akta projektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas

5. Cita informācija

 

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Normatīvais akts pēc pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Tāpat sabiedrība tiks informēta arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes mājas lapu Internetā starpniecību.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Nav