Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā kodeksā vārdus "Latvijas Kriminālprocesa kodekss" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Kriminālprocesa likums" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda vai aresta izciešanas, tad šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests."

3. Izslēgt 11.panta otro daļu.

4. Papildināt kodeksu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹pants. Notiesāto personu izvietošanas kritēriji

Notiesāto personu izvietošanu konkrētā brīvības atņemšanas vietā nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus."

5. Izteikt kodeksa 50.⁷panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar administratīvās komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām."

6. Izteikt 50.¹¹ pantu šādā redakcijā:

"50.¹¹ pants. Administratīvās komisijas lēmumi

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

5) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda – policijas kontroles – termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Administratīvā komisija var pieņemt lēmumu ierosināt tiesai notiesāto atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

Izskatot ierosinājumu notiesāto personu atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto rakstisko vērtējumu par notiesātā gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Administratīvās komisijas lēmums stājas spēkā nekavējoties."

7. Papildināt kodeksu ar 77.¹pantu šādā redakcijā:

"77.¹pants. Vienreizējā bērna piedzimšanas pabalsta izmantošanas kārtība notiesātajām

Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātēm, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērniem, ieskaita notiesātās mātes personiskajā kontā un izmaksā ne ātrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.

Izņēmuma gadījumos – saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.

Ja beidzas 77.panta piektajā daļā noteiktais laiks, kuru bērns var pavadīt kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā, un bērns tiek nodots aizbildnībā vai bērnu aprūpes iestādē, tad pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta aizbildnim vai bērnu aprūpes iestādei."

8. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam rakstiskajam vērtējumam par notiesātā gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas."

9. Papildināt kodeksu ar 115.¹pantu šādā redakcijā:

"115.¹ pants. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība

Uz nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību attiecināmi šā kodeksa trīsdesmitās nodaļas noteikumi.

Nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pienākums ir piecu darbdienu laikā no tiesas lēmuma pieņemšanas dienas ierasties un reģistrēties tiesas noteiktajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Ja tiesa lēmumā nav norādījusi Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību, nosacīti pirms termiņa atbrīvotajai personai jāierodas reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši dzīvesvietai."

10. Papildināt kodeksu ar devīto sadaļu šādā redakcijā:

"Devītā sadaļa

Nosacīti notiesāto uzraudzība

Trīsdesmitā nodaļa

Nosacīti notiesātās personas uzraudzības noteikumi

153.pants. Nosacīti notiesātās personas uzraudzības organizēšana

Veicot nosacīti notiesātā uzraudzību, Valsts probācijas dienests kontrolē, kā nosacīti notiesātais pilda tiesas uzliktos un sodu izpildi regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī savas kompetences ietvaros konsultē nosacīti notiesāto.

Valsts probācijas dienests veic nosacīti notiesātā uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

154.pants. Uzraudzības plāns

Nosacīti notiesātā uzraudzība notiek saskaņā ar tiesas uzlikto pienākumu un uzraudzības īstenošanas plānu, kuru sastāda Valsts probācijas dienesta amatpersona.

Uzraudzības plāna sastādīšanā iesaista nosacīti notiesāto.

Uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic uzraudzību pār nosacīti notiesāto personu, var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus.

155.pants. Nosacīti notiesātā pienākumi

Nosacīti notiesātajam ir pienākums:

1) reģistrēties Valsts probācijas dienestā piecu darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma pasludināšanas;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) ierasties Valsts probācijas dienestā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties (kad nosacīti notiesātajam par to kļuvis zināms) informēt par to maiņu;

5) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par tiesas uzlikto pienākumu izpildi un iztikas avotiem.

Panta pirmajā daļā minētie pienākumi attiecināmi arī uz personām, attiecībā uz kurām tiesas nolēmums vēl nav stājies spēkā.

156.pants. Nosacīti notiesātā tiesības

Nosacīti notiesātajam ir tiesības:

1) iepazīties ar uzraudzības lietas materiāliem;

2) par Valsts probācijas dienesta amatpersonas prettiesisko rīcību vai pieņemto lēmumu iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai;

3) lūgt uzraudzības veikšanai norīkot citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu.

157.pants. Nosacīti notiesātajam uzlikto pienākumu pilnīga vai daļēja atcelšana

Valsts probācijas dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par uzlikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu, ja uzraudzības laikā konstatē, ka:

1) nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierādījis, ka ir labojies;

2) nosacīti notiesātais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus.

158.pants. Nosacītas notiesāšanas atcelšana vai pārbaudes laika pagarināšana

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātā persona bez attaisnojuma nepilda tiesas uzliktos vai šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, Valsts probācijas dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu un spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai par pārbaudes laika pagarināšanu līdz vienam gadam."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma, kurš stājies spēkā 2004.gada 1.janvārī, pārejas noteikumiem sākot ar 2006.gada 1.janvāri Valsts probācijas dienestam bija jāuzsāk uzraudzība pār personām, kuras ir nosacīti notiesātas, nosacīti pirmstermiņa atbrīvotas no soda un nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 5.pantā ir noteikts, ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti, tad šāda sprieduma izpildi kontrolē un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā uzrauga Valsts probācijas dienests. Šī norma stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī. Taču, kā jau minēts, Valsts probācijas dienests veic ne tikai nosacīti notiesāto, bet arī nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvoto personu uzraudzību. Tāpēc Latvijas Sodu izpildes kodeksa 5.panta trešā daļa ir jāpapildina.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 11.panta 2.daļu nepieciešams izslēgt, jo Ministru kabinets ir pieņēmis Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikumu, kas nosaka, ka ieslodzījuma vietas ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - IeVP) sastāvdaļas.

Šobrīd notiesāto personu izvietošanas kritērijus nosaka IeVP priekšnieka rīkojums, taču tas ir nepietiekami, tāpēc galvenos principus, pēc kuriem izvieto notiesātos nepieciešams definēt Latvijas Sodu izpildes kodeksā, papildinot to ar 13.¹ pantu.

Grozījums 50.⁷ pantā ir nepieciešams, lai notiesātajiem būtu iespēja pabeigt mācību gadu audzināšanas iestādē, tādējādi, nezaudējot iegūtās zināšanas un iegūstot diplomu, kas būtiski palīdz pēc atbrīvošanās.

Šobrīd spēkā esošā Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50¹¹. panta redakcija paredz, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ir iekļauta panta daļā par režīma mīkstināšanu. Taču lēmuma pieņemšana par personas nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ir patstāvīga administratīvās komisijas funkcija, kura nav saistīta ar soda izciešanas režīma mīkstināšanu.

Vienīgais kritērijs, kas patreiz saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām administratīvajai komisijai ir jāvērtē, lemjot par režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ir uzvedība brīvības atņemšanas iestādē. Taču ne mazāk būtiska ir informācija par notiesātā iespējām funkcionēt sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanās no soda. Šādu informāciju var sagatavot Valsts probācijas dienests, tāpēc SIK ir jāpapildina ar attiecīgo normu.

Saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, mātēm tiek izmaksāts bērna piedzimšanas pabalsts. Neskatoties uz to, ka šie līdzekļi ir paredzēti, lai nodrošināt bērnam nepieciešamās mantas (zīdaiņa pūriņu), mātes, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, šos līdzekļus tērē neatbilstoši šī pabalsta mērķim - cigaretēm, saldumiem, kafijai utt. Ja bērns tiek nodots aizbildnim vai bērnu aprūpes iestādē, tad jānodrošina principa – nauda seko bērnam – ievērošana, kas sakrīt ar pabalsta mērķi - nodrošināt bērnu ar nepieciešamo. Tāpēc tiek piedāvāts papildināt likumu ar jaunu 77¹.pantu.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 115.panta otrā daļa nosaka, kādu informāciju brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija iesniedz tiesai kopā ar iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu nosacīti pirms termiņa. Izmaiņas panta otr ajā daļā ir nepieciešamas, jo faktiskā situācija liecina, ka tādas notiesātā sniegtās ziņas kā iespējamā dzīvesvieta un nodarbošanās pēc atbrīvošanās no soda izciešanas bieži ir nepatiesas un to pārbaude notiek formāli. Turklāt, nav nepieciešams izdalīt tieši šīs ziņas no informācijas par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē, esot brīvībā, jo gan dzīvesvieta, gan nodarbošanās ir būtiski elementi, lai persona spētu iekļauties dzīvē un funkcionēt. Turpretī likuma patreizējā redakcija neparedz, ka ierosinājumā ir norādāmi priekšlikumi par pienākumiem, kas būtu uzliekami notiesātajam, to nosacīti pirmstermiņa atbrīvojot, kaut gan tā ir ļoti būtiska informācija, kas atvieglotu tiesas darbu. Patreiz tiesas faktiski nepiemēro nosacījumus nosacīti pirmstermiņa atbrīvojot, kaut gan tieši nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās personas ir potenciāli bīstamākā kategorija no visiem uzraugāmajiem. Ja tiesām tiks iesniegti priekšlikumi par uzliekamajiem pienākumiem, tad pienākumu uzlikšanas prakse tiks attīstīta.

Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestādei ir ierobežotas iespējas pārbaudīt dabā notiesātā sniegto informāciju par iespējamo dzīvesvietu, nodarbošanos un citiem apstākļiem, kas liecina par to, ka notiesātais spēs iekļauties sabiedrībā, esot brīvībā, tad šo informāciju ir jāpārbauda un savs vērtējums jāsniedz Valsts probācijas dienestam. Tieši Valsts probācijas dienests būs iestāde, kas veiks nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto uzraudzību, tādēļ ir lietderīgi, ka minēto informāciju pārbauda Valsts probācijas dienests.

Patreiz Latvijas Sodu izpildes kodekss nereglamentē noteikumus, saskaņā ar kuriem Valsts probācijas dienests veiks uzraudzību par augstāk minēto personu kategorijām. Arī nevienā citā ārējā normatīvā aktā nav precīzi uzskaitīti visi nosacīti notiesātās un nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās no soda personas pienākumi un tiesības, kā arī citi būtiski noteikumi.

Nosacīti notiesāto personu uzraudzību līdz šim veica Valsts policija. Kārtību, kādā Valsts policijas darbinieki veic uzraudzību, nosaka 1999.gada valsts policijas priekšnieka apstiprinātā instrukcija ,,Nosacītas notiesāšanas un papildsoda – tiesību ierobežošana izpildes instrukcija”. Instrukcija ir iekšējs normatīvais akts un tā ir saistoša tikai Valsts policijas darbiniekiem.

Valsts probācijas dienests, veicot uzraudzību, to organizē atbilstoši uzraudzības praksei Eiropas savienības dalībvalstīs, kas būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses Latvijā, tāpēc ir nepieciešams veikt izmaiņas atsevišķās Latvijas Sodu izpildes kodeksa normās, kā arī papildināt to ar jaunām tiesību normām, kas attiecas uz nosacīti notiesāto un nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvoto personu uzraudzību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā paredzēts:

1. Noteikt ka Latvijas Sodu izpildes kodeksā vārdi ,, Latvijas Kriminālprocesa kodekss” turpmāk ir aizstājami ar vārdiem ,,Kriminālprocesa likums” (attiecīgajā locījumā);

2. Izteikt citā redakcijā 5.panta trešo daļu, nosakot, tiesas lēmumu izpildi par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu uzrauga un notiesātā uzvedību neizciestā soda daļas laikā uzrauga Valsts probācijas dienests.

3. Izslēgt kodeksa 11.panta otro daļu.

4. Papildināt likumu ar jaunu 13¹.pantu, nosakot likumā, ka kritērijus, pēc kuriem nosaka notiesāto izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs, nosaka tieslietu ministrs.

5. Papildināt 50.⁷ panta trešo daļu, nosakot iespēju notiesātajiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu pabeigt mācību gadu, kā arī paredzēt iespēju notiesātajiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu izņēmuma gadījumā pabeigt mācību gadu.

6. 50¹¹.pantā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izdalīt kā atsevišķu brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas funkciju, tiek noteikt, kāda informācija jāvērtē administratīvai komisijai, lemjot jautājumus par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, kā arī tiek noteikts, ka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, izskatot notiesātā iesniegumu – atbrīvot no soda nosacīti pirmstermiņa, var pieņemt lēmumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda (tas nozīmē, ka komisija šādu lēmumu var arī nepieņemt).

7. Papildināt likumu ar 77¹.pantu, kurā noteikt kārtību, kādā tiek izmaksāts vienreizējais pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā mātēm, kuras ir notiesātas un atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiek reglamentēts jautājums attiecībā uz šo pabalstu, ja bērns tiek nodots aizbildnībā vai bērnu aprūpes iestādē.

8. 115.panta otrajā daļā izdarīt grozījumus, nosakot, kāda satura informācijai ir jābūt pievienotai ierosinājumam atbrīvot notiesāto nosacīti pirmstermiņa, kā arī nosakot Valsts probācijas dienesta kompetenci sagatavot noteiktu informāciju (vērtējumu), kas pievienojama ierosinājumam atbrīvot notiesāto nosacīti pirms termiņa.

9. Papildināt likumu ar 115¹.pantu, kurā noteikt kārtību, kā tiek veikta nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto personu uzraudzība;

Panta otrajā daļā tiek noteikts, ka nosacīti pirmstermiņa atbrīvotajam ir jāierodas Valsts probācijas dienestā, lai reģistrētos, piecu darba dienu laikā no tiesas lēmuma pieņemšanas. Tas nozīmē, ka tiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, bet uzraudzība jau tiek uzsākta. Šāds regulējums ir nepieciešams, jo neizciestā soda daļas laiks faktiski tiek skaitīts no lēmuma pieņemšanas dienas, bet neizciestā soda daļas laiks ir arī uzraudzības periods. Tāpēc ir jāizdara arī grozījumi Krimināllikuma 61.pantā, kur jānosaka, neizciestā soda daļas laika uzskaites sākums.

10. Papildināt likumu ar jaunu devīto sadaļu ,,Nosacīta notiesāšana” un jaunu trīsdesmito nodaļu ,,Nosacīti notiesāto personu uzraudzības noteikumi”, kurā tiek reglamentēti uzraudzības pamatnoteikumi.

- 153.pantā tiek noteikti vispārējie uzraudzības organizēšanas jautājumi, kā arī paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts probācijas dienests uzraudzīs nosacīti notiesātās personas.

- 154.pantā tiek noteikts, kas ir uzraudzības plāns un ka uzraudzības plāns ir neatņemama nosacīti notiesāto personu uzraudzības sastāvdaļa, tāpat tiek noteikts, ka uzraudzības plāna sastādīšanā tiek piesaistīts pats nosacīti notiesātais un ka uzraudzības gaitā plānā var tikt izdarīti grozījumi.

- 155.pantā tiek precīzi uzskaitīti nosacīti notiesātās personas pienākumi. Šie pienākumi faktiski ir kritēriji, kas nosaka nosacīti notiesātās personas statusu.

Kā viens no pienākumiem ir minēts, ka nosacīti notiesātajai personai ir jāierodas Valsts probācijas dienestā piecu dienu laikā no tiesas nolēmuma pasludināšanas dienas. Kā jau minēts iepriekš, runājot par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tad tas ir cieši saistīts ar pārbaudes laika skaitīšanu, tāpēc arī ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikuma 55.pantā, kur jānosaka, ar kuru brīdi tiek uzsākta pārbaudes laika skaitīšana. Ir paredzēts, ka jebkurai nosacīti notiesātai personai būs pienākums ierasties Valsts probācijas dienestā, tāpēc ir jāizdara grozījumi Krimināllikumā”, kurā ir noteikts, ka tiesa var uzlikt pienākumu reģistrēties Valsts probācijas dienestā. Panta otrajā daļā tiek noteikts, ka pirmās daļas pienākumi personai jāpilda no brīža, kad tiesas nolēmums ir pieņemts, tātad ka šie pienākumi attiecas uz tām personām attiecībā uz kurām tiesas nolēmums vēl nav stājies spēkā. Šobrīd pastāv prakse, ka pārbaudes laiks tiek uzskaitīts no tiesas nolēmuma pasludināšanas dienas, nosacīta notiesāšana nav sods, bet faktiski ir pārbaudes laiks. Ja šajā pārbaudes laikā persona neizdarīs pārkāpumus (neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, pildīs tiesas uzliktos pienākumus, neizdarīs atkārtotus administratīvus pārkāpumus), tad spriedumā noteiktais sods netiks izpildīts. Tādēļ uzraudzība ir jāsāk pēc iespējas ātrāk no tiesas nolēmuma pasludināšanas. Nav pieļaujama situācija, ka pārbaudes laika skaitīšana tiek uzsākta ar tiesas nolēmuma pasludināšanu, bet uzraudzība tā arī nesākas, jo visa pārbaudes laika gaitā persona ir pārsūdzējusi tiesas nolēmumu, bet pēdējā tiesas instance to ir atstājusi spēkā negrozītu. Runājot par sabiedrības drošību, īpaši bīstami tas būtu gadījumos, kad nosacīti notiesāta vai nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvota tiek persona, kura ir izdarījusi dzimumnoziegumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā augstāk minēto, panta otrajā daļā tiek noteikts, ka panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi personai ir saistoši no tiesas nolēmuma pasludināšanas dienas, proti, no brīža, kad tiek uzsākta pārbaudes laika uzskaite.

- 156.pantā tiek noteiktas nosacīti notiesātās personas tiesības uzraudzības laikā.

- 157.pantā tiek noteikts, kuros gadījumos Valsts probācijas dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par notiesātajam uzlikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu;

Šīs normas mērķis ir nodrošināt nosacīti notiesātās personas tiesību ievērošanu.

- 158.pants ir nepieciešams, jo šobrīd gan Latvijas krimināltiesību, gan kriminālprocesuālās normas nosaka, ka tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kas veic uzraudzību par nosacīti notiesāto personu, lemj par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai pārbaudes laika pagarināšanu uz vienu gadu. Par cik Valsts probācijas dienests būs iestāde, kas veiks uzraudzību pār nosacīti notiesātajām personām un pārzinās konkrētas personas uzraudzības gaitu, ka Valsts probācijas dienesta amatpersonas ir kompetentas izvērtēt un nosūtīt tiesai konkrētu priekšlikumu – vai nu atcelt nosacītu notiesāšanu, vai nu pagarināt pārbaudes laiku. Turklāt tas atvieglos tiesas darbu un nekādā gadījumā neierobežos tiesas kompetenci, jo tiesa, pārbaudot uzraudzības lietas materiālus, var arī neņemt vērā Valsts probācijas dienesta iesniegumu un pieņemt citu lēmumu.

Pārejas noteikums ir nepieciešams, lai novērstu pretrunas, kas var rasties starp Latvijas Sodu izpildes kodeksa normām un Kriminālprocesa likuma normām. Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredzot nosacīti notiesātā pienākumus, kas ir krietni plašāki nekā tie pienākumi, kas jau šobrīd izriet no Krimināllikuma, ir jāparedz arī tiesiskās sekas, kas iestāsies, ja persona šos pienākumus nepildīs.

3.Cita informācija

Normatīvā akta projekts tiek virzīts kopā ar likumprojektu ,,Grozījumi Krimināllikumā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta normām nav tiešas vai netiešas ietekmes attiecībā uz dzimumu līdztiesību, jo tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm.

Likumprojekta normas veicinās efektīvu nosacīti notiesāto, nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvoto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības veikšanu, tādējādi veicinot sabiedrības drošību kopumā.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

-1293.0

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2006.g.	Nākamie trīs gadi 2007.g. 2008.g. 2009.g.			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	1000.0	1192.8	1293.0	1293.0	1273.0
3.Finansiālā ietekme	-1000.0	-1192.8	-1293.0	-1273.0
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 1. Prognozējamais darbinieku štata vienību skaits uzraudzības funkcijas īstenošanai Valsts probācijas dienesta pārvaldē un struktūrvienībās – 182, t.sk.: 2006.gads 1.1.Atalgojums – Ls 554557.- 1.1.1. Nodaļas vadītājs 1 x 500Ls x12mēn.=6000 Ls 1.1.2. Nodaļas vadītājs (Rīgas TSV) 1 x 450Ls x12mēn.=5400 Ls 1.1.3.Nodaļas vadītāja vietnieks 1 x 450 Lsx12mēn.=5400 Ls 1.1.4. Vecākais referents (30 darbinieki) 30 x 300Ls x12mēn=108000Ls 1.1.5. Vecākais referents (60darbinieki) 60 x 300Ls x 6 mēn=108000Ls 1.1.6. Vecākais referents (89 darbinieki) 89 x 300Ls x3mēn=80100Ls 1.1.7. Virsstundu darbs 179 darbiniekiem = 43819 Ls 1.2. 20% piemaksām un pabalstiem = Ls 71344 1.3. 20% piemaksām par bīstamību saskarē ar notiesātajām personām (daudzi klienti ir narkomāni, alkoholiķi, agresīvi) =Ls 71344 1.4 Atvaļinājuma pabalsti ierēdņiem- 55150 Ls 1.5 VSAOI – 24.09% 554557 Ls x 0.2409=133593Ls Kopā 2006.gads 688150 Ls 2007.gads 1.1.Atalgojums – Ls 1219212 (200 darbinieku) 1.1.1. Nodaļas vadītājs 1 x 500Ls x12mēn.=6000 Ls 1.1.2. Nodaļas vadītājs (Rīgas TSV) 1 x 450Ls x12mēn.=5400 Ls 1.1.3.Nodaļas vadītāja vietnieks 1 x 450 Lsx12mēn.=5400 Ls 1.1.4. Vecākais referents (179 darbinieki) 179 x 300Ls x12mēn = 644400Ls 1.1.5. Vecākais referents (18 papildus darbinieki) 18 x 300Ls x 12mēn=64800Ls 1.1.6. Virsstundu darbs 197 darbinieki x vidēji 43 Ls x 12 mēneši = 101652 Ls 1.2. 20% piemaksām un pabalstiem = Ls 165530 1.3. 20% piemaksām par bīstamību saskarē ar notiesātajām personām (daudzi klienti ir narkomāni, alkoholiķi, agresīvi) =Ls 165530 1.4 Atvaļinājuma pabalsti ierēdņiem- 60500 Ls 1.5 VSAOI – 24.09% 1219212 x 0.2409=293708Ls Kopā 2007.gads 1512920 Ls 2008.gads 1.1.Atalgojums – Ls 1340480 (220 darbinieku) 1.1.1. Nodaļas vadītājs 1 x 500Ls x12mēn.=6000 Ls 1.1.2. Nodaļas vadītājs (Rīgas TSV) 1 x 450Ls x12mēn.=5400 Ls 1.1.3.Nodaļas vadītāja vietnieks 1 x 450 Lsx12mēn.=5400 Ls 1.1.4. Vecākais referents (197 darbinieki) 197 x 300Ls x12mēn = 709200Ls 1.1.5. Vecākais referents (20 papildus darbinieki) 20 x 300Ls x 12mēn=72000Ls 1.1.6. Virsstundu darbs 217 darbinieki x vidēji 43 Ls x 12 mēneši = 111972 Ls 1.2. 20% piemaksām un pabalstiem = Ls 181994 1.3. 20% piemaksām par bīstamību saskarē ar notiesātajām personām (daudzi klienti ir narkomāni, alkoholiķi, agresīvi) =Ls 181994 1.4 Atvaļinājuma pabalsti ierēdņiem- 66520 Ls 1.5 VSAOI – 24.09% 1340480 x 0.2409=322922Ls Kopā 2008.gads 1663402 Ls 2006.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa kopā: = 123946Ls: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 10Ls/mēnesī darbiniekam · 30 darbinieki x 10 Ls x 12 mēneši = 3600Ls · 60 darbinieki x 10 Ls x 6 mēneši = 3600Ls · 89 darbinieki x 10 Ls x 3 mēneši = 2670Ls 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 23Ls/ mēnesī darbiniekam; · 30 darbinieki x 23 Ls x 12 mēneši = 8280 Ls · 60 darbinieki x 23 Ls x 6 mēneši = 8280Ls · 89 darbinieki x 23 Ls x 3 mēneši = 6141Ls 2.1.4. Telpu noma 70m² x 5 Rīgas pilsētas priekšpilsētās x 5 Ls/m²= 1750 Ls/mēnesī x 6 mēneši = 10500 Ls 2.1.5. Telpu noma 7 teritoriālajās struktūrvienībās x 40 m²x 4.20 Ls/m²=1176 Ls/mēnesī x 6 mēneši = 7056 Ls 2.1.6. Telpu remonts 7 teritoriālajās struktūrvienībās: 280 m²x 100 Ls/ m²= 28000 Ls 2.1.7. Personāla apmācīšanas Izdevumi: · 10Ls/mēnesī x 30 darbinieks x12 mēneši = 3600 Ls · 10Ls/mēnesī x 60 darbinieks x 6 mēneši = 3600 Ls · 10Ls/mēnesī x 89 darbinieks x 3 mēneši = 2670 Ls 2.1.8. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 182 darbinieki x 110 Ls/gadā = 20020 Ls 2.1.9. Automašīnu noma: 8 a/m x 200 Ls/mēn x 6 mēneši = 9600Ls 2.1.10.Kasko, OCTA apdrošināšana: 8 a/m x 210 Ls/gadā = 1680 Ls 2.1.11. SUK programmu ieviešana – 3774 Ls 2.1.12. Informatīvie materiāli, brošūras uzraugāmajiem = 875Ls 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegāde kopā: 59332 Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli (toneri, papīrs mapes, pārējās kancelejas preces): 182 darbinieki x 7 Ls/mēnesī x12 mēneši = 15288 Ls 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli: 182 darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši = 10920 Ls 2.2.3. Mazvērtīgais inventārs (apmeklētāju krēsls, telefona aparāts, tāfele, pārējais inventārs): 25 Ls x 182 darbinieki = 4550 Ls 2.2.4.Krēsli lekciju telpai: 360 gab x 30Ls = 10800Ls 2.2.5. Degviela: 8 a/m x 150 Ls/mēn x 6 mēneši = 7200 Ls; 2.2.6. Komunālie pakalpojumi: 10574 Ls/gadā Kopā 2006.gadā – 183278Ls 2007.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa kopā: = 406659 Ls: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 15Ls/mēnesī darbiniekam: · 182 darbinieki x 15 Ls x 12 mēneši = 32760Ls · 18 darbinieki x 15 Ls x 12 mēneši = 3240Ls 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 35Ls/ mēnesī darbiniekam; · 182 darbinieki x 35Ls x 12 mēneši = 76440 Ls · 18 darbinieki x 35 Ls x 12 mēneši = 7560Ls 2.1.3. Telpu noma 70m² x 5 Rīgas pilsētas priekšpilsētās x 5 Ls/m²= 1750 Ls/mēnesī x 12 mēneši = 21000 Ls 2.1.4. Telpu noma 14 ter itoriālajās struktūrvienībās x 40 m²x 4.20 Ls/m²=2352 Ls/mēnesī x 12 mēneši = 28224 Ls 2.1.5. Pārējie pakalpojumi · 15Ls/mēnesī x 182 darbinieki x12 mēneši = 32760 Ls · 15Ls/mēnesī x 18 darbinieki x 12 mēneši = 3240 Ls 2.1.6. Personāla apmācīšanas Izdevumi: · 15Ls/mēnesī x 182 darbinieki x12 mēneši = 32760 Ls · 15Ls/mēnesī x 18 darbinieki x 12 mēneši = 3240 Ls 2.1.7. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 200 darbinieki x 110 Ls/gadā = 22000 Ls 2.1.8. Automašīnu noma: 8 a/m x 200 Ls/mēn x 12 mēneši = 19200 Ls 2.1.9.Kasko, OCTA apdrošināšana: 8 a/m x 420 Ls/gadā = 3360 Ls 2.1.10. SUK programmu ieviešana – 10000 Ls/mēnesī x 12 mēneši = 120000Ls 2.1.11. Informatīvie materiāli, brošūras uzraugāmajiem = 875Ls 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegāde kopā: 96992 Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli (toneri, papīrs mapes, pārējās kancelejas preces): 200 darbinieki x18 Ls/mēnesī x12 mēneši = 43200 Ls 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli: 200 darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši = 12000 Ls 2.2.3. Mazvērtīgais inventārs (apmeklētāju krēsls, telefona aparāts, tāfele, galda lampa, pārējais inventārs): 65 Ls x 18 darbinieki = 1170 Ls 2.2.4. Degviela: 8 a/m x 300 Ls/mēn x 12 mēneši = 28800 Ls; 2.2.6. Komunālie pakalpojumi: 11822Ls/gadā Kopā 2007.gadā – 503651 Ls 2008.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa kopā: = 488059 Ls: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 15Ls/mēnesī darbiniekam: · 200 darbinieki x 15 Ls x 12 mēneši = 36000Ls · 20 darbinieki x 15 Ls x 12 mēneši = 3600Ls 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 35Ls/ mēnesī darbiniekam; · 200 darbinieki x 35Ls x 12 mēneši = 84000 Ls · 20 darbinieki x 35 Ls x 12 mēneši = 8400Ls 2.1.3. Telpu noma 70m² x 5 Rīgas pilsētas priekšpilsētās x 5 Ls/m²= 1750 Ls/mēnesī x 12 mēneši = 21000 Ls 2.1.4. Telpu noma 14 teritoriālajās struktūrvienībās x 40 m²x 4.20 Ls/m²=2352 Ls/mēnesī x 12 mēneši = 28224 Ls 2.1.5. Pārējie pakalpojumi · 15Ls/mēnesī x 200 darbinieki x12 mēneši = 36000 Ls · 15Ls/mēnesī x 20 darbinieki x 12 mēneši = 3600Ls 2.1.6. Personāla apmācīšanas Izdevumi: · 15Ls/mēnesī x 200 darbinieki x12 mēneši = 36000 Ls · 15Ls/mēnesī x 20 darbinieki x 12 mēneši = 3600Ls 2.1.7. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 220 darbinieki x 110 Ls/gadā = 24200 Ls 2.1.8. Automašīnu noma: 8 a/m x 200 Ls/mēn x 12 mēneši = 19200 Ls 2.1.9.Kasko, OCTA apdrošināšana: 8 a/m x 420 Ls/gadā = 3360 Ls 2.1.10. SUK programmu ieviešana – 15000 Ls/mēnesī x 12 mēneši = 180000Ls 2.1.11. Informatīvie materiāli, brošūras uzraugāmajiem = 875Ls 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegāde kopā: 102612 Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli (toneri, papīrs mapes, pārējās kancelejas preces): 220 darbinieki x18 Ls/mēnesī x12 mēneši = 47520 Ls 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli: 220 darbinieki x vidēji 5 Ls/mēnesī x12 mēneši = 13200 Ls 2.2.3. Mazvērtīgais inventārs (apmeklētāju krēsls, telefona aparāts, tāfele, galda lampa, pārējais inventārs): 65 Ls x 20 darbinieki = 1300 Ls 2.2.4. Degviela: 8 a/m x 300 Ls/mēn x 12 mēneši = 28800 Ls; 2.2.6. Komunālie pakalpojumi: 11792Ls/gadā Kopā 2008.gadā – 590671 Ls 2006.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Darba galds 86 darba vietas x120Ls = 10320Ls 3.2. Krēsls 86 darba vietas x 35 Ls = 3010Ls 3.3. Dokumentu skapis 86 gab x 112Ls = 9632Ls 3.4. Skapis lietu uzglabāšanai 22 gab x 120 Ls =2640 Ls 3.5. Apspriežu galds 30 gab x 80 Ls = 2400 Ls 3.6. Sistēmbloks 89 darba vietas x 800 Ls = 71200Ls 3.7. Monitors 89 darba vietas x 200Ls =17800Ls 3.8. UPS – 89 darba vietas x 50 Ls = 4450 Ls 3.9.Printeris 89 darba vietas x 80Ls =7120Ls Kopā 2006.gadā – Ls 128572 2007.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Darba galds 18 darba vietas x160Ls = 2880Ls 3.2. Krēsls 18 darba vietas x 55 Ls = 990Ls 3.3. Dokumentu skapis 18 gab x 112Ls = 2016Ls 3.4. Dokumentu plaukts 18 gab x 80 Ls = 1440Ls 3.5. Skapis lietu uzglabāšanai 10 gab x 150 Ls =1500 Ls 3.6. Sistēmbloks 107 darba vietas x 810 Ls = 86670Ls 3.7. Monitors 107 darba vietas x 200Ls =21400Ls 3.8. UPS – 107 darba vietas x 260 Ls = 27820 Ls 3.9. Alkometrs 35 gab x 900 Ls = 31500 Ls Kopā 2007.gadā – Ls 176216 2008.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Darba galds 20 darba vietas x160Ls = 3200Ls 3.2. Krēsls 20 darba vietas x 55 Ls = 1100Ls 3.3. Dokumentu skapis 20gab x 112Ls = 2240Ls 3.4. Dokumentu plaukts 20 gab x 80 Ls = 1600Ls 3.5. Skapis lietu uzglabāšanai 5 gab x 150 Ls =750 Ls 3.6. Sistēmbloks 20 darba vietas x 810 Ls = 16200Ls 3.7. Monitors 20 darba vietas x 200Ls =4000Ls 3.8. UPS – 20 darba vietas x 260 Ls = 5200 Ls 3.9. Printeris 20 darba vietas x 200Ls =4000Ls 3.10. Drēbju skapis 5 gab x 120Ls = 600Ls Kopā 2008.gadā – Ls 38890 2006.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls 871428 2007.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls2016571 2008.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls2254073 2006.gadā vienreizējie izdevumi – Ls128572 2007.gadā vienreizējie izdevumi – Ls176216 2008.gadā vienreizējie izdevumi – Ls38890 < /span> Kopā funkcijai 2006.gadā – Ls 1000000 Papildus funkcijai pret kārtējo gadu 2007.gadā – Ls 1192787 Papildus funkcijai pret kārtējo gadu 2008.gadā – Ls 1292963 Papildus funkcijai pret kārtējo gadu 2009.gadā – Ls 1292963 Izpildes institūcija – Valsts probācijas dienests.	688.1 183.3 < span lang=LV> 128.6 871.4 128.6 1000.0	1512.9 503.7 176.2 2016.6 176.2 1192.8	1663.4 590.7 38.9 2254.1 38.9 1293.0	1293.0
6.Cita informācija	Likumprojektā noteikto normu īstenošanai anotācijas III sadaļā 2006.gadam papildu norādītie līdzekļi 1000,0 tūkst. latu ir paredzēti likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”. Priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados jāizskata Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetu prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Personāla skaita palielinājums 2007. un 2008. gadā ir izskaidrojams ar to, ka Valsts probācijas dienests uzraudzības funkciju uzsāks pakāpeniski (t.i. nepārņemot uzraudzības lietas no policijas, bet pieņemot izpildei tikai tos tiesas nolēmumus, kuri tiks pieņemti pēc 2005.gada 31.decembra). Tādējādi prognozējamais uzraugāmo personu skaits 2006.gadā ir ~ 8000, bet 2008.gadā ir ~ 16000. Izskaidrojams tas ir ar to, ka pārbaudes periods, kurā persona tiek uzraudzīta, ir no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

Nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu un personu, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraudzības kārtība.

2.Cita informācija

Papildus ir jāizdara grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Likumprojekti ir sagatavots.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

5.Cita informācija.		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Sabiedriskās politikas centrs „Providus”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav veiktas.
5. Cita informācija.	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Informācija tiks ievietota Valsts probācijas dienesta Interneta mājas lapā www.vpdp.gov.lv, Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ikviens savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

10.04.2006 9:10

4124

M.Papsujevičs

7021128, mihails.papsujevics@vpdp.gov.lv

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra

vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

A.Dementjevs

"50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

"50.¹¹ pants. Administratīvās komisijas lēmumi