Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7.nr.) šādus grozījumus:

1.  55.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās";

papildināt otro daļu aiz vārdiem "tiesas uzliktos" ar vārdiem "un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos";

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Pārbaudes termiņš sākas no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas neatkarīgi no tā pārsūdzēšanas.";

izteikt sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu notiesātajam vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam."

2.  58.¹ pantā:

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Pārbaudes termiņš sākas ar prokurora lēmuma pieņemšanas dienu.";

papildināt ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;";

izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;".

3.  61.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "ja notiesātais nav izdarījis pārkāpumus" ar vārdiem "ja notiesātajai personai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, var viņam uz neizciesto soda laiku uzlikt šā likuma 55.pantā noteiktos pienākumus. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu. Neizciestās soda daļas termiņš sākas ar tiesas lēmuma pieņemšanas dienu."

Likums stājās spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta

„Grozījumi Krimināllikumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Spēkā esošā Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa var notiesāt personu nosacīti, nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās. Ar vārdiem ,,nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās” minētā norma tika papildināta 2004.gada 12.decembrī un stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī. Jau šobrīd prakse ir pierādījusi, ka šāds normas formulējums nav veiksmīgs. Turklāt likumprojektā ,,Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir paredzēts, ka jebkurai nosacīti notiesātai personai būs pienākums ierasties reģistrēties Valsts probācijas dienestā un attiecīgi Valsts probācijas dienesta amatpersona, veicot noteiktas darbības, noteiks, cik intensīva uzraudzība ir nepieciešama konkrētai personai. Šobrīd Krimināllikuma 55.pants nosaka, ka nosacīti notiesājot tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem, Krimināllikuma 58.^1 pants nosaka, ka prokurors nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības nosaka pārbaudes laiku no trīs līdz astoņpadsmit mēnešiem. Taču Krimināllikumā nav noteikts, no kura brīža tiek uzsākta pārbaudes laika skaitīšana. Praksē šobrīd pārbaudes laiks tiek skaitīts no tiesas nolēmuma pasludināšanas dienas, līdz ar to arī personas uzraudzība ir jāuzsāk no šī brīža. Šobrīd nevienā normatīvajā aktā nav precīzi definēti nosacīti notiesātās un nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās personas pienākumi. Likumprojektā ,,Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir paredzēts definēt, kādi ir nosacīti notiesātās un nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās personas pienākumi, tādēļ Krimināllikumā, reglamentējot nosacītas notiesāšanas un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas noteikumu neievērošanas tiesiskās sekas, ir jānorāda, ka šādas sekas var iestāties arī tad, ja nosacīti notiesātais vai nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvotais nepildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. 2003.gada 18.decembrī tika pieņemts likums ,,Grozījumi Krimināllikumā”, kurš stājās spēkā 2004.gada 1.janvārī. Šī likuma 1. un 2. pants, saskaņā ar pārejas noteikumiem, stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī. Minētā likuma 1.pantā ir izdarītas izmaiņas Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 3.punktā un likuma 2.pantā ir izdarītas izmaiņas Krimināllikuma 58.^1panta ceturtās daļas 3.punktā un tās nosaka, ka viens no pienākumiem, kuru tiesa var uzlikt nosacīti notiesātajam (vai prokurors nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības), ir periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās. Kā jau minēts, tad reģistrēšanās Valsts probācijas dienestā ir paredzēta kā uzraugāmā obligātais pienākums likumprojektā ,,Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, taču Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas nav saistošas personām, kuras tiek nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības. Savukārt probācijas programmās uzraugāmais varēs piedalīties tikai saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem, jo probācijas programmu realizācija notiks tikai ar Valsts probācijas dienesta starpniecību (vai nu VPD pats realizēs šo programmu, vai nu arī nosūtīs uz programmu, kuru iepērk vai līdzfinansē). Krimināllikuma 61.panta otrā daļa nosaka, ka viens no kritērijiem, lai varētu noteikt nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ir tas, ka persona soda izciešanas laikā nav izdarījusi pārkāpumus. Faktiskā situācija liecina, ka, interpretējot attiecīgo tiesību normu, brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas arī pēc režīma pārkāpuma noilguma (1 gads) iestāšanās neierosina notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa pat tad, ja viņam ir bijis tikai viens pārkāpums. Tas ir pretrunā ar soda progresīvās izpildes sistēmas mērķi un neveicina notiesātā labu uzvedību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā paredzēts: 1. Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā svītrot vārdus ,,nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās”. Attiecīgais labojums tiesas kompetenci neietekmē, jo soda izpildes intensitātes noteikšanai nav jābūt tiesas kompetencei, bet gan soda izpildes institūcijas kompetencei. Šāda prakse pastāv un veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs. Krimināllikuma 55.panta trešo daļu papildināt ar otru teikumu, kurā tiek noteikta pārbaudes laika uzskaite. Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 3.punktu izteikt citā redakcijā, nosakot, ka tiesa varēs uzlikt pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem un svītrot šīs normas daļu par reģistrēšanos Valsts probācijas dienestā. Krimināllikuma 55.panta devīto daļu izteikt citā redakcijā, nosakot, ka tiesa var pagarināt nosacīti notiesātajam pārbaudes laiku vai izpildīt spriedumu, ja nosacīti notiesātais nepilda arī kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. 2. Krimināllikuma 58^1.panta trešo daļu papildināt ar otru teikumu, kurā tiek noteikta pārbaudes laika uzskaite. Krimināllikuma 58^1.panta ceturto daļu papildināt ar jaunu 2.^1 punktu, paplašinot pienākumu uzskaitījumu, kurus var uzlikt prokurors nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Krimināllikuma 58^1.panta ceturtās daļas 3.punktu papildināt, nosakot, ka prokurors varēs uzlikt pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. 3. Krimināllikuma 61.panta otrajā daļā precizēt, ka viens no kritērijiem, kas izvērtējams, lemjot jautājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ir spēkā esošo režīma pārkāpumu nevis vienkārši pārkāpumu neesamība vai esamība. Izteikt panta ceturto daļu citā redakcijā, papildinot to ar normu, kas nosaka, ka nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda noteikumu neievērošanas tiesiskās sekas var iestāties arī tad, ja persona nepilda pienākumus, kuri noteikti kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā, kā arī ar normu par neizciestās soda daļas termiņa uzskaiti. Pārejas noteikums ir nepieciešams, lai novērstu pretrunas, kas var rasties, izlemjot jautājumu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda atcelšanu, ja grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā netiek pieņemti vienlaicīgi.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts tiek virzīts kopā ar likumprojektu ,,Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekta normām nav tiešas vai netiešas ietekmes attiecībā uz dzimumu līdztiesību, jo tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Likumprojekta normas veicinās efektīvu nosacīti notiesāto, nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvoto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības veikšanu, tādējādi veicinot sabiedrības drošību kopumā.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst.latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3.Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6.Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus ir jāizdara grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Likumprojekts ir sagatavots. Papildus jāizdara grozījumi Kriminālprocesa likumā. Likumprojekts ir sagatavots.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5.Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Sabiedriskās politikas centrs ,,Providus”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem netika veiktas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Informācija tiks ievietota Valsts probācijas dienesta Interneta mājas lapā www.vpdp.gov.lv, Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ikviens indivīds savas aizskartās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām.
4.Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	A.Dementjevs

10.04.2006 9:30

1465

M.Papsujevičs

7021128, mihails.papsujevics@vpdp.gov.lv